!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Insults var piemeklēt negaidīti

P9290142
Insulta simptomi var pāriet un pēc kāda laika atkal atkārtoties. Tas nozīmē, ka vajag izmeklēties, uzskata ārste Tatjana Krasnopjorova

Insults ir biežākais invaliditātes iemesls un trešā visbiežāk sastopamā slimība, kas var izraisīt nāvi. Pirmo vietu ieņem ļaundabīgi audzēji, un otrā vietā ir sirds išēmiskās slimības.

 
Insults ir viena no veselības problēmām, kas mūs vai mūsu tuviniekus var piemeklēt negaidīti, mainot ikdienas ritmu un ierasto kārtību. Insulta simptomi parasti rodas pēkšņi, tos nevar paredzēt. Veicot ikdienas darbus, cilvēkam sareibst galva, tas pakrīt, reizēm neskaidri runā vai sūdzas par redzes pasliktināšanos. Šos simptomus nedrīkst neievērot, jo tie var norādīt uz nopietnu slimību - insultu.
 

Insulta cēlonis ir asinsrites traucējumi smadzenēs. Insulta risks ievērojami pieaug tiem, kas cieš no aterosklerozes. Vīriešiem riska vecums, kad var attīstīties ateroskleroze, skaitās jau ap 45 gadiem, sievietēm - menopauzes periods. Aterosklerozes attīstību ietekmē stress, smēķēšana, alkohola lietošana, augsts holesterīna līmenis, palielināts ķermeņa svars, augsts asinsspiediens, diabēts. Visbiežākais insulta veids ir smadzeņu infarkts, t.i. smadzeņu bojājums, kas saistīts ar asins piegādes traucējumiem. Otrs insulta veids ir saistīts ar smadzeņu asinsvada plīsumu un asins izplūdumu smadzenēs.

 

Neiroloģijas nodaļas vadītāja Tatjana Krasnopjorova stāsta, ka mūsu mediķi pieņem slimniekus no visas Kurzemes. Nodaļā ir 30 gultas, to skaitā arī četras Insulta vienības gultas, kurās ievieto pacientus ar akūtu insultu. Galvenais, kas pacientu tuviniekiem būtu jāzina ir tas, ka insults ir neatliekama, dzīvībai bīstama situācija, tāpēc pacients pēc iespējas ātrāk jānogādā slimnīcā. No tā cik ātri insulta pacients nonāk mediķu aprūpē, atkarīga gan turpmākā ārstēšana, gan rehabilitācija. Ļoti svarīgas ir pirmās četras stundas, kad pamanīti pirmie insulta simptomi, uzsver T. Krasnopjorova. Insultam raksturīgie simptomi var izpausties dažādi.

 

Visbiežāk novēro vienas ķermeņa puses vājumu: rodas nespēks, kustību koordinācijas traucējumi rokā un kājā, mutes kaktiņš kļūst šķībs, rodas līdzsvara traucējumi, kas var kombinēties ar reiboni, vemšanu. Bieži var būt arī valodas un redzes traucējumi, pēkšņas stipras galvassāpes, apziņas traucējumi, sevišķi, ja ir asins izplūdums smadzenēs. Nodaļas mediķi ir gatavi ārstēt visus insulta pacientus, arī novēloti atvestos, bet akūtie insulti skaitās pirmās 24 stundas, kad jārīkojas ļoti ātri, jo atšķiras ārstēšanas taktika. Ārste aicina, ja ir aizdomas par iespējamu insultu, nevajadzētu mājās gaidīt, kad tas pāries, bet, nezaudējot laiku, nogādāt pacientu Uzņemšanas nodaļā, lai veiktu izmeklēšanu. Gadījumā, ja nebūs insults, bet būs konstatēti pārojoši asinsrites traucējumi pacients varēs doties mājās, taču jau ar nozīmētu ārstēšanu, kas samazinās risku iegūt insultu. „Insulta simptomi var pāriet un pēc kāda laika atkal atkārtoties. Tas nozīmē, ka nomierināties nevar, vajag izmeklēties. Medicīna attīstās strauji un jau šodien mūsu slimnīcā varam piedāvāt mūsdienām atbilstošas ārstēšanas metodes - asinsvadu stentēšanu, endartektomiju. Uzskatu, ka insulta ārstēšanas komanda, kura strādā mūsu nodaļā ir ļoti profesionāla un salīdzinoši ne tikai ar citu Latvijas medicīnas iestāžu attiecīgām nodaļām, bet arī kaimiņvalstīm, tā nodrošina augsta līmeņa medicīnisko palīdzību neiroloģijas pacientiem,” saka T. Krasnopjorova

 

Akūts ārstēšanās periods skaitās 10 - 14 dienas. Uzreiz pēc diagnozes uzstādīšanas sakas rehabilitācija – iesākumā pacients tiek pozicionēts, lai neveidotos

Fizioterapeite Santa Āboliņa palīdz pacientam piecelties kājās
Fizioterapeite Santa Āboliņa palīdz pacientam piecelties kājās
izgulējumi. Pēc tam jau strādā visa nodaļas komanda, lai pacients celtos kājās, lai pēc iespējas ātrāk saprastu, ka var pats kustēties un arī sevi apkalpot. Līdzko pacients saprot, ka var pats kaut ko izdarīt, viņam rodas lielāka vēlēšanās atveseļoties un neveidojas depresija. „Tiem pacientiem, kas uzreiz cēlās kājās, atveseļošanās ir rezultatīvāka nekā tiem, kas pirmo nedēļu gulēja gultā. Pacients ir jāaktivizē, ja kādreiz gultas režīmu nozīmēja pacientiem ar asinsizplūdumu galvā, tad tagad nē – viņam gultā jāpavada pāris dienas, kamēr tiek normalizēts spiediens, bet pēc tam pacientam jāsāk staigāt,” skaidro T. Krasnopjorova. Pēc akūtā perioda ārstēšanos var turpināt mājās, kur pacients saņem rehabilitācijas kursu un pēc tam atkārtoti tiek stacionēts nodaļā, vai arī rehabilitāciju var saņemt nodaļā uz vietas, taču tas paildzina pacienta uzturēšanās laiku slimnīcā. „Ja pacients staigā, protams, viņam psiholoģiski ir labāk, lai viņš būtu ambulatori rehabilitējams pacients, jo pacients izrakstīšanos no slimnīcas zemapziņā vienmēr uztver kā uzlabošanos. Turklāt rehabilitācija mājas apstākļos norit labāk, nekā stacionārā, īpaši smagiem pacientiem,” pārliecināta ir T. Krasnopjorova un piebilst, ka atveseļošanās periodā jābūt savstarpējai sadarbībai ar pacientu, viņa tuviniekiem un mediķim, jo pārlieku liela radinieku mīlestība var aizkavēt atlabšanu. „Tādi gadījumi mēdz būt. Varu pastāstīt, ka 13 gadus kāda paciente gulēja uz gultas, jo meita bija nodrošinājusi tik labu aprūpi, ka mammai nemaz nevajadzēja celties un kaut ko darīt – iespējams, ka pacientei pašai nebija vēlēšanās ko mainīt un arī aprūpe bija tik laba, ka to nemaz nevajadzēja darīt. Meitai nebija pateikts, ka vajag mammu nedaudz piespiest kaut ko darīt. Pacientes pašas labā būtu bijis, ja meita būtu panākusi, ka māte ir spiesta piecelties un pārvietoties vismaz dzīvokļa robežās. Tos, kuriem nesāp un nav lūzumu, jebkurā gadījumā var piecelt kājās un pārvietoties, vismaz dzīvokļa robežās, var visi: pat ar vissmagāko insultu un jebkuras pakāpes paralīzi, jo tonuss kājās saglabājas un viņi var staigāt. Sākumā, protams, jāmācās kā mazam bērnam - vispirms sēdēt, pēc tam arī staigāt. Tam jau rehabilitācija ir domāta, lai atjaunotu kāju, roku kustības. Arī runāt jāmācās no jauna, tikai tas notiek ātrākā tempā nekā bērnam,” stāsta mediķe. Daļai no cilvēkiem, kas pārdzīvo insultu, traucējumi pēc kāda laika var izzust. Daļai pacientu tie saglabājas.

 

Insulti ir Eiropas problēma. Pēc statistikas datiem Latvijā saslimstības līmenis ir augstāks nekā vidēji Eiropā. Varbūt tas ir atkarīgs no tā kāds dzīves veids ir mūsu iedzīvotājiem. „Mēs gribam panākt, lai pie mums vismaz ir tā kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuva, kur rādītāji ir labāki nekā mums,” saka T. Krasnopjorova. Novērst insulta risku ne vienmēr ir iespējams, tomēr ikviens var darīt daudz, lai to samazinātu, sekojot savam asinsspiedienam, koriģējot holesterīna līmeni, nesmēķējot un pārmērīgu nelietojot alkoholu, veselīgi ēdot un regulāri nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm.

   

 

 

Indra Grase

SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”

sabiedrisko attiecību speciāliste

 

linija4

linija2

Foto galerijas

09/10/2015

Neiroloģijas nodaļa fotogrāfijās

 

linija3

Video galerijas