!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Janvāri:

20. decembris – uz izmeklējumiem;

22. decembris – uz speciālistu konsultācijām;

BĒRNIEM LĪDZ 18 G.V. PIERAKSTS PIE ZOBĀRSTA
21.02.2018. no 08:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Mārcis Kristons: „Kontrolēta astma atvieglo dzīvi”

Pneimonologs Mārcis Kristons norāda, ka, ārstējot astmu, ir ļoti svarīgi pareizi lietot inhalatoru.
Pneimonologs Mārcis Kristons norāda, ka, ārstējot astmu, ir ļoti svarīgi pareizi lietot inhalatoru.

Astma ir samērā bieži sastopama elpceļu slimība, kas nereti paliek nediagnosticēta, jo pacienti nemeklē ārsta palīdzību. Savukārt laikus to diagnosticējot un koriģējot savu dzīvesveidu, slimību var ārstēt un pat panākt stāvokli, kad zāles vairs nav vajadzīgas. Par iespējām pacientiem pašiem kontrolēt savu veselības stāvokli un labi justies stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas ārsts pneimonologs Mārcis Kristons.

 

– Latvijā attieksme pret elpceļu slimībām, pie kurām pieskaitāma arī astma, dažkārt ir ne tikai nenopietna, bet pat nosodoša. Kā jūs to izskaidrotu?

 

Bieži vien cilvēkiem šķiet, ka tās ir slimības, kuras cilvēks izraisījis savas izlaidības vai neapzinīga dzīvesveida, piemēram, smēķēšanas dēļ. Tad arī attieksme ir tāda: paši vainīgi! Tomēr bieži tā nav taisnība, jo elpceļu slimības izraisa ne tikai smēķēšana. Jā, tas ir veicinošais faktors, bet ir vēl daudzi citi: alerģijas, elpceļu infekcijas, klimata izmaiņas, darbs kaitīgos apstākļos u.c.

 

– Vai var teikt, ka pēdējo desmit gadu laikā sabiedrībai kopumā un pašiem astmas slimniekiem zināšanu un izpratnes līmenis par savu slimību tomēr ir audzis: kāpēc tā radusies, kā to ārstēt un ko darīt, lai neprovocētu saasinājumus?

 

Man šķiet, ka sabiedrībai kopumā informētības līmenis nav īpaši mainījies. Cilvēkiem vajadzētu zināt pamatlietas par daudzām veselības problēmām, taču vairāk zināšanu ir par biežāk novērojamām slimībām, piemēram, par sirds asinsvadu slimībām. Labāk informēti par astmu ir cilvēki, kas paši ar to sirgst. Mūsdienās ir pietiekami daudz iespēju iegūt informāciju, tāpēc tie, kuri vēlas zināt, to arī atrod. Gan par pašu slimību, gan ārstēšanas iespējām.

 

– Kādi, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas astmas slimniekiem?

 

Es domāju, ka tā ir dzīvesveida maiņa. Piemēram, ja cilvēkam savas slimības dēļ jāmaina dzīvesvieta, jo pašreizējā ir mitrums vai pelējums, tas nepavisam nav vienkārši, jo bieži vien saistās ar lieliem izdevumiem. Tāpat grūta ir atteikšanās no smēķēšanas. Nesmēķētājiem varbūt šķiet – kas tad tur ko neatteikties! Savukārt kaislīgam un ilgstošam smēķētājam tas nebūt nav vienkārši. Vēl viena lieta – darbs kaitīgos apstākļos. Zinot, cik mūsu valstī ir liels bezdarbs, cik daudziem cilvēkiem ir grūti atrast darbu, nav daudz cilvēku, kas būtu ar mieru aiziet no esošā, pat ja tas ir kaitīgs. Turklāt te ir vēl cita problēma: cilvēka profesionālā kvalifikācija, kuras dēļ viņš uz daudz ko citu nemaz nevar pretendēt. Es domāju, ka šie ir pietiekami nopietni izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas astmas slimniekiem. Ja nav iespējams tos atrisināt, tas nozīmē, ka slimību ir grūti ārstēt, grūti kontrolēt. Atsevišķos gadījumos problēmas rodas arī saistībā ar medikamentu iegādi, kad cilvēkiem tam nepietiek naudas. Tomēr tas nav tik izplatīti, jo mūsdienās var atrast arī lētākus medikamentus, turklāt astmas slimniekiem tos daļēji kompensē valsts.

 

– Kādi ir jūsu kā ārsta izaicinājumi, ārstējot astmas slimniekus?

 

Atrast katram pacientam vispiemērotāko medikamentu kombināciju, kas pēc iespējas labāk kontrolētu viņa slimību. Ir reizes, kad to izdodas izdarīt ātri, bet dažkārt nākas pacīnīties un vairākkārt zāles mainīt, līdz atrodam piemērotāko risinājumu. Visefektīvākie ir inhalējamie medikamenti, jo tie uzreiz nonāk elpceļos – tātad vietā, kur tiem jāiedarbojas. Tādējādi nepieciešamās zāļu devas ir mazākas, un arī mazākas ir blakusparādības.

 

– Droši vien vispopulārākais jautājums pēc astmas diagnosticēšanas ir par to, vai slimību var izārstēt?

 

Astmas gadījumā vairāk var runāt par slimības kontroli, bet var panākt arī ilgstošu remisiju, kad nav nepieciešami medikamenti, piemēram, mainot sadzīves vai darba apstākļus, klimatiskos apstākļus u.c. Tā kā astma ir hroniska slimība, izārstēt pavisam to nevar.

 

– Kā ir iespējams pārbaudīt, vai astma tiek kontrolēta?

 

Ir pieejams astmas kontroles tests (ACT), kur pacientam jāatbild uz pieciem pavisam vienkāršiem jautājumiem. Piemēram, par to, cik bieži pēdējo četru nedēļu laikā astma ir traucējusi mācīties vai veikt ierastos pienākumus mājās vai darbā, cik bieži bijis elpas trūkums utt. Pēc saņemtajiem rezultātiem ir iespējams analizēt dinamikā, vai pacienta stāvoklis ir stabils, vai arī tas pasliktinās. Šāds tests kalpo gan paškontrolei, gan arī to var lūgt aizpildīt ģimenes ārsts. Ļoti laba paškontroles ierīce ir izelpas maksimumplūsmas jeb pīķa plūsmas mērītājs – tā ir ierīce, ar kuru mājas apstākļos pacients pats var izmērīt izelpas ātrumu. Šī ierīce nepavisam nav dārga – vienkāršākie eksemplāri maksā ap desmit eiro. Katram pacientam ir savs individuāls izelpas plūsmas ātrums. Ja tas samazinās, tas liecina par stāvokļa pasliktināšanos un signalizē par iespējamu astmas saasinājumu. Šajā situācijā vislabāk ir doties pie ārsta, jo iespējams, ka nepieciešams koriģēt medikamentu devas. Savukārt, ja šis ātrums palielinās, tas nozīmē, ka veselības stāvoklis uzlabojas.

 

– Cik liela nozīme astmas ārstēšanā un tās kontrolē ir pacienta paša līdzdalībai?

 

Ļoti liela, jo pacients pats vislabāk var pamanīt, ja situācija pasliktinās. Ja viņš laikus aiziet pie ārsta un koriģē terapiju, tas ir labs veids, kā izvairīties no astmas saasinājuma.

 

– Tomēr nav noslēpums, ka pacienti mēdz neievērot ārsta rekomendēto terapiju. Kādi tam ir iemesli?

 

Pacienta līdzestība ir viens no kontrolētas astmas nosacījumiem, kas diemžēl bieži netiek ievērots. Viens no populārākajiem ir aizbildinājums: es nevēlos kļūt atkarīgs no medikamentiem. Ir svarīgi zināt un saprast, ka astmas ārstēšanā medikamentus nozīmē atkarībā no slimības smaguma pakāpes, un var pienākt brīdis, kad tie nav vajadzīgi. Otrs iemesls: astmas ārstēšanā izmanto hormonpreparātus – glikokortikoīdus. Cilvēki no tiem baidās. Jā, hormonpreparātiem var būt dažādas blakus parādības, taču bez tiem astmas ārstēšana nav iespējama. Turklāt inhalējamos medikamentos tie ir ļoti mazā devā. Kā vēl vienu iemeslu varētu minēt zāļu izmaksas.

 

– Lai panāktu vēlamo efektu, inhalējamos medikamentus ir svarīgi pareizi lietot. Kā to iemācīties?

 

Tas patiešām ir ļoti svarīgi, turklāt katru gadu nāk klāt jaunas ierīces, kuru lietošana atšķiras no agrākajām. Tāpēc ir precīzi jāparāda pacientam, kā viņam izvēlētā ierīce darbojas. Pareiza lietošana ir viens no galvenajiem medikamenta efektivitātes faktoriem. Ja pacients inhalēs nepareizi, zālēm nebūs vajadzīgās iedarbības. Tāpēc ārstam, tās nozīmējot, ir jāapmāca pacienti pareizi lietot inhalatorus un pēc laika jāpārliecinās, vai viņi to patiešām ir apguvuši. Kad mani pacienti nāk vizītēs, es lūdzu inhalatorus ņemt līdzi un pārliecinos, vai viņi tos patiešām lieto pareizi. Diezgan bieži atklājas, ka lieto pilnīgi nepareizi. Darbojas arī astmas kabineti, kuros medmāsa apmāca, kā pareizi lietot medikamentu.

 

– Pastāv uzskats, ka ārstam nevajag ar pacientu strīdēties, pierunāt viņu regulāri lietot zāles. Pietiek, ja viņš vispār kaut ko dara. Ko jūs par to sakāt?

 

Es tomēr domāju, ka vajag pārliecināt pacientu lietot zāles atbilstoši situācijai. Jāsāk ar izskaidrošanu, kas notiks, ja terapija nebūs atbilstoša – pacienta stāvoklis neuzlabosies. Manuprāt, tas ir pietiekams iemesls, lai cilvēks ievērotu ārsta noteikto terapiju, jo tas garantē atveseļošanos un ļauj viņam justies daudz labāk. Vai kāds vēlas slikti justies? Es domāju, ka nē!

 

– Kurā brīdī pacientam vajadzētu doties pie ārsta pārbaudīt veselību, lai astmu laikus diagnosticētu?

 

Ja ir ilgstošas sūdzības par elpošanas sistēmas problēmām, piemēram, ilgstošs klepus, kas nepāriet trīs un vairāk nedēļu laikā, grūtāka elpošana, aizdusa, čīkstēšana krūtīs u.c. Vispirms vajadzētu apmeklēt ģimenes ārstu, kurš pacientu izmeklēs un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie speciālista.

 

– Ja astmas pacients ir tik ļoti pieradis pie esošās situācijas, ka, baidoties no medikamentiem vai vēloties ietaupīt uz to rēķina, zāles nelieto, vai viņa veselības stāvoklis ar laiku pasliktinās, vai paliek tāds, kāds bijis diagnosticēšanas brīdī?

 

Lielākoties tomēr pasliktinās. Un, jo slimība ir ielaistāka, jo tā ir grūtāk ārstējama.

 

– Astma var būt arī nāves cēlonis?

 

Mūsdienās tā nevajadzētu būt, jo ir pietiekami labi medikamenti un citas iespējas palīdzēt, tomēr paretam ir arī tādi gadījumi. Tomēr jebkurā gadījumā neārstēta šī slimība ievērojami pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti.

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Plaušu veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

linija3

Video galerijas

23/01/2017

Gripas profilakse

Gripas profilakse

19/03/2012

Aicina uzmanīties no vīrusu slimībām