!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Mārcis Kristons: „Astmai jābūt kontrolētai!”

„Lai gan ar astmu slimo cilvēki visos vecumos, pasaules tendences liecina, ka saslimstība palielinās bērnu vidū,” skaidro pneimonologs Mārcis Kristons.
„Lai gan ar astmu slimo cilvēki visos vecumos, pasaules tendences liecina, ka saslimstība palielinās bērnu vidū,” skaidro pneimonologs Mārcis Kristons.

Astma ir slimība, kas nešķiro jaunus vai vecus un nereti ir tik viltīga, ka tās diagnosticēšanā jāpieliek lielas pūles, lai atrastu īstos iemeslus, lai tos novērstu un atvieglotu slimnieka stāvokli. Par astmas riska faktoriem un ārstēšanu stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas pneimonologs Mārcis Kristons.

 

 

– Kas par slimību ir astma?

 

Astmai ir raksturīgs hronisks iekaisums elpceļos, bronhu paaugstināta jutība un ir šai slimībai raksturīgie simptomi.

 

– Kam ir lielāks risks saslimt ar astmu?

 

Es nevaru izdalīt atsevišķas iedzīvotāju grupas, jo ar šo slimību saslimst gan jauni, gan veci, vīrieši un sievietes. Tomēr pasaulē ir vērojama tendence, ka saslimstība pieaug bērnu vidū.

 

– Kādi ir galvenie astmas simptomi?

 

Tas ir ilgstošs klepus, elpas trūkums, čīkstēšana krūtīs, aizdusa, kas nereti novērojama pie palielinātas fiziskās slodzes.

 

– Kādi riska faktori var šo slimību provocēt?

 

Viens no galvenajiem ir dažādas alerģijas. Otrs – kaitīga vide gan darbā, gan mājās. Darbā tie var būt kaitīgi darba apstākļi, piemēram, saskare ar dažādām ķīmiskām vielām, savukārt mājās slikti dzīves apstākļi, no kuriem ļoti būtisks ir pelējums un mitrums miteklī. Te problēma ir renovētās mājas, kad dzīvokļos nav pienācīgas ventilācijas. Trešais – smēķēšana – gan aktīvā, gan pasīvā. Vēl riska faktors ir arī iedzimtība, turklāt būtiski ir tas, ka šī slimība mēdz piemeklēt trešo paaudzi – ja astma ir vecvecākiem, tad tā var būt arī mazbērniem. Tāpat astmu var izraisīt hroniskas plaušu slimības un pārslimotas vīrusa infekcijas, no kurām biežākā ir gripa. Svarīga loma ir arī apkārtējās vides piesārņojumam, pārtikai, medikamentu lietošanai, blakusslimībām.

 

– Kas riska faktoru ietekmē notiek cilvēka organismā, lai attīstītos astma?

 

Ilgstošā ārējo faktoru ietekmē bronhi tiek kairināti, kā rezultātā rodas hronisks iekaisums, kas var pāriet astmā.

 

– Cilvēkam, kas dzīvo veselīgu dzīvesveidu – bez kaitīgiem ieradumiem, tīrā vidē un necieš arī no alerģijas –, pusmūžā diagnosticēta astma var sagādāt neviltotu izbrīnu, kāpēc tā ir noticis?

 

Diemžēl tā notiek! Varbūt ir vainojama iedzimtība, bet tikpat labi to var būt provocējis klimats. Piemēram, Liepājā, kas atrodas pie jūras un kur gaiss ir mitrs un vēss, tādi gadījumi nav nemaz tik reta parādība. Tikpat labi šo slimību var būt provocējis gaisa piesārņojums, nekvalitatīva pārtika. Iemeslu, kāpēc pat šķietami veselam cilvēkam var attīstīties astma, ir daudz, un jāatzīst, ka bieži vien šos iemeslus ir pat grūti konstatēt. Starp citu, arī nesabalansēts darba un atpūtas režīms un nepietiekama atpūta var provocē šo slimību.

 

– Vai astmas ir viegli diagnosticējama?

 

Tas ir ļoti individuāli. Ir gadījumi, kad tas notiek ātri: pacientam ir visi klasiskie astmas simptomi, un diagnostika nesagādā nekādas grūtības, bet ir gadījumi, kad slimība norisinās netipiski un ir nepieciešami vēl papildu  izmeklējumi, lai mēs nonāktu pie gala slēdziena.

 

– Kādi ir pamatizmeklējumi astmas diagnostikā?

 

Pirmais, ko aizdomu gadījumos par astmu veic visiem pacientiem, ir plaušu rentgens. Tam seko spirometrija – plaušu ventilācijas funkcijas pārbaude, ar speciālu aparatūru izmērot izelpas ātrumu un tilpumu. Pēc šī izmeklējuma var spriest, vai cilvēkam ir elpceļu obstrukcija jeb sašaurināšanās. Ir gadījumi, kad astmas diagnostikā nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, bronhu provokācijas tests, ko veic P. Stradiņa KUS, ausu, kakla un deguna ārsta konsultācija, kuņģa izmeklēšana un citi. Reizēm nepieciešana arī sīkāka plaušu veselības pārbaude stacionāra apstākļos. Diagnostika dažkārt var būt arī ilgstoša un komplicēta.

 

– Kad diagnoze ir skaidra, kāda ir tālākā rīcība?

 

Atkarībā no slimības smaguma pakāpes un pacienta tiek nozīmēti medikamenti. Taču līdztekus tiem dažkārt ir jārēķinās arī ar to, ka stāvokļa uzlabošanai var nākties mainīt ierasto dzīves ritmu, piemēram, darba apstākļus, dzīvokli vai pat pilsētu. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, kas pārcēlušies uz Liepāju no citām pilsētām, pēc laika veselības stāvokļa dēļ ir spiesti braukt prom.

 

– Saistībā ar astmu pastāv jēdzieni «kontrolēta» un «nekontrolēta» astma? Ko tas nozīmē?

 

Kontrolētas astmas gadījumā ar medikamentiem ir panākts tāds stāvoklis, kad cilvēku vairs nemoka šai slimībai raksturīgie simptomi.

 

– Vai astmas slimniekiem jārēķinās ar to, ka medikamentus nāksies lietot visu atlikušo mūžu?

 

Tā gluži nav. Viss ir atkarīgs no slimības smaguma pakāpes. Ja slimība ir vieglākā formā, var būt arī periodi, kad medikamenti nav vajadzīgi. Taču, ja slimība ir vidēji smagā vai pat smagā formā, tad, lai panāktu veiksmīgu astmas kontroli, medikamenti lielākā vai mazākā devā būs jālieto regulāri.

 

– Kā izpaužas nekontrolēta astma?

 

Tie ir gadījumi, kad, neskatoties uz ārstēšanu un medikamentu lietošanu, pacientam saglabājas sūdzības. Vidēji apmēram pusei astmas pacientu slimība nav kontrolēta. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, nepiemērota terapija, blakusslimības, līdzestības trūkums vai nekorekta diagnoze.

 

– Ko tādos gadījumos darīt?

 

Ir dažādi risinājumi. Jāpārskata diagnoze, jāizdara papildu izmeklējumi, jāpiemeklē piemērotāka medikamenta inhalācijas ierīce, pacients jāizglīto. Eksistē arī  dažādi alternatīvie ārstēšanas līdzekļi un terapija: homeopātiskās zāles, dabas produkti, elpošanas vingrinājumi, sāls istabas terapija un daudz kas cits.  Daļā gadījumu diemžēl nākas samierināties ar situāciju, ka slimības simptomi saglabājas.

Taču netrūkst cilvēku, kas pierod pie slimības simptomiem, iemācās ar tiem sadzīvot un nelieto medikamentus vai vispār nemeklē ārsta palīdzību. Ir daļa pacientu, kas uzskata, ka astmas simptomi viņa dzīvē ir norma. Galu galā cilvēks ir ļoti pielāgoties spējīgs un pierod pie visa, taču vismaz astmas gadījumos tā nevajadzētu būt, jo mērķis ir sasniegt kontrolētu astmu.

 

– Jūsu iepriekš teiktais ļauj secināt, ka astmas ārstēšanā liela nozīme ir pacienta līdzestībai.

 

Pacienta paša līdzestība astmas ārstēšanā ir ļoti svarīga, gan lietojot nozīmētos medikamentus, gan arī novēršot riska faktorus, kas šo slimību provocē. Bez pacienta paša līdzestības astmas ārstēšana nav iespējama.

 

– Citi uzskata, ka astma – tas ir dzīvesveids!

 

Var teikt arī tā! Ar astmu, kā jau ar hronisku slimību, jāmācās sadzīvot un bieži jāmaina ierastā dzīves kārtība. Pie tā pieder manis jau pieminētā dzīvesvietas maiņa, tāpat tas attiecas uz dažādu alergēnu izskaušanu no savas dzīves, kaitīgo faktoru novēršanu un daudz ko citu, kas sadzīvē un darbā var kaitēt astmas slimniekam.

 

– Astmu ir iespējams izārstēt pilnībā?

 

Pilnībā nevar, tāpat kā citas hroniskas slimības, taču var veiksmīgi ārstēt un panākt remisiju – stāvokli, kad slimība netraucē dzīvot. Iespējams, ja astma ir alerģiska, tad, ārstējot konkrēto alerģiju, varētu panākt izārstēšanos no astmas.

 

– Kāds būtu vispiemērotākais un pareizākās astmas ārstēšanas kurss?

 

Astmas ārstēšana katram cilvēkam ir individuāla, vadoties no tās izraisītājiem, slimības smaguma, pacienta iespējām ārstēties, no viņa līdzestības un daudziem citiem faktoriem. Taču galvenais medikaments astmas pacientu ārstēšanā ir inhalējamie glikokortikoīdi, kas ārstē iekaisumu elpceļos, pēc nepieciešamības tiem pievienojot bronhu paplašinātājus jeb glābējinhalatorus.

 

– Vai astmas pacientam visu mūžu būs jāatgriežas ārsta uzraudzībā?

 

Jā! Gan ģimenes ārsta, kurš izraksta medikamentus, gan pneimonologa, kas kontrolē slimnieka stāvokli, nozīmē nepieciešamos izmeklējumus un koriģē terapiju atkarībā no slimības stāvokļa un smaguma pakāpes.

 

– Jums noteikti nav sveša situācija, kad, uzlabojoties veselības stāvoklim, mazinoties vai izzūdot astmas simptomiem, pacients atsakās no medikamentiem, nekonsultējoties ar ārstu. Kādas tam var būt sekas?

 

Tās var būt dažādas. Ir gadījumi, kas viss ir kārtībā, simptomi neatjaunojas, taču nopietnākos gadījumos slimība var saasināties pat daudz smagākā stāvoklī nekā iepriekš, un var būt nepieciešams šādu pacientu hospitalizēt.

 

– Taču remisijas stāvokļos medikamentu korekcija ir pieļaujama?

 

Protams, taču tas ir jādara, konsultējoties ar ārstu. Var samazināt medikamentu devas vai tos lietot pēc vajadzības, taču jāatceras, ka medikamentiem vienmēr ir jābūt pieejamiem, lai vajadzības gadījumā nekavējoties varētu atsākt ārstēšanos.

 

– Vai ir kādi nosacījumi, kas astmas pacientiem ir jāievēro, dodoties prom no mājām, ceļojumā?

 

Medikamentiem noteikti jābūt līdzi pat tad, ja ir slimības remisija, jo nekad nevar zināt, kāda būs organisma reakcija, astmas pacientam nonākot svešā vide, kur nav nekavējoties pieejama medicīniskā palīdzība.

 

– Jūs jau pieminējāt dažādas alternatīvas terapijas iespējas astmas gadījumos. Vai var slimību ārstēt, izmantojot tikai tās?

 

Tas ir iespējams, ja slimības pakāpe ir viegla, jo ikvienam medikamentam ir iespējamas dažādas blakusparādības. Ir pacienti, kuri nevēlas lietot medikamentus.  Vieglai astmas formai dažkārt medikamenti nav vajadzīgi, pietiek ar alternatīvajām ārstēšanas metodēm un dzīvesveida korekciju, taču tas nav iespējams, ja slimība ir smagākā formā. Tad bez medikamentiem neiztikt.

 

 

 

 

 


Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Sievietes veselības avīze”

 

 

linija4

linija2

Foto galerijas

linija3

Video galerijas

23/01/2017

Gripas profilakse

Gripas profilakse

19/03/2012

Aicina uzmanīties no vīrusu slimībām