!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Janvāri:

20. decembris – uz izmeklējumiem;

22. decembris – uz speciālistu konsultācijām;

BĒRNIEM LĪDZ 18 G.V. PIERAKSTS PIE ZOBĀRSTA
21.02.2018. no 08:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Mērķterapija – metastātiska nieru vēža ārstēšanai

Ķīmijterapeitei Zinaidai Štarai ir pozitīva pieredze metastātiska nieru vēža ārstēšanā, izmantojot mērķterapiju.
Ķīmijterapeitei Zinaidai Štarai ir pozitīva pieredze metastātiska nieru vēža ārstēšanā, izmantojot mērķterapiju.

Ja nieru vēža gadījumā ir attīstījušās metastāzes, audzējs visbiežāk vairs nav operējams, tāpēc jāmeklē citas ārstēšanas iespējas. Viena no tām ir mērķterapija.Par mērķterapijas izmantošanu stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas Ķīmijterapijas/hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļas virsārste Zinaida Štara.

 

– Kurā slimības posmā nieru vēža ārstēšanā izmanto ķīmijterapiju? Cik tai ir liela nozīme?

 

Atšķirībā no citām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām, kad ķīmijterapiju tās klasiskajā izpratnē pielieto gan pirms, gan pēc operācijas, nieru vēža gadījumos to pielieto tad, ja attīstījušās metastāzes un operācija nav iespējama. Šo slimnieku ārstēšanā izmanto mērķterapiju.

 

– Lūdzu, izskaidrojiet, ko tā nozīmē?

 

Tā ir medikamentoza terapija. Šis medikaments traucē audzēja šūnai augt, bloķējot kādus konkrētus receptorus. Latvijā ir divu veidu medikamenti, ko valsts pilnībā apmaksā nieru vēža slimniekiem. Ja vien pacientam ir laba medikamenta panesamība un nav komplikāciju, šai terapijai nav ne kursa, ne laika ierobežojumu. Mērķterapijas medikamentus pacients lieto ambulatori un tik ilgi, cik vien tas ir vajadzīgs. To, cik ilgi tas būs nepieciešams, izvērtē pēc izmeklējumiem, sekojot atveseļošanās gaitai.

 

– Ko liecina jūsu pieredze – kāda ir šo medikamentu panesamība?

 

Blaknes, protams, ir. Pilnībā no tām izvairīties neizdosies, tāpēc ir jāatrod iespējas ar tām sadzīvot un mazināt. Ja nepieciešams, ārsts maina medikamenta lietošanas shēmu. Bieži vien šāds risinājums efektīvi palīdz, un nepatīkamās blaknes mazinās.

 

– Kādas tās visbiežāk ir?

 

Tās ne ar ko īpaši neatšķiras no blakus parādībām tradicionālās ķīmijterapijas gadījumos. Tā var būt slikta dūša, vemšana, caureja, nespēks, stomatīts u.c. Taču, kā jau es teicu, mainot medikamenta lietošanas režīmu un devas, tās var mazināt.

 

– Vai visi pacienti, kuriem mērķterapijas medikamenti nepieciešami, tos arī saņem?

 

Jā, pilnīgi visi!

 

– Bet vai ar tiem pietiek?

 

Protams, nē. Mums ir pieejama vien neliela daļa nepieciešamo medikamentu, lai gan pašlaik ir cerība, ka arī Latvijā valsts varētu kompensēt vēl vienu no mērķterapijas medikamentiem. Tas jau būtu otrās līnijas medikaments.

 

– Ko tas nozīmē?

 

Otrās līnijas medikamenti ir tie, kurus pielieto, ja iepriekšējie (pirmās līnijas medikamenti, ar ko uzsāk ārstēšanu) nav bijuši efektīvi un slimība ir progresējusi. Vai tā notiek – to parāda izmeklējumi.

 

– Kā varētu paātrināt procesu, lai mūsu valstī otrās līnijas medikamentus pēc iespējas ātrāk iekļautu kompensējamo zāļu sarakstā?

 

Šis lēmums ir jāpieņem valsts līmenī tām amatpersonām, kas ir atbildīgas par iedzīvotāju veselības aprūpi.

 

– Kāda ir jūsu kā ķīmijterapeites personiskā pieredze metastātiska nieru vēža pacientu ārstēšanā – vai tā ir veiksmīga?

 

Par pilnīgu izārstēšanos metastātiska vēža gadījumā, vai tas būtu nierēs, vai kādā citā orgānā, mēs nevaram runāt – tas nav iespējams. Taču, ja nieru vēža pacients saņem mērķterapiju un ja slimība uz to reaģē pozitīvi, tad mēs varam ārstēšanos uzskatīt par veiksmīgu. Es gan nevaru minēt kādu konkrētu gadījumu saistībā ar dzīvildzes pagarināšanu, kas noticis, pateicoties šai terapijai, taču to gan varu teikt, ka pie manis ārstējas arī gados veci pacienti, apmierinoši panes mērķterapiju un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. Viņi to lieto jau vairākus gadus un, visticamāk, turpinās, jo metastāzes palēnām mazinās. Es to uzskatu par pozitīvu pieredzi.

 

– Nieru vēzis nav raksturīgs jauniem cilvēkiem?

 

Pārsvarā nē.

 

– Jūs jau minējāt, ka cilvēki, kas labi panes mērķterapijas medikamentus, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Vai tas nozīmē, ka šo medikamentu dēļ nav jāievēro kādi īpaši ierobežojumi?

 

Speciālu aizliegumu nav, taču ierobežojumus rada blakus parādības, piemēram, slikta dūša, vemšana vai caureja, kas savu izpausmju dēļ neļauj cilvēkam dzīvot pilnvērtīgi un iespaido dzīves kvalitāti. Taču citādi, ja cilvēks jūtas labi, viņš ne tikai drīkst, bet viņam vajag turpināt dzīvot savu ierasto dzīvi un speciāli sevi nekā neierobežot. Ir jārēķinās, ka sākumā blakus parādības būs. Tās ir visiem, tāpēc jāpielāgojas situācijai un jāatrod iespēja sevi pasaudzēt. Te liela loma ir arī tuviniekiem – viņu palīdzībai, sapratnei un atbalstam. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgi. Iespēju robežās es rekomendēju saviem pacientiem būt arī sociāli aktīviem.

 

– Kurš speciālists pieņem lēmumu par medikamenta vai lietošanas kursa, vai devas maiņu?

 

Ķīmijterapeits.

 

– Kāda šīs slimības ārstēšanā ir ģimenes ārstu loma un vieta?

 

Ģimenes ārsts lielākoties ārstē citas slimības, bet ar vēža ārstēšanu nodarbojas speciālisti. Tas, cik katrs ģimenes ārsts vēlas zināt par vēža ārstēšanu un par saviem pacientiem, kas ar to sirgst, ir atkarīgs no paša ārsta. Ir ģimenes ārsti, kas to vēlas un kas aktīvi seko līdzi savu pacientu veselībai, zvana man, interesējas par slimības gaitu un konsultējas, kādus medikamentus lietojam un kā tie varētu iespaidot citas šī pacienta slimības. Varbūt ne visos sīkumos, bet būtībā ģimenes ārstam tomēr ir jāzina, kas ir mērķterapijas medikamenti, kā tie var mijiedarboties ar citām zālēm un kā šī ārstēšana iespaido pacienta dzīvi.

 

– Vai jūsu praksē ir bijuši pacienti, kas metastātiska nieru vēža gadījumā atsakās no mērķterapijas?

 

Nē, tādu pacientu man nav bijis. Ja būtu, es, protams, izskaidrotu prognozes, taču man būtu viņu lēmums jārespektē. Man gan ir bijuši gadījumi, kad cilvēki vēlas ārstēties ar dabas līdzekļiem un jautā, vai es to atbalstu. Tad man ir jāatbild, ka tā ir viņa izvēle, jo es nepārzinu augu terapiju.

 

– Tautas medicīnas vai dziedniecības izvēlēšanās klasiskās medicīnas vietā joprojām ir izplatīta?

 

Salīdzinot ar agrākiem laikiem, manuprāt, šī tendence ir gājusi mazumā. Es domāju, ka to ir veicinājusi gan informācijas pieejamība, gan labie piemēri, kad citi cilvēki ir izārstējušies. Tāpat cilvēki uzzina piemērus, kad cita veida ārstēšana nav bijusi veiksmīga.

 

– Vai jums ir kādi ieteikumi, kā nieru vēža slimnieks, kas lieto mērķterapiju, var sevi stiprināt?

 

Es domāju, ka būtu vēlams ievērot noteiktu režīmu. Tās ir fiziskās aktivitātes savu iespēju robežās, pilnvērtīgs miegs, sabalansēta diēta un pietiekama šķidruma lietošana. Patiesībā manis teiktais nav nekas jauns. Tās ir lietas, kas būtu jādara visiem cilvēkiem, lai viņi justos labi. Vēl, ja pacients ir smēķētājs, es ieteiktu no šī netikuma atteikties. Protams, ļoti svarīgs ir psihoemocionālais stāvoklis. Ja iespējams, es mudinu pacientus neatteikties no darba, ja viņiem tas patīk un viņi no tā saņem gandarījumu. Tad pacients ik dienas ir cilvēkos, citos apstākļos un situācijās, nevis tikai mājās, kur viņam varbūt visu laiku ir jādomā par savu slimību. Es mudinu: ja jums piedāvā doties ekskursijās, tad brauciet! Ejiet cilvēkos, nesēdiet mājās, atrodiet prieku! Tādi ir mani ieteikumi. Pat ja cilvēkam ir slikti, nonākot emocionāli labos apstākļos un situācijās, tas mainās. Tāpēc dažkārt ir vērts doties ārā no mājas pat tad, ja šķiet, ka ļoti negribas. Labs koncerts vai cits emocionāls baudījums var ļoti iepriecināt. Tāpat tikšanās ar cilvēkiem.

 

– Kā jums šķiet, vai nieru vēža pacienti Latvijā ir pietiekami informēti par savas slimības ārstēšanas iespējām?

 

Es domāju, ka ir gan! Kad cilvēkam diagnosticē nieru vēzi, viņš nonāk pie ārstiem, kuru ikdiena ir šīs slimības ārstēšana. Tur arī viņš saņem visu informāciju. Arī to, kādos gadījumos ir iespējama operācija un kādos ne, un kādas vēl ārstēšanas iespējas pastāv.

 

– Kāda ir jūsu pieredze: vai pacienti vēlas zināt visās niansēs, kāda būs ārstēšana, vai viņiem ir svarīga tikai diagnoze, un tālāk viņi uzticas ārstiem?

 

Lielākā daļa tomēr grib zināt.

 

– Kāda ir pacientu pašu līdzestība savas slimības ārstēšanā?

 

Lielākoties viņi ir līdzestīgi. Pat tie, kas nevēlas visos sīkumos zināt ārstēšanas nianses, uzticas ārstiem un apzinīgi pilda visas rekomendācijas, lai tikai būtu labi. Tātad vēlmei zināt pēc iespējas vairāk par savu slimību nav tiešas saistības ar līdzestību. Bet pacienta līdzestība ļaundabīgo audzēju ārstēšanā ir ļoti svarīga!

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Vīriešu veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

10/11/2015

Biedrība "Dzīvības koks" dāvina krūšu atlējumu ģipsī

15/10/2015

B.d. Dzintariņš koncerts Paliatīvās aprūpes nodaļā

linija3

Video galerijas

08/02/2017

20141008.jpg

Vēža slimnieku skaits Liepājā pieaug