!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Augustu:

26. jūlijs – uz izmeklējumiem;

28. jūlijs – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Mirdzaritmija - slimība, kas mirdz un kaitē veselībai

Kardioloģe Iveta Šime norāda: mirdzaritmija nav tikai nevainīga sirds raustīšanās. Sekas tai var būt arī išēmiskais insults, tāpēc tā laikus jākontrolē.
Kardioloģe Iveta Šime norāda: mirdzaritmija nav tikai nevainīga sirds raustīšanās. Sekas tai var būt arī išēmiskais insults, tāpēc tā laikus jākontrolē.

Aptuveni 60 tūkstoši cilvēku Latvijā slimo ar mirdzaritmiju. No viņiem aptuveni trešā daļa par savu slimību nav informēti – tā liecina statistikas dati. Tas ir biedējoši, jo šādiem slimniekiem pastāv reāla iespēja kļūt par išēmiskā insulta upuriem un pat palikt invalīdiem uz mūžu, ja viņi laikus nesaņem palīdzību.

 

Kā diagnosticēt mirdzaritmiju un kā to ārstēt, stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas kardioloģe Iveta Šime.

 

– Slimības nosaukums ir visai romantisks, taču, kā noprotams, nepavisam tik romantiskas nav sekas, ko tā var izraisīt. Paskaidrojiet, lūdzu, kas ir šī slimība ar tik spožo nosaukumu – mirdzaritmija?

 

Tas nozīmē, ka sirds priekškambari, kas dod sirds ritma impulsu sirds kambariem, mirgo – ļoti ātri saraujas –, izjaucot pareizu sirds ritmu. Līdz ar to uz kambariem aiziet tikai nedaudzi impulsi, nenodrošinot pareizu sirds ritmu.

 

– Kāpēc tā notiek?

 

Tad mums ir jārunā par slimībām, kas izraisa šo aritmijas veidu. Pirmkārt, tas ir ilgstoši paaugstināts un neārstēts asinsspiediens. Otra grupa ir sirds mazspējas slimnieki, un trešā – slimnieki, kas sirgst ar sirds vainagartērijas slimību un kam sirdī ir rētas.

 

– Ja reiz aptuveni trešā daļa slimnieku nezina, ka viņiem ir mirdzaritmija, tad pēc loģikas viņi nezina arī, ka sirgst ar to izraisošajām slimībām?

 

To, iespējams, zina gan, taču šie cilvēki nejūt sirds ritma izmaiņas – nejūt, ka viņu sirds darbojas neritmiski.

 

– Kā to var just?

 

Ļoti vienkārši: cilvēks sirds ritmu nejūt tad, ja tas ir normāls, taču jūt, ja tajā notiek kādas izmaiņas. Piemēram, cilvēks no kaut kā nobīstas un momentā sirds sāk sisties straujāk. To nevar nejust.

 

– Vai tas nozīmē, ja cilvēkam vienreiz ir radušies sirds ritma traucējumi, vajadzētu doties pie ārsta?

 

Mirdzaritmijas slimniekiem sirds ritma izmaiņas bieži vien notiek naktī, bet no rīta ritms atkal ir atgriezis normālā stāvoklī, un cilvēkam sūdzību vairs nav. Taču, neskatoties uz to, viņam vajadzētu doties pie ģimenes ārsta un izstāstīt, ka pa nakti ir bijusi aritmija. Iespējams, ka sirds ritma izmaiņas radušās pēc tam, kad cilvēks pārdzīvojis kādus uztraukumus, varbūt vakarā bijis pirtī, izdzēris divus alus un naktī jūt, ka sirds sitas neritmiski un tamlīdzīgi. Ja izmaiņas jūtamas vēl no rīta, tad nekavējoties ir jādodas pie ārsta, nevis jāmēģina pašam dzert kādas zāles vai jānogaida divas, trīs, četras dienas, cerot, ka pāries, un tikai tad jāmeklē palīdzība. Visveiksmīgāk palīdzību iespējams sniegt pirmo 24 stundu laikā pēc lēkmes, bet maksimāli – 48 stundu laikā. Tad bez iepriekšējas pacienta sagatavošanas ar medikamentiem iespējams veiksmīgi noregulēt sirds ritmu.

 

– Kā tas notiek?

 

Ja cilvēks pie ārsta nonāk tad, kad ritms vēl ir izmainīts, to ir iespējams veiksmīgi diagnosticēt, gan pārbaudot pulsu, gan veicot sirds elektrokardiogrammu. Ilgstošākā laikā, lai diagnosticētu sirds ritma izmaiņas, veic izmeklēšanu, ko sauc par Holtera monitorēšanu. Tā ir diagnostikas metode, kad cilvēkam pie krūšu kurvja piestiprina speciālu aparatūru, kas veic sirds ritma mērījumus visu diennakti vai pat ilgāk.

 

– Kāda ir sākotnējā mirdzaritmijas ārstēšana?

 

Ja sirds ritma izmaiņas notikušas pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās gadījumā, pēc alkohola lietošanas, iešanas karstā pirtī, mēs sirds ritmu atjaunojam vai nu ar medikamentiem, vai elektrisko impulsu terapiju, vai rekomendējam medikamentus, kas novērš cēloni, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu.

 

– Vai vecums ir mirdzaritmijas riska faktors?

 

Jā, jo cilvēks ir vecāks, jo lielāks ir risks saslimts ar mirdzaritmiju. Ja tas notiek gados jaunākiem cilvēkiem, visbiežāk vainojama iedzimtība vai slikti ieradumi.

 

– Vai mēs varam runāt par dzimumu kā riska faktoru saslimstībā ar mirdzaritmiju?

 

Statistika liecina, ka ar to biežāk slimo sievietes nekā vīrieši, turklāt sievietēm kā komplikācija šai slimībai biežāk veidojas trombi, kas izraisa išēmisko insultu.

 

– Lūdzu, paskaidrojiet, kas ir išēmiskais insults?

 

Tas nozīmē, ka kādā no smadzeņu asinsvadiem tiek traucēta asinsapgāde, kā rezultātā rodas galvas smadzeņu noteiktas zonas bojājums.

 

– Kādas komplikācijas var rasties mirdzaritmijas iespaidā?

 

Tā saucamās sirds raustīšanās jeb mirdzēšanas rezultātā sirds priekškambara austiņā var veidoties trombi, kas, radot asinsvadu aizsprostojumus, izraisa galvas smadzeņu asinsrites traucējumus, ko es jau minēju. Tāpat mirdzaritmija var būt iemesls sirds mazspējai. Tas nozīmē, ka organisma orgāni tiek sliktāk apasiņoti, rezultātā samazinās darba spējas, cilvēks sliktāk panes fizisku slodzi, samazinās spēja domāt un cilvēka dzīves kvalitāte kopumā.

 

– Ja atgriežamies pie ļaunākajām sekām – galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem –, vai tas nozīmē, ka šīs slimības upuri lielākoties ir cilvēki, kam nav laikus konstatēta mirdzaritmija?

 

Jā, tā noteikti var teikt. Šī insulta cēlonis visbiežāk ir nevis ateroskleroze vai asinsizplūdums smadzenes, bet tieši mirdzaritmija. Bieži tas notiek cilvēkiem, kuri nezina, ka viņiem ir mirdzaritmija.

 

– Jūs teicāt, ka sirds ritma izmaiņas ir viegli pamanīt. Tad kā var notikt, ka aptuveni trešā daļa slimnieku to nepamana?

 

Tas visbiežāk notiek, ja cilvēkam nepareizais sirds ritms ir jau ilgstoši. Sākumā viņš tam nav pievērsis uzmanību, bet vēlāk pie tā jau tik ļoti pieradis, ka vairs to neuztver kā nepareizu. Tāpēc ģimenes ārstam, kad gados vecāks cilvēks atnāk vizītē, vajadzētu veikt pavisam vienkāršu izmeklējumu – pataustīt pulsu un ilgāk nekā desmit sekundes paklausīties sirdi.

 

– Ja ir slimība, tad tā ir jāārstē. Kā tas notiek mirdzaritmijas gadījumos?

 

Ja cilvēkam tā atklāta pirmo reizi, turklāt konstatēta pirmo 48 stundu laikā, to sauc par lēkmi, ko ar medikamentiem vai elektrisko impulsu terapiju noņem, atjaunojot normālu sirds ritmu. Līdz ar to cilvēks var normāli dzīvot tālāk, un medikamenti mirdzaritmijas ārstēšanai nav jālieto. Taču jāārstē slimības, kas to izraisījušas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, un jāseko savam dzīvesveidam. Mirdzaritmiju var izsaukt arī pārēšanās, pārmērīga karsēšanās pirtī, alkoholiskie dzērieni, pārmērīgas fiziskās aktivitātes un citas pārmērības. Ja cilvēkam mirdzaritmija ir jau ilgāku laiku – gadā bijušas kādas četras lēkmes –, taču viņš zina, kā tās noņemt, tādiem pacientiem mājās vienmēr jābūt zālēm, lai lēkmes gadījumā sev varētu palīdzēt. Arī šiem cilvēkiem specifiskas zāles nav jālieto, taču jālieto medikamenti, kas ārstē mirdzaritmiju izraisījušo slimību. Ja mirdzaritmija cilvēkam ir jau ilgstoši un pastāvīgi, un laiku pa laikam traucē, taču cilvēks precīzi nevar pateikt, kad tā sākusies, šādiem pacientiem jāveic sirds izmeklēšana ar ultraskaņu. Tā var pārliecināties, vai sirdī jau nav izveidojušies trombi. Pēc tam ar medikamentiem mēs sagatavojam pacientu sirds ritma atjaunošanas procedūrai. Ja ir trombi, pirms procedūras tie jāizšķīdina ar antikoagulantiem, kā arī jālieto medikamenti, kas normalizē sirds ritmu. Arī pēc procedūras ir jālieto medikamenti, lai noturētu pareizu sirds ritmu. Vēl viena mirdzaritmijas slimnieku grupa ir cilvēki, kam sirds ritma traucējumi jau ir ilgstoši, kam laiku pa laikam jau veikta sirds ritma atjaunošana, taču tas atkal nojucis, un sirds sitas nepareizā ritmā. Šiem pacientiem ilgstoši jālieto antikoagulanti – asins šķīdinātāji –, lai izvairītos no trombu veidošanās, kā arī medikamenti, kas regulē sirds ritmu.

 

– Vai šīs grupas pacientiem zāles būs jālieto visu mūžu?

 

Tā var gadīties, jo, ja slimības iespaidā sirds dobums ir ievērojami izpleties, iespējams, ka pilnībā pareizu sirds ritmu atjaunot vairs nav iespējams. Tāpēc ir tik svarīgi lietot antikoagulantus, lai izvairītos no trombu veidošanās, kas var radīt pat nāvējošas sekas. Sirds dobuma izplešanās iemesls ir ilgstoši nepareizs sirds ritms – izplešanos ir izraisījusi ilgstoša sirds raustīšanās. Šiem cilvēkiem ir jādzīvo saskaņā ar to, kā attīstīsies medicīna un farmakoloģija, un jālieto medikamenti, kas atvieglo viņu stāvokli. Protams, līdztekus jālieto medikamenti to slimību ārstēšanai, kas izraisa mirdzaritmiju.

 

– Vai situācija ir mainījusies, tirgū ienākot jaunās paaudzes koagulantiem – asins šķīdinātājiem?

 

Noteikti. Pacientiem, kas tos var atļauties iegādāties, vairs nav jāveic regulāras laboratoriskās pārbaudes. Diemžēl valsts šos jaunās paaudzes koagulantus nekompensē, un pacientiem tie ir jāpērk par pilnu samaksu, kas var būt pat līdz 60 eiro mēnesī.

 

– Kāda ir jauno perorālo antikoagulantu loma išēmiskā insulta riska mazināšanā?

 

Ļoti, ļoti liela, jo ar tiem ir iespējams veiksmīgi mazināt išēmiskā insulta risku. To lietošana garantē, ka pacientam neveidosies trombi, kas ir galvenais insulta risks. Šīs zāles ir piemērotas slimniekiem, kuriem nav iespēju regulāri reizi mēnesī ierasties uz pārbaudēm laboratorijā, lai veiktu asins recēšanas pārbaudes. Piemēram, pacientiem ar kustību traucējumiem, kā arī tādiem, kam dzīves ritms ir saistīts ar biežu ceļošanu. Viņi var lietot šīs zāles, iedzert tableti un būt droši, ka trombi neveidosies un ka ar viņu veselību viss būs kārtībā.

 

– Kādai vajadzētu būt mirdzaritmijas pacientu ārstēšanas taktikai, lai pasargātu viņus no galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem?

 

Tai vajadzētu būt pavisam vienkāršai. Kad ir diagnosticēta mirdzaritmija, ārstam vajadzētu saprast, kurā brīdī pacientiem uzsākt antikoagulantu lietošanu, lai tādējādi pasargātu viņus no išēmiskā insulta riska. Kļūdaini ir šos antikoagulantus rekomendēt tikai tad, kad bijis jau pirmais insults.

 

Vai ir kādi profilakses pasākumi, lai, gadiem ejot, izvairītos no mirdzaritmijas riska?

 

Pirmām kārtam jākontrolē asinsspiediens. Ja tas ir paaugstināts, tad laikus jāārstē. Tāpat ir svarīgi kontrolēt hormonu stāvokli un vairogdziedzera funkciju, jo paaugstināta vairogdziedzera funkcija ir vēl viens no mirdzaritmijas riskiem. Ir jākontrolē fiziskās aktivitātes, pēkšņi neuzņemoties pārmērīgu fizisko slodzi. Tai ir jābūt kontrolētai, regulētai un nepārspīlētai.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads