Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Liepāja – invazīvās kardioloģijas centrs

PB300007
Alfrēds Lībiņš invazīvās kardioloģijas attīstībai Liepājā redz plašas iespējas.

2006. gada nogale Liepājas Reģionālajā slimnīcā atnāca ar jaunām cerībām un iespējām sirds asinsvadu slimniekiem un mediķiem – slimnīcā atklāja profesora Ulda Kalniņa vārdā nosaukto sirds kateterizācijas laboratoriju, kurā ar modernas aparatūras – digitālā angiogrāfa – palīdzību iespējams veikt sarežģītas diagnostiskas un ārstnieciskas manipulācijas sirds un citos maģistrālajos asinsvados.

Pašlaik Daugavpils un Liepājas slimnīcas ir vienīgās ārpus Rīgas, kur nodrošina šādas operācijas. Par laboratorijas veidošanu Liepājā, iespējām un nākotnes vīzijām stāsta invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš.

 

Kādas pārmaiņas sirds asinsvadu slimību ārstēšanā radās līdz ar šīs laboratorijas atvēršanu Liepājas slimnīcā?

 

– Izmaiņas ir ievērojamas! Kopš mums ir laboratorija ar tās sniegtajām iespējām, sirds asinsvadu sašaurinājumu vai aizsprostojumu gadījumos, kas ir biežākie nāves un invaliditātes iemesli, mēs varam operatīvi un radikāli palīdzēt un cilvēku atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Turklāt tā nav ķirurģiska iejaukšanās klasiskajā nozīmē. Invazīvās procedūras parasti tiek veiktas lokālā anestēzijā, un pacients tās laikā ir pie pilnas apziņas. Laboratorijas atklāšanas brīdī mums bija jaunākais un modernākais angiogrāfs valstī. Liepājā šāda aparatūra ir uzstādīta, pateicoties profesora Andreja Ērgļa entuziasmam un labvēlībai pret Liepāju un liepājniekiem.

 

Pastāstiet, lūdzu, īsumā, kas ir koronāras angioplastijas procedūra un kā to veic?

 

– Tā ir mehāniska asinsrites atjaunošana aizsprostotajā sirds asinsvadā. Pacientam izdarām nelielu griezienu cirkšņa vai apakšdelma artērijā, ievadām tur speciālu katetru, ar kuru nokļūstam līdz sirsniņai. Ievadot kontrastvielu, atrodam aizsprostoto vietu, izvērtējam situāciju un, ja tas ir iespējams, atveram aizsprostojumu un ievietojam īpašu protēzīti – stentu, kas neļauj artērijai turpmāk sašaurināties. Līdz ar to tiek atjaunota normāla asins plūsma un skābekļa piegāde sirdij. Te gan jāatzīst, ka ir situācijas, kurās mēs pacientam uz vietas Liepājā palīdzēt nevaram. Tā ir gadījumos, kad aizsprostojumi ir bīstamās vietās, to ir daudz, kā arī ja tie ir komplicēti. Šādos gadījumos pacientus nosūtām uz galvaspilsētu pie sirds ķirurgiem, kuri veic koronāro šuntēšanu – aizsprostotajam asinsvadam izveido apvedceļu.

 

Kādos sirds asinsvadu problēmu gadījumos angioplastija ir izmantojama?

 

– Tas noteikti ir akūta miokarda infarkta gadījumos, tāpat nestabilas un arī progresējošas stenokardijas gadījumos, kas draud ar infarktu. Vienkāršāk sakot, tās ir situācijas, kad sirds asinsvada nosprostojums vai sašaurinājums ir bīstamās vietās. Veicot procedūru, lielākoties izdodas pacientu atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Turklāt šī metode ievērojami samazina pacienta uzturēšanās ilgumu slimnīcā, un, ja nav citu blakus problēmu, cilvēks tūlīt var atgriezties darbā. Protams, medikamentozā ārstēšanās ir jāturpina.

 

Daudzi slimnieki pie jums nonāk akūtā stāvoklī, vai tas nozīmē, ka gandrīz vai tūlīt no ātrās palīdzības automašīnas?

 

– Ideālā variantā tā arī vajadzētu būt, bet vispirms viņu stāvokli novērtē Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā. Ir tāds termins door to nidle time – tas ir laiks no brīža, kad pacientu ieved pa slimnīcas durvīm līdz laikam, kad mēs punktējam artēriju. Pēc pasaules standartiem tam nevajadzētu pārsniegt 30 minūtes. Mēs cenšamies to ievērot, taču ir situācijas, kad tas neizdodas. Piemēram, ja neesam šeit uz vietas – mums nav diennakts dežūru un, kamēr atkļūstam no mājām, paiet ilgāks laiks. Līdzīgi ir gadījumos, ja tieši tobrīd jau sniedzam palīdzību citam pacientam.

 

Reiz sarunā ar kādu jūsu pacientu tūlīt pēc procedūras veikšanas viņš godīgi atzinās: pats pie savām veselības problēmām esot vainīgs, visu mūžu kaislīgi smēķējis un arī citādi savu sirdi nav saudzējis. Kādi ir riska faktori, kas sirdij dara pāri?

 

– Vispirms tas ir vecums. Vīriešiem risks palielinās pēc 45–50, sievietēm – pēc 55–60 gadu vecuma. Tad seko paaugstināts asinsspiediens un smēķēšana. Riska faktori ir arī cukura diabēts, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts holesterīna līmenis un nelabvēlīga iedzimtība. Visiem ģimenes ārstiem ir speciālas tabulas, pēc kurām viegli aprēķināt risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, un es ieteiktu pacientiem par to interesēties.

 

Atsauciet, lūdzu, atmiņā, kā īsti viss sākās – kā Liepājas reģionālā slimnīca tika pie iespējas nodrošināt saviem pacientiem šo moderno sirds asinsvadu ārstēšanas iespēju?

 

– Ideja radās 1999. gada nogalē kādā Kardiologu biedrības pasākumā. Tolaik kolēģi Rīgā jau gandrīz desmit gadus praktizēja invazīvo sirds asinsvadu ārstēšanas metodi, un man bija ierosinājums, ka to varētu darīt arī Liepājā. Tā es visu to vakaru neatstājos no profesora Ulda Kalniņa, kurš tolaik bija Latvijas Kardiologu biedrības prezidents. Toreiz viņš man neko neapsolīja, taču ūdeņi bija iekustināti un pamazītēm viss sāka notikt, līdz 2006. gada 21. decembrī atklājām laboratoriju Liepājā. Tās veidošanas gaitā mēs ļoti lielu atsaucību, palīdzību un atbalstu saņēmām no profesora Andreja Ērgļa. Profesoru var nosaukt par Liepājas fanu, viņam simpatizē pilsēta un slimnīca, šeit strādā vairāki viņa kursabiedri un basketbola draugi. Tieši viņam mēs varam pateikties par to, ka mūsu slimnīcai tika pievērsta ļoti zinošu Rīgas kardiologu uzmanība. Gribu teikt, ka laiks, kurā veidojās mūsu laboratorija, bija vēsturisks Latvijas kardioloģijai kopumā. Līdz tam katrs kardiologs strādāja savā reģionā bez dienesta kopīgas koordinācijas. Profesors Uldis Kalniņš, kurš diemžēl nu jau ir Viņsaulē, kopā ar Andreju Ērgli, Ilju Zakki (arī bijušo liepājnieku) un citiem entuziastiem izveidoja Akūta koronārā sindroma reģistru, kurā pirmo reizi tika saskaitīti un analizēti smagākie sirds asinsvadu saslimšanas gadījumi visā valstī. Ir veidoti kopīgi pētījumu projekti un daudz kas cits, lai mūsu slimnieki saņemtu mūsdienīgu un pareizu ārstēšanu, lai nebūtu tā, kā pagājušā gadsimta 80. gados, kad es sāku strādāt. Tolaik, ja pacientam bija sirds asinsvadu sašaurināšanās vai nosprostošanās, kas visbiežāk noveda pie infarkta, viņš mēnesi pavadīja slimnīcā un saņēma zāles. Ja izdzīvoja, mēnesi notika rehabilitācija, un pēc tam cilvēks gandrīz vai no jauna mācījās staigāt un atlikušo dzīvi pavadīja kā invalīds...

 

Pie jums strādāt brauc profesors Andrejs Ērglis, citi kolēģi no Rīgas, kā arī kolēģis Valentīns Jokšs no Klaipēdas Jūrnieku slimnīcas.

 

– Profesors Ērglis ir starptautiska līmeņa autoritāte kardioloģijā. Mums viņa atbalsts un palīdzība ir ļoti vērtīgi. Liepājā strādājuši arī citi kolēģi no Rīgas: Artis Kalniņš, Andis Dombrovskis, Indulis Kumsārs, Inga Narbute un Aigars Lismanis. Mēs ar kolēģi Gāliņu no katra esam daudz mācījušies. Bet par Valentīnu Jokšu man ir īpašs stāsts. Viņš ir autoritāte Lietuvā – pirmajā trijniekā starp invazīvajiem kardiologiem un līdzīgas laboratorijas vadītājs Klaipēdas Jūrnieku slimnīcā. Lai varētu praktizēt pie mums, viņš nokārtoja sertifikācijas pārbaudījumu, kas ļauj strādāt mūsu valstī. Viņš ir darbojies arī ASV un Lielbritānijā. Esam no viņa daudz mācījušies. Turklāt vērtīgi ir tas, ka viņš uz dažām lietām skatās citādi nekā Rīgas kolēģi, un tas ir ļoti interesanti, jo mums noder abas šīs pieredzes.

 

Pagājušā gada beigās Veselības ministrija (VM) pieņēma lēmumu neapmaksāt slimniekiem ar zālēm pildītu stentu implantāciju. Toreiz jūs sarunās ar masu medijiem šo rīcību nosaucāt par nepareizu, tādu, kas atmet kardioloģisko palīdzību mūsu valstī atpakaļ par daudziem gadiem. VM savu lēmumu nav mainījusi. Vai jūs cerat, ka ierēdņi tomēr sapratīs, cik svarīgi ir ievietot ar zālēm pildītus stentus?

 

– Ceru, ka Veselības ministrijas ierēdņi to sapratīs. Man jāatzīstas – lai arī tas rada zaudējumus mūsu slimnīcai, pretēji Veselības ministrijas nostādnei tomēr implantējam arī ar zālēm pildītus stentus. Protams, tas notiek uz slimnīcas un ārstu algu rēķina. Paldies zāļu izplatītājfirmām, kuras, izprotot situāciju, iespēju robežās pazemināja šo stentu cenas. Pacienta dzīvība un veselība taču ir pirmajā vietā!

 

Kāda ir starpība starp parasto metāla un ar zālēm pildīto stentu?

 

– Ar zālēm pildītie stenti artērijas sieniņā pakāpeniski pusgada laikā izdala medikamentus, kas kavē paplašinātās artērijas atkārtotu aizaugšanu ar sklerotiskajām masām. Ja asinsvads atkal sašaurinās, ir jāveic atkārtota procedūra. Dažkārt jau pēc dažiem mēnešiem. Un tad ir kā tai teicienā, ka skopais maksā divreiz – mēs atkārtoti veicam šo dārgo procedūru, bojātajā vietā ievietojot vēl vienu stentu, jo veco izņemt nav iespējams. Ir vēl kāda metode – ar zālēm pildīti baloni, kurus tāpat ievadām asinsvadā un it kā uzpildām tur esošo bezzāļu stentu, taču gala rezultāts ir sliktāks nekā savlaicīgai zāļu stenta ievietošanai. Pastāv risks, ka jaunu stentu atkārtoti bojātajā artērijā ievietot nav iespējams. Tad situāciju var risināt tikai kardioķirurģiskā ceļā, kas ir vēl sarežģītāk un vēl dārgāk. Kad valsts atteicās apmaksāt ar zālēm pildīto stentu implantēšanu, mēs, kardiologi, gatavojāmies sarežģījumiem. Paldies Dievam, šogad vēl nav notikuši nekādi traģiski gadījumi, taču īstā un patiesā situācija būs redzama vēlāk – vēl ir pagājis pārāk īss laiks, lai objektīvi izvērtētu notikušo.

 

Ja cilvēkam vienreiz ir veikta angioplastijas procedūra, vai tas nozīmē, ka tagad ar sirds asinsvadu veselību viss ir kārtībā uz visu atlikušo mūžu?

 

– Nebūt nē, jo vienas procedūras laikā mēs izārstējam asinsvada sašaurinājumu tikai vienā konkrētā artērijā un konkrētā vietā, taču asinsvadu cilvēka organismā ir ļoti daudz – to iekšējo sieniņu kopējā platība atvērtā veidā ir tik liela, ka ar to var nosegt četrus tenisa kortus. Jauns sašaurinājums var rasties citā vietā. Tāpēc, ja pēc procedūras pacients nemaina dzīvesveidu, nelieto medikamentus un neatsakās no kaitīgajiem ieradumiem, pastāv risks, ka problēmas ar asinsvadu sašaurināšanos var atkārtoties.

 

Angioplastija ir ļoti dārga procedūra?

 

– ĻOTI! Valstij tā izmaksā tūkstošus latu, taču pacientiem par procedūru jāmaksā tikai 30 latu, kā arī par gultas dienu slimnīcā. Slimniekus šurp ved no visas Kurzemes. Mums ir ļoti laba sadarbība gan ar Ventspili, gan Kuldīgu, gan Saldu. Tālākais pacients mums ir bijis no Valmieras puses. Gribu piebilst, ka tas ir ekskluzīvi, ka tādā nelielā pilsētā kā Liepāja, kur dzīvo tikai ap 80 tūkstošiem iedzīvotāju, ir pieejama invazīva ārstēšana. Citur pasaulē medicīniskie centri, kuros piedāvā šādas iespējas, parasti ir pilsētās ar vismaz pusmiljonu iedzīvotajiem.

 

Jūs noteikti domājat arī par nākotni, par to, ko atkal jaunu piedāvāt pacientiem?

 

– Protams! Piemēram, P. Stradiņa slimnīcā un medicīna sabiedrībā ARS ir datortomogrāfijas iekārta, ar kuru var izmeklēt sirds asinsvadus bez invazīvas iejaukšanās – nav jāpunktē artērija. Arī mūsu sapnis ir tādu iegādāties. Tāpat mēs gribētu, lai pie mums būtu pieejama sirds asinsvadu sieniņu izmeklēšana ar ultraskaņas metodi, kas ir ļoti precīza izmeklēšanas metode, taču dārga un darbietilpīga. Es ceru, ka kādreiz varēsim to atļauties.

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

linija4

linija2

Foto galerijas

23/01/2012

Pirmo aknu metastāžu ķīmijembolizāciju veic L.Kulmane, A. Veiss

 

linija3

Video galerijas

25/01/2012

Ievieš jaunu aknu audzēju ārstēšanas metodi

16/12/2011

Kardiologi sašutumā par Veselības ministrijas ieceri