Ļoti stipras sāpes nav jācieš!

„Mūsdienās, kad ir tik daudz iespēju palīdzēt, ļaut cilvēkam ciest sāpes ir necilvēciski,” uzskata ārsts Ivars Krastiņš.
„Mūsdienās, kad ir tik daudz iespēju palīdzēt, ļaut cilvēkam ciest sāpes ir necilvēciski,” uzskata ārsts Ivars Krastiņš.

Sāpes pazīst katrs cilvēks, un daudzi arī zina, kas ir neciešamas sāpes. Vai tās vajadzētu paciest? „Pilnīgi noteikti nē!” pārliecināti saka Liepājas Reģionālās slimnīcas Izglītības un zinātnes virsārsts, Reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītājs, algologs Ivars Krastiņš.

Mūsdienās ir daudz dažādu iespēju, kā sāpes mazināt. Pat onkoloģiskajiem slimniekiem, kuru slimība ir jau nedziedināmā stadijā, nedrīkst ļaut mocīties sāpēs, jo tas ir necilvēciski, uzskata ārsts.

 

– Algologs (ārsts, kas nodarbojas ar sāpju ārstēšanu – aut.) Latvijā ir jauna specialitāte. Kā jūs par to kļuvāt?

 

– Man būs grūti atbildēt uz jautājumu, cik sen vai nesen Latvijā algologs ir atsevišķa specialitāte, taču es to ieguvu pirms gandrīz trim gadiem. Tā ir papildu specialitāte, kuru visbiežāk apgūst neirologi un anesteziologi, bet es zinu arī dažus ģimenes ārstus. Lai kļūtu par algologu, divus gadus ir jāmācās papildus. Un teikšu atklāti – iegūtās zināšanas man patiešām ļoti noder.

 

– Ja cilvēkam kaut kas sāp vai vēl vairāk – ja ilgstoši sāp, viņš taču parasti meklē speciālista padomu, lai noskaidrotu sāpju cēloni. Kuri ir tie gadījumi, kad šis speciālists ir algologs?

 

– Es pilnīgi piekrītu – ja ir sāpes, tad vispirms jānoskaidro to cēlonis! Nevar ārstēt, ja nav zināms, kāpēc cilvēkam sāp. Taču ir tādi sāpju veidi, ko ir diezgan grūti ārstēt. Piemēram, trīszaru nerva iekaisums pēc pārciestas vīrusa infekcijas, tāpat arī muguras sāpes, kas izstaro sāpes uz kāju, kā arī daudzi citi gadījumi, tostarp arī ļaundabīgie audzēji neārstējamā stadijā, kad ķirurģiskā vai kāda cita veida iejaukšanās un terapija vairs nav iespējama.

 

– Kā šādos gadījumos var palīdzēt algologs?

 

– Vispirms es gribu uzsvērt to, ka pirmajai sarunai ar algologu noteikti vajadzētu būt ilgākai nekā ar citu speciālistu, jo mums ir jāizrunā ļoti daudz svarīgu un specifisku lietu: ārstam ir kārtīgi jāiedziļinās sāpēs, jānoskaidro, kādas tās ir, kad sāp, cik ilgi utt. Tikai tad, kad mēs esam izrunājuši maksimāli daudz ar sāpju nomocīto cilvēku vai viņa tuviniekiem un noskaidrojuši pēc iespējas vairāk informācijas, mēs varam sākt meklēt risinājumus. Tomēr te man uzreiz jāteic, ka, visticamāk, pirmā vizīte nebūs pēdējā, jo ir iespējams, ka ar „pirmo šāvienu” neuztrāpīsim pareizos sāpju līdzekļus, tāpēc ir jābruņojas ar zināmu pacietību. Taču, ja pacients un ārsts atradīs pareizo kontaktu, ja pacients uzticēsies ārstam un informēs arī par izmaiņām gan uz labo, gan arī slikto pusi, es esmu pārliecināts, ka rezultātam ir jābūt.

 

– Kurš ir tas brīdis, kad cilvēkam vajadzētu saprast: palīdzēt varētu tieši sāpju ārstēšanas speciālists?

 

– Nebūtu pareizi tūlīt pie pirmajām sāpēm skriet pie algologa, jo ierasties bez neviena iepriekš veikta izmeklējuma vai pārbaudes ir nelietderīgi – algologs tāpat vispirms norīkos izdarīt izmeklējumus, lai noskaidrotu sāpju iemeslu. Bet nav arī prātīgi ciesties līdz pēdējam, apstaigāt visus iespējamos speciālistus, veikt neiedomājami daudz izmeklējumu un tad ierasties un neticīgām acīm paziņot: neviens man nevar palīdzēt un jūs arī diezin vai varēsiet! Jo cilvēkam ilgāk sāpēs, jo grūtāk būs viņam palīdzēt. Tāpēc, manuprāt, zelta vidusceļš ir tāds: pie algologa iet tad, kad jau veikti izmeklējumi, noskaidrots vai vismaz daļēji noskaidrots cēlonis, taču ārsta ieteiktā terapija nezināmu iemeslu dēļ nedarbojas. Algologam ir dažādas iespējas, kā cilvēkam palīdzēt. Mana pieredze gan liecina, ka pacients visbiežāk pēc pirmās vizītes vairs neatgriežas. Vai viņam ir kļuvis labi, vai nekas nav mainījies – šajos gadījumos es to neuzzinu. Tie, kuri atgriežas, neslēpj, ka problēma nav atrisināta. Jā, varbūt tā ir mazinājusies, taču sāpes ir palikušas. Tad mēs domājam atkal kaut ko citu, kā tās remdināt. Dažkārt tas var būt pagarš ceļš, tāpēc pie pirmās neveiksmes noteikti nevajag domāt, ka ārsts ir slikts, neko nesaprot, un turpināt ciest sāpes. Sāpes ir viltīgas, un mums ir jāatrod veids, kā tās uzveikt.

 

– Kādi ir tie ieroči, ar kuriem algologs darbojas: zāles, plāksteri, vēl kādi citi?

 

– Tieši tā, pirmām kārtām tās ir gan zāles, gan jūsu pieminētie plāksteri. Runājot par plāksteriem, tas ir ļoti labs veids, kā palīdzēt vēža slimniekiem, kuri cieš stipras sāpes. Tie ir īpaši pretsāpju plāksteri, tiesa, padārgi, taču ar kādu lielu priekšrocību: tie nevis iedarbojas uzreiz un īslaicīgi, kā tas dažkārt mēdz būt ar pretsāpju tabletēm vai injekcijām, bet gan ik stundu uzsūcas konstanta pretsāpju medikamentu deva. Tas nozīmē, ka ilgstošākā laika posmā ik stundu cilvēks caur šo plāksteri saņem noteiktu pretsāpju medikamenta devu. Plāksteri ir jāmaina ik pēc 72 stundām. Tāpat algologs var ieteikt dažādas blokādes, invazīvas metodes, arī dažādas netradicionālas ārstniecības metodes, tāpat arī vingrojumus, masāžas, fizioterapeitiskās procedūras un daudz ko citu. Patiesībā iespēju ir daudz, tikai, kā jau teicu, reizēm paiet ilgāks laiks, kamēr mēs sadarbībā ar pacientu atrodam īsto metodi. Un, ja situācija ir pavisam smaga, ārsti ķeras pat pie ļoti radikālām metodēm. Piemēram, Rīgā, P. Stradiņa slimnīcā vienai sievietei, starp citu, liepājniecei, kas mocījās ar neciešamām muguras sāpēm, muguras smadzenēs implantēja speciālu ierīci, kas nomāc sāpju impulsus. Tāda procedūra Latvijā notika pirmo reizi, un tā ir ļoti dārga. Ja mēs paši šeit, uz vietas, nespējam tikt galā, varam pacientu nosūtīt uz Rīgu, kur Stradiņa slimnīcā pulcējas sāpju konsīlijs – tur vairāki zinoši speciālisti liek galvas kopā un lemj, ko darīt.

 

– Ķermenim esot sāpju atmiņa, un tieši šī atmiņa dažkārt esot sāpju iemesls.

 

– Jā, tā ir gan! Ir pat tāds termins „fantoma sāpes” – tās ir pacientiem pēc kāda locekļa amputācijas. Cilvēkam ir noņemta roka vai kāja, taču viņš tajā jūt sāpes. Visbiežāk tas ir saistīts ar centrālās nervu sistēmas traucējumiem, taču arī šādos gadījumos sāpes nav jācieš. Es esmu lasījis par kādu interesantu metodi: dažkārt šādos gadījumos veido sarežģītu spoguļu kombināciju, kā rezultātā cilvēks it kā atkal redz savu amputēto kāju, un smadzenes nomierinās.

Sāpes bieži vien nerodas tai vietā, kur ir bojājums. Ir tāds vecs teiciens: ja priekšnieks jūs izlamās, jums sāpēs mugura un, ja jums sāpēs mugura, priekšnieks jūs izlamās. Sāpes ir tāda pati dzīves sastāvdaļa, kā viss pārējais, ko nevar atraut no darba, ģimenes, dažādām ikdienas problēmām.

 

– Jūs jau ieskicējāt, ka viena no lielākajām algologu pacientu grupām ir tieši vēža slimnieki.

 

– Jā, jo tas, ka cilvēkam ir vēzis nedziedināmā stadijā, nenozīmē, ka viņam ir jācieš neciešamas sāpes. Nepavisam ne! Runa ir par mūsdienās tik moderno terminu „dzīves kvalitāte”. Un tieši sāpju terapija ir tā, kas šo dzīves kvalitāti var ievērojami uzlabot. Ļaut kādam cilvēkam 21. gadsimtā ciest sāpes, kad ir tik daudz iespēju palīdzēt, – tas ir necilvēciski. Pat ja sāpes nav iespējams novērst pilnībā, ir jādara jebkas, lai tās mazinātu tiktāl, ka slimnieks spēj ar tām sadzīvot. Ja cilvēks ilgstošā laika posmā cieš stipras sāpes, viņam izmainās personība. Bet es gribu uzsvērt vēl kaut ko. Slimajam cilvēkam, kurš cieš sāpes, ļoti svarīga ir vide un tas, lai viņam apkārt būtu mīļi un tuvi cilvēki. Un, protams, speciālisti, kuri var palīdzēt. Pirms krīzes mums slimnīcā bija arī kapelāne, kura ļoti labprāt gāja pie slimajiem cilvēkiem, runājās. Mēs arī viņu bieži aicinājām, jo reizēm psiholoģiskais atbalsts palīdz daudz vairāk nekā jebkuras zāles vai plāksteri.

 

Uzziņai:

  • Algologs Ivars Krastiņš pacientus pieņem Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvajā nodaļā otrdienās no pulksten 16:00–18:00.
  • Pieteikties konsultācijai var pa tālruni 63403231 un 63403264 vai Liepājas Reģionālās slimnīcas mājaslapas www.liepajasslimnica.lv sadaļā E-pieraksts.

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tautas un veselība”

tematiskā pielikuma „Onkoloģijas avīze”