!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Janvāri:

20. decembris – uz izmeklējumiem;

22. decembris – uz speciālistu konsultācijām;

BĒRNIEM LĪDZ 18 G.V. PIERAKSTS PIE ZOBĀRSTA
21.02.2018. no 08:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Nieru vēzis – viltīgs, bet veiksmīgi ārstējams

Onkoloģe ķīmijterapeite Zinaīda Štara stāsta, ka katrs pacients un viņa gadījums ir ļoti individuāls, tāpēc arī ārstēšanās un atveseļošanās ir atšķirīga.
Onkoloģe ķīmijterapeite Zinaīda Štara stāsta, ka katrs pacients un viņa gadījums ir ļoti individuāls, tāpēc arī ārstēšanās un atveseļošanās ir atšķirīga.

Lai gan nieru vēzis kopējā saslimstībā ar ļaundabīgajiem audzējiem neierindojas pirmajā trijnieka, tas ir ļoti viltīgs, tāpēc to atklāt sākotnējās stadijās ir krietni sarežģīti. Par šī ļaundabīgā audzēja ārstēšanas iespējām Latvijā stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite, Ķīmijterapijas, hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļas virsārste Zinaida Štara.

 

– Vai jūs varat norādīt uz iemesliem, kāpēc attīstās nieru vēzis?

 

Nē, to es nevaru, un es domāju, ka to nevar izdarīt neviens ārsts – ar šo vēža formu ir līdzīgi tāpat kā ar jebkuru citu. Tā patiesā izcelsme nav skaidri zināma, tāpēc kā iespējamos veicinošos faktorus mēs minam nelabvēlīgus vides faktorus, smēķēšanu un citus.

 

– Bet vai jūs varat no pieredzes pateikt, vai nieru vēzi izdodas atklāt jau pirmajās stadijās, vai tomēr jau tad, kad tas ir attīstījies tālāk?

 

Šī ir tā vēža forma, ko bieži atklāj jau vēlīnās stadijās. Tas notiek tāpēc, ka nieru vēzis sākotnējā stadijā nerada nekādus simptomus – ne sāpes, ne arī citus, un tāpēc nav pamata to meklēt.

 

– Kā to var atklāt?

 

Pavisam vienkārši – veicot vēdera dobuma izmeklēšanu ar ultrasonogrāfijas metodi, izmeklēt arī nieres, vai arī veicot datortomogrāfiju. Bet, kā jau es teicu, ja cilvēkam nekas nekaiš, viņam šos izmeklējumus neveic, un līdz ar to nieru vēzi sākotnējās stadijās atklāj ļoti reti. Ja tas notiek, tad to var saukt gandrīz vai par nejaušību. Tāpēc es gribētu mudināt ģimenes ārstus vismaz reizi divos gados saviem pacientiem nozīmēt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju un, izmeklējot citus orgānus, izmeklēt arī nieres. Tas būtu veids, kā nieru ļaundabīgos audzējus varētu atklāt sākotnējā stadijā, kas ievērojami atvieglotu ārstēšanu.

 

– Kādi simptomi mudina izmeklēt nieres un kas var norādīt uz nieru vēzi?

 

Tie ir ļoti dažādi: sāpes, urinācijas traucējumi, hematūrija (asinis urīnā – aut.) un citi.

 

– Uzzināt diagnozi vēzis ikvienam cilvēkam ir psiholoģiski traumējoši, tāpēc ikviens vēlas zināt, cik sarežģīta būs slimības ārstēšana. Kā ir ar nieru vēzi – vai tas viegli padodas ārstēšanai?

 

Protams, ka mēs nevienu ļaundabīgo audzēju nevaram uzskatīt par labu, taču labā ziņa nieru vēža gadījumā ir tā, ka šī vēža forma, ja vien nav izveidojušās metastāzes, samērā labi padodas ārstēšanai. Ja nav metastāžu, tad ārstēšana notiek, audzēju izoperējot, bet, ja tās jau ir konstatētas, tad jāķeras pie papildu terapijas.

 

– Ja metastāžu vēl nav un tiek veikta operācija, vai tā ir liela apjoma – nieres izņemšana –, vai arī ir iespējams izoperēt audzēju, neizņemot nieri?

 

Varianti ir dažādi. Lēmumu par to, cik liela apjoma operācija būs nepieciešama, pieņem operējošais urologs, izvērtējot audzēja lielumu un pacienta vispārējo stāvokli.

 

– Bet, ja ir jau izveidojušās metastāzes, vai tas nozīmē, ka ar operāciju vien nebūs līdzēts?

 

Tā jau ir komplicēta situācija, kad ārstiem ir jāizvērtē, vai konkrētajam pacientam var vai nevar veikt operāciju, un šajos gadījumos ir jāķeras arī pie mērķterapijas. Tā ir terapija, kuras laikā pacients lieto speciālas zāles, kas paredzētas tieši nieru vēža ārstēšanai. Latvijā mēs izmantojam divu veidu medikamentus. Tie abi ir tablešu formā, tāpēc pacienti tos var lietot mājas apstākļos, taču viņiem regulāri veic veselības stāvokļa kontroli, lai dinamikā vērotu, kā notiek atveseļošanās.

 

– Kā notiek šī kontrole?

 

Ir vairāki veidi: gan ultrasonogrāfiski, gan datortomogrāfiski, gan arī veicot magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Ja pacientam kontrole ir sākta ar viena veida izmeklējumu, tad ar to pašu mēs parasti arī turpinām, lai būtu iespējams dinamikā izvērtēt terapijas efektivitāti.

 

– Vai mērķterapijai līdzīgi kā, piemēram, ķīmijterapijai ir arī kādas blakusparādības?

 

Jā, ir. Šīs zāles ir stipras, un tāpēc mēs no blaknēm izvairīties nevaram. Es neslēpšu, ka dažkārt tās ir smagas, taču katrā gadījumā tās ir individuāli izvērtējamas un apspriežamas ar pacientu. Tāpēc nav viena padoma, kā tās novērst. Mēs strādājam individuāli ar katru konkrēto pacientu un viņa blakusparādībām.

 

– Mērķterapija mēdz būt ilgstoša – zāles var nākties lietot gadiem. Vai visiem pacientiem, kam ir diagnosticēts nieru vēzis ar metastāzēm, tā ir pieejama?

 

Jā, tur nav nekādu problēmu. Šī ir valsts apmaksāta terapija, ko bez izņēmuma saņem pilnīgi visi pacienti, kam tā ir nepieciešama. Turklāt, kā jau es teicu, mūsu valstī ir divu veidu medikamenti, tāpēc ārstiem ir iespēja tos vajadzības gadījumā variēt.

 

– Vai ar šiem diviem medikamentiem arī pietiek?

 

Protams, mēs varētu vēlēties vairāk, lai būtu vēl lielāka izvēle, jo citur Eiropā strādā ar vairāku veidu medikamentiem, ko izmanto mērķterapijai. Taču situācija arī pie mums ir apmierinoša, jo abi medikamenti ir pietiekami efektīvi.

 

– Kā šīs zāles iedarbojas uz ļaundabīgo audzēju un metastāzēm?

 

To lietošanas gaitā gan audzējam, gan metastāzēm vajadzētu samazināties vai arī stabilizēties – tas arī ir terapijas mērķis.

 

– Agrāk – pat nemaz ne tik sen – nieru vēža ārstēšanā pielietoja imūnterapiju. Vai mūsdienās tā ir pilnīgi aizmirsta, vai tomēr ir gadījumi, kad izmanto arī šo ārstēšanas metodi?

 

Lai arī samērā retāk nekā vēl pirms trim četriem gadiem, tomēr atsevišķos gadījumos to izmanto joprojām. Arī šo medikamentu apmaksā valsts. Turklāt imūnterapiju kā vienu no nieru vēža ārstēšanas metodēm joprojām izmanto ne tikai pie mums Latvijā, bet arī citur pasaulē.

 

– Ja cilvēkam vienreiz ir izoperēts vēzis, aktuāls ir jautājums, vai tas nevar atkārtoties? Kā šai ziņā ir ar nieru vēzi?

 

Tieši tāpat kā ar citas lokalizācijas ļaundabīgajiem audzējiem, kas var atkārtoties, arī nieru vēzis šajā ziņā nav izņēmums. Tāpat kādu laiku pēc audzēja izoperēšanas var izveidoties arī metastāzes. Tāpēc ir svarīgi regulāri kontrolēt veselība stāvokli, gan lai konstatētu uzlabojumus, gan nepalaistu garām brīdi, kad rodas kādi sarežģījumi.

 

– Cik ilgs ir atveseļošanās laiks?

 

Katram pacientam tas ir atšķirīgs. Pēc operācijas, ja nav metastāžu un nav nepieciešama mērķterapija, viss ir atkarīgs gan no veiktās operācijas apjoma, gan pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Ja ir metastāzes un nepieciešama mērķterapija, varianti ir ļoti dažādi. Ja pacients labi panes medikamentus, viņam var nebūt nekādu traucējumu un ierobežojumu. Ja rodas sarežģījumi un ir blakusparādības, situācija var būt grūtāka.

 

– Kā šī ārstēšanās iespaido cilvēka turpmāko dzīvi: spēju strādāt, fiziskās aktivitātes un dzīves kvalitāti kopumā?

 

Ir jārēķinās, ka, uzsākot lietot medikamentus, būs pielāgošanās laiks, kas citam būs vieglāks, citam grūtāks. Kad šis pārejas posms ir pārvarēts, pārsvarā pacientam nav nekādu īpašu ierobežojumu. Viņš var turpināt strādāt, var nodarboties ar savām ierastajām fiziskajām aktivitātēm un darīt visu pārējo, ko darījis līdz šim. Runājot par fiziskajām aktivitātēm, es gribu uzsvērt, ka ārstēšanās laikā tās pat ir nepieciešamas. Kaut vai minimālā apmērā. Protams, nevajag pārspīlēt un nodarboties ar fiziski ļoti smagiem un intensīviem sporta veidiem un mēģināt sasniegt rekordus. Tas gan nebūs lietderīgi, bet savas ikdienā ierastās aktivitātes noteikti nevajag atmest. Drīzāk pat ir apsveicami, ja cilvēks atveseļošanās laikā iepazīstas ar kustību prieku. Protams, kontrolējot savu labsajūtu.

 

– Kritisku veselības sarežģījumu gadījumos cilvēki dažkārt pilnībā maina savu dzīvesveidu, un šajā komplektā ietilpst arī ēdienkartes maiņa. Vai, jūsuprāt, pacientam, kam diagnosticēts nieru vēzis, ir pamats no kādiem konkrētiem produktiem atteikties un kādiem citiem pastiprināti pievērsties, cerot, ka tādā veidā vēzis pazudīs?

 

Ēst veselīgi, lietot uzturā pietiekami daudz dārzeņu vienmēr ir gan veselīgi, gan ieteicami. Tas nāk par labu jebkuram. Taču norādīt uz kādiem konkrētiem produktiem, ko vajadzētu vai nevajadzētu lietot ne tikai nieru vēža slimniekiem, bet cilvēkiem, kam ir konstatēts jebkādas lokalizācijas vēzis, es gan nevaru, un to nevar neviens speciālists pasaulē. Ja kaut kas tāds būtu atklāts, tad mums vairs nebūtu problēmu ar vēža ārstēšanu. Cilvēki izslēgtu no ēdienkartes sliktos produktus un iekļautu labos, un problēma būtu atrisināta! Vienīgais, ko es šeit varētu piebilst, ir tas, ka nevajag pārspīlēt ar sāls un sāli saturošu garšvielu lietošanu. Lai gan tas attiecas gan uz nieru slimniekiem, gan jebkuru citu cilvēku.

 

– Vai tomēr jums būtu kādi ieteikumi dzīvesveida organizēšanā, lai bez tā, ka tiek lietoti medikamenti, cilvēks arī pats sev kaut kā palīdzētu?

 

Noteikti tās ir jau manis pieminētās fiziskās aktivitātes. Vēl es gribētu mudināt atteikties no smēķēšanas, kas var veicināt nieru vēža attīstību. Ja vien cilvēkam ir iespēja, ārstēšanās laikā būtu ļoti vērtīgi apmeklēt psihoterapeitu, jo ir ļoti svarīgi, lai fiziskā un emocionālā labsajūtu būtu līdzsvarā. It kā cilvēkam šķiet, ka viņš pats saviem spēkiem tiek galā ar situāciju, tomēr terapija ir ilga, un tas atstāj iespaidu uz emocionālo labsajūtu, bet tuvinieku atbalsts ne vienmēr ir pietiekams. Ja cilvēks jūtas labi ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, viņš jūtas labi kopumā, un tad viņš arī labi izgulēsies, pareizi ēdīs, aizies uz koncertu vai teātra izrādi. Tas viss lieliski veicina atveseļošanos.

 

– Lai gan veselības stāvokļa kontroli vēža slimniekiem veic onkologs, liela loma viņu ārstēšanā ir arī ģimenes ārstam. Vai, jūsuprāt, viņi ir pietiekami zinoši par nieru vēža ārstēšanas iespējām?

 

Situācijas ir ļoti dažādas. Es esmu piedzīvojusi gan ļoti labus piemērus, gan arī sarežģītākus. Taču es gribu teikt tā: viss ir atkarīgs no ģimenes ārsta paša vēlēšanās būt zinošam ne tikai šajā, bet arī citās jomās. Vēža slimnieku veselības stāvokli kontrolē onkologs, taču pacienti visbiežāk ir gados vecāki cilvēki, kam onkoloģiskā diagnoze ir viena no vairākām. Visbiežāk viņiem ir arī sirdsdarbības problēmas, cukura diabēts un citas slimības. Tad nu ģimenes ārstam ir jāsaprot kopējā situācija un jābūt atbalstam, palīgam un padomdevējam. Bet tās zināšanas, kas ģimenes ārstiem būtu nepieciešamas par vēža slimnieku ārstēšanu, nemaz nav tik neaptveramas un sarežģītas, turklāt notiek arī dažādi kursi un semināri, kuros runā par šīm tēmām. Tāpēc viss ir atkarīgs no tā, cik un ko katrs ģimenes ārsts grib dzirdēt un zināt.

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

linija4

linija2

Foto galerijas

10/11/2015

Biedrība "Dzīvības koks" dāvina krūšu atlējumu ģipsī

15/10/2015

B.d. Dzintariņš koncerts Paliatīvās aprūpes nodaļā

linija3

Video galerijas

08/02/2017

20141008.jpg

Vēža slimnieku skaits Liepājā pieaug