!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Jūniju:

24. maijs – uz izmeklējumiem;

26. maijs – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Uldis Balodis: „Tā nav tikai Uzņemšanas nodaļa”

P5020123
Akūto slimnieku novērošanas zālē veic gan diagnostiskos izmeklējumus un analīzes, gan slimnieku konsultē ārsti speciālisti un notiek arī ārstēšana.

Liepājas slimnīca ir pirmā reģionālā slimnīca, kur darbojas observācijas jeb novērošanas palāta – šeit daļa pacientu uzturas līdz pat 24 stundām, pirms ārsti izlemj, vai viņus ievietot nodaļā, vai laist uz mājām.

 

 

Ja savulaik slimnīcu Uzņemšanas nodaļas pildīja lielākoties tikai slimnieku reģistrācijas funkcijas, tad mūsdienās to loma un nozīme slimnīcu kopējā pakalpojumu klāstā ir radikāli mainījusies. Tagad šī nodaļa ir pirmais etaps, kurā veic diagnostiku, izmeklēšanu un arī ārstēšanu, lai izvērtētu, vai slimniekam vispār ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Liepājas reģionālā slimnīca ir viena no pirmajām Latvijas reģionālajām slimnīcām, kurā īstenots šāds modelis. Un arī tās nosaukums ir mainīts – tagad tā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) nodaļa. Vērienīgās pārmaiņas Liepājā paveiktas šīs nodaļas virsārsta Ulda Baloža vadībā.

 

Liepājnieks atgriezies Liepājā

Uldis Balodis ir liepājnieks, kurš savā dzimtajā pilsētā atgriezās pēc 18 gadiem. Izmācījies un ieguvis neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta sertifikātu, viņš palika strādāt Rīgā. Gan toreizējā ātrajā palīdzībā, gan Katastrofu medicīnas centrā, gan Gaiļezera slimnīcas reanimācijas nodaļā un vēl citur. Tur arī viņš labi iepazina uzņemšanas nodaļu darbu un redzēja to pārmaiņu laikus.

«Pirmā un modernākā Neatliekamās palīdzības nodaļa bija P. Stradiņa slimnīcā – tā bija pirmā slimnīca, kas pilnībā reorganizēja slimnieku uzņemšanu, mainot arī līdzšinējo filozofiju, kad Uzņemšanas nodaļā slimnieku tikai reģistrē un elementāri apskata ārsts, un pēc tam viņš tālākai ārstēšanai nokļūst nodaļā,» stāsta U. Balodis. To, kā notiek slimnieku uzņemšana, viņam bijusi iespēja redzēt arī slimnīcā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Un viss iepriekš redzētais radīja vīziju, ko viņš kopā ar savu komandu realizēja, kad atgriezās Liepājā.

Piesaistot slimnīcai jaunus speciālistus ar svaigu nākotnes redzējumu, U. Balodi uz Liepāju uzaicināja toreizējais Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs un vēlākais veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Viņš neslēpj, ka jaunais piedāvājums bijis interesants un saistošs. Pārveidot un modernizēt Uzņemšanas nodaļu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu – tas bijis jauns izaicinājums. Turklāt iepriekšējais posms, strādājot neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā ar ļoti intensīvu slodzi, bija darījis savu – sākās izdegšanas sajūta. Neapšaubāmi, sava loma bija arī tam, ka uzaicinājums nāca no dzimtās pilsētas. «Uz Rēzekni es diezin vai būtu gājis,» ārsts pasmejas.

 

Nevis ielikt slimnīcā, bet ārstēt uzreiz

Liepājas reģionālās slimnīcas NMP nodaļas pārveidošana atbilstoši mūsdienu prasībām ir panākta, trīs posmos veicot iepriekšējo telpu pārbūvi. Tagad tajā ir izveidota vienota reģistratūra slimnieku uzņemšanai un traumpunktam, ar operatīvo medicīnisko transportu atvesto slimnieku plūsma nodalīta no pārējiem, iekārtotas deviņas gultas akūtu slimnieku novērošanai un ārstēšanai; nodaļā visu diennakti veic izmeklēšanu un notiek dežūrārstu konsultācijas, tajā ir divas nelielas operāciju zāles, reanimācijas zāle ar nepieciešamo aparatūru un arī slimnieku piederīgajiem iekārtota ērta uzgaidāmā telpa, kur ir televizors un var iegādāties arī kafiju, tēju vai spirdzinošus dzērienus.

«Galvenais, ko es visu šo pārmaiņu sakarā gribu uzsvērt, ir tas, ka salīdzinājumā ar agrākiem laikiem ir radikāli mainījusies filozofija, kas attiecas uz ārstēšanos slimnīcā,» skaidro U. Balodis. «Ārstēšanās slimnīcā gan cilvēkam pašam, gan arī valstij ir ļoti dārgs pakalpojums, tāpēc primārā ir ambulatorā ārstēšanās, lai slimnieks maksimāli daudz palīdzības saņemtu pie sava ģimenes ārsta un slimnīcā ārstētos tikai patiešām smagos un neatliekamos gadījumos, kā arī tad, ja nepieciešama operācija. Tas nozīmē, ka mums cilvēkam, kurš atvests uz slimnīcu ar ātro palīdzību, pirmajā posmā – NMP nodaļā – ir jāveic maksimāli iespējamie izmeklējumi, konsultācijas un arī ārstēšana, lai cilvēkam nebūtu jānonāk slimnīcā.»

Nodaļas vadītājs neslēpj, ka, attīstot jauno nodaļas darba modeli, no slimniekiem un viņu piederīgajiem nākas saņemt arī ne mazums nesapratnes gan par to, ka jāgaida rindā, gan arī par to, ka slimnieku tūlīt neievieto nodaļā. «Jā, gaidīšana ir, un reizēm pat diezgan ilga,» viņš skaidro, «jo vispirms mediķu aprūpē nonāk smagāk slimie cilvēki – visbiežāk tos slimnīcā nogādā ar ātro palīdzību.» Tiem, kas ar mazāk smagu vainu atnākuši paši vai ieradušies ar ģimenes ārsta norīkojumu, ir jāpagaida. «Taču tas nenozīmē, ka šiem cilvēkiem stundām ilgi neviens nepievērš uzmanību,» turpina skaidrot U. Balodis. «Ierodoties viņus reģistrē, ja tai brīdī iespējams, veic jau pirmās analīzes un izmeklējumus. Ja ārsti un aparatūra tobrīd ir noslogota kāda cita cilvēka izmeklēšanā – jā, ir jāpagaida, bet cilvēku par to brīdina. Tāpat brīdina, ja vajadzīga, piemēram, dežūrējošā ķirurga konsultācija, taču viņš ir operācijā.»

NMP nodaļas novērošanas gultā pacients var uzturēties sešas un pat vairāk stundas – tas ir laiks, kurā veic visus iespējamos izmeklējumus un vajadzīgo speciālistu konsultācijas, lai noteiktu diagnozi. Turpat notiek arī ārstēšana – piemēram, nelielas operācijas, sirds ritma un asinsspiediena regulēšana ar zālēm un citas medicīniskas manipulācijas, kas nepieciešamas konkrētam slimniekam un konkrētai saslimšanai. Tiek darīts viss, lai pacients saņemtu tūlītēju neatliekamo palīdzību un diagnostiku NMP nodaļā. «Gandrīz pusē gadījumu šajās stundās ir iespējams panākt veselības stāvokļa normalizēšanu, un slimnieks var doties mājās, lai tālāk ārstētos ambulatori,» skaidro Uldis Balodis. «Ja tomēr stāvoklis ir smags, slimnieku ievieto nodaļā.»

Savukārt turpat līdzās esošajā traumpunktā palīdzību sniedz cilvēkiem, kuri guvuši dažāda rakstura traumas, kuriem piesūkušās ērces un piemeklējušas citas nebūšanas.

 

Pirmie starp reģionālajām slimnīcām

Divus gadus ar nelieliem pārtraukumiem kā atsevišķa struktūrvienība NMP nodaļā ir atvērtas arī observācijas jeb novērošanas palātas, ko var saukt arī par Pirmsstacionāra nodaļu. Tajā ir astoņas gultas, kurās pacienti uzturas līdz 24 stundām. «Pamatideja šādai nodaļa ir to slimnieku novērošana, kuru stāvoklis ir vidēji smags un nav skaidrs, vai būs nepieciešamība ārstēties slimnīcā,» norāda Uldis Balodis. «Tur ievieto gan tos pacientus, kas jau iepriekš atradās novērošanas gultās NMP nodaļā, gan arī tos, kas slimnīcā nokļūst vēlās vakara stundās vai brīvdienās, kad slimnīcas nodaļās ārstu nav, un pacientam nepieciešama pastāvīga ārsta uzraudzība. Šajā Pirmsstacionāra nodaļā slimnieku pastiprināti uzrauga dežūrārsts un arī ārstē, lai pēc diennakts lemtu, vai stāvoklis ir uzlabojies un slimnieks var doties mājās, vai tomēr nepieciešams viņu ievietot nodaļā.» Kā rāda līdzšinējā pieredze, to gadījumu skaits, kad pēc saņemtās medicīniskās palīdzības slimnieks var doties mājās un to, kad tomēr nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, ir apmēram vienāda.

Šādas observācijas gultas ir vairākās slimnīcās Rīgā, taču Liepāja pagaidām ir pirmā Latvijā, kur tādas atvērta reģionālajā slimnīcā.

 

Problēmas, kas jārisina

Stāstot par problēmām, kas jārisina, organizējot NMP nodaļas darbu atbilstoši mūsdienu prasībām, U. Balodis nosauc vienu no būtiskākajām: tas ir dežūrārstu trūkums. Savulaik, kad viņš 2007. gada vasarā sāka strādāt un valstī bija tā saucamie treknie gadi, slimnīca spēja samaksāt viesārstiem, tāpēc bija iespēja uz dežūrām aicināt jaunos speciālistus no Rīgas, tādējādi atslogojot vietējos speciālistus. Līdz ar krīzi šī iespēja gāja mazumā, un tas nozīmē, ka visa slodze gulstas uz vietējo ārstu pleciem. «Mēs esam raduši iespēju no dežūrām atbrīvot gados vecākos kolēģus, taču citiem, protams, slodze ir liela,» viņš saka. Un piekrīt, ka pēc diennakts dežūras NMP nodaļā ārstam nākamajā dienā strādāt nav viegli, taču pie pašreizējā veselības aprūpes finansējuma citu iespēju nav.

Ne tikai Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet arī citās Latvijas slimnīcās aktuāla problēma ir slimnieku nokļūšana mājās, ja tie ar ātro palīdzību atvesti uz slimnīcu vēlās vakara vai nakts stundās, taču pēc saņemtās medicīniskās palīdzības palikšana slimnīcā nav nepieciešama. Šajā laikā sabiedriskais transports vairs nekursē, un nereti cilvēkiem nav neviena piederīgā vai paziņas, kas varētu nogādāt mājās, un naudas taksometram arī nav. Jau agrāk liepājnieki šādos gadījumos piedāvāja pārnakšņot slimnīcas dienesta viesnīcā, kas maksā piecus latus par nakti. Tagad ir sperts nākamais solis, un jau gada pirmajā pusē slimnīcas vadība nosūtīja apkārtējām pašvaldībām vēstuli ar ierosinājumu iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Vēstulē ir izteikts priekšlikums, ka slimnīca ar savu transportu slimnieku nogādā mājās (tas ir maksas pakalpojums), taču, ja viņš pats objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs par to samaksāt, šīs izmaksas sedz pašvaldība. Daļa pašvaldību tam jau ir piekritušas, un pat veiksmīgi iesākta sadarbība, daļa šo ierosinājumu vēl apspriež, dažas ir atteikušas.

Ir vēl kāda ļoti nopietna problēma, ar kuru saskaras ne tikai šajā nodaļā un Liepājas slimnīcā strādājošie, bet kas ir aktuāla visas valsts mērogā: slimnīcā nokļūst ļoti slimi cilvēki ar smagām un ielaistām hroniskām slimībām. Tas nozīmē, ka nepietiek ar akūtās situācijas risināšanu, bet vajadzīga nopietna un pamatīga ārstēšana. «Viens no iemesliem tam ir daļas cilvēku pilnīgi bezatbildīgā attieksme pret savu veselību, bet pats galvenais tomēr ir grūtie materiālie apstākļi, kuru dēļ cilvēki nevar iegādāties zāles un laikus ārstēties, tāpēc hroniskās kaites klājas cita pāri citai, līdz pēdīgi cilvēks sabrūk,» saka U. Balodis. Ar šādām situācijām Liepājas reģionālās slimnīcas NMP mediķi saskaras ik dienas, taču tās atrisināt nav viņu spēkos. «Diemžēl nepietiek arī ar pāris dienu ilgu ārstēšanos slimnīcā – ja cilvēkam nav naudas, lai iegādātos zāles un ārstēšanos turpinātu, no šīm pāris dienām nebūs nekādas lielās jēgas,» norāda U.Balodis, piebilstot, ka šis ir viens no smagākajiem jautājumiem iedzīvotāju veselības aprūpē visā valstī.

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

linija4

linija2

Foto galerijas

10/02/2014

NMP nodaļa fotogrāfijās

08/05/2013

Mācības NMP nodaļā

linija3

Video galerijas

05/01/2016

Slimnīcā nogādā salā cietušu vīrieti

Slimnīcā nogādā salā cietušu vīrieti

31/07/2014

Cilvēkus ietekmē karstais laiks

Cilvēkus ietekmē karstais laiks