!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Jūliju:

28. jūnijs – uz izmeklējumiem;

30. jūnijs – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

HOPS – smēķēšanas izraisīta nopietna slimība

c_297_145_16777215_00___images_bildes_rakstiem_ingress_smeke_droshi.jpg

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) pasaulē ir kļuvusi par trešo izplatītāko mirstības cēloni cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem. Tā kā diemžēl arvien vairāk cilvēku smēķē, tiek prognozēts, ka ap 2020. gadu tā varētu kļūt par trešo biežāk sastopamo slimību, tādējādi apsteidzot visas citas elpošanas sistēmas slimības.

 

 

Pneimonologs Mārcis Kristons uzsver: ja pacients nav gatavs atmest smēķēšanu, HOPS ārstēšana rezultātus nedos.
Pneimonologs Mārcis Kristons uzsver: ja pacients nav gatavs atmest smēķēšanu, HOPS ārstēšana rezultātus nedos.
Kā HOPS diagnosticēt un ārstēt, stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas pneimonologs Mārcis Kristons.

 

– Izskaidrojiet, lūdzu, kādi ir HOPS raksturīgie simptomi?

 

Viens no galvenajiem simptomiem ir aizdusa – elpas trūkums pie fiziskas slodzes –, kā arī klepus ar krēpām.

 

– Kas izsauc šo slimību?

 

Slimības cēlonis ir ilgstoša kaitīgu daļiņu un gāzu inhalācija, kas izraisa hronisku iekaisumu elpceļos un plaušās. Pats galvenais no iemesliem ir ilgstoša smēķēšana, turklāt ne tikai aktīvā, bet arī pasīvā. Otrs galvenais iemesls ir darbs kaitīgos apstākļos.

 

– Elpas trūkums, aizdusa ir raksturīga arī, piemēram, sirds mazspējas gadījumos. Kā šīs slimības nesajaukt, lai piemērotu pareizo ārstēšanu?

 

Jā, tā tas patiešām ir, tāpēc šīs diagnozes sākotnēji, tikai uzklausot slimnieka sūdzības, patiešām var sajaukt. Turklāt nav arī retums gadījumu, kad cilvēkam ir abas slimības.

 

– Vai ar HOPS var saslimt jebkurā vecumā?

 

Jauniešiem tā nav raksturīga, jo, kā jau es teicu, galvenais HOPS cēlonis ir ilgstoša smēķēšana vai ilgstošs darbs kaitīgos apstākļos. Tāpēc šo slimību visbiežāk diagnosticē cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem.

 

– Kādas ir HOPS diagnostikas iespējas? Vai šo slimību ir viegli atklāt?

 

Diagnostika ir patiešām vienkārša! HOPS atklāj, veicot spirometriju, kas ir izelpas plūsmas mērījums. Taču slimības diagnostikas posmā ir svarīgi iesaistīt arī citus speciālistus, lai izdarītu papildu izmeklējumus, izslēdzot vai konstatējot vēl kādu slimību, piemēram, jau pieminēto sirds mazspēju.

 

– Slimības diagnostika ir vienkārša, taču, lai to atklātu, ir jāaiziet pie ārsta, nevis pašam visiem iespējamiem līdzekļiem jāmēģina traucējošos simptomus mazināt.

 

Jā, tas ir svarīgi! Par to, ka simptomus varētu radīt problēmas plaušās, pirmām kārtām vajadzētu aizdomāties pacienta ģimenes ārstam. Ja ģimenes ārsts zina, ka konkrētais pacients ir kaislīgs smēķētājs, pat, ja viņš nesūdzas par simptomiem, ģimenes ārsta uzdevums būtu viņu profilaktiskos nolūkos nosūtīt uz konsultāciju pie pneimonologa, lai veiktu spirometriju un izvērtētu situāciju, jo sākuma stadijā šai slimībai simptomu var nebūt.

 

– Plaušu rentgenoloģiskajos izmeklējumos šīs slimības aizmetņi neuzrādās?

 

Ja slimība ir jau smagākā stadijā, tad rentgena izmeklējumos izmaiņas plaušās uzrādās, bet sākumstadijā gan vēl ne.

 

– Ja HOPS ir tikai sākumstadijā, vai arī tad ir nepieciešama ārstēšana?

 

Sākumstadijā varētu pietikt ar to, ka cilvēks novērstu faktorus, kas slimību izraisa, proti, atmestu smēķēšanu un atrastu iespējas izvairīties no kaitīgiem darba apstākļiem. Tas gan slimību neizārstēs, bet palīdzēs apturēt tās tālāko attīstību. Izmaiņas, kas līdz tam plaušās jau ir notikušas, nepazudīs – tās saglabāsies visu turpmāko dzīvi, taču slimība apstāsies un neprogresēs.

 

– Paskaidrojiet, lūdzu, kā HOPS kaitē cilvēka elpceļiem un plaušām?

 

Slimības attīstības gaitā elpceļos un plaušās veidojas hronisks iekaisums, kas rada elpceļu sašaurināšanos, kā arī plaušu bojājumu. Turklāt šis iekaisums rada ne tikai plaušu bojājumu, bet iesaista arī citas orgānu sistēmas – sirds asinsvadu, kaulu, muskuļu, nervu, u.c.

 

– Kā HOPS parasti tiek ārstēts?

 

Pirmais, protams, ir smēķēšanas atmešana un citu kaitīgo faktoru novēršana. Tālāk seko medikamentu lietošana. Tie parasti ir inhalējamie preparāti, kas paplašina elpceļus un atvieglo elpošanu.

 

– Vai šīs zāles nāksies lietot visu atlikušo mūžu?

 

Te man jāsaka kāda ne visai patīkama ziņa: tā kā HOPS ir hroniska slimība, pilnībā to izārstēt nav iespējams, taču to var ārstēt. Lietojot zāles, tiek atvieglota elpošana, kas HOPS slimniekiem ir ļoti svarīgi.

 

– Tātad zināmā mērā šī slimība kļūst par dzīvesveidu.

 

Jā, tā var teikt! Kamēr slimnieks lieto zāles, viņa stāvoklis ir atvieglots, taču, pārtraucot zāļu lietošanu, slimība bieži atkal saasinās.

 

– Ko darīt, ja pacients ir gatavs lietot zāles, taču nav gatavs, piemēram, atteikties no smēķēšanas? Vai jūsu pieredzē ir tādi gadījumi?

 

Jā, tas nav retums, un tā ir pacienta paša izvēle. Tādā gadījumā gan jārēķinās, ka, arī lietojot zāles, veselības stāvoklis turpinās pasliktināties.

 

– Kas vēl rada sarežģījumus HOPS ārstēšanā?

 

Ir pacienti, kuriem biežāk lietotie medikamenti nepalīdz. Tad ir jādomā, kā tos kombinēt, lai tomēr panāktu situācijas uzlabošanos un palīdzētu pacientam. Sarežģījumus rada gan atbilstošu medikamentu piemeklēšana, gan arī tas, ka pacientam tas var dārgāk izmaksāt. HOPS ārstēšanai valsts kompensē pusi no zāļu cenas, taču, ja ir jālieto daudz medikamentu, ne tikai HOPS, bet arī blakusslimību ārstēšanai, tad bieži naudas trūkuma dēļ nākas izšķirties, kurus medikamentus pirkt un no kuriem atteikties.

 

– Cik bieži nepieciešama slimības kontrole, lai ārsts varētu izvērtēt medikamentu efektivitāti, to iespējamo maiņu, devas samazināšanu vai palielināšanu?

 

Kontrole ir ļoti svarīga, tāpēc ir svarīgi, lai vismaz reizi gadā pacients veiktu atkārtotu spirometriju, kas uzrāda, cik veiksmīgi norit slimības ārstēšana. Protams, ka ārsts jāapmeklē arī slimības paasinājumu vai kādu citu sarežģījumu gadījumos.

 

– Vai jūsu praksē ir arī tādi gadījumi, kad pacients pats uz savu galvu, nekonsultējoties ar ārstu, pārtrauc medikamentu lietošanu?

 

Protams, ka ir tādi gadījumi. Tas ir pavisam cilvēciski ne tikai HOPS ārstēšanā, bet arī citu slimību gadījumos, kad cilvēks, jūtot veselības stāvokļa uzlabošanos, no medikamentiem atsakās.

 

– Kāds ir šādas rīcības risks?

 

Pacients riskē ar to, ka var rasties slimības paasinājums, pat līdz nepieciešamībai ārstēties stacionārā.

 

– Kas ar HOPS slimo biežāk – vīrieši vai sievietes?

 

Līdz šim tā biežāk ir diagnosticēta vīriešiem, jo vīriešu vidū ir vairāk smēķētāju, kā arī vīrieši biežāk strādā kaitīgos darba apstākļos. Tomēr, tā kā smēķēšana aizvien straujāk izplatās arī sieviešu vidū, tad es paredzu, ka slimnieku skaits vīriešu un sieviešu vidū ar laiku varētu izlīdzināties vai arī sievietes vīriešus apsteigs.

 

– Vai abi dzimumi vienlīdz nopietni izturas pret ārstēšanos?

 

Te gan nav atšķirības. Vismaz man nav tādu novērojumu. Varbūt sākumstadijās attieksme kādam nav tik nopietna, taču, kad parādās simptomi, kas traucē vispārējai labsajūtai, visbiežāk nostāja mainās.

 

– Cik svarīgi, jūsuprāt, ir sīki un smalki pacientiem izskaidrot, kāpēc ir svarīgi lietot medikamentus un ārstēties?

 

Tas ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Ir pacienti, kam pietiek ar slimības diagnosticēšanu, kad viņi jau saprot, ka jāārstējas. Bet ir tādi, kam jāizskaidro visas nianses, arī tas, kādas būs sekas, ja viņš zāles nelietos. Kā jau iepriekš minēju,  liela daļa pacientu tomēr nav priekšzīmīgi zāļu lietotāji tad, kad stāvoklis sāk uzlaboties.

 

– Cik HOPS ārstēšanā ir nepieciešama pacienta tuvinieku iesaistīšanās?

 

Atsevišķos gadījumos tas ir pat ļoti svarīgi! Tā kā ar šo slimību visbiežāk sirgst vecāka gadagājuma cilvēki, ir svarīgi, lai būtu kāds, kas slimnieku atved pie ārsta, kas uzklausa ārsta rekomendācijas, palīdz iegādāties zāles un arī paseko, lai slimnieks tās regulāri lietotu.

 

– Kura, jūsuprāt, ir pati svarīgākā pacienta līdzdalības daļa savas slimības ārstēšanā?

 

Tā noteikti ir regulāra medikamentu lietošana.

 

– Kā jūs vērtējat dažādu dabas līdzekļu izmantošanu HOPS ārstēšanā, piemēram, zāļu tēju, bišu produktu un citu?

 

Es atbalstu to lietošanu tīri profilaktiskiem nolūkiem, lai cilvēks stiprinātu organisma vispārējo imunitāti un nesaaukstētos, jo katra saaukstēšanās vai elpceļu vīrusa infekcijas HOPS slimnieka stāvokli pasliktina, un ir nepieciešami papildus medikamenti.

 

– Vai jums ir ilūzija, ka smēķējošo cilvēku skaits kādā brīdī varētu samazināties, tādējādi veicinot gan HOPS, gan citu slimību izplatības samazināšanos?

 

Diemžēl tādu man nav! Smēķēšana veido ļoti stipru atkarību, atmest ir ļoti grūti. Īpaši grūti tas ir sievietēm. Un, jo cilvēks ilgākus gadus smēķē, jo atmešana ir grūtāka. Turklāt es esmu dzirdējis, ka agrākos laikos to izdarīt esot bijis vieglāk nekā mūsdienās. No tā mēs varam secināt, ka cigaretēm tiek pievienotas aizvien stiprākas atkarību izraisošas vielas.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

linija3

Video galerijas

23/01/2017

Gripas profilakse

Gripas profilakse

19/03/2012

Aicina uzmanīties no vīrusu slimībām