!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Arta Gertnere: „Nieru mazspēja – sākumā bez simptomiem”

Arta Gertnere: „Liela daļa pacientu nemaz nezina, ka viņiem ir problēmas ar nierēm, jo nieru mazspējas gadījumā specifisku simptomu faktiski nav. Ja pacientam vismaz reizi gadā neveic pilnu asins analīzi, hronisku nieru mazspēju nav iespējams diagnosticēt.”
Arta Gertnere: „Liela daļa pacientu nemaz nezina, ka viņiem ir problēmas ar nierēm, jo nieru mazspējas gadījumā specifisku simptomu faktiski nav. Ja pacientam vismaz reizi gadā neveic pilnu asins analīzi, hronisku nieru mazspēju nav iespējams diagnosticēt.”

Liepājas Reģionālā slimnīca hroniskas nieru mazspējas pacientiem piedāvā dažādus nieru aizstājterapijas veidus. Pirms pusotra gada nefroloģe ARTA GERTNERE pēc studijām un rezidentūras gadiem Rīgā atgriezās savā dzimtajā Liepājā un sāka strādāt Liepājas Reģionālajā slimnīcā, kas tobrīd bija palikusi bez nefrologa. Sarunā ar dakteri šķetinām tik sarežģītās nieru slimnieku problēmas un iespējas Liepājas slimnīcā saņemt pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību.

 

– Ir pagājis pusotrs gads patstāvīgā darbā. Kāds jums tas bijis?

 

Darba ir ļoti daudz. Ļoti daudz. Sākums patiešām nebija viegls. Ja, nākot strādāt uz Liepāju, biju cerējusi, ka sākšu strādāt kopā ar pieredzējušu kolēģi, kas mani harmoniski ievadīs darbā, tad realitātē iznāca tā, ka pēc trim mēnešiem viņa no darba slimnīcā jau bija aizgājusi, par aizvietotāju strādāja kolēģe no Ventspils, un man viss bija jāsāk vienai. Viss bija jauns: situācija, darbs, nodaļa, kolēģi un pacienti. Bet nebija laika lēnām iešūpoties, bija jāsāk strādāt ar pilnu slodzi.

 

– Strādājat gan slimnīcā, gan slimnīcas Ambulatorajā nodaļā un pieņemat ambulatoros pacientus arī poliklīnikā.

 

Jā, tāds ir mans darba ritms, un tas patiešām ir saspringts, jo pacientu ir daudz.

 

– Drīz pēc tam, kad bijāt sākusi strādāt Liepājas slimnīcā, jūs teicāt, ka, vērtējot pēc statistikas, vajadzētu būt vairāk pacientu, kam nepieciešama hemodialīze.

 

Tā ir joprojām – joprojām es uzskatu, ka vajadzētu būt vairāk šādu pacientu.

 

– Par ko tas liecina?

 

Es domāju, ka liela daļa pacientu nemaz nezina, ka viņiem ir problēmas ar nierēm, jo nieru mazspējas gadījumā specifisku simptomu faktiski nav. Pacienti sūdzas, ka pie ģimenes ārstiem ir garas rindas, ka pie viņiem ir grūti nokļūt. Ja pacientam vismaz reizi gadā neveic pilnu asins analīzi, neizvērtējot nieru funkcionālos rādītājus, hronisku nieru mazspēju nav iespējams diagnosticēt.

 

– Kādi ir galvenie nieru mazspējas iemesli?

 

Iemesls ir dažādas slimības, piemēram, cukura diabēts, neārstēts paaugstināts asinsspiediens, dažādas onkoloģiskas slimības, arī iedzimtas nieru slimības, uroloģiskas u.c.

 

– Kādas ir nieru mazspējas attīstības iespējas, ja cilvēkam ir kāda no minētajām slimībām?

 

Ir svarīgi šīs slimības pilnvērtīgi un kvalitatīvi ārstēt: noturēt cukura līmeni, asinsspiedienu normas robežās, regulāri lietos medikamentus, ja tas ir nepieciešams, un regulāri pārbaudīt veselību, kontrolējot nieru funkcionālos rādītājus.

 

– Ir arī iedzimtas nieru patoloģijas.

 

Izplatītākā no tām ir nieru policistoze. Tas nozīmē, ka nierēs attīstās daudz cistu, kā rezultātā samazinās nieru funkcionālais slānis, kas izstrādā urīnu. Laika gaitā šiem pacientiem attīstās nieru mazspēja. Problēma pārmantojas no paaudzes paaudzē.

 

– Ko īsti nozīmē diagnoze – nieru mazspēja?

 

Kad nieres pārstāj darboties vai arī, kad nieru funkcija ir mazāka par 15%. Nieru mazspējai ir piecas stadijas, un aizstājterapija nepieciešama 5. stadijā. Nieru mazspēja nozīmē, ka no organisma netiek pietiekoši izvadītas šlakvielas un tajā palielinās šķidruma daudzums. Slimības sākumstadijā var nebūt simptomu, bet ar laiku var būt slikta dūša, vemšana, miegainība, nogurums, tūskas, augsts asinsspiediens, apetītes trūkums un svara samazināšanās. Galējā stadija ir daļējs vai pilnīgs urīna trūkums. Ja šis stāvoklis netiek ārstēts, tas ir dzīvībai bīstams.

 

– Vienīgā iespēja, kā šādiem pacientiem palīdzēt, ir nieru aizstājterapija?

 

Jā, un tai ir trīs veidi: hemodialīze, peritoneālā dialīze, ko veic divos dažādos veidos, un nieru transplantācija.

 

– Pastāstiet par katru no šiem nieru aizstājterapijas veidiem!


Ārsts nefrologs izvērtē, kura no metodēm katram pacientiem ir piemērotākā un ar kuru mēs sāksim ārstēšanu. To gan uzreiz pateikšu, ka transplantācija parasti ir pēdējā metode, kad jau ir uzsākts kāds no dialīzes veidiem. Turklāt to, vai pacientam ir iespējams veikt nieres transplantāciju, izvērtē speciāla komisija, jo ne visiem pacientiem tā ir piemērojama.

 

– Cilvēkiem ir diezgan lielas bailes no hemodialīzes, jo pastāv uzskats: līdz ar to man normāla dzīve beidzas.

 

Hemodialīze ir process, kas līdzsvaro asins sastāvdaļas (elektrolītus) un attīra asinis no šlakvielām un liekā šķidruma. Pacientu pievieno aparātam, asinis cirkulē pa caurulītēm un iziet cauri dializatoram (filtram), kurš attīra asinis, un attīrītas tās tiek atgrieztas atpakaļ pacienta organismā. Bailes no hemodialīzes ir diezgan pamatotas, jo šī ārstēšana nozīmē, ka trīs reizes nedēļā cilvēkiem ir jāierodas slimnīcā uz šo procedūru, kas ilgst četras stundas. Līdz ar to hemodialīzes pacientiem iespējas strādāt ir stipri ierobežotas, jo nav daudz darba devēju, kuri būtu gatavi izprast sava darbinieka slimību un rēķināties ar citādāku darba režīmu. Taču vismaz kaut kāda labā ziņa ir tā, ka šiem pacientiem tiek piešķirta pirmā invaliditātes grupa, kas nozīmē materiālo atbalstu no valsts puses. Turklāt hemodialīzes procedūra pacientiem ir bez maksas. Šī metode vairāk ir piemērota cilvēkiem, kam nav problēmu attāluma dēļ regulāri ierasties slimnīcā. Tiem, kas dzīvo tālāk, lauku rajonos, atbraukšana ir sarežģītāka.

 

– Kļūstot par hemodialīzes pacientu, cilvēkam arī pašam ir jāievēro stingri ārsta norādījumi.

 

Protams, un te man jāteic, ka daudzi šos norādījumus neievēro. Hemodialīzes pacienti, kuriem urīna praktiski nav vispār, nedrīkst dienā uzņem vairāk par puslitru šķidruma. Tajā mēs ieskaitām gan rīta kafiju, gan pusdienās apēsto zupu, gan citu uzņemto šķidrumu. Hemodialīzes pacienti nedrīkst dzert, cik vēlētos, jo uzņemtais šķidrums dabīgā ceļā no organisma neizvadās. Ar hemodialīzes palīdzību uzkrāto šķidrumu būtiski samazinot, tā ir ļoti liela slodze sirdij. Tāpēc ierobežot uzņemtā šķidruma daudzumu ir ļoti stingrs noteikums, kas jāievēro.

 

– Gados jaunākiem pacientiem pieņemamāka varētu būt peritoneālā dialīze, ko jūs, atnākot strādāt uz Liepājas slimnīcu, esat atjaunojusi.

 

Peritoneālās dialīzes laikā asinis tiek attīrītas pacienta ķermenī ar vēderplēves kā filtra starpniecību. Peritoneālā dialīze ir procedūra, ko pacients pats var veikt mājas apstākļos un, ja apstākļi ļauj, arī darba vietā, pacienti var arī ceļot. To veic četras reizes dienā. Pacientam vēdera dobumā ķirurģiski ir ievietota caurulīte (peritoneālās dialīzes katetrs), caur kuru ievada dialīzes šķīdumu. Viena šķīduma apmaiņa ilgst pusstundu.

 

– Cik man zināms, šī metode nav īpaši populāra. Kāpēc tā?

 

Tāpēc, ka pacientiem pašiem ir jāuzņemas atbildība, un ne visi to vēlas. Taču šim dialīzes veidam ir priekšrocība, ka šādi pacienti var pilnvērtīgi strādāt, mācīties un arī ceļot. Taču jārēķinās, ka visur jāņem līdzi nepieciešamie šķīduma maisiņi.

 

– Ir vēl viena iespēja, kā pacientiem pašiem mājas apstākļos veikt dialīzi.

 

Tā ir automatizētā dialīzes metode, kuras laikā apmaiņa tiek veikta ar speciālas dialīžu mašīnas (ciklera) palīdzību, ko parasti veic naktīs, kamēr pacients guļ. Šī ir droša metode, un mani pacienti, kas dialīzi veic mājās, to izvēlas labprātāk nekā to, kura jāveic četras reizes dienā. Arī šie pacienti var doties ceļojumos, taču speciālā koferītī jāņem līdzi gan aparāts, gan nepieciešamie šķīdumi.

 

– Kad ir jāsāk domāt par nieru transplantāciju?

 

Tai ir ļoti daudz ierobežojumu, tāpēc speciāla ārstu komisija to rūpīgi izvērtē. Iespēju veikt nieru transplantāciju, protams, izskata katram pacientam individuāli, taču visbiežāk to izmanto gados jaunākiem cilvēkiem, taču arī tad ir jāizslēdz dažādas citas slimības, kuru dēļ transplantāciju nedrīkst veikt: onkoloģiskas slimības, nesen notikusi kuņģa-zarnu trakta asiņošana, arī liekais svars un daudzi citi faktori.

 

– Nieru mazspēja ir izplatītākā diagnoze, kuras dēļ cilvēks nonāk pie nefrologa, taču ir vēl arī citas diagnozes.

 

Protams! Liela daļa pacientu vēršas pie nefrologa ar nierakmeņu slimību, nefrokalcinozi, nieru un urīnceļu iekaisumiem, ir arī jau mūsu sarunas sākumā pieminētās nieru cistas un citas slimības.

 

– Pabeidzot Liepājas reģionālās slimnīcas trīs gadus ilgušo rekonstrukciju, arī jūsu darbā gaidāmas pārmaiņas – jūs pievienosities jaunizveidotajai Kurzemes Uroloģijas centra komandai. Ko tas mainīs jūsu darbā un kādas pārmaiņas gaidāmas pacientiem?

 

Mums būs jauna izremontēta nodaļa, nefroloģijas pacienti vairs neārstēsies Terapijas nodaļā, bet jaunizveidotajā centrā. Es, būdama nefrologs, strādāšu vienā komandā ar urologiem, lai gan arī līdz šim mēs cieši sadarbojāmies, jo bieži vien pacientiem ir vajadzīga gan nefrologa, gan urologa konsultācija. Domāju, ka mūsu pacienti būs tikai ieguvēji no apvienošanās procesa. Un es ļoti ceru, ka ar laiku mums būs arī jauna hemodialīzes nodaļa.

 

– Es zinu, ka jūs esat viena no tām ārstēm, kas cenšas daudz runāt ar saviem pacientiem, lai viņi būtu zinoši par savu slimību.

 

Es to ļoti vēlos, diemžēl lielās darba slodzes dēļ laika sarunām ar pacientiem un viņu piederīgajiem paliek aizvien mazāk un mazāk. Ir svarīgi, lai pacienti būtu zinoši, jo tā ir viņu veselība, par kuru mēs kopīgi rūpējamies. Turklāt pacientiem ir jābūt ne tikai zinošiem, bet arī jāizpilda ārsta rekomendācijas, taču mana pieredze liecina, ka bieži vien pacienti to nedara. Visbiežāk viņi nelieto medikamentus, aizbildinoties, ka nav naudas to iegādei. Tā ir smaga sociāla problēmu, kuru risināt nav manos spēkos. Tāpēc būtu ļoti labi, ja ar laiku mūsu komandai varētu pievienoties gan sociālais darbinieks, gan psihologs, psihoterapeits un dietologs. Arī tuvinieku atbalsts pacientiem ir ļoti, ļoti svarīgs. Ļoti būtu vajadzīgs vismaz vēl viens nefrologs. Tas ir mans sapnis, pie kura ir vērts strādāt.

 

– Noslēdzot mūsu sarunu, vai jums ir kādi ieteikumi cilvēkiem, kā saudzēt savas nieres?

 

Pirmkārt, kā jau es sākumā sacīju, ir svarīgi ārstēt tās slimības, kuru attīstības gaitā notiek nieru funkciju samazināšanās. Otrkārt, es ieteiktu uzturā samazināt sāls daudzumu.

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība” pielikuma “Kurzemes avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

06/12/2014

Nieru veselības diena

 

linija3

Video galerijas