!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Augustu:

26. jūlijs – uz izmeklējumiem;

28. jūlijs – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Māris Naļivaiko: „Palīdzēsim savām kājām”

Atnākt pie ārsta uz konsultāciju jau tad, kad pamanīti tikai pirmie simptomi, kas varētu liecināt par hroniskas vēnu mazspējas attīstību, tā ir iespēja šo problēmu izārstēt daudz ātrāk un saudzīgāk, uzskata flebologs Māris Naļivaiko
Atnākt pie ārsta uz konsultāciju jau tad, kad pamanīti tikai pirmie simptomi, kas varētu liecināt par hroniskas vēnu mazspējas attīstību, tā ir iespēja šo problēmu izārstēt daudz ātrāk un saudzīgāk, uzskata flebologs Māris Naļivaiko

Ar Liepājas Reģionālās slimnīcas ķirurgu, flebologu Māri Naļivaiko runājam par paplašinātu vēnu problēmām jeb hronisku vēnu mazspēju (HVM). Viņš gaisina mītus un iedrošina doties pie ārsta, lai ķertos pie vēnu ārstēšanas un tādējādi uzlabotu savu labsajūtu un neiedzīvotos lielās nepatikšanās.

 

– Joprojām ir izplatīts mīts, ka paplašinātu vēnu problēma ir aktuāla tikai gados vecākiem cilvēkiem.

 

Tāds mīts tiešām pastāv, taču tas neatbilst patiesībai: mūsdienās pie ārstiem konsultēties par paplašinātām vēnām ierodas arī gados jauni cilvēki.

 

Kādi tam ir iemesli?

 

Tad mums ir jāķeras pie paplašinātu vēnu cēloņu izvērtēšanas. Viens no tiem ir iedzimtība, un tieši šis riska faktors varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ar paplašinātām vēnām saskaras gados jaunie cilvēki. Nākamais ir dzīvesveida, kā arī dažādu apstākļu provocētas problēmas, kas var būt par paplašinātu vēnu iemeslu cilvēkiem jebkurā vecumā: aptaukošanās, grūtniecība, smags fizisks darbs vai darbs, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās un tamlīdzīgi.

 

– Nākamais mīts – paplašinātu vēnu problēmas lielākoties piemeklē sievietes?

 

Arī tas ir dzirdēts, un iemesls šādam mītam varētu būt tāds, ka sieviešu kājas ir vairāk atsegtas nekā vīriešu, jo sievietes valkā kleitas un svārkus un līdz ar to paplašinātās vēnas ir vairāk ieraugāmas, kamēr vīrieši tās paslēpj zem biksēm. Patiesībā abiem dzimumiem šīs problēmas ir līdzvērtīgas, un abiem tās ir svarīgi ārstēt, turklāt sākt to jau laikus, nevis gaidīt, kad problēma samilzīs.

 

– Ja sākam runāt par ārstēšanu, tad ķeramies pie nākamā mīta: paplašinātas vēnas, ja vien tās nerada fizisku diskomfortu – tūsku, nogurumu vai krampjus –, nav nepieciešams ārstēt, jo tā ir tikai vizuāli estētiska problēma.

 

Jā, arī man nav nekāds noslēpums, ka tas ir ļoti populārs uzskats. Taču tā nepavisam nav patiesība. Īstenībā paplašinātām vēnām vajadzētu pievērst uzmanību jau tad, kad parādījušies pavisam nelieli paplašinājumu – vēnu mezgli, nevis gaidīt, kad šī problēma būs gājusi plašumā. Neārstētas paplašinātas vēnas, pat ja tās neraida nekādus fiziski sajūtamus diskomforta signālus, pavisam negaidīti var radīt smagas un neatgriezeniskas sekas. Kā mēs zinām, paplašinātajos vēnu mezglos veidojas tromboze, un dažādu iemeslu dēļ šie trombi var atrauties no vēnas sieniņas, pa asinsvadiem nokļūt līdz plaušu artērijai, to nosprostojot, un cilvēks var nomirt. Lai gan es negribu nevienu baidīt, tā notiek arī ar gados jauniem pacientiem ar virspusēju vēnu varikozi. Pat ja mēs neaizrunājamies tik tālu, tad neārstētu paplašinātu vēnu rezultātā var veidoties atrofiskās čūlas, kas ir ļoti grūti ārstējamas. Tāpēc mēs, ārsti, mudinām cilvēkus neignorēt paplašinātu vēnu problēmu un laikus doties pie ārsta.

 

– Vai tiešām vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir operācija, kā daudzi uzskata?

 

Tas patiešām ir mīts, kura dēļ, iespējams, liela daļa cilvēku nenāk pie ārsta. Es vienmēr esmu uzsvēris, ka paplašinātu vēnu ārstēšana ir komplekss pasākums, un operācija nebūt nav vienīgā ārstēšanas metode, bet gan viena no šī kompleksa. Es nedomāju, ka mani kolēģi to izmantos kā pirmo. Iespējams, tā varētu notikt tikai tādos gadījumos, kad pacienta stāvoklis jau ir ļoti sarežģīts un citu metožu pielietošana vairs nav efektīva. Tāpēc arī jānāk laikus pie ārsta!

 

– Ar kādu metodi jūs parasti sākat ārstēt savus pacientus?

 

Ar to, kura, iespējams, daļai nemaz tik ļoti nepatīk. Redziet, ir cilvēki, kas ir gatavi dzert zāles, ļauties špricēm, pat gulties uz operācijas galda, taču nav gatavi mainīt dzīvesveidu, bet tieši ar to ne mazumam pacientu ir jāsāk. Piemēram, ja cilvēkam ir mazkustīgs dzīvesveids un palielināts svars, tad viens no terapijas veidiem, ko es rekomendēšu, būs palielināt fizisko aktivitāti. Protams, atbilstoši savam vecumam un fiziskajām spējām. Lai gan mūsdienās daudz cilvēku iesaistās dažādās fiziskajās aktivitātēs, manuprāt, joprojām nenovērtētas ir palikušas kaut vai ilgākas un intensīvākas pastaigas svaigā gaisā. Daudzi tam netic, bet stundu ilga intensīva pastaiga patiesībā ir pielīdzināma vidēja apmēra treniņam. Un nav jāsāk ar stundu – uz to ir jāvirzās pamazām un kāpinot tempu. Pamēģiniet, un rezultāts noteikti būs: gan mundrums, gan fiziskā labsajūta, gan arī samazināsies svars! Tieši svara samazināšana pacientiem, kam tas ir palielināts, ir mana otrā rekomendācija, kas pieder pie dzīvesveida maiņas. Palielināts svars rada papildu slodzi visam organismam, tostarp arī kājām, kas faktiski ir mūsu ķermeņa pamats. Protams, ar to vien paplašinātas vēnas neizārstēsim. Pirms izvēlēties piemērotākās ārstēšanas metodes, ir jāsāk ar diagnostiku, lai ārsts varētu izvērtēt situāciju.

 

– Vai diagnostika ir sarežģīta?

 

Nepavisam ne, mūsdienās tā ir vienkārša un ātra. Par vēnu mazspēju mēs varam runāt tad, kad slimība ir attīstījusies tiktāl, ka vēnas zaudē savu elasticitāti un vārstulis vairs nespēj noturēt asins plūsmu tikai vienā virzienā – no perifērijas uz centru, no kājām uz sirdi un plaušām. Līdz ar to notiek tā saucamais atvilnis, un asinis sāk plūst arī pretējā virzienā. Lai pārbaudītu, vai pacientam ir šādas problēmas, mēs veicam izmeklēšanu ar dupleksa sonoskopu (vēnu pārbaude ar ultraskaņu). Ar tā palīdzību mēs varam noteikt, kā notiek asins plūsma vēnās, un pārliecināties, vai tā notiek pareizajā virzienā. Tāpat ar šo izmeklēšanas metodi ir iespējams pārliecināties, vai vēnās nav trombu un vai vārstuļi ir veseli. Tas ir svarīgi, lai izvērtētu tālāko ārstēšanu.

 

Jūs jau teicāt, ka ārstēšana ir kompleksa un operācija nebūt nav pirmā izvēle. Kādus ārstēšana veidus piedāvājat saviem pacientiem?

 

Viens no pirmajiem ir kompresijas terapija – kompresijas zeķu valkāšana. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem ar palielinātu svaru, kā arī fiziski smaga darba veicējiem un cilvēkiem, kas darba dienu lielākoties pavada, stāvot kājās. Šīs zeķes uzvelk no rīta, un tās neļauj vēnu sieniņām izplesties, tādējādi pasargājot kājas no smaguma sajūtas un tūskas. Aptiekās ir nopērkamas kompresijas zeķes, kas izstrādātas atbilstoši gan sievietēm, gan vīriešiem, taču pirms to iegādes būtu svarīgi konsultēties ar flebologu, kas izvērtēs katram individuāli nepieciešamo spiedienu. Zeķes ir diezgan dārgas, tāpēc ir svarīgi tās piemeklēt atbilstoši savai vajadzībai, nevis lieki tērēties. Dažkārt, lai palīdzētu uzlabot kāju labsajūtu, noder arī profilaktiskās zeķes, kurām ir mazāks spiediens uz vēnu sieniņām nekā ārstnieciskajām.

 

Tomēr pacienti nereti sūdzas, ka kompresijas zeķes nav īsti parocīgs risinājums, jo vasarās ar tām ir karsti, tās ir grūti uzvilkt. Ir cilvēki, kuri nespēj sadzīvot ar to radīto spiediena sajūtu.

 

Es piekrītu. Jā, šīs neērtības ir, tomēr ir vērts censties ar tām sadzīvot, jo kompresijas zeķu valkāšana patiešām atvieglo paplašinātu vēnu pacienta labsajūtu. Es parasti saviem pacientiem kompresijas terapiju kombinēju ar medikamentozo terapiju. Es savā praksē visbiežāk iesaku medikamentu Detralex, ko lieto pat smagas hroniskas vēnu mazspējas gadījumos. Tas ir vienīgais medikaments, kas ir mikronizēts – tā aktīvā viela ir sasmalcināta smalkās frakcijās, kas nodrošina labāku uzsūkšanos kuņģa zarnu traktā, un tas savukārt dod labāku efektu, samazinot hroniskas vēnu mazspējas simptomus. Tāpat efektīva ir skleroterapija. Tas nozīmē, ka paplašinātajā vēnā ar šļirci ievada medikamentu, vēnu slēdzot asinsritei. Šo terapiju izmanto gan kā pamatmetodi nelielu paplašinājumu ārstēšanai, gan pēc operācijām, lai koriģētu sīkākos vēnu sazarojumus.

 

Tomēr ir gadījumi, kad bez operācijas neiztikt, un būsim atklāti – to nemaz nav tik maz.

 

Protams, ka vajadzības gadījuma operācija ir efektīva ārstēšanas metode. Mūsdienās operācijas ir ļoti saudzējošas – ārstēta tiek tikai slimā vieta, nevis kā agrāk, kad izņēma visu vēnu. Šodien pēc operācijām rētas uz kājām faktiski nav redzamas. Liepājas slimnīcā tāpat kā citviet Latvijā mēs izmantojam endoluminālās operācijas: lielākoties radiofrekvences (RF), taču atsevišķos gadījumos pielietojam arī lāzeroperāciju (EVLA). Tā kā šīs operācijas ir mazinvazīvas, tām ir minimāls komplikāciju risks, kā arī ātrāka atveseļošanās, salīdzinot ar agrākajiem laikiem. Operāciju gaitā tiek slēgta slimā vēna, un tajā turpmāk vairs nenotiek asinsrite. To kompensē citas vēnas, taču cilvēka veselībai tas nekaitē.

 

Vai pēc operācijas pacientam ir pamats priecāties, ka jauni vēnu paplašinājumi turpmāk vairs neveidosies un problēma ir likvidēta uz visiem laikiem?

 

Katram tā gribētos, bet tādu garantiju nevar dot neviens ārsts. Ja cilvēkam ir tendence uz paplašinātu vēnu problēmām, ar gadiem var veidoties atkal jauni paplašinājumi citās vēnās, taču, ja viņš savlaicīgi meklēs palīdzību, iespējams, ar to pašu skleroterapiju mēs jau laikus novērsīsim slimības tālāku attīstību. Tāpēc es uzsveru, ka ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie ārsta, nevis gaidīt, kamēr problēmas radīs veselības draudus citām organisma sistēmām.

 

– Ir vēl kāds mīts: operācija piemērota jaunākiem cilvēkiem, bet gados vecākiem jāiztiek ar zālēm un kompresijas terapiju.

 

Tā nu gan nav! Manā praksē ir bijuši pacienti virs 70 gadiem, un mēs veiksmīgi ar operācijas palīdzību esam ārstējuši viņu paplašinātās vēnas. Protams, ka senioriem pirms operācijas ir rūpīgi jāizvērtē viņu kopējais veselības stāvoklis, citas slimības un dažādi riska faktori, taču vienmēr ir iespējams atrast piemērotāko terapiju kombināciju, no kurām viena ir arī operācija.

 

– Pret smaguma sajūtu kājās un arī paplašinātu vēnu gadījumos liela daļa cilvēku iztiek bez vizītes pie ārsta, bet tā vietā lieto dažādas aptiekās bez receptes nopērkamas ziedes.

 

Tās, protams, zināmā mēra uzlabo cilvēka pašsajūtu, taču tā nav ārstēšanas metode. Ziedes var palīdzēt kādu laiku, bet ne ilgtermiņā, jo tās neaptur slimības attīstību.

 

– Ir cilvēki, kuri izmanto dažādus dabas līdzekļus: vasarā uz paplašinātajām vēnām liek ceļmallapas, dzer ceļmallapu sulu, liek kāpostu un dadžu lapas, kā arī rudenī lasa kastaņus, aplej tos ar šņabi un iegūto izvilkumu liek uz kājām, kā arī lieto to iekšķīgi.

 

Ja cilvēkam ir vēlēšanas darboties, nekas no šeit nosauktā par sliktu nenāks, taču tas ir līdzīgi kā ar ziedēm: šādā veidā nevar ne izārstēt hronisku vēnu mazspēju, ne arī apturēt tās attīstību. Tādā veidā var palīdzēt mazināt smaguma sajūtu kājās, kas arī nav mazsvarīgi.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

15/06/2015

Māris Naļivaiko veic vēnu operāciju

01/06/2015

Ķirurģijas nodaļa (5.) fotogrāfijās

linija3

Video galerijas

18/02/2016

Aicina uzmanīties no viltus dzintara - fosfora

Aicina uzmanīties no viltus dzintara - fosfora