!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Jaundzimušo ārstēšanas iespējas Liepājas Reģionālajā slimnīcā

Mūsdienu jaunās tehnoloģijas ir liels palīgs gan grūtniecības saglabāšanā, gan jaundzimušo ārstēšanā.
Mūsdienu jaunās tehnoloģijas ir liels palīgs gan grūtniecības saglabāšanā, gan jaundzimušo ārstēšanā.

«Reizēm man ir sajūta kā Labvēlīgā tipa dziesmā, ka aplis ir noslēdzies,» tā par savu darbu saka Liepājas Reģionālās slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Inese Medvecka, neonatoloģe ar vairāk nekā 30 gadu stāžu. «Ik pa laikam atgriežamies pie tām ārstēšanas metodēm, ko izmantojām, kad es sāku strādāt. Tikai nu jau augstākā līmenī – tās balstītas uz pierādījumiem,» viņa pamato savu teikto.

 

Ar dakteri runājam par jaundzimušo ārstēšanas iespējām, kādas piedāvā mūsdienu medicīna, un to, cik liela nozīme ir ārsta intuīcijai, kas balstīta uz pieredzi. Un arī par to, ka bērnu ārstēšanā neienāk jaunie ārsti. Tā ir nopietna problēma.

 

– Cik daudz mazo pacientu vienlaikus varat nodaļā uzņemt?

 

Mums ir 16 vietas, no kurām sešas ir intensīvās palīdzības daļā. Divu gadu laikā, kopš esam pārcēlušies uz jaunām telpām, ir pierādījies, ka šis skaits ir optimāls. Tikai vienreiz bija neliels sastrēgums.

 

– Kādas ir biežākās problēmas, kāpēc jaundzimušie mazulīši nonāk šajā nodaļā?

 

Tie ir visi priekšlaikus dzimušie bērniņi, kas ir aptuveni puse no mūsu pacientiem. Tālāk nāk bērni ar elpošanas traucējumiem un neiroloģiskām problēmām. Bērniņi ar dzelti, kam iemesls var būt gan bērna un mammas asinsgrupu un rēzus faktoru nesaderība, gan citi. Ja dzelti, kuras cēlonis ir brīvā bilirubīna uzkrāšanās, neārstē, tas bērnam var bojāt galvas smadzeņu šūnas, jo brīvais bilirubīns ir šūnu inde, tas bloķē šūnu elpošanas fermentus, ir ļoti toksisks. Tā kā brīvais bilirubīns labi šķīst lipīdos, tas uzkrājas galvas smadzeņu kodolos, radot kodoldzelti un traucējot šo kodolu funkciju, atstājot paliekošus CNS traucējumus. Un tad seko citas veselības problēmas.

 

– Kas šajā ziņā mūsdienās ir mainījies, salīdzinot ar to laiku, kad jūs sākāt strādāt?

 

Ir mainījusies pati palīdzības sniegšanas filozofija: ja tolaik lielākoties notika cīņa par bērniņa dzīvību, bet netika pievērsta liela uzmanība, kāda pēc tam būs bērna attīstība un dzīves kvalitāte, tad tagad cīņa par bērna dzīvību iet roku rokā ar kvalitāti, lai bērniņš vēlāk būtu pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Mūsdienās varam izmantot uz pierādījumiem balstītas metodes, kā iespējams jaundzimušajam pilnvērtīgi palīdzēt, ne tikai dodot iespēju izdzīvot, bet arī nesabojātu viņa dzīves kvalitāti.

 

– Mūsdienās ir arī milzīgas tehnoloģiskās iespējas, kas dažkārt var radīt ilūziju, ka ārsta pieredze vairs nav tik svarīga kā agrāk, jo aparātu mērījumi visu pateiks priekšā. Kur, jūsuprāt, tomēr ir šīs pieredzes vērtība?

 

Tas ir ļoti nopietns jautājums. Mums ne vienreiz vien ir bijušas situācijas, kad mazulīšu vecāki tik ļoti ieciklējas uz aparātu rādījumiem, ka kļūst no tiem atkarīgi. Mēs nekur tālu netiksim, ja visu vērtēsim tikai un vienīgi pēc analīzēm un aparātu rādījumiem! Tāpēc dažkārt ir situācijas, kad pieņemam lēmumu šos mērījumus uz kādu laiku pārtraukt un mēģinām mammas pārliecināt, ka aparātu rādītāji nav vienīgais apliecinājums tam, ka mazulītis veseļojas.

 

– Vai būtiski ir mainījušās jaundzimušo slimības, salīdzinot ar laiku pirms desmit, divdesmit un vairāk gadiem?

 

Pamatos nē, taču ir mainījušās iespējas viņiem un arī mammām palīdzēt. Te liela nozīme ir gan mūsdienu tehnoloģijām, gan citām iespējām. Piemēram, mūsdienās ir iespējams novilcināt priekšlaicīgu dzemdību risku pat tad, ja augļūdeņi jau nogājuši. Ja agrāk šādos gadījumos nekavējoties organizēja dzemdības, tad tagad, pārliecinoties, ka nepastāv infekciju risks, šo laiku ir iespējams pagarināt pat par vairākām nedēļām, jo svarīga ir katra diena, ko mazulis pavada mammas puncī, nobriestot nākšanai pasaulē. Tāpat mūsdienās, kad bērni, pat pirmie, dzimst gados vecākām sievietēm, ir iespēja veikt ģenētiskās analīzes, lai prognozētu risku par iespējamām ģenētiskām patoloģijām jaundzimušajiem. Protams, ne vienmēr šīs analīzes dod simtprocentīgu garantiju, turklāt sievietēm ir tiesības izvēlēties tās veikt vai neveikt, kā arī viņu brīva izvēle ir laist vai nelaist pasaulē bērniņu, ja paredzama kāda iedzimta patoloģija. Tās visas ir individuāli izvērtējamas nianses, taču pats galvenais, ka pastāv iespēja veikt pārbaudes un izvēlēties risinājumu. Vēl kāds mūsdienu medicīnas sasniegums ir tas, ka tagad laist pasaulē bērniņus uzdrošinās sievietes ar dažādām nopietnām slimībām vai pat nopietniem kustību ierobežojumiem. Agrāk viņas brīdināja par to, ka nedrīkst dzemdēt, bet tagad ir dažādas iespējas, kā palīdzēt iznēsāt bērnu pat tad, ja sieviete pati pēc tam fiziski nespēs to aprūpēt. Te ir runa gan par smaga diabēta pacientēm, gan sievietēm ar nopietnām nieru patoloģijām un citām slimībām, gan arī sievietēm, kas dažādu invaliditātes iemeslu dēļ atrodas ratiņkrēslā.

 

– Cik ilgs laiks jaundzimušajiem kopā ar mammām ir jāpavada nodaļā?

 

Tas ir ļoti dažāds un atkarīgs no starta līnijas. Parasti jautājums par to, cik ilgs laiks te būs jāpavada, ir viens no pirmajiem, ko mammas uzdod, nonākot mūsu nodaļā. Ja tas ir priekšlaikus dzimis bērniņš, tad mēs pajautājam, kad bija paredzētas dzemdības. Pēc trim mēnešiem? Nu tad aptuveni ar tādu laiku arī jārēķinās. Turklāt jārēķinās, ka sākumā – aptuveni pirmās divas nedēļas – mazulīša svars samazināsies, un daudzām mammām tas rada papildus satraukumus, lai gan ir absolūti normāls process.

 

– Pavadīt tik ilgu laiku ārpus savas ierastās vides var būt psiholoģiski grūti.

 

Tā arī ir. Ja vēl sieviete ir no attālākas vietas un tuviniekiem nav iespēju viņu apciemot, tas vēl vairāk sarežģī situāciju. Tāpēc mūsu nodaļā strādājošajiem ir jābūt redzīgiem, dzirdīgiem un saprotošiem, lai redzētu, kurā brīdī briest krīze, un jau laikus darītu visu, lai palīdzētu.

 

– Kā jūs varat palīdzēt?

 

Pirmkārt, runāt ar mammām un skaidrot situāciju. Otrkārt, lūgt palīgā tuviniekus. Treškārt, ļaut viņām atpūsties. Mēs piedāvājam kaut vai uz vienu nakti aizbraukt mājās. Īpaši svarīgi tas ir, ja mājās ir vēl kāds bērns. Palīdz arī tas, ja kaut vai uz pāris stundām mammīte aizbrauc pastaigāt pa pilsētu, aiziet uz kafejnīcu kaut ko garšīgu apēst vai pastaigā pa veikaliem un kaut ko smuku nopērk. No šādiem maziem atpūtas brīžiem sievietes atgriežas ar jauniem spēkiem. Bet citām to nevajag, situācijas ir ļoti individuālas. Cik mēs varam, tik rūpējamies, lai mammas būtu atpūtušās un izgulējušās. Nakts rūpes par bērniem uzņemas mūsu personāls.

 

– Jūs sarunas sākumā pieminējāt apli, kas noslēdzies, un ka atkal atgriežas ārstniecības metodes, kas izmantotas jau pirms gadu desmitiem.

 

Jā, tikai toreiz mēs tās izmantojām intuitīvi, bet tagad tās ir balstītas uz pētījumiem un pierādījumiem. Es ļoti labi atceros, kā dažas no šīm metodēm, ko savulaik esmu izmantojusi arī es pati, deva labus rezultātus, bet tad vienā brīdī mums pēkšņi pateica – stop! Tagad tās atgriežas, protams, jaunā tehnoloģiskā izpildījumā, bet to būtība pašos pamatos ir palikusi iepriekšējā. Zināmā mērā tas ir kompliments tam darbam, ko esam darījuši agrāk. Turklāt pēdējos gados ļoti labi darbojas Neonatologu biedrība. Rezultātā daudzi procesi ir sakārtoti, ir izstrādātas vadlīnijas, kas salīdzinātas ar mūsu kaimiņvalstu kolēģu vadlīnijām, kas ir standartizētas un uz kurām varam paļauties un pamatot savu darbību.

 

– Garlaicīgi nekļūst?

 

Nevienā brīdī! Mums ir jāiet līdzi laikam, jāmācās, jāapgūst jaunās tehnoloģijas, un tas viss ir interesanti. Bet ārsta pieredze un intuīcija, kas balstīta uz šo pieredzi, tomēr ir ļoti, ļoti svarīga. Tāpēc man ir žēl un zināmā mērā arī mazliet bail par to, kas notiks pēc gadiem, jo jaunu bērnu ārstu trūkst. Šī specialitāte medicīnā nav moderna. Daži jaunie kolēģi pie mums ir bijuši paskatīties, izteikuši labus vārdus, bet tā arī pazuduši. Taču mūsu, vecāko kolēģu, «skaitītājs» ir ieslēgts. Mums nav vairs aiz kalniem pensijas laiks, bet, lai sagatavotu jaunos neonatologus, ir vajadzīgi vismaz desmit gadi. Tagad mums būtu jāsāk, lai mēs kopā varētu strādāt, un viņi varētu mūs pēc gadiem pilnvērtīgi nomainīt. Tā ir nopietna problēma.

 

– Kad veidoja ģimenes ārstu institūciju, par tādiem pārkvalificējās arī ne mazums bērnu ārstu. Jums pašai nav bijusi doma pārmesties uz pieaugušo ārstēšanu?

 

Nē, nekad! Man nepatīk, ka runā pretī (smejas)! Ja nopietni, tad man ļoti patīk mans darbs ar mazajiem bērniņiem, jo viņi nerunā un nevar arī samelot – mazs bērniņš ir tik patiess! Jā, viņi nevar pateikt, kas viņiem sāp, bet tas process, kad redzi, kā mazulītis pēc slimības burtiski atplaukst, kā viņš atveras un atveseļojas – tas ir tik fantastiski!

 

– Pēc vairāk nekā 30 nostrādātiem gadiem vēl ir gadījumi, kas jūs pārsteidz?

 

Jā, tā notiek ir ik pa laikam, un es esmu pārliecināta, ka tā būs arī turpmāk. Pārsteigumu dažkārt sagādā pat pavisam zināmas lietas, veselības problēmas, ko esi gadiem veiksmīgi risinājis, bet vienreiz tās pēkšņi nereaģē ne uz vienu, ne otru, ne trešo risinājumu, un tu nevari saprast, kas notiek, kāpēc tā notiek? Tur ir, ko padomāt. Mēs ar kolēģēm esam runājušas, ka reizēm arī mums te ir tāda daktera Hausa klīnika.

 

– Varbūt to var izskaidrot ar pārtikas un vispār dabas piesārņojumu un dažādu ķīmisko vielu nonākšanu mūsu organismā, kas veicina dažādas izmaiņas un reakcijas?

 

Nevar apgalvot, ka tas neatstāj nekādu ietekmi. Daudzas reakcijas tagad noraksta uz alerģijas rēķina, bet kāpēc tā notiek – tam visbiežāk īsta izskaidrojuma pagaidām nav. Es domāju, ka mūsdienu dzīve nav tā nekaitīgākā.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

13/11/2014

Valsts prezidents Andris Bērziņš sveic trīnīšu vecākus

29/04/2014

Slimnīca dāvinājumā saņem jaundzimušo inkubatoru

linija3

Video galerijas

02/03/2013

Liepājas koris plāno palīdzēt slimnīcai

28/11/2012

Grib aizliegt glābējsilītes, mediķi - pret