!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Diabēts nav tikai paaugstināts cukura līmenis asinīs

Neārstējot diabētu un pacientiem laikus nekoriģējot glikozes līmeni asinīs, cilvēka dzīvība ir apdraudēta
Neārstējot diabētu un pacientiem laikus nekoriģējot glikozes līmeni asinīs, cilvēka dzīvība ir apdraudēta

Joprojām nav pilnīgi skaidrs, kas ir cukura diabēta izraisītājs, bet ir skaidrs, ka pēc šīs slimības atklāšanas tā faktiski kļūst par cilvēka un pat viņa ģimenes dzīvesveidu, jo turpmāk daudz kas būs jāmaina, lai ar to sadzīvotu. 2. tipa cukura diabēta pacienti ir ārstu īpašie «rūpju bērni», jo viņiem pastāv augsts kardiovaskulāro notikumu risks, ja diabēts netiek pietiekami kompensēts.

 

 

Kā sadzīvot ar cukura diabētu un kā nenonākt līdz smagiem kardiovaskulāriem notikumiem, skaidro endokrinologs Anatolijs Lucenko no Liepājas.

 

– Vai kardiovaskulāro notikumu risks ir visiem 2. tipa cukura diabēta slimniekiem?

 

Tā gandrīz varētu teikt, jo sakarā ar pamatslimību – diabētu – viņiem ir skarta kardiovaskulārā sistēma. Tie ir faktiski visi asinsvadi: gan sirds asinsvadi, gan galvas smadzeņu asinsvadi, gan acs dibena asinsvadi, gan perifērās artērijas un citi, pat vissīkākie. Līdz ar to šiem cilvēkiem ir liels kardiovaskulāro notikumu risks. Tas nozīmē, ka ir iespēja iedzīvoties gan insultā, gan infarktā, tikpat labi tā var būt kāju gangrēna, ko izraisa aterosklerotiskais process – asinsvadu sašaurināšanās. Tāpat bojājumi notiek nieru asinsvados, un līdz ar to šiem slimniekiem biežāk nekā citiem attīstās nieru mazspēja.

 

– Kāpēc tā notiek?

 

Parasti šo pacientu diabēts nav pietiekami kompensēts.

 

– Kas pie tā vainojams?

 

Viņi nav saņēmuši pietiekamu mediķu uzraudzību un aprūpi.

 

– Bet varbūt cilvēki nemaz nav meklējuši palīdzību, nav gājuši pie ārsta, un tāpēc arī palīdzība nav saņemta?

 

Jā, tieši tā arī bieži notiek! Cilvēks nemaz nezina, ka viņam ir paaugstināts cukura līmenis, bet tad pēkšņi rodas kāds kardiovaskulārs notikums: insults vai infarkts. Pēc tam atklājas, ka šim pacientam jau ilgstoši ir paaugstināts cukura līmenis, kas bojā asinsvadus. Cilvēks to patiešām var arī nezināt, jo 2. tipa diabēta slimniekiem slimība norisinās slēpti – ir kaut kādi simptomi, piemēram, pastiprinātas slāpes un nogurums, taču tam netiek pievērsta uzmanība. Slimība pa to laiku progresē, cukura līmenis paaugstinās un veic savus ļaunos darbus cilvēka asinsvados. Manā praksē, ārstējot diabēta pacientus slimnīcā, ir bijuši gadījumi, kad pēc izrakstīšanās no stacionāra pacients turpina ārstēšanos ambulatori pie sava ģimenes ārsta, taču viņš neveic regulāras korekcijas slimnīcā rekomendētajā terapijā.

 

– Kāpēc tas ir vajadzīgs?

 

Antidiabētisko terapiju laiku pa laikam ir nepieciešams pārskatīt un koriģēt. Ik pēc trim mēnešiem katram diabēta pacientam veic glikozētā hemoglobīna mērījumu, un atkarībā no saņemtajiem rezultātiem ir jākoriģē terapija. Tas ir ļoti svarīgi! Tāpat pacientiem ik dienas jāveic cukura līmeņa paškontrole, jāaizpilda dienasgrāmata un regulāri jāapmeklē speciālists. Ģimenes ārsti pārslodzes dēļ bieži vien vai nu nemaz nenosūta pacientu uz izmeklējumiem, vai iet vieglāko ceļu un izraksta tos pašu medikamentus, ko slimnīcā. Terapija jākoriģē, vadoties no saņemtajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, un pieturēšanās pie vienas un tās pašas terapijas var radīt risku, ka pacientam tiks bojāts asinsvadu endotēlijs. Ja ir izmaiņas glikozētā hemoglobīna rādītājos, ģimenes ārstam ir rūpīgi jāizvērtē, kurā brīdī nepieciešama spēcīgāka terapija un kad var zāļu devas samazināt. Bez regulāras korekcijas pilnvērtīga diabēta kompensācija nav iespējama. Savukārt, ja pacients sasniedz mērķa cukura līmeņa rādītājus un mērķa glikozēto hemoglobīnu, bioķīmisko analīžu rādījumi, kā arī holesterīna un triglicerīdu līmenis ir normas robežās, ja cilvēks pārbauda nieru veselību un vienu reizi gadā apmeklē acu ārstu, tad ir diezgan liela garantija, ka viņam nedraud dažādas komplikācijas, starp kurām ir arī kardiovaskulārie notikumi. Ja arī izmaiņas ir sākušās, regulāra cukura līmeņa rādījumu kontrole un noturēšana normas robežās šos procesus var apstādināt, un turpmāk tie attīstīsies ļoti lēni vai pat apstāsies.

 

– Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt, lai cilvēks pēc iespējas ātrāk uzzinātu, ka viņam ir cukura diabēts?

 

Pirmkārt, ir svarīgi zināt savas ģimenes slimību vēsturi, jo lielāks risks saslimt ar diabētu ir cilvēkiem, kuriem ar to jau slimo kāds no tiešajiem radiniekiem. Otrkārt, vismaz reizi gadā ir jāpārbauda cukura līmenis asinīs. Nevajag gaidīt, kad ārsts piezvanīs un uzaicinās vai atsūtīs vēstuli. Pirmām kārtām cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību.

 

– Kas varētu provocēt saslimšanu ar cukura diabētu?

 

Tā ir aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, psihoemocionāla pārslodze, pārāk liela ogļhidrātu – kūciņu un bulciņu, kā arī baltmaizes, konfekšu un medus – lietošana uzturā. Tāpat ir svarīgi kontrolēt holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs. Īpaši rūpīgi tas ir jādara vecumā pēc 40 gadiem. Ļoti svarīga ir asinsspiediena korekcija, jo paaugstināts asinsspiediens ir viens no būtiskākajiem iemesliem kardiovaskulārajiem notikumiem.

 

– Ja cilvēkam konstatē diabētu, vai tas nozīmē, ka turpmāk skaistā dzīve beigusies un sagaida vairs tikai slimības, slimības un slimības, kas sekos cita citai?

 

Nē, tā nu gan nav! Mūsdienās ir tik daudz dažādu medikamentu, lai ārsts sadarbībā ar pacientu varētu izvēlēties vispiemērotākos. No vienas puses, daudz medikamentu un liela izvēle varētu šķist apgrūtinoši, bet daudzie medikamenti tomēr dod lielākas iespējas katra pacienta individuālai ārstēšanai, iespējams medikamentus variēt, mainīt un piemeklēt katram cilvēkam vislabākos. Ar to gan ir jārēķinās, ka līdz ar diagnosticētu diabētu pacientam un arī viņa ģimenei dzīve mainīsies diezgan būtiski. Vispirms pacientam noteikti ir jāiegādājas cukura līmeņa mērītājs un ik dienas jāseko saviem rādījumiem. Ļoti svarīga te ir tuvinieku iesaistīšanās. Ja pacients to pats nevar izdarīt, ir jābūt kādam, kas viņam var palīdzēt. Tāpēc, ja kādam no saviem pacientiem diagnosticēju cukura diabētu, es lūdzu, lai viņš vizītē ierodas kopā ar tuvinieku, ar kuru viņam ir vislielākā saskaņa un kurš varētu palīdzēt: vīrs, sieva, bērni vai kāds cits. Diabēta pacientiem ikdienā ir jālieto daudz medikamentu gan asinsspiediena un holesterīna korekcijai, gan cukura līmeņa pazemināšanai, gan aspirīns asins šķidrināšanai un citi, tāpēc arī bieži vien ir vajadzīgs kāds piederīgais, kas varētu tam palīdzēt sekot. Kā jau es sacīju, ja diabēts nebūs pietiekami kompensēts, attīstīsies komplikācijas un iepriekš minētie kardiovaskulārie notikumi. Bet tas nu gan nav vajadzīgs!

 

– Kā ir ar dzīvesveida maiņu?

 

Arī tam ir būtiska loma diabēta pacienta turpmākajā dzīvē, un arī tāpēc ir svarīgi ārstēšanā iesaistīt tuviniekus – izmaiņas skars visu ģimeni. Atbilstoši savai slimībai ir jākoriģē ēdienkarte. Noteikti jāsamazina palielinātais svars, ja tāds ir. Es saviem pacientiem rekomendēju noteikti aiziet vizītē pie dietologa, kas to visu mācēs profesionāli izskaidrot. Svarīgs ir arī veselīgs miegs vismaz 6–7 stundas. Smēķējošiem pacientiem noteikti no šī netikuma jāatsakās, jo smēķēšana sašaurina asinsvadus, kas var draudēt ar asinsvadu aizkaļķošanos, kā rezultātā var notikt gan insults, gan infarkts, var attīstīties gangrēna. Pat tik tālu, ka nāksies zaudēt kāju. Vēl diabēta slimniekiem ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes – vismaz stundu gara pastaiga dienā ir obligāta. Tas nav mans izdomājums, tās ir Pasaules Diabēta asociācijas rekomendācijas. Piemēram, tagad ļoti populāra ir nūjošana. Tā ir lieliska fiziskā aktivitāte, kas uztur tonusā visu ķermeni. Protams, ir svarīga cukura līmeņa paškontrole vairākas reizes dienā. Tāpēc es teikšu tā: diabēts ir ļoti stingrs režīms un pašdisciplīna!

 

– Vai diabēta pacientu vidū vērojama arī pašārstēšanās?

 

Jā, tas nebūt nav retums! Man visskumjāk ir tad, kad cilvēkam konstatējam diabētu, es viņam izstāstu par slimību un sekām, kādas būs, ja to neārstēs. Pēc tam izrakstu zāles, bet viņš pēc kāda laika atnāk un paziņo, ka zāles nedzers. Internetā esot atradis informāciju par dažādiem, tostarp arī dabas līdzekļiem, ar kuriem pietiekot, lai koriģētu savu slimību. Tad es runāju un stāstu, un cenšos pārliecināt, ka diabēts nav tikai paaugstināts cukura līmenis, ka tā ir slimība, kas bojā asinsvadus un citus orgānus un ka no šiem dabas preparātiem nekas slikts varbūt arī nenotiks, bet bez zālēm iztikt nevar. Lai veiksmīgi kompensētu diabētu, tās ir vajadzīgas. Ir gadījumi, kad tā arī neizdodas pārliecināt... Šādām sarunām nepietiek ar vizītei paredzētajām 15 minūtēm – tur ir vajadzīga vismaz stunda. Tāpēc man ir ļoti žēl, ka valsts vairs neapmaksā diabēta māsas darbu.

 

– Tas nozīmē, ka pacienta līdzestībai, zināšanām un sapratnei par savu slimību ir liela loma?

 

Ļoti liela loma! Bez tās ārstēšanās nav iespējama.

 

Zināšanai

  • Cukura līmeņa norma asinīs tukšā dūšā nedrīkst pārsniegt 6,1 mmol/l
  • Glikozētā hemoglobīna norma diabēta pacientiem ir zem 7 mmol/l
  • Asinsspiediens nedrīkst būt augstāks par 130/80 mm dzīvsudraba staba
  • Kopējais holesterīna līmenis asinīs nedrīkst pārsniegt 4,5 mmol/l
  • Zema blīvuma holesterīns nedrīkst pārsniegt 2 mmol/l
  • Triglicerīdi nedrīkst pārsniegt 1,7 mmol/l

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads