!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Augustu:

26. jūlijs – uz izmeklējumiem;

28. jūlijs – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Māris Naļivaiko: izskats – svarīgs, bet ne svarīgākais

2011-09-09 11.12.36
Vēnu ārstēšana ir komplekss pasākums. Jāsāk ar dzīvesveida maiņu, japastiprina fiziskā aktivitāte. Otrs ir kompresijas terapija, ko visbiežāk izmanto kopā ar medikamentiem, saka Māris Naļivaiko

Hroniska vēnu mazspēja mūsdienās nav nekāds retums – ar to sirgst gan sievietes, gan vīrieši. Turklāt tā nebūt nav tikai padzīvojušu cilvēku problēma. No tās cieš arī gados jauni cilvēki. Neārstēta šī slimība ar laiku var radīt hronisku vēnu mazspēju. Par to, kas šo slimību izraisa, kādi ir tās pirmie simptomi, attīstība un ārstēšana, stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas ķirurgs Māris Naļivaiko.

 

Vai Latvijā ir pētījumi, cik izplatīta pie mums ir paplašinātu vēnu problēma?

 

 

– Latvijā nav precīzu pētījumu, taču no savas pieredzes varu teikt, ka šī problēma ir izplatīta. Tā ir gan sievietēm, gan vīriešiem, tomēr sievietes tā skar vairāk nekā vīriešus. Turklāt paplašinātu vēnu problēma var izpausties dažādu vecumu cilvēkiem, jo bieži vien tā ir pārmantota no vecākiem un vecvecākiem.

 

Tas nozīmē, ka viens no tās cēloņiem ir iedzimtība. Un vēl?

 

– Noteikti mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, vēnu attīstības traucējumi, grūtniecība, un katrā ziņā šīs slimības cēloņi ir profesionāli faktori, piemēram, smags fizisks darbs vai darbs, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu kājās un tamlīdzīgi

 

Kad mēs varam runāt jau par vēnu mazspēju?

 

– Tad, kad slimība ir attīstījusies tiktāl, ka vēnas zaudē savu elasticitāti un vārstulis vairs nespēj noturēt asins plūsmu tikai vienā virzienā – no perifērijas uz centru, no kājām uz sirdi un plaušām. Līdz ar to notiek tā saucamais atvilnis, un asinis sāk plūst arī pretējā virzienā.

 

Taču tas nav slimības sākums.

 

– Sākumā ir smaguma sajūta kājās, kam vēlāk pievienojas tūska dienas otrajā pusē. Visbiežāk cilvēkam tad vēl nerodas aizdomas, ka pie tā būtu vainojamas paplašinātas vēnas. Tomēr tas var būt slimības sākums.

 

Fiziski aktīvi cilvēki nogurumu kājās bieži vien skaidro ar fizisko piepūli.

 

– Tā arī var būt, turklāt paplašinātu vēnu sākumstadijā var arī nebūt ar aci saskatāmu paplašinājumu. Tomēr, ja nogurums kājās ir ilgstošs, ir vērts doties pie ārsta, lai veiktu pārbaudi. Ir speciāla izmeklēšanas metode, ko sauc par dupleksa sonoskopiju (vēnu pārbaude ar ultraskaņu). Ar tās palīdzību mēs varam pārbaudīt, kā notiek asins plūsma vēnās, un to, vai tā notiek pareizajā virzienā. Tāpat ar šo izmeklēšanas metodi ir iespējams pārliecināties, vai vēnās nav trombu, vai vārstules ir veselas. Tas ir svarīgi, lai izvērtētu tālāko ārstēšanu. Taču pat tad, ja mēs konstatējam, ka plūsma notiek arī atpakaļ virzienā, tas vēl nenozīmē, ka tūlīt jāķeras pie ķirurģiskas ārstēšanas. Sākotnējā ārstēšanā izmanto dažādus vingrinājumus, uzlabo muskuļu darbību.

 

Runājot par ārstēšanu, vai kādu no izmantotajām metodēm var nosaukt par populārāko un biežāk izmantoto?

 

– Vēnu ārstēšana ir komplekss pasākums, no kura nevar izcelt vienu metodi un nosaukt to par universālu. Pats pirmais ir cilvēka dzīvesveida maiņa. Ja tas ir mazkustīgs, ir jāpastiprina fiziskā aktivitāte. Protams, ir svarīgi samazināt svaru, ja tas ir palielināts, utt. Otrs ir kompresijas terapija.

 

Ko nozīmē kompresijas terapija? Tās ir tikai kompresijas zeķes vai ir vēl kādi varianti?

 

– Viens no tiem ir kāju saitēšana ar elastīgo saiti. Taču ērtākas ir speciālās kompresijas zeķes, jo saites ne vienmēr izdodas nosaitēt pareizajā stingrumā. Tāpēc es tomēr labāk iesaku zeķes, ko iegādājas aptiekās. Taču, lai tās patiešām kalpotu paredzētajam mērķis, ir svarīgi, lai ārsts profesionāli novērtē problēmu un izraksta zeķes ar katram cilvēkam individuāli nepieciešamo spiedienu. Kombinācijā ar kompresijas terapiju visbiežāk izmantot arī medikamentus, kas tonizē vēnas un uzlabo limfas atteci.

 

Ko tad, ja pacients nevēlas valkāt kompresijas zeķes?

 

– Diemžēl medikamenti vien bez kompresijas terapijas problēmu neatrisinās. Jā, varbūt cilvēks nopriecāsies, ka, lietojot tikai medikamentus, no rīta tūskas nav, taču vakarā tā atkal būs. Taču, valkājot zeķes, rezultāts noteikti būs veiksmīgāks. Ir arī profilaktiskās zeķes, ko var nopirkt bez ārsta receptes.

 

Kādos gadījumos ir jāizšķiras par operāciju?

 

– Tas notiek tad, kad ir jau skaidri saskatāmi paplašinātu vēnu mezgli. Taču atšķirībā no agrākiem laikiem, kad izņēma visu vēnu, tagad ārstē tikai slimo posmu. Turklāt operācijas ir mūsdienīgas, kas neatstāj lielas rētas. Latvijā un arī Liepājas slimnīcā mēs izmantojam divu veidu endolumenālās operācijas: radiofrekvences (RF) un lāzeroperāciju (EVLA). Piemēram, Francijā izmanto arī vēl operāciju ar tvaika metodi. Mūsdienās operācijas ir mazinvazīvas, un līdz ar to tām ir mazāks komplikāciju risks, kā arī ātrāks atveseļošanās laiks salīdzinājumā ar to, kāds tas bija agrāk. Operācijas gaitā tiek slēgta slimā vēna, un asins plūsma slimajā vēnā vairs nenotiek.

 

Ir jau vēl arī skleroterapija.

 

– Tā ir ārstēšanas metode, kuras laikā ar šļirci vēnā ievada medikamentu: šķidrumu vai putas. Šo metodi izmanto dažāda diametra vēnu slēgšanā. Skleroterapiju kombinē ar operāciju, lai likvidētu sīkākos vēnu sazarojumus, kurus nelikvidē ar operācijas palīdzību. Šo metodi izmanto arī tādos gadījumos, ja dažādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt operāciju.

 

Vai pēc tam, kad ar operāciju vai skleroterapijas metodi ir veiksmīgi likvidēti esošie vēnu paplašinājumi, tā ir garantija, ka neveidosies jauni?

 

– Šis ir viens no vistipiskākajiem pacientu jautājumiem. Kā jau es teicu, gan ar operāciju palīdzību, gan ar skleroterapiju mēs ārstējam tikai esošos vēnu paplašinājumus, un ir skaidrs, ka gadu gaitā tie var veidoties no jauna citās vēnās. Taču tālākā ārstēšana visticamāk būs vienkāršāka un pietiks ar minimālām korekcijām. Tāpēc mēs, ārsti, vienmēr mudinām pacientus negaidīt, kamēr problēma samilst, bet laikus nākt un to ārstēt.

 

Ir gados vecāki cilvēki, kuriem uz kājām skaidri saskatāmi lieli vēnu mezgli, taču viņi ārstēšanai atmet ar roku, sakot, ka viņu gados vairs nav vērts to darīt, jo nav taču jāiet uz skaistumkonkursu.

 

– Arī ar to ārsti savā praksē sastopas diezgan bieži, taču man ir bijuši pacienti, kuri operēti arī 70 gadu vecumā. Protams, ka operācijas risks ir jāizvērtē un, iespējams, ir gadījumi, ka pietiek tikai ar kompresijas terapiju, taču svarīgākais, ko es šajos gadījumos gribu pateikt, ir tas, ka paplašinātas vēnas nav tikai kosmētisks defekts, bet vispirms jau veselības traucējums. Neārstētas paplašinātas vēnas var novest pie trofiskajām čūlām, kas ir ļoti grūti ārstējamas. Tieši tāpēc es vēlreiz atkārtoju – paplašinātas vēnas ir jāārstē laikus.

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta "Tauta un veselība"

tematiskā pielikuma "Sievietes veselības avīze"

 

linija4

linija2

Foto galerijas

15/06/2015

Māris Naļivaiko veic vēnu operāciju

01/06/2015

Ķirurģijas nodaļa (5.) fotogrāfijās

linija3

Video galerijas

18/02/2016

Aicina uzmanīties no viltus dzintara - fosfora

Aicina uzmanīties no viltus dzintara - fosfora