Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Ķīmijterapija – viena no vēža ārstēšanas pamatmetodēm

Ķīmijterapija neapšaubāmi ir viena no vēža ārstēšanas pamatmetodēm un bieži vien ārstēšanu sāk tieši ar to, norāda daktere Zinaīda Štara.
Ķīmijterapija neapšaubāmi ir viena no vēža ārstēšanas pamatmetodēm un bieži vien ārstēšanu sāk tieši ar to, norāda daktere Zinaīda Štara.

Vēža ārstēšana lielākajai daļai cilvēku saistās ar trim lietām: ķirurģiju, staru terapiju un ķīmijterapiju. Ķīmijterapija neapšaubāmi ir viena no vēža ārstēšanas pamatmetodēm un bieži vien ārstēšanu sāk tieši ar to. Pirms vairāk nekā trim gadiem Liepājas Reģionālajā slimnīcā tika izveidota Ķīmijterapijas, hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļa. Uz sarunu aicinājām nodaļas vadītāju, ārsti onkoloģi – ķīmijterapeiti Zinaīdu Štaru, lai atskatītos uz aizvadīto laiku un runātu par nodaļas attīstību šajā laika posmā.

 

 

Kā tika izveidota ķīmijterapijas nodaļa?

 

Liepājas Reģionālajā slimnīcā es sāku strādāt 2013. gada novembrī. Atsevišķas ķīmijterapijas nodaļas tad vēl nebija, jo nebija arī ārsta – ķīmijterapeita. Kad sāku strādāt, pirmie pacienti ārstējās Paliatīvās aprūpes nodaļā. Bet tad lēnām sākām komplektēt personālu, sūtījām mācīties māsas, lai viņas apgūtu bioķīmijas laboranta zināšanas. Sākām veikt arī pirmās ķīmijterapijas. Tā pa īstam darbs sākās no 2014. gada janvāra, kad pacientu kļuva arvien vairāk un pēc slimnīcas rekonstrukcijas pabeigšanas tika izveidota Ķīmijterapijas, hematoloģijas un paliatīvās aprūpes nodaļa. Šeit galvenokārt veicam ķīmijterapiju pacientiem gan ar onkoloģiskām, gan hematoloģiskām diagnozēm. Taču nodaļa nodrošina arī paliatīvo aprūpi, jo robeža starp ķīmijterapijas pacientu un paliatīvo pacientu reizēm ir ļoti šaura.

 

Vai slimnīcā onkoloģiskiem pacientiem ir pieejams arī dienas stacionārs?

 

Jā, ir pieejams arī dienas stacionārs, jo, lai saņemtu ķīmijterapiju, onkoloģiskiem pacientiem nav obligāti ilgs laiks jāpavada stacionārā. Lielākā daļa gan onkoloģisko, gan hematoloģisko pacientu ķīmijterapiju saņem tieši dienas stacionārā. Dienas stacionāra telpas iekārtotas turpat, kur atrodas nodaļa. Tas ir daudz ērtāk gan pacientiem, gan ārstiem. Ķīmijterapijas pacienti saņem spēcīgas, brīžiem smagi panesamas zāles, tāpēc procedūru laikā viņiem jāatrodas mediķu uzraudzībā. Ja pacienti ir vienuviet, tas atvieglo personāla darbu.

 

Jūs Liepājas Reģionālajā slimnīcā strādājat jau vairāk nekā trīs gadus. Kā, Jūsuprāt, šeit ir attīstījusies onkoloģisko pacientu aprūpe?

 

Šo gadu laikā ir izveidota pavisam jauna nodaļa, kura veiksmīgi darbojas, un mūsu pacientiem ķīmijterapijas dēļ vairs nav jādodas uz Rīgu. Tā kā, manuprāt, attīstība ir ļoti veiksmīga. Mūsu pamatvērtība, protams, ir personāls, kas šeit strādā. Tās ir augsti kvalificētas, profesionālas māsas, uz kurām es varu paļauties. Taču ir problēma, kas jārisina - mums ir jāpiesaista jauni ārsti. Visā valstī šī problēma ir samilzusi jau sen. Tagad tai tiek pievērsta liela uzmanība. Taču Liepājas slimnīcā situācija ir cerīga, jo tuvākajā laikā nodaļā darbu sāks rezidents, kurš patlaban ir pabeidzis sesto kursu un kurš ļoti grib strādāt Liepājā kā ķīmijterapeits. Tā kā paši izmācīsim, un būs mums arī otrs ārsts.

 

Vai plānots paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu?

 

Iespējams, ka līdz ar rezidenta atnākšanu mums izdosies paplašināt savu darbību. Patlaban esmu ļoti noslogota, jo strādāju gan stacionārā, gan dienas stacionārā, kā arī ambulatorajā pieņemšanā. Katrs pacients ir jāizmeklē, ar katru ir jāizrunājas. Ja dienas laikā regulāri iestājas desmit jauni pacienti un tikpat arī izrakstās, tad bieži vien galvenais uztraukums ir par to, lai neko nesajauktu. Bieži ir gadījumi, kad pacients stājas dienas stacionārā, bet pēc apskates nākas secināt, ka viņš tik ātri nevarēs doties mājās un arī ķīmijterapiju viņam uzreiz nevar veikt. Tad mainām statusu un uzņemam stacionārā. Tad skatāmies tālāk - vai ir vajadzīgi kādi papildu izmeklējumi. Līdz ar to darba apjoms ikdienā ir liels, un vienam ārstam visu pagūt ir ļoti sarežģīti. Ir vajadzīgi vismaz divi ārsti un visi no tā tikai iegūs.

 

Slimību profilakses un kontroles centra izplatītā informācija liecina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā pieaug saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem.

 

Saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā Eiropā. Arī Latvijā ir samērā drūma statistika, jo ļoti daudz ir ielaistu gadījumu. Kāds tam ir iemesls, nemācēšu pateikt: vai tās ir bailes, vai nezināšana, vai cilvēki nerūpējas par savu veselību un neiet pie ārsta. Iespējams, tās ir sociālas vai finansiālas problēmas. Otra pacientu grupa, kas arī novēloti atnāk pie ārsta, ir tā saucamie „ārzemnieki” - cilvēki, kas aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, bet tur netiek pie ārsta, jo viņiem nav veselības apdrošināšanas polišu. Viņi strādā līdz pēdējam un pie ārsta atnāk jau ārkārtīgi ielaistā stāvoklī. Uzņemšanā gandrīz katru dienu atved kādu pacientu, kuram diagnosticē vēzi. Tā kļūst par ikdienas situāciju, bet tā tam nevajadzētu būt. Iespējams, kaut kas primārajā aprūpē nav sakārtots līdz galam, jo ne jau tikai onkoloģijā ir ļoti daudz novēlotu pacientu, to ir arī nefroloģijā, kardioloģijā. Es nevēlos teikt, ka ģimenes ārstam jāņem pacients aiz rokas un jāvelk pie ārsta, uz izmeklējumiem, bet kaut kas nav tā kā vajag, ja šāda situācija ir 21.gadsimtā.

 

2017. gads tika ieskicēts kā pārmaiņu gads, un saistībā ar pirmreizējo vēžu diagnostiku, tika ieviests „zaļais koridors”.

 

Ieviešot „zaļo koridoru”, tika domāts par to, lai samazinātu ārkārtīgi lielo ielaisto gadījumu skaitu. Pacienti ar aizdomām par onkoloģisku slimību nonāk „zaļajā koridorā” un tiek izmeklēti nekavējoties. Viņiem nav jāstāv garā rindā, lai saņemtu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus diagnozes noteikšanai. Līdz ar to, pateicoties „zaļajam koridoram”, pacientiem vēzis tiek diagnosticēts agrīnā stadijā, kad mēs vēl varam ļoti daudz palīdzēt. Es nesaku, ka vēzis ir izārstējams, jo tā ir hroniska saslimšana. Tomēr, ja audzējs ir pirmajā stadijā, tad ļoti iespējams, ka cilvēkam pēc ārstēšanas tas vairs neatkārtosies. Pacients, protams, regulāri nāk uz kontrolēm, bet tas nenozīmē, ka obligāti būs recidīvs vai slimība progresēs. Taču, salīdzinot ar pasaules datiem, Latvijā pieaug vēža gadījumu skaits vēlīnās stadijās. Lai to novērstu tika ieviests „zaļais koridors”, jo, cilvēkam ilgi gaidot izmeklējumu, audzējs turpina progresēt un pacients pie ārsta nonāk par vēlu. Līdz ar to „zaļajā koridorā” nonāk pacienti, kuriem vēzi diagnosticē jau agrīnā stadijā. Savukārt vēlīni atklātos gadījumos pacienta veselība ir tiktāl pasliktinājusies, ka viņu uz slimnīcu atved ar neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tad pacienti nereti mēdz teikt, ka viņiem līdz šim viss bijis labi, nekādu sūdzību neesot bijis. Ievācot anamnēzi, atklājas, ka pirms pusgada un pat gada jau ir bijuši pirmie simptomi, kuriem nav pievērsta vajadzīgā uzmanība.

 

„Zaļais koridors” darbojas arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā un rezultāti ir labi. Taču, lai pacients, kuram ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, pēc iespējas ātrāk nonāktu pie speciālista, ir ļoti svarīgi, lai ģimenes ārsti korekti noformētu nosūtījumu. Tajā ir jāieraksta attiecīgais kods, kas norāda uz onkoloģisku saslimšanu. Pacients, ierodoties slimnīcā, vispirms nonāk pie Konsultatīvās nodaļas reģistratora, kurš atpazīst šo kodu un novirza pacientu uz tā saucamo „zaļo koridoru”. Ja ģimenes ārsts ir pareizi aizpildījis dokumentus, tas notiek ļoti ātri, un dažu dienu laikā pacients ir izmeklēts. Vienīgi slimnīcā nav krūts ķirurģijas, bet arī tā nav problēma. Es telefoniski sazinos ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas klīniku, pacients tiek turp nosūtīts un dažu dienu laikā arī izmeklēts.

 

Precīza diagnostika vēža ārstēšanā ir ļoti svarīga, kādas iespējas ir Liepājas Reģionālajā slimnīcā?

 

Slimnīcā diagnostika ir ļoti labā līmenī gan speciālistu, gan tehnoloģiju nodrošinājuma ziņā. Vizuālajā diagnostikā ir pieejami gan datortomogrāfijas, gan ultrasonogrāfijas, gan magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kurus vēža pacientiem var veikt divu līdz trīs dienu laikā. Tas attiecas arī uz rentgena izmeklējumiem. Mums nav pieejama skeleta scintigrāfija un, visticamāk, arī nebūs, jo Liepājā tā nav vajadzīga. Šī izmeklēšana notiek samērā reti - reizi gadā -, un es domāju, ka būtu pilnīgi absurdi pirkt tādu iekārtu, jo Rīgā izmeklējums ir pieejams vairākās vietās. Ja runa ir par kolorektāliem, vēdera dobuma, uroloģijas audzējiem arī nav problēmu, jo šeit ir ķirurgi, kas to izdara. Problēma rodas tad, ja mēs pirms terapijas sākuma nevaram veikt morfoloģisko verifikāciju pacienta smagā veselības stāvokļa dēļ, jo slimība ir tik ļoti ielaista, ka vienkārši ir bīstami viņam kaut ko darīt. Morfoloģisko verifikāciju var veikt tad, ja cilvēks vēl ir salīdzinoši normālā vispārējā veselības stāvoklī, nevis atvests galēji smagā stāvoklī.

 

Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver arī valsts apmaksātas krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes. Vai pacienti to izmanto?

 

Es uzskatu, ka labi darbojas krūts vēža skrīnings. Nacionālais veselības dienests sūta uzaicinājuma vēstules mamogrāfijas izmeklējumu veikšanai, un šo iespēju daudz arī izmanto. Tas pats attiecas uz dzemdes kakla vēža skrīningu. Vissliktākā aptvere ir kolorektālajam skrīningam - zarnu vēža profilaktiskajām pārbaudēm, kas ietver slēpto asiņu testu. Te liela loma ir ģimenes ārstam – cik precīzi viņš izskaidro analīžu nozīmi un pastāsta kā pareizi analīzi paņemt. Ir ģimenes ārsti, kuri to veic ļoti labi, savukārt citiem tik labi nesokas. Ar izskaidrošanu varbūt pat nevajadzētu nodarboties ārstam, bet māsai. Daudzviet pasaulē tieši māsa ļoti daudz runā ar pacientu, izskaidro. Arī mūsu nodaļā māsas ļoti daudz sarunājas ar pacientiem, stāsta par blaknēm, ko var sagaidīt. Ārsts viens pats to nemaz nevar izdarīt.

 

Cik svarīga ir paša pacienta attieksme un vēlme kļūt veselam? Vai tuvinieki var palīdzēt?

 

Neapšaubāmi pacientam pašam ir jāpiedalās un jāvēlas ārstēties. Parasti jau cilvēki to grib darīt. Sākumā daudziem ir bailes, jo par ķīmijterapiju sastāstīti visādi brīnumi. Bet, ieraugot, kā nodaļā ārstējas citi pacienti, domas mainās. Savukārt, ja pacients nevēlas ārstēties, tad es nevaru viņu piespiest to darīt. Tikai jārēķinās ar to, ka vajadzēs parakstīties par atteikšanos no ārstēšanas. Tad bieži vien cilvēks pārdomā.

Labas attiecības ar tuviniekiem ir milzīga vērtība, jo cilvēkiem, kuri sirgst ar vēzi, ļoti nepieciešams atbalsts. Nav vajadzīga žēlošana, pārprasta līdzjūtība. Cilvēkam jādzīvo normāla dzīve – jādodas ekskursijās, jāiet uz pasākumiem, aktīvi jādarbojas. Viņš nav invalīds, kurš nevarētu pilnvērtīgi dzīvot tikai tāpēc, ka ir slims un saņem ķīmijterapiju.

 

Indra Grase

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Vīriešu veselības avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

10/11/2015

Biedrība "Dzīvības koks" dāvina krūšu atlējumu ģipsī

15/10/2015

B.d. Dzintariņš koncerts Paliatīvās aprūpes nodaļā

linija3

Video galerijas

06/02/2018

Liepājā uzmanību vērš onkoloģiskajām saslimšanām

08/02/2017

20141008.jpg

Vēža slimnieku skaits Liepājā pieaug