Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Zinaīda Štara: "Plaušu vēzis - bīstams, bet ārstējams"

Ķīmijterapeite Zinaīda Štara skaidro: plaušu vēža gadījumā katram slimniekam ārstēšana būs individuāla.
Ķīmijterapeite Zinaīda Štara skaidro: plaušu vēža gadījumā katram slimniekam ārstēšana būs individuāla.

Plaušu vēzis stabili ieņem vienu no pirmajām vietām saslimstības biežuma ziņā starp ļaundabīgajiem audzējiem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Kā liecina statistika, pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ik gadus ar to saslimst vairāk nekā tūkstotis cilvēku, turklāt lielai daļai slimību diagnosticē jau vēlīnā stadijā.

Par plaušu vēža ārstēšanas iespējām Liepājas Reģionālajā slimnīcā stāsta šīs slimnīcas Ķīmijterapijas/hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļas virsārste ķīmijterapeite Zinaida Štara.

 

– Plaušu vēzis ir viens no tiem ļaundabīgajiem audzējiem, kas ļoti grūti padodas ārstēšanai. Kāpēc tā ir?

 

– Tāda ir šīs slimības morfoloģija. Ir divu formu plaušu vēzis: plakanšūnu un sīkšūnu. Vienas formas vēzis sākumstadijā, ir veiksmīgi ārstējams operējot, savukārt otras formas plaušu vēzi faktiski neoperē, turklāt visbiežāk to atklāj jau ielaistā stadijā.

 

– Kāds tam ir iemesls?

 

– Plaušu vēzis ir samērā grūti notverams. Ja cilvēks ir ilgstošs smēķētājs, viņš ir pieradis pie ilgstoša klepus un dažkārt arī elpas trūkuma vai citiem veselības traucējumiem un nepievērš tiem uzmanību – pie ārsta neiet un neārstējas. Te arī rodas ielaistā slimība.

 

– Kādi ir izplatītākie plaušu vēža cēloņi?

 

– Pats galvenais faktors, kas veicina tā attīstību, ir smēķēšana. Pat līdz 90% gadījumu, diagnosticējot plaušu vēzi, noskaidrojas, ka pacients ir ilgstošs un kaislīgs smēķētājs. Tieši tikpat kaitīga ir pasīvā smēķēšana, kad cilvēks visu laiku uzturas telpā, kur citi smēķē. Turklāt smēķēšana vai pasīvā smēķēšana rada risku saslimt ne tikai ar plaušu vēzi, bet arī ar daudzām citām, tostarp sirds asinsvadu, slimībām. Tāpat plaušu vēža risku rada vides piesārņotība, kaitīgi darba apstākļi, sadzīves ķīmija un daudz kas cits. Lai gan tāpat var saslimt cilvēks, kurš nesmēķē un kuru neapdraud kādi citi riski. Tad ir grūti atbildēt, kāpēc šūnu līmenī notiek izmaiņas, kuru dēļ attīstās šī slimība.

 

– Kādam varbūt radīsies jautājums: kura ir smēķēšanas gadu stāža robeža, pēc kuras iestājas risks saslimt ar plaušu vēzi?

 

– Uz tādu jautājumu, manuprāt, neviens ārsts neapņemsies atbildēt. Skaidrs, ka tas nenotiek gada laikā, bet to gan vajadzētu saprast, ka smēķēšana kaitē organismam kopumā, tāpēc, pat ja plaušu vēzis jau ir atklāts un sākta ārstēšana, noteikti ir vērts smēķēšanu atmest, nevis aizbildināties: ko nu vairs! Tas ir ļoti svarīgi, tā ir par savu veselību atbildīga cilvēka līdzestība savas slimības ārstēšanā, jo papildus ārstnieciskajai terapijai, atmetot smēķēšanu, veselības stāvoklis uzlabojas. Ja cilvēks vairs nesmēķē, arī medikamenti iedarbojas labāk.

 

– Vai plaušu vēzi ir vienkārši diagnosticēt?

 

– Pirmais izmeklējuma veids ir plaušu rentgens. Ja tajā parādās kādas izmaiņas, pacientam veic gan datortomogrāfisko, gan morfoloģisko izmeklēšanu. Bez šiem precizējošajiem izmeklējumiem plaušu vēzi nav iespējams diagnosticēt. P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā pieejama plaušu vēža operatīvā terapija.

 

– Pirmos signālus par plaušu veselības problēmām uzrāda plaušu rentgens. Vai tas nozīmē, ka būtu vērts to veikt reizi gadā?

 

– Jā, jo tas ir pavisam vienkāršs izmeklējums, kurā var pārliecināties, vai ar plaušu veselību viss ir kārtībā.

 

– Ja slimība ir diagnosticēta, kādi ir tās ārstēšanas veidi?

 

– Kā ikvienas onkoloģiskās slimības ārstēšanā, pamatu pamats ir operācija. Ja vien audzēju ir iespējams izoperēt, tas ir jādara. Tālākā ārstēšana pēc operācijas vai ārstēšana gadījumos, kad operācija nav iespējama, ir atkarīga no slimības stadijas, no tā, vai ir metastāzes, no to izplatības un daudziem citiem faktoriem, ko izvērtē gan ārstējošais ārsts, gan ārstu konsilijs, kas lemj par ārstēšanas metodēm. Ir divas iespējas: staru terapija un ķīmijterapija, vai arī abu šo terapiju kombinācija. Kādu variantu izvēlēties, izvērtē katram pacientam individuāli.

 

– Kuros gadījumos vispiemērotākā ir ķīmijterapija?

 

– Tikai ar to plaušu vēzi izārstēt nebūs iespējams. Šo terapijas veidu vienmēr izmanto, piemēram, ārstējot sīkšūnu plaušu vēzi, jo to faktiski neoperē. Operācija iespējama gadījumos, ja slimība atklāta pašā sākumstadijā. Taču visbiežāk šīs formas plaušu vēzi ārstē ar ķīmijterapiju, ko vajadzības gadījumā kombinē ar staru terapiju. Citādi ir ar plakanšūnu audzējiem, kurus cenšas operēt. Šajos gadījumos ķīmijterapiju nereti izmanto vēl pirms operācijas, lai samazinātu audzēja masu, un tikai tad ķeras pie operācijas. Pēc tam atkal seko gan ķīmijterapija, gan vajadzības gadījuma arī staru terapija. Abu terapiju kombinācijas veidi ir ļoti dažādi, un tos variē katram pacientam individuāli, vadoties pēc viņa slimības, tāpēc nav iespējams pastāstīt par kādu vienu vienotu shēmu, ko izmanto visiem pacientiem. Vienojošs ir vienīgi tas, ka ir divi terapijas veidi: staru terapija un ķīmijterapija.

 

– Pacientiem no Liepājas un tās apkārtnes visa šī palīdzība ir pieejama uz vietas Liepājas reģionālajā slimnīcā.

 

– Jā, viņiem tā šeit ir pieejama un nav vajadzības tērēt ne laiku, ne naudu, lai ārstētos Rīgā. Arī emocionāli un tuvinieku atbalsta ziņā ērtāk un vieglāk ir saņemt ārstniecisko palīdzību tuvāk dzīvesvietai. Rinda terapijas saņemšanai ir aptuveni 7–10 dienas.

 

Vai paralēli abiem šiem terapijas veidiem ir vajadzīga vēl kāda medikamentozā terapija?

 

– Viss ir atkarīgs no tā, vai pacientam ir vēl kāda slimība, kuras dēļ jālieto medikamenti, piemēram, sirds asinsvadu slimība, kuņģa problēmas vai kaut kas cits. Ja šo slimību ārstēšanai nepieciešams lietot zāles, tās noteikti ir jālieto arī ķīmijterapijas vai staru terapijas laikā.

 

– Atgriežoties pie ķīmijterapijas – vai pie mums Latvijā ir iespēja izmantot jaunākos medikamentus?

 

– Tas ir diezgan sarežģīts jautājums. Pēdējo gadu laikā ir paplašināts to ķīmijterapijas preparātu klāsts, ko valsts pacientiem kompensē, un līdz ar to mēs tos varam brīvi izmantot. Tomēr ir ļoti dārgi medikamenti, kurus valsts nekompensē. Piemēram, mums ir diezgan nopietnas problēmas ar adenokarcinomas plaušu vēža formu, jo valsts nekompensē medikamentu pemetrexed, pret ko šī vēža forma ir jutīga, bet šis medikaments ir ļoti dārgs. Tie nav simti eiro, tie ir tūkstoši. Jautājums ir tiešām ļoti sensitīvs. Pat gadījumos, ja cilvēks būs gatavs pārdod visu, kas viņam pieder, lai nopirktu šīs zāles, mēs nevaram garantēt, ka tas noteikti palīdzēs. Savukārt gadījumos, ja pacientiem nav kur tādu naudu ņemt, viņi var zaudēt ticību, ka arī ar citiem medikamentiem ir iespējams ārstēties. Tāpēc es par šo jautājumu ar pacientiem runāju ļoti uzmanīgi. Protams, viņi saņem visa veida citu kompensējamo terapiju.

 

– Ķīmijterapijai ir nepatīkamas un pat smagas blakus parādības. Vai tās plaušu vēža gadījumā kaut kā atšķiras no blaknēm pie cita veida vēža formām?

 

– Nē, neatšķiras. Taču blakus parādības gan savās izpausmēs, gan intensitātē ir ļoti atšķirīgas katram pacientam, tāpēc tām nevar pilnībā sagatavoties. Arī plaušu vēža slimniekiem ķīmijterapijas laika noiet mati. Pat, ja cilvēks apgalvo, ka ir tam gatavs, būsim atklāti – īsti gatavs tam nevar būt. Tāpat var būt slikta dūša, nespēks, sāpes un daudz kas cits.

 

– Vai tā ir taisnība, ka visgrūtākais ir pirmais ķīmijterapijas kurss, pēc kura pacients vissmagāk izdzīvo blakusparādības, bet nākamās reizes jau ir vieglākas?

 

 

– Tas arī ir ļoti individuāli. Bet, jā, var būt, ka pirmā reize ir smagāka, jo ir jāsaprot, ka ķīmijterapijas laikā cilvēka organismā ievada ļoti toksiskus medikamentus. Visas nepatīkamās blakus parādības ir organisma reakcija uz šiem medikamentiem. Parasti starp ķīmijterapijas kursiem ir trīs nedēļu pārtraukums, kura laikā organisms gan pierod pie jaunās situācijas, gan arī attīrās no saņemtās toksisko medikamentu devas. Var būt, ka nākamā reize cilvēkam jau ir vieglāka, jo organisms zināmā mērā ir pielāgojies tam, kas notiek, un arī pacients pats ir sapratis, kā rīkoties, lai viņam būtu vieglāk, piemēram, dzer daudz ūdens, lai toksiskos medikaments skalotu ārā no organisma, vairāk paguļ, ir sagatavojis nepieciešamos medikamentus un tamlīdzīgi. Tā ir pieredze, kas ļauj nākamās reizes pārdzīvot vieglāk. Es vienmēr pacientu tuviniekiem esmu teikusi, ka, gatavojoties ķīmijterapijai un tās laikā, slimniekiem ļoti svarīgs ir tuvinieku atbalsts, lai slimo cilvēku gan atslogotu no mājas darbiem, gan lai viņam būtu sirsnīgs emocionālais fons mājās. Arī to es vienmēr esmu teikusi, ka īpaši grūta pēc ķīmijterapijas ir trešā un ceturtā diena, kad medikamenti ir «ieņēmuši» visu organismu. Bet katrā ziņā ir jārēķinās ar to, ka diviem cilvēkiem nekad nebūs vienāda reakcija uz ķīmijterapiju, tāpēc pat īsti nav iespējams izstāstīt, kas notiks – var tikai brīdināt par tām parādībām, kas varētu būt.

 

– Vai varam runāt par pasaulē jaunāko atklājumu ieviešanu plaušu vēža ārstēšanā Latvijā?

 

– Tā nevarētu teikt, jo jaunumi pie mums ienāk grūti. Piemēram, Latvijā standartizēti nenosaka EGFR mutāciju un ALK translokāciju pie nesīkšūnu plaušu vēža, kas varētu atvieglot slimības ārstēšanu, individuāli izvēloties medikamentus. Šajā ziņā pie mums ir problēmas. Iemesls – naudas trūkums.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Plaušu veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

10/11/2015

Biedrība "Dzīvības koks" dāvina krūšu atlējumu ģipsī

15/10/2015

B.d. Dzintariņš koncerts Paliatīvās aprūpes nodaļā

linija3

Video galerijas

06/02/2018

Liepājā uzmanību vērš onkoloģiskajām saslimšanām

08/02/2017

20141008.jpg

Vēža slimnieku skaits Liepājā pieaug