Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Lai nieres strādātu labi, par tām jārūpējas

Ārste Arta Gertnere uzskata, ka ikvienam vajadzētu rūpēties par savu nieru veselību, tāpēc nepieciešams regulāri veikt asins un urīna analīzes, kā arī kreatinīna un citu bioķīmisko rādītāju analīzes.
Ārste Arta Gertnere uzskata, ka ikvienam vajadzētu rūpēties par savu nieru veselību, tāpēc nepieciešams regulāri veikt asins un urīna analīzes, kā arī kreatinīna un citu bioķīmisko rādītāju analīzes.

Nepietiekama nieru darbība var būtiski ietekmēt cilvēka veslības stāvokli vai pat izraisīt tā nāvi. Speciālisti atzīst, ka arī Latvijā palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir hroniska nieru mazspēja dažādu slimību piemēram, cukura diabēta, arteriālās hipertensijas, nierakmeņu slimības, urīnceļu infekcijas u.c. dēļ. Nefroloģe Arta Gertnere stāsta par to, kas viņu pamudinājis izvēlēties nefrologa specialitāti un kāda nefroloģiskā palīdzība tiek nodrošināta Liepājas Reģionālajā slimnīcā.

 

Jūs esiet liepājniece?


Jā, esmu liepājniece. Mācījos Draudzīgā Aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolā.

 

Kas pamudināja izvēlēties ārsta profesiju?


Tā bija omīte. Viņa teica, ka ņemot vērā manu raksturu, es varētu būt ārste. Pateicoties viņas pamudinājumam, par medicīnu sāku interesēties jau pamatskolas vecākajās klasēs. Vidusskolā jau biju izlēmusi, ka studēšu medicīnu. Pēc tam P.Stradiņa Klīniskajā universitātē ieguvu ārsta grādu. Sekoja trīs gadi inetrnistu rezidentūrā un divi - nefroloģijā. Kopā pavisam 11 studiju gadi.

 

Kāpēc izvēlējāties tieši nefroloģiju?


Liels nopelns te ir P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas nodaļas kolektīvam, īpaši visiem maniem pedagogiem, kuri ar savu darbu un attieksmi pret pacientiem un ārstēšanu pārliecināja mani būt par nefrologu. Savu izvēli neesmu nožēlojusi. Darbs ir interesants, un pats galvenais - netrūkst izaicinājumu.

 

Uzsākot darbu slimnīcā, jūs uzreiz kļuvāt par Hemodialīzes nodaļas vadītāju?


Jā. Pēc rezidentūras es sāku strādāt Liepājas Reģionālajā slimnīcā par nefrologu un Hemodialīzes nodaļas vadītāju. Bija jāapgūst daudzas jaunas lietas, ko augstskolā nemāca. Piemēram, kā vadīt kolektīvu, būt atbildīgai par māsām, pārzināt nodaļas darbu no zemākā līmeņa līdz augstākajam. Vajadzēja iepazīt katru nodaļas pacientu un zināt visu par viņa veselības problēmām, par ārsēšanu. Tad, kad pacientiem tiek uzsākta dialīze, viņus redzam katru trešo dienu un esam gandrīz kā viena ģimene....

 

Hemodialīze ir viena no terminālas nieru mazspējas ārstēšanas metodēm, bet pirms tās uzsākšanas pacienti tiek iekļauti predialīzes programmā. Tas nozīmē, ka viņi saņem atbilstošu terapiju un uzraudzību līdz brīdim, kad nepieciešama hemodialīze, peritoneālā dialīze vai nieres transplantācija. Var gadīties, ka divus, trīs vai vairāk gadu pacientam nevajag dialīzi un pietiek tikai ar atbilstošu medikamentu lietošanu, noteiktu diētu un dzīves veida ievērošanu.

 

Nodaļā pēdējo gadu laikā hemodialīžu skaits ir divkāršojies un patlaban nieru aizstājterapiju saņem trīsdesmit viens pacients. Kopumā nodaļā ir desmit nieru aizstājterapijas – hemodialīzes aparātu. Kad sāku strādāt slimnīcā, viens no mērķiem bija attīstīt peritoneālo dialīzi (mājas dialīzi), ko veiksmīgi esam īstenojuši. Patlaban ir pieci pacienti, kas saņem šo pakalpojumu. Taču pacientu skaits mainās. Vēl viena metode, ir nieru transplantācija, ko veic Latvijas Transplantācijas centrā. Mans uzdevums ir izvēlēties atbilstošus hemodialīzes un peritoneālās dialīzes pacientus, kurus var sūtīt uz transplantācijas komisiju. Protams, pacienti pirms tam tiek plaši izmeklēti, un pats galvenais – ir nepieciešama paša pacienta piekrišana un līzdestība. Dažus pacientus novēroju un ārstēju arī pēc transplantācijas.

 

Jūs strādājat arī Kurzemes Uroloģijas centrā. Ar kādām diagnozēm šeit nonāk nefroloģiskie pacienti?


Kurzemes Uroloģijas centrā strādāju no 2014. gada, kad centrs tika atvērts. Strādāju kopā ar lieliskiem speciālistiem urologiem - Dzintru Litavnieci, Mārtiņu Silenieku un Igoru Carevu. Kopā mēs pacientus varam ātrāk un pilnvērtīgāk gan izmeklēt, gan arī ārstēt, un vienmēr noder cita speciālista padoms. Pārsvarā tiek stacionēti pacienti ar hroniskām saslimšanām, kuru gadījumos bieži attīstās nieru mazspēja. Ir arī citas slimības (dekompensēts cukura diabēts, onkoloģiskas saslimšanas, arteriāla hipertensija, toksiski nieru bojājumi, nierakmeņu slimība, obstriktīvas nefropātijas u.c.), kad sekundāri attīstās nieru mazspēja. Bieži tiek ārstēti pacienti ar urīnceļu infekcijām, retāk glomerulonefrītiem u.c. Ļoti daudz cilvēku pie mums brauc no Saldus, Skrundas, Ventspils arī no tuvējiem novadiem. Daudz ir smagu, ielaistu gadījumu, jo pacientiem no lauku apvidiem ir grūtāk nokļūt gan pie ģimenes ārsta, gan pie dažādiem speciālistiem, gan uz izmeklējumiem. Vēl svarīgi, lai paši pacienti vēlētos ārstēties un arī pildītu ārsta norādījumus.

 

Kā jūs raksturotu sadarbību ar ģimenes ārstiem?


Ar daļu ģimenes ārstu sadarbība ir ļoti laba. Ja nepieciešama mana palīdzība, ir ģimenes ārsti, kuri zvana un prasa padomu. Viņi arī aktīvāk un vairāk sūta savus pacientus pie nefrologa. Ir daļa ģimenes ārstu, ar kuriem nav nekādas sadarbības.

 

Vai nefroloģisko pacientu skaitam ir tendence pieaugt? Ja ir, tad ar ko tas izskaidrojams?


Katru gadu pacientu skaits pieaug gan ambulatorajā, gan stacionārajā sektorā. Palielinājies smagu, hroniski slimu pacientu skaits, kuri vienlaikus sirgst ar vairākām slimībām. Svarīgs aspekts ir arī ārstu savlaicīga pieejamība visiem, kuri to vēlas. Nereti paša pacienta izvēle ir ilgstoši neiet pie āsta, līdz viņš nonāk uzņemšanā jau ar hroniskām, smagi ielaistām kaitēm. Taču bieži vien jāsecina, ka atbilstošā līmenī nav sakārtoti arī sociālie jautājumi - trūkst sociālo gultu, pansionātu. Īpaši tas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, kuri ir vientuļi vai kuru bērni strādā, vai radinieki dzīvo ārzemēs un nav neviena, kurš varētu pieskatīt, savlaicīgi iedod zāles pareizās devās un pilnvērtīgi aprūpēt. Stacionārā cenšos pacientus izārstēt, vai arī stabilizēt viņa hroniskās kaites, bet, ja nav pilnvērtīgas aprūpes mājās, tad nepaiet ne pāris nedēļu vai mēnešu, kad šie pacienti tiek atkārtoti stacionēti. Nieru mazspējas slimniekiem ir nepieciešami medikamenti, kurus jāsaņem ik pa trim mēnešiem.  Ir pacienti, kas apzinīgi katru trešo mēnesi nāk pie manis uz konsultāciju, lieto medikamentus un rezultāti ir labi.

 

Vai mūsdienu dzīves veids ietekmē nieru veselību? Kas ir galvenie riska faktori?


Nenoliedzami, dzīves veids ietekmē nieru veselību. Kaitīgs ir sālīgs un olbaltumvielām bagāts uzturs. Kā arī aptaukošanās, fizisko aktivitāšu trūkums, smēķēšana, citu toksisku vielu lietošana, medikamenti, kas ietekmē nieru darbību. Veselīgs dzīvesveids ir labākā profilakse visiem cilvēkiem, lai izvairītos ne tikai no nieru funkcionālajiem traucējumiem, bet arī no kardiovaskulārajiem notikumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam vajadzētu rūpēties par savu veselību. Nepieciešams regulāri veikt asins, kreatinīna un citu bioķīmisko rādītāju analīzes, kā arī urīna analīzi, jo agrīna nieru slimību atklāšana un ārstēšana mazina iespēju nonākt līdz stāvoklim, kad nepieciešama nieru aizstājterapija.

 

Kas ir galvenie hronisku nieru slimību cēloņi?


Ir daudz hronisku nieru slimību cēloņu. Vieni no visbiežāk sastopamajiem ir diabēts un paaugstināts asinsspiediens, intersticiali nefrīti, nierakmeņu slimība u.c.  Taču rūpīga šo saslimšanu kontrole var palīdzēt novērst nieru slimības vai šo slimību sasainājumus.

 

Kad vajadzētu doties pie nefrologa?


Nierēm mūsu organismā ir ļoti svarīga loma un par tām regulāri ir jārūpējas. Nieres attīra ķermeni, izvadot šlakvielas, regulē šķidruma un sāļu daudzumu organismā, kā arī veic daudzas citas svarīgas funkcijas. Taču atšķirībā no akūtas nieru mazspējas, kas notiek ātri un pēkšņi, hroniska nieru mazspēja izveidojas pakāpeniski - vairāku nedēļu, mēnešu vai gadu laikā. Nieru slimība progresē tik lēni, ka simptomi ilgi neparādās. Cilvēkam var būt pat diezgan nopietna nieru mazspējas stadija, bet viņš var justies labi. Tāpēc vismaz reizi gadā vajadzētu veikt visparastākās asins un urīna analīzes, ultrasonogrāfiju vēdera dobuma orgāniem, lai pārbaudītu nieru darbību. Tas ir ļoti svarīgi, jo savlaicīga nieru slimību diagnosticēša un ārstēšana var novērst nieru bojājumus un aizkavēt nieru aizstājterapijas nepieciešamību.

 

Kad nepieciešama hemodialīze vai nieru transplantācija?


Veicot analīzes tiek noteikts kreatinīna līmenis asinīs, un atbilstoši tiek aprēķināts nieru glomerulārās filtrācijas ātrums. To ņemot vērā, hroniskai nieru mazspējai ir piecas stadijas. Nieru aizstājterapiju uzsāk pacientiem piektajā stadijā. Pacienti, kuriem nepieciešama dialīze, nāk uz mūsu nodaļu trīs reizes nedēļā. Peritoneālo dialīzi pacienti veic mājās paši. Savukārt pacienti, kuriem nepieciešama nieru transplantācija, tiek pilnvērtīgāk izmeklēti un nosūtīti uz Latvijas Transpaltācijas centru. Viņi gaida savu liktenīgo dienu, kad būs atbilstoša saderība ar donora nieri un iespējama transplantācija. Pēc transplantācijas daži pacienti turpina ārstēšanos manā uzraudzībā Liepājā. Ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri jau ir saņēmuši nieres tranplantātu. Ar transplantētu nieri pacients var turpināt strādāt, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, viņam atjaunojas ļoti daudz nieru funkcijas, kā arī hormonu izstrāde. Pats galvenais - pacientam nav nepieciešama nieru aizstājterapija. Pēc nieres transplantācijas pats svarīgākais ir pacienta līdzestība un laba sadarbība gan ar nefrologu, gan ģimenes ārstu un, protams, ar citu specialitāšu ārstiem.

 

Kā pacienti reaģē uz to, ka viņiem ir diagnosticēta nieru mazspēja?


Pacientiem ir grūti pieņemt, ka viņiem ir hroniska nieru mazspēja, jo lielākā daļa pacientu neizjūt nekādas pēkšņas sāpes, kā tas ir, piemēram, infarkta gadījumā. Nieru mazspējas simptomi ir vispārīgi - sliktāka pašsajūta, apetītes zudums, svara zudums, miegainība, bet nav nekādu akūtu sāpju.

 

Ko jūs ieteiktu pacientiem?


Būt līdzestīgiem un ievērot ārsta rekomendācijas, lai ārstēšanai būtu rezultāti. Regulāri pievērst uzmanību savu nieru veselībai un vismaz reizi gadā veikt analīzes. Rūpēties par savu veselību, ievērot veselīga uztura principus. Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un samazināt pārmērīgu nierēm kaitīgu medikamentu lietošanu.

 

Indra Grase

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

 

 

linija4

linija2

Foto galerijas

06/12/2014

Nieru veselības diena

 

linija3

Video galerijas