!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Maiju:

26. aprīlis – uz izmeklējumiem;

28. aprīlis – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Kā sadzīvot ar astmu un tās attīstības cēloņi

Lai novērtētu plaušu funkcionālo stāvokli, izmanto diagnostikas metodi, ko sauc par spirogrāfiju. Metode ir pavisam vienkārša: pacients dziļi ievelk elpu un no visa spēka to izpūš speciālā aparātā – spirogrāfā, skaidro dakteris Mārcis Kristons.
Lai novērtētu plaušu funkcionālo stāvokli, izmanto diagnostikas metodi, ko sauc par spirogrāfiju. Metode ir pavisam vienkārša: pacients dziļi ievelk elpu un no visa spēka to izpūš speciālā aparātā – spirogrāfā, skaidro dakteris Mārcis Kristons.

Ļoti daudz cilvēku, kas cieš no klepus un aizdusas, ārstu palīdzību nemeklē, jo neuzskata to par nepieciešamu. Taču šie simptomi var norādīt uz nopietnu hronisku slimību – astmu. Tā ir viena no slimībām, ar ko mūsdienās  slimo aizvien vairāk cilvēku. Sarunā ar Liepājas Reģionālās slimnīcas pneimonologiem SANDRU AUDERI un MĀRCI KRISTONU skaidrojam, kādi ir šīs slimības galvenie cēloņi, kā arī diagnostikas un ārstēšanas iespējas.

 

Vai tā ir taisnība, ka saslimstība ar astmu palielinās ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē?

Galvenais, pacientiem jāsaprot, ka astma ir hroniska slimība, taču tā ir kontrolējama, norāda ārste Sandra Audere
Galvenais, pacientiem jāsaprot, ka astma ir hroniska slimība, taču tā ir kontrolējama, norāda ārste Sandra Audere
Sandra Audere. – Jā, tā ir taisnība, un taisnība ir arī tas, ka pēdējās desmitgadēs ļoti daudz cilvēku ne tikai astmas, bet arī citos nopietnos saslimšanas gadījumos neiet pie ārsta.

 

Kādi ir astmas attīstības cēloņi?


S. A. – Viens no saslimstības iemesliem ir piesārņojums. Tāpat astmu var izraisīt pārtika, medikamenti, dzīvesveids, pirmām kārtām smēķēšana. Arī iedzimtība spēlē savu lomu.

 

Mārcis Kristons. – Noteikti jāatzīmē dažādas alerģijas, kas ir ļoti būtisks astmas cēlonis. Pēdējā laikā alerģisku cilvēku skaits arvien pieaug.

 

S. A. – Runājot par alerģiju izraisītājiem, pirmo vienmēr nosauc putekļu ērcīti, bet tikpat labi tie var būt dažādi pārtikas produkti, medikamenti, ziedputekšņi...

 

M. K. – Jāatzīmē, ka ziedputekšņu izraisītai alerģijai vairāk ir sezonāls raksturs. Pie alerģijām noteikti jānosauc arī jutība pret dzīvnieku spalvām.

 

Kādi ir raksturīgākie simptomi, kas ārstam liek sākt domāt par astmas iespējamību?


M. K. – Viens no pirmajiem ir ilgstošs klepus. Arī čīkstēšana krūtīs un apgrūtināta elpošana – aizdusa.

 

S. A. – Klepus parasti ir sauss un apgrūtinošs, īpaši naktīs un rīta stundās.

 

Ko dara pneimonologs, kad pacients ar šādām sūdzībām atnāk vizītē?


S. A. – Vispirms mēs sarunā pacientu iztaujājam gan par sajūtām un simptomiem, gan par tuvinieku veselību un iespējamu alerģiju, par kaitīgajiem ieradumiem, darba apstākļiem un tamlīdzīgi. Savukārt, lai novērtētu plaušu funkcionālo stāvokli, izmanto diagnostikas metodi, ko sauc par spirogrāfiju. Ar tās palīdzību nosaka elpceļu caurejamību, mērot ieelpotā un izelpotā gaisa daudzumu, kā arī maksimāli forsētas ieelpas un izelpas ātrumu.

 

M. K. – Metode ir pavisam vienkārša: pacients dziļi ievelk elpu un no visa spēka to izpūš speciālā aparātā – spirogrāfā. Analizējot datus, mēs varam konstatēt, vai ir nosprostoti elpceļi, un noteikt diagnozi. Taču pirms šīs izmeklēšanas ir jāveic plaušu rentgens, lai izslēgtu jebkādas citas plaušu slimības, jo daudzām no tām ir astmai līdzīgi simptomi.

 

S. A. – Vajadzētu noskaidrot arī pilnu asinsainu, lai noteiktu, vai tā neuzrāda kādus iekaisuma procesus. Taču es vēl gribu piebilst, ka astmas simptomi ir mainīgi dienu no dienas, un tāpēc var būt arī gadījumi, kad saņemtie spirogrāfijas rezultāti cilvēkam ir vecuma normas robežās. Tāpēc mums ir būtiski pierādīt elpceļu caurlaidības mainību. Lai to izdarītu, vispirms cilvēkam veic spirogrāfijas izmeklējumu, tad dod ieelpot bronhu paplašinātāju un pēc 20 minūtēm veic atkārtotu pārbaudi. Pēc tam novērtējam, vai medikaments ir bronhus paplašinājis un vai elpošanas tilpums ir palielinājies. Ja forsētas izelpas pirmās sekundes tilpums (maksimālais gaisa daudzums, ko cilvēks spēj izelpot pirmajā sekundē) uzlabojas par 12% un vairāk, tas ir nopietns saslimšanas apliecinājums. Taču pat tad, ja tā nav, cilvēkam var būt astma, jo tās apakštipi ir ļoti dažādi. Vienam tā var būt klepus formā, otram izpausties kā alerģija uz kādu no kairinātājiem, trešajam astma var būt saistīta ar klimata izmaiņām, un vēl kādam astmas lēkme var sākties pēc fiziskas slodzes. Vadoties no astmas izraisītāja, ārstēšanu katram pacientam piemēro individuāli.

 

Ar ko to sāk?


S. A. – Mūsu pirmais uzdevums ir novērtēt pacienta stāvokli, lai saprastu, vai ir vajadzīga tūlītēja palīdzība ar bronhu paplašinātājiem, kā tas ir lēkmes gadījumos, vai ilgstoši jālieto inhalējamie medikamenti ar pretiekaisuma iedarbību.

 

Pacienti noteikti interesējas, vai astma ir diagnoze uz mūžu?


S. A. – Galvenais, pacientiem jāsaprot, ka astma ir hroniska slimība, taču tā ir kontrolējama. Ar medikamentiem ir iespējams panākt tādu stāvokli, kad nav astmas simptomu. Tas ir pats būtiskākais. Līdz ar to cilvēks dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, strādā, nav ierobežotas viņa fiziskās aktivitātes. Taču to var panākt, tikai ilgstoši lietojot medikamentus. To, vai tie būs jālieto visu mūžu, vai arī pienāks laiks, kad varēs pārtraukt – arī tas katram pacientam ir individuāli. Astma ir jākontrolē.

 

Ko nozīmē termins «kontrolēta astma»?


S. A. – Tieši to, par ko es tikko runāju: pacientam vairs nav astmas simptomu vai tie ir retāk nekā divas reizes nedēļā. Konsultējoties ar ārstu, viņa stāvoklis tiek novērtēts un regulāri kontrolēts. Samazinoties astmas simptomiem, ir iespējams veikt medikamentu devu korekcijas vai simptomu izzušanas gadījumā tos pat pārtraukt lietot. Tas arī ir pacienta un ārsta sadarbības mērķis: kontrolēt astmu, lai slimība netraucētu cilvēkam normāli dzīvot, strādāt un labi justies. Ja tā ir, tad mēs varam apgalvot, ka astma ir kontrolēta.

 

Nereti pacienti paši jūtas pietiekoši gudri, un noteikti nav mazums gadījumu, kad, stāvoklim uzlabojoties, cilvēks pārtrauc lietot zāles.


S. A. – Jā, šādi gadījumi ir ļoti izplatīti, un tas ir nepareizākais, ko cilvēks var izdarīt. Pēc kāda laika tādi pacienti atkal nonāk pie sava ārsta, un mēs sākam visu no gala.

 

Kādi ir biežāk lietotie astmas ārstēšanas medikamenti?


M. K. –  Parasti pacientam ir jālieto inhalējamie glikokortikoīdi, kas kontrolē iekaisuma procesu bronhos, kombinācijā ar īslaicīgas vai garas darbības bronhu dilatatoriem, kas paplašina bronhus, lai ārstējošās zāles varētu iekļūt dziļāk elpceļos. Tieši inhalējamie medikamenti visvieglāk nokļūst un iedarbojas tur, kur tas ir vajadzīgs – bronhos. Taču pirms ārstēšanās uzsākšanas cilvēkam ir jāiemācās inhalatoru pareizi lietot.

 

S. A. – Ir divu veidu inhalatori: vieni satur sašķidrinātus medikamentus, bet otri – medikamentus pulverveidā. Izvēloties pacientam piemērotāko inhalatoru, ir jāizvērtē viņa fiziskās spējas. Piemēram, lai lietotu medikamentu sašķidrināta aerosola veidā, pacientam jāspēj saskaņot ieelpas brīdis ar brīdi, kad viņš nospiež inhalatoru. Ja viņš to spēj, viss ir kārtībā.

 

Bet, ja ne?


M. K. – Tādiem gadījumiem, lai atvieglotu medikamenta ievadīšanu, ir paredzētas speciālas krājtelpas. Medikamentu no inhalatora ievada speciālā tilpnē ar iemuti un no tās cilvēks mierīgi ieelpo visu vajadzīgo. Biežāk tāda papildus palīdzība ir nepieciešams bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

 

S. A. – Savukārt, lietojot pulvera inhalatorus, ir vajadzīgs lielāks spēks, lai zāles ieelpotu. Tāpēc, lai pacientiem iemācītu pareizi lietot inhalatorus, mūsu slimnīcā darbojas Astmas apmācības kabinets, kur palīdzību sniedz bez maksas. Es ieteiktu katram astmas slimniekam atnākt uz šo kabinetu, lai pārliecinātos, vai viņi inhalatoru lieto pareizi. Turklāt arī māsiņa, kas strādā kopā ar ārstu, māca pacientiem lietot šīs ierīces.

 

Kādā vecumā visbiežāk parādās astmas simptomi?


S. A. – Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Piemēram, simptomi bieži parādās bērnībā, bet, bērnam augot lielākam, tie izzūd, un ir ilgs miera periods. Taču pieauguša cilvēka vecumā simptomi atkal var parādīties. Faktiski astma var parādīties jebkurā vecumā.

 

M. K. – Maziem bērniem un veciem cilvēkiem ir sarežģīta astmas diagnostika. Mazs bērns nevar pastāstīt par savām sajūtām, savukārt veci cilvēki domā, ka klepus ir citu slimību sekas.

 

Fiziski aktīviem cilvēkiem, kam diagnosticēta astma, noteikti ir bažas: vai es turpmāk varēšu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm – apmeklēt baseinu, skriet krosu, spēlēt futbolu un tamlīdzīgi?


M. K. – No fiziskās slodzes noteikti nevajadzēs atteikties – tā pie astmas ir pat vēlama, taču, atbilstoši savām sajūtām, ir jāatrod piemērotākās.

 

S. A. – Agrāk ar astmu slimus skolēnus atbrīvoja no sporta nodarbībām, taču mūsdienās tā vairs nedara. Protams, astmai ir jābūt kontrolētai. Saasinājumu gadījumos fiziskās aktivitātes noteikti nederēs. Bet citādi tās ir vajadzīgas vispārējai cilvēka labsajūtai.

 

Aktuāls ir arī jautājums par pacientu līdzestību astmas ārstēšanā. Jums šai jautājumā noteikti ir sava pieredze.


M. K. – Pacienti ir ļoti dažādi. Mana pieredze liecina: jo slimība ir smagākā formā, jo pacients ir vairāk ieinteresēts līdzdarboties, ārstēties, apzinīgi lieto zāles. Taču, līdzko simptomi mazinās, arī medikamentu lietošana kļūst neregulārāka.

 

S. A. – Mana pieredze ir ļoti līdzīga. Ja astmas simptomi izzūd, ir tikai cilvēciski dažkārt aizmirst lietot zāles. Taču gadās, ka slimība kļūst nekontrolēta un cilvēks smagā stāvoklī nonāk slimnīcā. Tādēļ ir svarīgi, lai astmas pacientiem mājās noteikti būtu nepieciešamie medikamenti. Tad, sākoties slimības saasinājumam, viņš varēs sev palīdzēt.

 

Varbūt atruna astmas nekontrolēšanai ir naudas trūkums zāļu iegādei?


S. A. – Valsts kompensē astmas ārstēšanas zāles 75% apmērā. Protams, arī ar visu kompensāciju tās neizmaksā lēti, tāpēc, pirms izrakstīt kādu konkrētu medikamentu, ārstam ir pienākums noskaidrot, vai cilvēks varēs to nopirkt. Ja ne, tad ir jāpiemeklē zāles, ko viņš varēs atļauties. Kāda jēga izrakstīt zāles, ja pacients tās tik un tā nelietos?

 

Ko jūs ieteiktu astmas slimniekiem, lai slimība būtu kontrolēta un viņi varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi?


S. A. – Manuprāt, pirmais un galvenais ir doties pie ārsta, ja parādās šādi simptomi: klepus, apgrūtināta elpošana, sēkšana u. tml. Noteikti jāatmet smēķēšana un jāpiekopj aktīvs dzīvesveids.

 

M. K. – Es noteikti gribu atgādināt par darba drošības ievērošanu vietās, kur tas nepieciešams. Tas attiecas, piemēram, uz respiratoru lietošanu, strādājot piesārņotās telpās. Ļoti daudz cilvēku šajā ziņā grēko.

 

S. A. – Cilvēkiem ar pierādītu alerģiju pret kādu konkrētu pārtikas produktu būtu tikai saprotami to nelietot. Savukārt cilvēkiem ar ziedputekšņu alerģiju ziedēšanas laikā ir laikus jāsāk lietot pretalerģijas medikamenti.

 

M. K. – Ir jāierobežo saskarsme ar dzīvniekiem, ja konstatēta alerģija pret to izdalītajiem alergēniem. Tāpat ir svarīgi uzturēt kārtībā mitekli, lai pēc iespējas izvairītos no putekļu ērcītēm.

 

S. A. – Vismaz guļamistabā nevajag turēt garus plauktus ar grāmatām, kur krājas putekļi, kā arī mīkstos paklājus utt.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība” pielikuma „Plaušu veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

linija3

Video galerijas

23/01/2017

Gripas profilakse

Gripas profilakse

19/03/2012

Aicina uzmanīties no vīrusu slimībām