!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Liepājas Reģionālajā slimnīcā atkal ir nefrologs

P1160012
Arta Gertnere uzskata, ka tā ir ļoti svarīga ārsta darba sastāvdaļa, runāt ar pacientu, skaidrot, motivēt. Laba rezultāta sasniegšanai nepieciešama sadarbība starp ārstu, pacientu un viņa tuviniekiem.

Medicīnas studijas ir grūts un laikietilpīgs process, un ir vajadzīga liela neatlaidība, lai saņemtu ārsta diplomu. Interniste, nu jau arī ārste nefroloģe Arta Gertnere ir veiksmīgi «pievarējusi» 11 studijām veltītus gadus un no 1. oktobra atgriezusies savā dzimtajā pilsētā Liepājā, kur reģionālajā slimnīcā strādā par nefrologu.

 

– Vidusskolas laikā nav viegli pieņemt lēmumu par profesijas izvēli, turklāt «trāpīt desmitniekā». Kas jūs pamudināja kļūt par ārstu?

 

Manā ģimenē nav neviena mediķa, taču omīte jau kopš bērnības man teica, ka es pēc rakstura varētu atbilst ārsta profesijai, un viņa mani mērķtiecīgi uz to virzīja – stāstīja, cik tas ir jauki palīdzēt citiem. Arī pašai, protams, patika un joprojām patīk šī profesija. Tāpēc jau vidusskolā biju izlēmusi, kur mācīties tālāk – es jau 12. klasē braucu uz Rīgu uz sagatavošanas kursiem.

 

– Jūs ne brīdi neesat nožēlojusi, ka izvēlējāties kļūt par ārstu?

 

Protams, 11 gadu laikā, ko mācījos, ir bijuši grūti brīži. Bet te ļoti svarīgs bija ģimenes atbalsts. Ģimene mani vienmēr ir atbalstījusi, palīdzējusi, vecāki un vīrs ir teikuši, ka nedrīkstu pamest iesākto un man jāturpina mācīties.

 

– Kā tas iznāca, ka izvēlējāties tieši nefrologa specializāciju?

 

Pabeidzot Rīgas Stradiņa universitātes sesto kursu, es iestājos internista rezidentūrā, kas ilga trīs gadus. Pabeidzot šo apmācību, nolēmu iestāties nefroloģijas rezidentūrā. Izpētīju, ka Liepājā ir tikai viens nefrologs (mūsu sarunas laikā Liepājas reģionālajā slimnīcā vairs nebija neviena – aut.), un izvēlējos šo specialitāti. Liela loma izvēlē bija P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 8. nefroloģijas nodaļas (Latvijas Nefroloģijas centrs) kolektīvam, kur rezidentūras laikā mācījos un strādāju.

 

– Tātad jūs jau no sākta gala zinājāt, ka atgriezīsieties un strādāsiet tieši Liepājā?

 

Jā, ne brīdi nebiju domājusi strādāt kādā citā Latvijas pilsētā.

 

– Kas ir tas, kas saista Liepājā?

 

Esmu dzimusi, augusi, mācījusies Liepājā. Tur ir mana ģimene – vecāki, vīrs, piecgadīgā meita.

 

– Vai jūs neuztrauc finansiālā puse? Daudzi ārsti paliek strādāt Rīgā vai dodas uz ārzemēm lielākas peļņas meklējumos. Liepājā tomēr mediķis nevar tik daudz nopelnīt.

 

Tas ir atkarīgs no katra paša – cik daudz un kā viņš strādā. Personīgi man nauda nav galvenais – būtiskākais ir tas, ka es strādāju darbu, kas man patīk. Var pat teikt, ka es nodarbojos ar savu hobiju.

 

– Ko vīrs saka par jūsu izvēlēto profesiju?

 

Atbalsta. Jebkurā mirklī viņš vienmēr man ir palīdzējis.

 

– Kā pa šiem gadiem ir mainījusies Liepāja?

 

Pēdējos gados Liepāja strauji attīstās. Mani personīgi priecē tas, ka pilsētā notiek ielu rekonstrukcija.

 

– Vai varat pamanīt kādas izmaiņas arī Liepājas reģionālās slimnīcas darba organizācijā, mediķu vidū?

 

Arī slimnīcā notiek rekonstrukcija. Esmu bijusi, apskatījusi jaunuzcelto korpusu.

 

– Tātad esat nolēmusi strādāt tieši slimnīcā?

 

Jā, man vieta jau bija rezervēta, jo Liepājas reģionālā slimnīca bija palikusi bez nefrologa. Es vēl tikai sāku pamazām pētīt, cik attīstīta Liepājā ir nefroloģija, iepazīt pacientus un domāju par to, kā varētu pilnveidot darbu. Kādas pārmaiņas ieviest, vēl ir pāragri spriest, vispirms man ir jāsāk strādāt.

 

– Jūsu izvēlētā nefrologa specialitāte nav viegla.

 

Tieši tā, jo no manis kā nefrologa daudz kas ir atkarīgs. Būtībā nefrologs pieņem lēmumus, kas būtiski ietekmē pacienta tālāko dzīvi. Te es runāju par nieru aizstājterapiju: vai pacientam tā būs nepieciešama, un kā būs tad, kad viņam tā tiks nozīmēta. Tas ir liels darbs gan ar pašu pacientu, gan viņa piederīgajiem. Turklāt parasti šiem pacientiem nav slimas tikai nieres – viņiem ir daudzas citas, piemēram, sirds slimības.

 

– Nefroloģija ir specialitāte, kurā bieži nākas saskarties ar hroniski slimu pacientu ārstēšanu. Kas, jūsuprāt, ir nepieciešams, lai varētu pēc iespējas labāk palīdzēt šiem cilvēkiem?

 

Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kad vēl nav nepieciešama nieru aizstājterapija, svarīgi ir būt nefrologa uzraudzībā, lai pacients saņemtu pilnvērtīgu informāciju par slimību, par diētu, par nepieciešamajiem medikamentiem, kā arī laikus informēt par nieru aizstājterapijas nepieciešamību, kad nieru funkcija jau ir izsīkusi. Liela loma ir ģimenes ārstiem, kuri nozīmē pacientiem analīzes, pēc kurām tad arī var konstatēt nieru mazspēju.

 

– Vai jums ir zināms, cik daudz Liepājā varētu būt cilvēku ar dažādām nieru problēmām?

 

Man šobrīd ir grūti atbildēt, jo 11 gadus esmu pavadījusi Rīgā un Liepājā esmu tikai īsu brīdi. Visus studiju gadus Liepājā esmu bijusi tikai sestdienās un svētdienās, kad veltīju laiku sev un savai ģimenei.

 

– Kāda varētu izveidoties jūsu sadarbība ar ģimenes ārstiem?

 

Ja es kā speciālists būšu pieejama ambulatori, ģimenes ārsti zinās, kur sūtīt pacientus, un arī sūtīs. Dodot nepieciešamās rekomendācijas pacientiem un ģimenes ārstiem un šīs rekomendācijas izpildot, es domāju, ka mums veidosies veiksmīga sadarbība. Nākotnē es arī plānoju lasīt lekcijas ģimenes ārstiem par nefroloģijas jautājumiem.

 

– Jūtaties pietiekoši zinoša, lai varētu lasīt lekcijas arī ģimenes ārstiem?

 

Domāju, ka jā. Tas noteikti ir viens no veidiem, kā papildus izglītot ģimenes ārstus nefroloģijas jomā. Tomēr lielākā problēma jau ir tā, ka Latvijā nav sakārtota ambulatorā sistēma – ir ļoti garas rindas pie speciālistiem, un pacientiem nav iespējams laikus pie viņiem nokļūt.

 

– Ko varētu darīt pacienti paši, lai uzlabotu savu veselības stāvokli un atvieglotu ārsta darbu?

 

Pirmkārt, rūpīgi apmeklēt ģimenes ārstu. Otrkārt, regulāri – vismaz reizi gadā (atkarībā no saslimšanas, citreiz pat biežāk) – veikt analīzes. Un attiecīgi uzklausīt ārsta rekomendācijas un ievērot tās. Jāteic, ka daudzi pacienti pret savu veselību neizturas ar pienācīgu nopietnību, piemēram, nieru slimniekiem stingri ir jāievēro diēta, bet ne visi to dara.

 

– Vai jums šķiet, ka ģimenes ārsti ir izglītoti šajā jomā un var palīdzēt pacientiem?

 

Domāju, ka ārsti ir informēti un izglītoti par nieru saslimšanām. Galvenais jau ir tas, lai viņi zinātu, ka ir iespēja nosūtīt šos pacientus pie nefrologa. Tomēr bieži vien problēmas rada nevis ārstu neinformētība, bet pacientu nenopietna attieksme pret savu veselību. Daļa pacientu paši nevēršas pie saviem ģimenes ārstiem vai nepilda ārsta norādījumus. Citi nespēj pieņemt to, ka viņiem ir nieru mazspēja, jo pakāpenisks funkcijas izsīkums nekādus simptomus nerada. Līdz ar to pacienti nespēj samierināties ar šo diagnozi un uzskata, ka zāles var nelietot, ka nekas nav jādara un nav jākontrolē. Tā ir ļoti svarīga ārsta darba daļa, runāt ar pacientu, skaidrot, motivēt. Te jābūt kopējai sadarbībai starp ārstu, pacientu un viņa tuviniekiem.

 

– Kas signalizē par to, ka ar nierēm kaut kas nav kārtībā?

 

Nieru funkcionālie rādītāji, urīna analīzes, ultrasonogrāfija nierēm.

 

– Kad jāsāk aizdomāties par to, ka savām nierēm jāpievērš uzmanība?

 

Kad ir izteikta nieru mazspēja, pacientam var būt mazasinība jeb hemoglobīna līmeņa samazināšanās, nespēks, vājums, samazināta apetīte, slikta dūša, pat vemšana. Šie simptomi ir līdzīgi tiem, kādi var būt pie daudzām citām saslimšanām, konkrētu signālsimptomu nav. Ja ir aizdomas par nieru problēmām, pārbauda nieru funkcionālos rādītājus, urīna analīzi, nieru ultrasonogrāfiju. Nieru slimības ir ļoti dažādas, ne tikai hroniska nieru mazspēja, bet arī akūta nieru mazspēja, iedzimtas slimības, glomerulopātijas, urīnceļu infekcijas, tāpēc svarīgi ir laikus nosūtīt pacientus pie speciālista, lai precizētu diagnozi un ārstēšanu.

 

– Vai jums ir skaidrs rīcības plāns, kā runāt ar saviem pacientiem, kā mēģināt viņus pārliecināt un pamudināt ārstēties, ja viņi nepieņem savu diagnozi?

 

Es uzskatu, ka pacientu var pārliecināt runājot un skaidrojot. Pacientiem ar hronisku nieru slimību, kuriem jau nepieciešama nieru aizstājterapija, jāsaprot – ja viņš neievēros visus diētas režīmus, neievēros to, ko rekomendē ārsts, neapmeklēs hemodialīzi (nieru aizstājterapiju trīs reizes nedēļā), tad viņš vienkārši neizdzīvos. Vai tas nav pietiekošs arguments, lai ārstētos?

 

– Ko jūs varētu ieteikt šiem pacientiem un viņu ģimenes locekļiem?

 

Arī ģimenei ir grūti pieņemt šādu smagu diagnozi, bet pacientam ir ļoti nepieciešams ģimenes atbalsts. Bez tā viņš nebūs spējīgs trīs reizes nedēļā braukt uz stacionāru uz hemodialīzi. Ja pacients pats nespēj doties uz hemodialīzes seansu, tad piederīgajiem jāatrod transports, jāatved pacients uz hemodialīzes centru. Liepājas reģionā ir tikai viens šāds centrs – Liepājas reģionālajā slimnīcā. Citu iespēju nav.

 

– Ir vēl viens nieru aizstājterapijas veids.

 

Tā ir tā saucamā peritoneālā dialīze – mājas dialīze. Liepājā pagaidām šīs programmas nav, un viens no maniem mērķiem ir to attīstīt. Tad pacients dialīzi varēs veikt mājās un viņam nebūs jābrauc uz stacionāru.

 

– Vai nav tā, ka dialīzes pacienti faktiski nevar strādāt, jo dialīze aizņem lielu viņu dienas daļu?

 

Kāpēc ne! Var strādāt! Protams, invaliditātes grupa ir visiem mūsu pacientiem ar hronisku nieru slimību. Viss ir atkarīgs no pacienta darba vietas un darba devēja. Ir ļoti daudz gados jaunu pacientu, kuri strādā, pat neskatoties uz to, ka jābraukā uz hemodialīzi – viņi grib būt cilvēkos, grib iekļauties sabiedrībā.

 

– Ko vajadzētu darīt pacientiem, lai izvairītos no nieru problēmām?

 

Mūsdienās daudz tiek reklamēti pretsāpju līdzekļi, tomēr vajadzētu izvairīties no to lietošanas. To pašu varu teikt arī par citiem medikamentiem, ko nav izrakstījis ārsts. Ir dažādas slimības, pie kurām nieru mazspēja attīstās sekundāri, piemēram, cukura diabēts, sirds slimības, augsts asinsspiediens u.c.

 

– Ko jūs gribētu novēlēt avīzes lasītājiem?

 

Rūpējieties par savu veselību!

 

Skaidrojošā vārdnīca

Nieru mazspēja – stāvoklis, kad nieres vairs nespēj veikt savu pamatuzdevumu – izvadīt no organisma tā vielmaiņas galaproduktus un šķidrumu. Ir divi nieru mazspējas veidi. Akūtas (pēkšņas) NM gadījumā, ko var izraisīt nieres ietekmējoša trauma, infekcija vai saindēšanās, nieres nedarbojas īsu brīdi. Pēc kāda laika nieru funkcija daļēji vai pilnībā atjaunojas. Hroniska nieru mazspēja (HNM) ir stāvoklis, kad ilgākā laika posmā (bieži – vairākus gadus) progresē nieru darbības traucējumi. Šo procesu reizēm var aizkavēt, taču ne novērst. Pakāpeniski nieru darbībai samazinoties, iestājas termināla (galēja) HNM. Lai izdzīvotu, šai nieru mazspējas fāzē bojāto nieru darbība jāaizstāj «mākslīgi»  – ar dialīzes palīdzību.

Hemodialīze – asins attīrīšana no organisma vielmaiņas galaproduktiem ar īpašas ierīces – hemodialīzes filtra – palīdzību. Hemodialīzes gaitā asinis filtrā plūst gar puscaurlaidīgu membrānu, kuras poru izmēri ir tik lieli, ka organisma šlakvielas un liekais šķidrums tiek izvadīti ārā, bet vajadzīgās vielas tiek saglabātas organismā. Hemodialīzes seansi parasti notiek trīs reizes nedēļā, un katrs seanss ilgst četras stundas. Hemodialīzi veic caur īpaši izveidotu asinsvadu pieeju – arteriovenozo fistulu vai caur katetru, kas ievietots centrālā (kakla) vēnā.

Peritoneālā dialīze – attīra asinis no šlakvielām, kā dabīgu filtru izmantojot vēderplēvi. Lai varētu veikt peritoneālo dialīzi, vēdera sienā ievieto mīkstu caurulīti – katetru. Katetrs vēdera sienā atrodas pastāvīgi. Attīrošais jeb dializējošais šķidrums caur katetru nonāk vēdera dobumā. Šlakvielas un liekais šķidrums no asinīm nonāk dialīzes šķidrumā. Pēc vairākām stundām dialīzes šķidrumu izvada no vēdera dobuma un izlej. Tad vēdera dobumā ievada svaigu dialīzes šķidrumu.

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

linija4

linija2

Foto galerijas

06/12/2014

Nieru veselības diena

 

linija3

Video galerijas