!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Jeļena Sorokina: „Arī viena deva alkohola var būt bīstama¨

 

Latvijā novērots, ka pārsvarā cilvēki alkoholu lieto pietiekami reti, bet lielos daudzumos, praktiski saindējoties ar alkoholu un radot konkrētus veselības kaitējumus.
Latvijā novērots, ka pārsvarā cilvēki alkoholu lieto pietiekami reti, bet lielos daudzumos, praktiski saindējoties ar alkoholu un radot konkrētus veselības kaitējumus.

Liepājas Reģionālā slimnīca sadarbībā ar Medicīnas profesionālās izglītības centru organizēja semināru ārstiem un medicīnas māsām, kuriem ikdienā ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas darbā ar cilvēkiem, kuriem raksturīga riskanta un kaitīga alkohola lietošana.

Jeļena Sorokina: „Alkohols, lietots arī nelielos daudzumos, var būt bīstams cilvēka veselībai, jo mums ir ļoti daudz atkarīgo cilvēku un mēs nevaram zināt vai mūsu gēnos neeksistē alkoholisma gēns, kas var tikt pārmantots no paaudzes paaudzē.
Jeļena Sorokina: „Alkohols, lietots arī nelielos daudzumos, var būt bīstams cilvēka veselībai, jo mums ir ļoti daudz atkarīgo cilvēku un mēs nevaram zināt vai mūsu gēnos neeksistē alkoholisma gēns, kas var tikt pārmantots no paaudzes paaudzē.
Semināri notika no 2008. gada 13. oktobra līdz 3. novembrima vairākās Kurzemes pilsētās – Liepājā, Aizputē, Priekulē un Ventspilī. Seminārus vadīja mūsu slimnīcas Narkoloģijas nodaļas vadītāja, ārste - narkoloģe
JEĻENA SOROKINA, kuru aicinājām pastāstīt par semināra norisi un tajā aplūkotajām tēmām.

 


„Seminārs bija par alkohola lietošanas riska izvērtēšanu, tā kaitīgumu un kādus padomus ārsts var sniegt šajos gadījumos. Kādu metodiku pielietot novērtējot pacientus, kuri ļaunprātīgi lieto alkoholu un ko darīt pēc tam. Cilvēki bija ļoti atsaucīgi, jo arī tēma bija interesanta. Turklāt semināra dalībnieki saņēma apliecības un astoņus kredītpunktus, kas ir ļoti svarīgi.


Pacientu izmeklējot ar speciāla testa palīdzību var diagnosticēt vai viņš riskanti lieto alkoholu, lieto to jau kaitīgā veidā, vai viņam ir alkohola atkarība. Ir cilvēki, kuri lietojot alkoholu kaitē paši savai veselībai, bet nav vēl atkarīgi. Seminārā šiem jautājumiem mēs pievērsāmies gan teortētiski, gan veicot praktiskas nodarbības,” skaidro J. Sorokina.


„Ārstu vai medicīnas darbinieku uzdevums, protams, ir norādīt, ka cilvēkam ir alkohola problēmas. Taču arī pašam jāpievērš uzmanība savam alkohola lietošanas stilam, vai tas nesagādā viņam problēmas. Es nedaudz paplašināju semināra programu tādā aspektā, ka mēs mazliet ieskatījāmies arī alkohola lietošanas vēsturē gan pasaulē, gan Latvijā. Izvērtējot statistikas datus, runājām par alkohola lietošas kaitīgajām sekām Latvijā. Diemžēl alkohola patēriņš sabiedrībā pieaug. 2005. gadā viens cilvēks izdzēra vidēji 8,7 litrus absolūtā alkohola gadā, bet turpmāk patēriņš ik gadu pieaudzis par apmēram puslitru, līdz pērn viens iedzīvotājs Latvijā patērēja vidēji jau 10 litrus legālā alkohola. Pieaug arī saslimstība ar alkoholismu vai alkohola psihozēm. Vienīgais, ko mēs secinājām pozitīvu 2006. gadā sarucis alkohola reibumā izraisīto transportlīdzekļu avāriju skaits, tomēr pērn tas atkal nedaudz palielinājies. Pieaug arī alkohola ražošana. 2006. gadā salīdzinot ar 2005. gadu Latvijā saražots par 25% vairāk alokohlisko dzērienu un arī patērēts vairāk,” uzsver ārste.


Jūs teicāt, ka jāpievērš uzmanība savam alkohola lietošanas stilam? Kad vajadzētu sākt tam pievērst uzmanību? Kad alkohola lietošana jau paliek bīstama?


„Kā būtu jālieto alkohols, tiem kuri var to atļauties? Ņemot vērā testu, ir tāds zema riska pakāpes līmenis, kad mēs varam lietot alkoholu - tas ir, nelietot alkoholu vairāk nekā desmit devas nedēļā. Ir cilvēki, kuri lieto alkohlu kaitīgā veidā un riskantā veidā. Ko tas nozīmē? Latvijā novērots, ka pārsvarā cilvēki tieši tādā veidā lieto alkoholu - dzer, lai piedzertos. Lieto to pietiekami reti, bet ļoti lielos daudzumos, kā arī lieto stipros spirtotos dzērienus, kas ātri dod reibumu. Tā viņš praktiski saindējas ar alkoholu. Līdz ar to cilvēki sev rada konkrētus veselības kaitējumus - var būt gan toksiskas iedarbības sekas, gan hepatīts, gan depresija. Ar laiku var attīstīties arī alkohola atkarība,” skaidro J. Sorokina. „Mēs seminārā izskatījām ļoti daudz un dažādas citas slimības, kuras veicina regulāra, kaitīga alkohola lietošana. Ir arī tāds alkohola lietošanas paveids kā riskanta alkohola lietošana. Tas ir gadījumos, kad cilvēks tiešām ļoti reti un pat nedaudz lieto alkoholu, bet iedzēris mēdz braukt ar automašīnu. Tā viņš apdraud ne tikai pats sevi, bet arī sabiedrību. Kā arī iedzēris kļūst agresīvs, kaujās, traumējot gan pats sevi gan citus. Tas ir riskantais alkohola lietošanas veids, kas ir jānovērš - attiecīgi ar šiem cilvēkiem runājot un dodot medicīniska rakstura padomus,” pārliecināta ir narkoloģe.


Sabiedrībā pastāv diezgan izplatīts uzskats, ka izdzert trīs, četras alus pudeles vakarā, tas jau nekas slikts nav?


„Alus ir alkoholiskais dzēriens, kas tāpat var izraisīt tās pašas problēmas, kā jebkurš cits spirtots dzēriens. Smadzenēm pilnīgi vienalga kādā veidā cilvēks uzņem alkohlu vai narkotisko vielu – vai tas ir alus, šņabis vai šampanietis. Tiem, kas uzskata, ka alus ir nekaitīgs, jāsaka, ka ir arī tāds termins kā alus alkoholisms, kas ļoti izplatīts daudzās valstīs, kur plaši lieto alu. Izdzerot, piemēram, piecas pudeles alus, tas ir ekvivalents pēc alkohola satura puspudelei šņabja. Zema riska līmeņa lietošanas standartā rakstīts, ka ir atļauts lietot divas devas dienā, piecas dienas nedēļā,” norāda J. Sorokina.


Kas ir viena deva alkohola?


„Tas ir tāds standartizēts formulējums. Testā aprakstīts, ka viena deva, piemēram, ir 330 mililitri alus. Tā ir mazā pudelīte alus, viena glāze vīna vai mazā glāzīte šņabja. Apmēram sanāk tā, ja dzer katru dienu divas mazas pudelītes alus, piecas dienas nedēļā un nekad nedzer vairāk, tad it kā cilvēks nesaslimst. Bet tā ir ļoti nosacīta lieta. Seminārā es arī akcentēju to, ka katram mums tomēr jādomā pašiem. Tā ir Pasaules veselības organizācijas standartizēta pieeja, bet diemžēl mūsu valstī ģenētiskā un bioloģiskā situācija nav nemaz tik labvēlīga. Eiropā varbūt tas būtu normāli, bet mūsu valstī tas var būt riskanti, jo mums gadsimtiem ilgi bija pavisam citādas alkohola lietošanas tradīcijas, kā, piemēram, Spānijā vai Francijā. Mums ir ļoti slikts ģenētiskais fons, jo ļoti daudz ir atkarīgo cilvēku un mēs nevaram zināt vai mūsu gēnos neeksistē šis alkoholisma gēns, kas var tikt pārmantots no paaudzes paaudzē. Ja mēs sāktu katru dienu dzert divas glāzes vīna, es godīgi sakot, nezinu ar ko tas beigtos. Katram ļoti reāli jāpieiet pie šīs situācijas, tas nekur nav teikts, ka tā obligāti ir jādara,” stāsta J. Sorokina.


Televīzijā arī citos masu medijos nereti parādās jautras un dzīvespriecīgas jauniešiem domātas reklāmas par fīziņiem.


„Mūsu valstī aizliegts lietot alkoholu personām jaunākām par 18 gadiem. Diemžēl, šo aizliegumu neievēro un jaunieši ļoti bieži lieto alkoholu. Pedējā laikā reklāmu ir mazāk, bet tās ik pa brīdim tomēr parādās. Kā, piemēram, reklāma par skaistu mīlestību, kur jaunietis atzīstās savās jūtās un beigās tas nezin kāpēc beidzās ar fīzu. Es domāju, ka tā, protams, ir negatīva parādība, jo veicina alkohola lietošanu jauniešu vidū. Jaunieši, atbildot uz jautājmu, kāpēc viņi lieto alkoholu, saka - bet visi taču tā dara. Ja kādam no bērna vecākiem vai radiniekiem iepriekšējās paaudzēs ir bijušas problēmas ar alkoholu arī bērns var sākt ļoti agrīni lietot to. Mūsu valstī ir pieņemta alkohola kaitīguma mazināšanas programma, kurā ietverti dažādi pasākumi, bet kuri, godīgi sakot, reāli nedarbojas. Pastāv gan reāla lietošana, gan milzīgs piedāvājums. Un nerunāsim tikai par bērniem, arī sievietes ļoti bieži lieto fīzus un kokteilīšus un uzskata, ka tas nav nekas, ka tas ir kaut kāds limonādes paveids, bet regulāri to lietojot, rodas problēmas.


Alkohola piedāvājums ir milzīgs. Tas ir visur - parastos veikalos, benzīna uzpildes stacijās un cilvēkiem ir stimuls dzert. Nav jābrīnās, ka mūsu nodaļa ir pilna ar pacientiem, kuri tērē valsts naudu. Bet valsts jau arī nodzirda savu tautu. Es uzskatu, ka tas ir politisks jautājums. Nodzērušos tautu ir vieglāk vadīt. Cilvēkiem pašiem jābūt par sevi atbildīgiem. Diemžēl daudzi jaunieši nav tik psiholoģiski noturīgi un stipri, lai pateiktu - es to nedarīšu, jo man tas kaitēs. Nevar arī nevienos rāmjos cilvēku ielikt un pateikt, ka ir standarti un tu drīksti dzert tik un tik un nekas nebūs. Katram jāizvērtē, kas viņš ir, kas ir viņa radinieki un ko iņš var atļauties un ko nevar atļauties darīt. Runājot par jauniešiem, esmu dzirdējusi tādas runas – labāk, lai jaunieši dzer, nekā lieto narkotikas. Diemžēl, tas iet roku rokā. Ja bērns jau sāk lietot apreibinošas vielas, vienalga kādas, tas var beigties ar narkotikām. Manuprāt, tas nav godīgi - rādīt skaistas reklāmas, lai iedarbojas uz jauno cilvēku zemapziņu. Brīžiem skatoties reklāmu nevar saprast par ko iet runa - salūts, mīlestība, skūpsti un beigās fīzs vai alus. Tad sanāk tā, ka tikai tad, ja dzer alkoholu var būt priecīgs un laimīgs? Cilvēkiem jācenšās būt laimīgiem bez alkohola un arī valstij ir jādod iespēja cilvēkiem būt laimīgiem skaidrā prātā.


Indra Grase

sabiedrisko attiecību speciāliste


linija4

linija2

Foto galerijas

linija3

Video galerijas

25/02/2016

jauniesi-narkotiskas-vielas-ir-viegli-pieejamas-25022016.jpg

Jaunieši: narkotiskās vielas ir viegli pieejamas

29/10/2015

<span>Aktuāla arī 'sāls' lietošana</span>

Aktuāla arī "sāls" lietošana