!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Dzintra Litavniece: 'Mūsu spēks ir sadarbībā!'

Pirms diviem gadiem slimnīcā ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu tika uzcelta jauna Staru terapijas nodaļas ēka ar modernu aprīkojumu.
Pirms diviem gadiem slimnīcā ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu tika uzcelta jauna Staru terapijas nodaļas ēka ar modernu aprīkojumu.

Liepājā ir senas onkoloģisko slimnieku ārstēšanas tradīcijas. Pirms diviem gadiem Liepājas Reģionālajā slimnīcā ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu uzcēla jaunu Staru terapijas nodaļas ēku ar jaunu aprīkojumu. Slimnīcā tiek koncentrēta plaša profila onkoloģisko slimnieku ārstēšana un notiek multidisciplināra onkoloģisko slimnieku stāvokļa izvērtēšana un ārstēšana. Par to stāsta šīs slimnīcas ārsti.

 

 

Katru jaunu vēža gadījumu izvērtē konsīlijā

 

Onkoloģisko slimnieku konsīlija vadītāja ir slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītāja, onkoloģe ķīmijterapeite Dzintra Litavniece.

 

Dzintra Litavniece ir slimnīcas onkoloģisko pacientu multidisciplinārā ārstu konsīlija vadītāja.
Dzintra Litavniece ir slimnīcas onkoloģisko pacientu multidisciplinārā ārstu konsīlija vadītāja.

„Ik nedēļu mēs savā konsīlijā, kurā piedalās gan konkrēto slimnieku ārstējošie ārsti, gan ķirurgi, ķīmijterapeiti, staru terapeiti un citi speciālisti, izvērtējam vairāk nekā desmit slimnieku veselības stāvokli,” stāsta Dzintra Litavniece. „Pagājušajā gadā konsīlijā skatīti 320 pacienti.” Daktere stāsta, ka ir ļoti svarīgi, lai tālāko ārstēšanas taktiku slimniekam, kuram pierādīts vēzis, izvērtētu ne tikai ārstējošais ārsts, bet plašāka speciālistu komanda, jo tas dod plašāku un daudzpusīgāku skatījumu uz konkrēto situāciju un tās risinājumu. „Atkarībā no onkoloģiskā procesa lokalizācijas vietas, slimības stadijas, prognozes, kā arī pacienta vispārējā veselības stāvokļa un esošajiem standartiem onkoloģisko pacientu ārstēšanai tiek rekomendēta vai nu operācija, vai staru terapija, vai ķīmijterapija, imūnterapija, vai arī šo metožu kombinācija,” iespējamo ārstēšanu ieskicē daktere Litavniece. „Turklāt tiek ņemtas vērā arī pacienta domas par piedāvāto ārstēšanu, jo visas šīs terapijas ir ļoti nopietnas un bez pacienta līdzdalības un patiesas izpratnes par savu slimību atveseļošanās nav iespējama.”

 

Daktere piebilst, ka, neskatoties uz to, ka valsts apmaksā skrīningu dažādas lokalizācijas ļaundabīgo audzēju diagnostikai, joprojām aktuāla ir novēlota medicīniskās palīdzības meklēšana, kas neapšaubāmi samazina pacientu dzīves kvalitāti un pat dzīves ilgumu.

 

Kopš pirmās dienas, kad Liepājas Reģionālajā slimnīcā ir izveidots onkoloģisko slimnieku ārstu konsīlijs, tam ir laba sadarbība arī ar kolēģiem P. Stradiņa slimnīcā. „Tas ir noderīgi gan mums, ārstiem, gan arī pacientiem, jo nenoliedzami P. Stradiņa slimnīcas onkologiem tomēr ir lielāka pieredze nekā mums,” saka Dz. Litavniece. „Tas dod mums iespēju sarežģītākos klīniskos gadījumos konsultēties ar kolēģiem, lai izvēlētos pareizāko un veiksmīgāko ārstēšanas taktiku.” Konsultācijas ar kolēģiem notiek ar telemedicīnas starpniecību.

 

Vienlaikus daktere ar mazliet skumju pieskaņu balsī atzīst, ka, apmeklējot dažādus kongresus un konferences citās Eiropas valstīs, nākas secināt, ka pie mums Latvijā onkoloģiskie slimnieki naudas trūkuma dēļ no valsts saņem krietni mazāku atbalstu nekā slimnieki citur Eiropā.

 

28 gadus daktere Litavniece nodarbojas ar uroloģisko slimnieku ārstēšanu, un pēdējos gados viņai piepulcējas arī jaunie speciālisti. „Jau pavisam drīz mēs būsim četri – tā ir nopietna komanda. Turklāt mūsu slimnīcā ir jaunākās paaudzes tehnoloģijas uroloģisko slimnieku ārstēšanai, un tas nozīmē, ka Liepājas Reģionālajā slimnīcā veidojas nopietns uroloģijas centrs visai Kurzemei,” stāsta daktere, uzsverot, ka starp uroloģiskajām slimībām prostatas vēzis ir viens no biežāk konstatētajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem. Taču šī slimība, laikus diagnosticēta, ir veiksmīgi ārstējama, kombinējot dažādas terapijas metodes. „Ir pavisam vienkāršs un nesāpīgs veids, kā pārbaudīt prostatas veselību,” atgādina Dz. Litavniece. „Tas ir PSA (prostatas specifiskais antigēns) tests – asins analīze, ko reizi gadā vajadzētu veikt ikvienam vīrietim pēc 50 gadu vecuma.” Tiesa gan, šis tests nav iekļauts valsts apmaksātajā skrīningā. Pēc šī testa veikšanas ir svarīgi konsultēties arī ar urologu.

 

Staru terapija – ne tikai onkoloģisko slimnieku ārstēšanā

 

Pirms diviem gadiem Liepājas Reģionālajā slimnīcā atklātā jaunā Staru terapijas nodaļa ļauj pacientiem ar onkoloģiskajām saslimšanām piedāvāt plašākas ārstēšanas iespējas tepat Liepājā. Turklāt ne tikai vēža slimniekiem. Par šīm iespējām stāsta Staru terapijas nodaļas vadītājs staru terapeits Māris Mežeckis.

 

Māris Mežeckis uzsver, ka staru terapija ir unikāla – to vēža ārstēšanā var izmantot gan kā pamata ārstēšanas metodi, gan arī kā papildu metodi kombinācijā ar citām.
Māris Mežeckis uzsver, ka staru terapija ir unikāla – to vēža ārstēšanā var izmantot gan kā pamata ārstēšanas metodi, gan arī kā papildu metodi kombinācijā ar citām.

„Es gribu uzsvērt to, ka jaunās Staru terapijas nodaļas būvniecība, kurā ir uzstādīts jauns un moderns lineārais paātrinātājs, ir liels ieguvums gan pacientiem, gan personālam. Pacientiem tas nodrošina gan labāku ārstēšanas iznākumu, gan mazāk blakusparādību. Vienkārši sakot, ar jauno paātrinātāju ir iespējams trāpīt staru īstajā vietā, neskarot vai mazāk skarot blakus esošos audus. Tas ne tikai uzlabo ārstēšanas rezultātu, bet arī mazina blakusparādību smagumu un biežumu. Savukārt mediķiem moderna iekārta nodrošina ērtu un drošu darba vidi,” stāsta M. Mežeckis. „Pacientu skaits brīžiem pieaug tiktāl, ka vienā maiņā pat nav iespējams sniegt palīdzību visiem, kam tā nepieciešama, tāpēc vajadzības gadījumā darbiniekiem tiek organizēts virsstundu darbs.”

 

Ārsts stāsta, ka staru terapijas unikalitāte slēpjas tajā apstāklī, ka to vēža ārstēšanā izmanto gan kā pamata ārstēšanas metodi, piemēram, atsevišķu ādas audzēju gadījumos, gan arī kā papildu metodi kombinācijā ar citām ārstēšanas metodēm. To izmanto arī kombinācijā ar ķirurģiju gan pirms, gan pēc operācijas. „Staru terapijas pielietojums onkoloģisko slimību ārstēšanā ir ar pieaugošu tendenci, jo to var izmantot gan kā radikālas ārstēšanas sastāvdaļu, gan tad, kad nav iespējams izārstēt slimību – ar mērķi mazināt kādu slimības izraisītu sūdzību,” skaidro M. Mežeckis.

 

Atsevišķos gadījumos staru terapiju izmanto arī citu – neonkoloģisku – slimību ārstēšanā. Tas notiek tad, kad cilvēks cieš stipras sāpes un maksimāli izmēģinātas citas ārstēšanas metodes, kas tomēr nav devušas vajadzīgo rezultātu. Viens no gadījumiem, kad to izmanto, ir kaulu osteofīta ārstēšanā. „Tie ir tautā tā sauktie pieši jeb radziņi, kas aug uz papēža vai zem Ahileja cīpslas,” skaidro ārsts. „No šī šķietami nelielā defekta cilvēks cieš stipras sāpes un neārstēts var pat zaudēt darba spējas.” Ja citas ārstēšanas metodes nav sniegušas vēlamo efektu, tad var palīdzēt staru terapija. Tāpat staru terapiju kā sāpju mazināšanas metodi var izmantot slimniekiem, kuriem nav iespējama gūžas endoprotezēšana, un pie hroniskām stiprām muguras sāpēm. Šādos gadījumos staru terapiju kā ārstēšanas metodi izmanto, pirms tam konsultējoties ar traumatologiem ortopēdiem, lai vispirms izvērtētu, vai nav iespējams novērst sāpju cēloni ar citām metodēm.

 

Lai stiprinātu ārstu onkologu sadarbību un dotu pēc iespējas vairāk informācijas pacientiem un viņu tuviniekiem, šā gada pavasarī Liepājas Reģionālajā slimnīcā izveidoja «Kurzemes onkoloģijas attīstības biedrību», par kuras valdes priekšsēdētāju ievēlēja dakteri Māri Mežecki. „Šīs biedrības ideja ir apvienot visus tos ārstus, kuri palīdz onkoloģiski slimajiem cilvēkiem,” stāsta biedrības priekšsēdētājs. „Mūsu mērķis ir gan informācijas un pieredzes apmaiņa starp ārstiem, gan ārstu izglītošana, gan arī pēc iespējas plašākas un daudzveidīgākas informācijas sniegšana pacientiem.” Lai to izdarītu, ir izveidota mājaslapa www.koab.yalasite.com, kurā ievieto gan ārstiem, gan pacientiem svarīgu informāciju.

 

Pagaidām biedrības darbība vairāk notiek Liepājā, taču tās nākotnes plānos ir iesaistīt pēc iespējas plašāku mediķu loku no visas Kurzemes. „Kad būsim nostabilizējuši savu darbību, mūsu mērķis ir arī organizēt dažādus izglītojošus pasākumus iedzīvotājiem, lai mudinātu laikus pārbaudīt savu veselību, jo nevienam nav noslēpums, ka tieši agrīna vēža diagnostika ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai vēzis būtu veiksmīgi ārstējams,” uzsver M. Mežeckis.

 

Pirmais un galvenais – agrīna diagnostika

 

Ārsta Viestura Rozīša pieredze ķirurģijā ir 37 gadi, no kuriem 12 nostrādāti Valmierā, bet pārējie – Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Visu šos laiku viņš ir operējis arī slimniekus, kam diagnosticēts gremošanas sistēmas vēzis: resnās un taisnās zarnas (kolorektālais), kuņģa, aizkuņģa dziedzera un barības vada. Vadoties no savas pieredzes, ārsts saka: vēzi ir iespējams ārstēt, taču ar noteikumu, ka pacients laikus meklēs medicīnisko palīdzību.

 

Viesturs Rozītis, atgādinot par savlaicīgu diagnostiku, piebilst: lai veiktu izmeklēšanu, nav vairs ilgs laiks jāpavada slimnīcā – to var veikt ambulatori vai dienas stacionārā.
Viesturs Rozītis, atgādinot par savlaicīgu diagnostiku, piebilst: lai veiktu izmeklēšanu, nav vairs ilgs laiks jāpavada slimnīcā – to var veikt ambulatori vai dienas stacionārā.

Starp daudzām pasaules valstīm kā paraugu cilvēku rūpēm par sevi V. Rozītis min Japānu. Tur dzīvojošie cilvēki sevī ieklausās kā pulkstenī un seko savai veselībai. Tāpēc arī laikus atklāj dažādas slimības, tostarp arī vēzi. „Bet pie mums ir tā: cilvēkam atliek laika sekot politikai, ekonomikai, tad vēl kaimiņu lietām, bet pašam sev vairs laika neatliek,” ārsts paironizē. „Tad, kad atklāj vēzi, bieži vien jau ir nokavēta iespēja to operēt un līdz ar to faktiski glābt cilvēka dzīvību – atliek vairs tikai darīt visu, lai viņam cienīgi palīdzētu vadīt atlikušo dzīves laiku.”

 

„Tāpēc man ir viens vienīgs ieteikums: ja cilvēks jūt, ka viņa veselības stāvoklī, dažādos procesos un sajūtās ir kaut kas mainījies – ir sāpes vēderā, apgrūtināta vēdera izeja vai asiņaini izdalījumi, ja ir svara un apetītes zudums, reiboņi, vemšana un tamlīdzīgas sajūtas –, vajag doties pie ģimenes ārsta un veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāds tam visam ir cēlonis,” skaidro V. Rozītis. To sakot, viņš uzsver, ka mūsdienās diagnostikas nolūkos nav vairs ilgs laiks jāpavada slimnīcā. Diagnostiku ir iespējams veikt ambulatori vai dienas stacionārā, kur vienas dienas laikā izdarīs nepieciešamos izmeklējumus. „Kolonoskopija ir visprecīzākā resnās zarnas izmeklēšanas metode, turklāt, lai pacientam nebūtu jācieš sāpes un neērtības, to veic narkozē,” stāsta V. Rozītis.

 

Tieši kolorektālais vēzis ir visizplatītākais no gremošanas sistēmas ļaundabīgajiem audzējiem. V. Rozītis skaidro, ka saslimšanā pirmām kārtām vainojama iedzimtība. Otrs riska faktors noteikti ir liekais svars. Arī neregulāra ēšana, smēķēšana, nervozs dzīvesveids. Un tālāk jau seko daudz un dažādi iemesli, kurus vēža gadījumā pat tā īsti precīzi nevar noteikt. Taču ārsts uzsver arī to, ka tieši kolorektālais vēzis vislabāk no visiem gremošanas sistēmas ļaundabīgajiem audzējiem padodas veiksmīgai ārstēšanai.

 

 

 


Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Onkoloģijas avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

04/09/2015

Staru terapijas nodaļā

12/10/2010

Vidusskolēnu ekskursija Staru terapijas nodaļā

linija3

Video galerijas

04/02/2011

4. februāris - Pasaules pretvēža diena

29/01/2011

Liepājā pieejama modernākās pasaules tehnoloģijas vēža apstarošanai