!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Pavisam drīz Liepājas slimnīcā būs Onkoloģijas nodaļa

Zinaida Štara: «Ja vien iespējams, uz pirmo tikšanos ar speciālistu pacientam varētu nākt līdzi kāds radinieks vai cits cilvēks, kuram pacients uzticas.»
Zinaida Štara: «Ja vien iespējams, uz pirmo tikšanos ar speciālistu pacientam varētu nākt līdzi kāds radinieks vai cits cilvēks, kuram pacients uzticas.»

Šī gada vidū Liepājas Reģionālā slimnīcā gaidāms liels notikums – tiks pabeigta tās renovācija, kuras īstenošanas gaitā slimnīca būs ieguvusi gan mūsdienīgu vizuālo izskatu, gan piedāvās jaunas ārstniecības iespējas iedzīvotājiem. Viens no jaunumiem būs Onkoloģijas nodaļa, kādas līdz šim slimnīcā nav bijis.

 

Nodaļas vadītāja būs onkoloģe ķīmijterapeite Zinaida Štara. Liepājas slimnīcā daktere ir jaunienācēja, taču ar lielu pieredzi savā specialitātē – pirms tam viņa 20 gadus strādāja Latvijas Onkoloģijas centrā.

 

– Kā jūs izvēlējāties tik smagu jomu kā onkoloģija?

 

Atzīšos – studiju laikā es par to noteikti nedomāju. Kad pabeidzu Medicīnas akadēmiju, vienu gadu mācījos interno medicīnu Gaiļezerā, un pēc tam sekoja viens rezidentūras gads Onkoloģijas centrā. Tas bija laiks, kad agrākās sadales vairs nebija, un jaunajiem ārstiem pirmo reizi pašiem bija jāmeklē darba vietas. Tā es paliku Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas nodaļā.

 

– Kā jūs tagad vērtējat tādu «šāvienu tumsā»?

 

Ļoti labi! Mana izvēle izrādījās pareiza, ja runājam tieši par ķīmijterapiju. Turklāt Onkoloģijas centrā man bija ļoti labi skolotāji un kolēģi.

 

– Pēc 20 gadu darba Rīgā jūs radikāli mainījāt savu dzīvi, pārceļoties uz sev svešo Liepāju. Tā nemaz tik bieži nenotiek, ka ārsti ar tik lielu stāžu un stabilu darba vietu aiziet no Rīgas. Parasti aiziet jaunie, kas vēl tikai meklē savu vietu.

 

Jā, tā tas ir mūsu valstī, taču citur pasaulē vietas maiņa nav nekas neparasts. Protams, bija arī personiski iemesli, kāpēc piekritu pārcelties uz Liepāju, taču ļoti būtisks faktors bija tas, ka Liepājas slimnīcā tiek veidota pavisam jauna Onkoloģijas nodaļa un šo darbu uzticēja man. Būsim atklāti – nemaz tik bieži speciālistiem nerodas iespēja izveidot kaut ko jaunu. Tāpēc es nodomāju: kāpēc man šādu iespēju neizmantot? Kad pateicu to savai ģimenei un kolēģiem, visi mani atbalstīja un pat iedrošināja. Tas bija vēl papildu stimuls. Turklāt es nenācu uz kaut ko nezināmu. Ķīmijterapija man ir ļoti labi zināma.

 

– Liepājas slimnīcā jūs strādājat jau kopš pagājušā gada novembra, pagaidām Paliatīvajā nodaļā un ambulatorajā pieņemšanā. Kāda ir plānota jaunā Onkoloģijas nodaļa?

 

Pamatā pacienti tajā saņems ķīmijterapiju. Nodaļā būs arī paliatīvās aprūpes gultas, jo šīs jomas ļoti bieži iet roku rokā. Noteikti būs arī staru terapijas gultas tiem pacientiem, kuri saņem paliatīvu staru terapiju un medicīnisku indikāciju dēļ nevar to saņemt ambulatori. Paliatīvā aprūpe nav tikai smagi slimu pacientu kopšana, tā nozīmē terapiju. Tā ir pretsāpju terapija, dezintoksikācija, pleiras punkcijas un arī paliatīva staru terapija. Turpretī, ja cilvēkam ir vajadzīga tikai kopšana, tam ir domāta sociālās aprūpes nodaļa vai mājas aprūpe. Ārzemēs smagi slimajiem pacientiem pārsvarā nodrošina mājas aprūpi. Gaidot jaunās nodaļas atvēršanu, ir pieņemtas darbā trīs māsiņas, kuras beigušas apmācību ķīmijterapijā. Divas no viņām veic ķīmijprocedūras, un viena sagatavo ķīmijpreparātus. Pārējais personāls – virsmāsa, māsiņas un māsu palīgi – turpina strādāt kā līdz šim. Personāls ir zinošs un kompetents, un visi šie speciālisti strādās arī jaunajā Onkoloģijas nodaļā.

 

– Vai jau tagad, lai arī jaunās nodaļas vēl nav, jūs strādājat ikdienas režīmā?

 

Jā, ķīmijterapijas pacientiem ir atvēlētas gultas Paliatīvās aprūpes nodaļā, jo pēc šīs terapijas slimnieki nevar uzreiz doties mājās – viņiem ir vajadzīga mediķu uzraudzība. Un darbs ir tik intensīvs, ka pašreizējā nodaļā mums jau sāk pietrūkt vietu. Tāpēc jaunās nodaļas atvēršanu mēs gaidām ar lielu nepacietību. Pacientu, kam vajadzīga ķīmijterapija, Liepājā un tuvējos novados ir daudz. Pirms tam viņi to saņēma vai nu Piejūras slimnīcas Onkoloģijas klīnikā, vai arī brauca uz Rīgu, kas ir gan sarežģīti, gan dārgi.

 

– Vai ir kādas būtiskas nianses, kā cilvēkam vajadzētu sagatavoties, nākot uz ķīmijterapiju?

 

Pirms terapijas uzsākšanas mēs tiekamies, un es pacientiem visu izstāstu. Gan to, kā notiks terapija, gan par režīmu, gan terapijas ilgumu, gan par iespējamām blakus parādībām un visu pārējo. Ķīmijterapija parasti ir ilgstoša, tāpēc, ja vien iespējams, uz pirmo tikšanos pacientam varētu nākt līdzi kāds radinieks vai cits cilvēks, kuram pacients uzticas. Protams, tikai tad, ja pacients to vēlas. Onkoloģiskā diagnoze pati par sevi cilvēkam ir liels pārdzīvojums. Tāpat ārstēšana var aizņemt mēnešus, tai seko atkārtoti izmeklējumi, novērošanas. Tā visa slimam cilvēkam ir par daudz – bieži vien viņš apjūk informācijas gūzmā, nespēj ārsta teikto uzreiz uztvert un, izejot pa kabineta durvīm, viņam atkal ir milzum daudz jautājumu. Tāpēc ir labi, ja līdzi atnāk cilvēks, kas ārsta teikto uzmanīgi uzklausīs, ja vajadzēs, tad arī pierakstīs un vēlreiz slimajam cilvēkam mierīgi izstāstīs. Piederīgo, draugu atbalsts slimības laikā pacientiem ir ļoti vajadzīgs.

 

– Kurā brīdī slimais cilvēks nonāk pie ķīmijterapeita?

 

Tikai un vienīgi tad, kad viņam ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi un uzstādīta diagnoze ļaundabīgais audzējs, un ārstu konsīlijs nolēmis konkrētā gadījumā pielietot ķīmijterapiju. To izmanto gan pirms operācijas, gan arī pēc tās. Kāds būs terapijas režīms, to arī izvērtē ārstu konsīlijs.

 

– Ķīmijterapija tiek uzskatīta par ļoti smagu terapiju.

 

Arī onkoloģiskā diagnoze ir smaga, tāpēc nevar gaidīt, ka terapija būs viegla. Jā, tā ir smaga, tai ir blakusparādības, pēc tās cilvēki var slikti justies, taču ir 21. gadsimts, medicīna strauji attīstās, un ir daudz dažādu iespēju sliktās sajūtas mazināt. Turklāt, ja cilvēkam izstāsta, kāda būs terapijas gaita, kādas būs iespējamās blakusparādības, tad viņš saprot un ir tam gatavs. Ķīmijterapija nereti tiek uzskatīta par tādu kā bubuli, no kā cilvēkiem ir ļoti bail. Ar onkoloģiju kopumā ir tāpat. Par to daudz nerunā. Un tāpēc arī bailes. Varbūt vairāk vajadzētu stāstīt par pozitīvajiem piemēriem, kad cilvēki izārstējas un dzīvo ilgi. Ir ne mazums tādu gadījumu.

 

– Kādas ir biežākās ķīmijterapijas blakusparādības?

 

Visbiežākā un cilvēkam psiholoģiski visnepatīkamākā ir matu izkrišana, taču labā ziņa ir tā, ka visos gadījumos mati ataug. Citas blaknes: var būt sāpes muskuļos, var tirpt rokas vai kājas, var būt vēdera izejas traucējumi, vājums, slikta dūša, bet arī tas viss ir pārejoši. Galvenais, lai cilvēks to saprot un saprot arī to, ka terapija viņam nozīmēta tāpēc, lai viņš tiktu ārstēts. Turklāt nav tā, ka ķīmijterapijas laikā cilvēkam ir jāguļ un viņš neko nevar darīt. Cilvēks var turpināt normāli dzīvot, darīt savus ierastos ikdienas darbus, drīkst arī sportot, protams, ja vien to var. Ja ir slikta sajūta, tad vajag pagulēt. Visas šīs izjūtas ir ļoti, ļoti individuālas.

 

– Ārsti, kas strādā ar onkoloģiskajiem pacientiem, stāsta, ka joprojām plaukst un zeļ šarlatānisms, kas sola ļaundabīgos audzējus izārstēt bez ārstu līdzdalības. Jums arī noteikti tādi gadījumi ir zināmi.

 

Jā, tā diemžēl notiek. Turklāt nereti cilvēki, kas nāk uz ķīmijterapiju, vienlaikus iet arī pie «dziedniekiem» un lieto viņu ieteiktos preparātus. Godprātīgi dziednieki nekad nesolīs izārstēt vēzi, bet ir tādi, kas saka: «Jā, ejiet pie ārsta, bet lietojiet arī manis ieteiktos preparātus!» Es neesmu pret tautas medicīnu, taču šaubos, vai mums ir tik spēcīgi speciālisti, kas to tik labi pārzina. Ja arī ir, tad viņi nekad nesolīs izārstēt ļaundabīgos audzējus.

 

– Cilvēki slēpj to, ka vienlaikus iet arī pie vārdotāja vai dziednieka?

 

Citi slēpj, bet citi pasaka. Man nav tiesību cilvēkam to aizliegt, taču es pasaku, ka man nav pierādījumu par dziednieka ieteikto līdzekļu spēju palīdzēt. Dažkārt arī norādu, ka pacientam ir jāizvēlas viens no ārstēšanas veidiem. Cilvēki grib ticēt brīnumiem, un tas ir tikai cilvēciski – te runā viņa bailes un izmisums. Mēs, ārsti, liekam slimajam cilvēkam izdarīt visādus izmeklējumus un analīzes, rīkojam ārstu konsīlijus, līdz izlemjam, kā viņu vislabāk ārstēt, bet dziednieks pasaka: es jūs izārstēšu! Kas var būt vēl labāks? Un cilvēki tam tik ļoti grib ticēt! Viņi man saka: jā, bet kaimiņam tas pats dziednieks palīdzēja – kļuva labāk. Tikai vai viņam bija ļaundabīgs audzējs? Turklāt ļaušanās šādai tautas dziednieku iespaidošanai nav raksturīga tikai mazizglītotiem cilvēkiem – nereti arī gudri un inteliģenti cilvēki nenāk pie ārsta.

 

– Jums nākas būt arī psihologam?

 

Jā, jo mums trūkst psihoterapeitiskās palīdzības, kāda ir daudzās pasaules valstīs. Ideālā variantā ārsts pacientam un viņa tuviniekiem izstāstītu visu par terapiju, blaknēm un nepieciešamajiem izmeklējumiem, bet pēc tam ar pacientu un viņa piederīgajiem strādātu psihoterapeits. Tas pats arī paliatīvajā aprūpē, kur komandā vēl būtu kapelāns.

 

– Atgriežoties pie ķīmijterapijas – vai jums ir kādi svarīgi padomi, kā cilvēkam organizēt savu dzīvi ķīmijterapijas laikā un pēc tās, lai justos labāk?

 

Īpašu ieteikumu man nav. Parasti iesaku turpināt tādu pašu normālu dzīvi kā līdz slimībai. Ēst pacients drīkst pilnīgi visu, protams, ja citu slimību dēļ (cukura diabēts, kuņģa problēmas u.c.) nav noteikti kādi ierobežojumi. Viņam ir nepieciešams normāls, pilnvērtīgs uzturs. Tāpat ir svarīga pilnvērtīga fiziskā slodze, un arī šķidrums jālieto tāpat kā ikvienam cilvēkam. Pavasarī ļoti noderīgas ir bērzu sulas. Ja pacientam ir paredzami kādi ierobežojumi, es par tiem brīdinu, bet citādi nav speciāli jāmaina dzīvesveids un jāpaliek gultā, ja cilvēks vēlas kustēties un darboties. Vienīgi sildošās procedūras gan ir jāizslēdz. Tas nozīmē, ka nedrīkst visu dienu bez drēbēm sēdēt laivā karstā saulē un makšķerēt, tāpat nedrīkst «cepināties» pludmalē, karsēties pirtī vai saunā, iet uz solāriju un tamlīdzīgi, jo tas viss var izsaukt nevēlamu šūnu dalīšanos. Neiesaka arī vispārēju ķermeņa masāžu. Taču ļaundabīgie audzēji ir tāda pati slimība kā visas citas, un tā ir jāārstē. Tāpēc man ir viens galvenais ieteikums – iet pie ārsta un negaidīt, kad varbūt vairs nebūs iespēju palīdzēt.

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība” pielikuma „Sievietes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

10/11/2015

Biedrība "Dzīvības koks" dāvina krūšu atlējumu ģipsī

15/10/2015

B.d. Dzintariņš koncerts Paliatīvās aprūpes nodaļā

linija3

Video galerijas

08/02/2017

20141008.jpg

Vēža slimnieku skaits Liepājā pieaug