Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

A. Lībiņš: «Revolūcija kardioloģijā notikusi manu acu priekšā»

Invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš uzsver, ka pirmais un galvenais uzdevums, izmantojot mūsdienīgo sirds kateterizācijas laboratoriju, ir palīdzēt akūtajiem pacientiem – tiem, kam konstatēts pēkšņs infarkts.
Invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš uzsver, ka pirmais un galvenais uzdevums, izmantojot mūsdienīgo sirds kateterizācijas laboratoriju, ir palīdzēt akūtajiem pacientiem – tiem, kam konstatēts pēkšņs infarkts.

Līdz ar Liepājas Reģionālās slimnīcas vērienīgo renovāciju uz jaunām, krietni plašākām un ērtākām telpām ir pārvietota arī Sirds kateterizācijas laboratorija. Šīs laboratorijas atvēršana ievērojami ir paplašinājusi iespējas glābt sirds asinsvadu slimnieku veselību un pat dzīvību pacientiem no visas Kurzemes.

 

Sarunā ar invazīvo kardiologu ALFREDU LĪBIŅU skaidrojām laboratorijas sniegtās iespējas un turpmākos attīstības plānus.

 

– Vai jaunajās telpas jums bija vajadzīgas?

 

Jaunas telpas mums noteikti bija vajadzīgas, jo plānojam palielināt darbu apjomu. Kopš 2013. gada septembra diviem invazīvajiem kardiologiem – man un Oskaram Gāliņam – pievienojies jauns kolēģis Valters Stirna. Līdz ar to varam labāk sadalīt slodzi, un es tagad vairāk nekā iepriekš ambulatori konsultēju savus operētos pacientus, kā arī veicu veloergometrijas pārbaudes, kam pēdējos gados laika nepietika.

 

– Tas nozīmē, ka virzāties uz to mērķi, par ko esat runājis: nodrošināt invazīvās kardioloģijas palīdzību Liepājas slimnīcā visu diennakti?

 

Vēl gluži to nevaram atļauties, taču ar laiku šo mērķi sasniegsim. Jaunajam kolēģim līdz šā gada beigām vēl ir jāturpina mācīties gan tepat Liepājā, gan pie kolēģiem Rīgā, Stradiņa slimnīcā, lai uzaudzētu muskuļus un iegūtu pieredzi, un tad tas notiks. Nepārtraukta invazīvās kardioloģijas palīdzība visu diennakti patiešām ir mūsu mērķis.

 

– Pirms deviņiem gadiem, izveidojot kateterizācijas laboratoriju, jūs Liepājas slimnīcā bijāt vienīgais invazīvais kardiologs. Līdz tam šāda veida palīdzību varēja saņemt tikai Rīgā. Tagad ārpus galvaspilsētas darbojas divas vietas: viena Daugavpilī, otra Liepājā. Ko šie nepilnie deiņi gadi jums ir parādījuši?

 

Pirmkārt, to, ka varam palīdzēt gados aizvien vecākiem cilvēkiem. Cilvēku dzīves ilgums mūsu valstī palielinās, un deviņdesmit gadus veci pacienti vairs nav nekāds retums. Tā ir laba ziņa, ka arī šāda gadagājuma pacientiem varam paildzināt pilnvērtīgu dzīvi. Otrkārt, aizvien retāk nākas atkārtoti iejaukties pēc tam, kad kāds no sirds asinsvadiem ir izārstēts, jo pacienti apzinīgi maina savu iepriekšējo dzīvesveidu, seko holesterīna līmenim, asinsspiedienam un citiem veselības rādījumiem. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar pirmajiem gadiem, kad vēl tikai sākām angioplastijas procedūras, pacienti ir kļuvuši gan izglītotāki, gan apzinīgāki. Jā, un arī līdzestīgāki – viņi ievēro ārstu rekomendācijas, apzinīgi lieto nozīmētos medikamentus, un līdz ar to nerodas jauni asinsvadu aizsprostojumi, kas var būt par iemeslu atkārtotam infarktam. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem spēka gados. Pacienti seko līdzi savam dzīvesveidam: atmet sliktos ieradumus, seko līdzi tam, ko lieto pārtikā, un tas dod labus rezultātus. Protams, es nevaru teikt, ka viss jau ir padarīts, bet labāk noteikti kļūst. Arī ģimenes ārsti pēdējos gados daudz vairāk nekā agrāk pievērš uzmanību sirds asinsvadu slimnieku veselībai.

 

– Kā šajos gados ir audzis jūsu pacientu skaits?

 

Īpaši strauji tas ir audzis pēdējo četru gadu laikā. Ja pirmajā darba gadā angioplastijas procedūras veicām nepilnam simtam pacientu, tad pēdējos gados ir ap pieciem simtiem angioplastijas procedūru gadā. Bet, ņemot vērā, ka tagad esam trīs kolēģi, šim skaitam vajadzētu palielināties, jo pietiekošai noslodzei vienam ārstam gadā vajadzētu ārstēt ap 250 slimniekiem.

 

– Šajos gados ir paplašinājusies arī teritorija, no kuras ierodas jūsu pacienti.

 

Noteikti! Tagad pie mums brauc slimnieki no visas Kurzemes. Mūsu priekšrocība salīdzinājumā ar Rīgas klīnikām ir tā, ka pie mums faktiski nav rindu.

 

– Invazīvā kardioloģija ļauj sirds asinsvadu slimniekiem, kas agrākos laikos, piedzīvojot, piemēram, infarktu, bija nolemti ilgstošai ārstēšanai, varbūt smagai invaliditātei vai pat nāvei, tagad īsā laikā atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.

 

Jā, tāds arī ir mūsu mērķis.

 

– Kad sākāt strādāt kardioloģijā, jūs noteikti par kaut ko tādu pat iedomāties nevarējāt!

 

Nevarēju vis! Revolūcija kardioloģijā ir notikusi manu acu priekšā. Ja kādreiz diagnoze infarkts lika domāt vismaz par invaliditāti, tad tagad cilvēks pēc nedēļas atgriežas pilnvērtīgā dzīvē, nepaliek tuviniekiem un valstij par nastu, darbspējīgi cilvēki var turpināt strādāt un ar saviem nodokļiem atmaksāt valstij to naudu, ko tā ieguldījusi viņu ārstēšanā.

 

– Angioplastijas operācija, no malas skatoties, šķiet pavisam vienkārša: pa nelielu griezienu cirkšņa vai augšdelma artērijā speciālists ar smalku ierīci iekļūst sirds asinsvados, diagnosticē vainu, ievada aizsprostotajā asinsvadā stentu, kas atkal atver asinsvadu, un cilvēks ir glābts.

 

Es teiktu tā – princips šim darbam ir santehnisks, taču, lai tas būtu iespējams, ir vajadzīgas patiešām augstvērtīgas tehnoloģijas un izcila precizitāte. Aparatūra ir moderna un mūsdienīga. Tāpat visas ierīces un instrumenti ir droši, nekaitīgi cilvēka veselībai un lieliski pilda mērķi – paplašināt asinsvadu. Lai mēs spētu droši sniegt palīdzību, jautājums ir par materiālu kvalitāti, kas mūsu gadījumā ir tikpat svarīgi kā visur tautsaimniecībā. Ir dažādu firmu izstrādājumi un dažāda kvalitāte. Nepareizi izvēlētu materiālu vai instrumentu dēļ var notikt katastrofa cilvēku veselībā.

 

– Tas nozīmē, ka jūs ar tiem neeksperimentējat?

 

Mēs nedrīkstam to atļauties un pakļaut riskam cilvēku dzīvību. Īpaši tādēļ, ka esam tālu no Rīgas un sarežģījumu gadījumā mums līdzās nav sirds ķirurga, kas nekavējoties var «dzēst ugunsgrēku». Tāpēc mēs strādājam tikai un vienīgi ar kvalitatīviem materiāliem un ierīcēm, tādām, kuras esam pārbaudījuši un kurām pilnībā uzticamies. Turklāt, ja gadījums ir sarežģīts, mēs sazināmies ar kolēģiem Rīgā, kam ir lielāka pieredze, un vajadzības gadījumā nosūtām pacientu pie viņiem vai paši braucam veikt angioplastijas operāciju kopīgi. Mēs lieki neriskējam.

 

– Asinsvados ievietojamie stenti ir dažādi: parasti metāla vai pildīti ar zālēm.

 

Pasaules prakse liecina, ka 70–90% gadījumu ievieto ar zālēm pildītos stendus, jo ir pierādīts, ka tādos gadījumos ievērojami samazinās restenozes – asinsvada atkārtotas sašaurināšanās – risks. To nodrošina stentā esošie citostatiķu grupas medikamenti, kuri kavē nevajadzīgu audu veidošanos asinsvadā, kas to var atkal sašaurināt. Kaut arī izdarīta operācija, pacientiem ir jālieto arī medikamenti, kas samazina holesterīna līmeni asinīs, asinsvadu sasprindzinājumu un asinsspiedienu. Vārdu sakot, ir jālieto medikamenti, kas samazina atkārtotu sirds vainagartērijas sašaurināšanās risku, jo atkārtots infarkts ir daudz bīstamāks par pirmreizējo.

 

– Kādos gadījumos pacientiem ievieto parastos metāla stentus?

 

Tos mēs ievietojam gadījumos, kad asinsvadu nosprostojums nav noticis maģistrālajos asinsvados. Protams, arī šiem pacientiem, vadoties no viņu veselības stāvokļa, ir jālieto speciālie medikamenti, taču katrs gadījums ir ļoti individuāls, tāpēc nav vienas receptes, ar kādiem medikamentiem ārstēt visus pacientus. Lai efektīvāk kontrolētu situāciju: asinsvada sašaurinājuma lokalizāciju, asinsvada struktūru un to, cik precīzi ir ievietots stents, mums beidzot ir iegādāta ultraskaņas aparatūra IVUS, kas ir liels palīgs darbā. Diemžēl šī metode ievērojami – pat līdz 800 eiro vienam gadījumam – sadārdzina procedūru.

 

– Pēc tam, kad ievietots stents, pacients paliek ģimenes ārsta uzraudzībā. Tas nozīmē, ka viņiem jābūt ļoti zinošiem šai jomā.

 

Jā, tāpēc mēs Liepājas un arī visas Kurzemes ģimenes ārstiem rīkojam regulāras apmācības, kur lekcijas lasa Rīgas vadošie kardiologi – kardioloģijas autoritātes. Tas ir ļoti svarīgi. Dažkārt tikai gribētos lielāku atsaucību no ģimenes ārstu puses.

 

– Vai pēc stenta ievietošanas terapija sievietēm un vīriešiem atšķiras?

 

Kā jau es teicu, terapija ir ļoti individuāla. Taču, jā, tā ir atšķirīga sievietēm un vīriešiem kaut vai tāpēc, ka sirds asinsvadu problēmu lielāka riska grupa ir vīrieši. Pirmkārt, to nosaka dažādi fizioloģiskie procesi abu dzimumu organismā. Otrkārt, vīriešiem ir raksturīgāki kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, lai gan mūsdienās smēķē arī ļoti daudz sieviešu. Treškārt, vīrieši neveselīgāk ēd, daudziem ir ļoti mazkustīgs dzīvesveids. Tāpat vīrieši pat nopietnu veselības problēmu gadījumos retāk nekā sievietes iet pie ārsta. Sievietes cītīgāk seko savai veselībai, turklāt viņas arī rūpīgāk ievēro ārstu nozīmēto terapiju. Tas viss veido šo atšķirību kopumu. Abiem dzimumiem nozīmīgs riska faktors sirds asinsvadu problēmām ir arī iedzimtība.

 

– Pastāv uzskats: ja es sportoju, tad smēķēšana man nav kaitīga.

 

Tas ir nepareizs uzskats!

 

– Bez mūsu jau pieminētajiem stentiem nesen invazīvajā kardioloģijā sāka izmantot pašuzsūcošos stentus. Vai jūs Liepājā ar tiem jau strādājat?

 

Mums ir džentlmeniska vienošanās ar profesoru Andreju Ērgli, ka drīzumā kopā ar viņu ievietosim pirmo šāda veida stentu Liepājas slimnīcas pacientam. Pašuzsūcošie stenti ir izgatavoti no sintētiska materiāla, kas līdzīgi kā pašuzsūcošie diegi ar laiku organismā izšķīst un uzsūcas. Līdz ar to asinsvads paliek dabīgs un tomēr atvērts. Šie stenti noteikti ir invazīvās kardioloģijas nākotne un kļūs par vadošo invazīvās kardioloģijas metodi. Taču, noslēdzot mūsu sarunu, es gribu uzsvērt to, ka, atklājot Sirds kateterizācijas laboratoriju, pirmais un galvenais mērķis bija un joprojām ir palīdzēt akūtajiem pacientiem – tiem, kam konstatēts pēkšņs infarkts. Ja pacientu pie mums nogādā pirmo divu stundu laikā pēc notikuma, ārstēšanas rezultāts ir ļoti veiksmīgs.

 

Skaidrojošā vārdnīca


Koronārā angioplastija – ārstēšanas metode sašaurināto vai nosprostoto sirds asinsvadu paplašināšanai, kas uzlabo asinsapgādi sirds muskulim (miokardam).

 

Koronārās angioplastijas norise – vietējā anestēzijā iedurot cirkšņa artērijā (vai paduses artērijā) un ievadot tajā garas zondes (caurulītes), iekļūst sirds vainagartērijās. Ārsts asinsvada sašaurinājuma vietā ieliek īpašu balonzondi, lai pēc tam, piepūšot šo balonu, paplašinātu sašaurināto vietu. Bieži šajā vietā tiek ievadīti stenti – asinsvada protēzītes, kas sakļautā veidā ar balonzondi tiek nogādātas un izplestas vajadzīgā vietā.

Avots: P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

pielikuma “Kurzemes avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

23/01/2012

Pirmo aknu metastāžu ķīmijembolizāciju veic L.Kulmane, A. Veiss

 

linija3

Video galerijas

25/01/2012

Ievieš jaunu aknu audzēju ārstēšanas metodi

16/12/2011

Kardiologi sašutumā par Veselības ministrijas ieceri