!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Veselīgs dzīves veids - palīdzība sirdij, lai tā būtu vesela

Ja cilvēks nav gatavs mainīt dzīvesveidu un atteikties no neveselīgiem paradumiem, ar zālēm vien sirdi nevarēs uzturēt pie labas veselības.
Ja cilvēks nav gatavs mainīt dzīvesveidu un atteikties no neveselīgiem paradumiem, ar zālēm vien sirdi nevarēs uzturēt pie labas veselības.

Vesela sirds – tas nozīmē iespēju dzīvot priecīgu, veiksmīgu un piepildītu dzīvi. To vēlas katrs! Kā to iemācīties un kā pacientiem būt līdzestīgiem, ja sirdij vajadzīga palīdzība, skaidro Liepājas Reģionālās slimnīcas kardioloģe Iveta Šime.

 

 

– Veselīgs dzīvesveids ir pamatu pamats, lai mūsu sirds būtu vesela. Kā to iemācīties?

 

Sirds veselību nekādā gadījumā nevar nošķirt no cilvēka vispārējās veselības, tāpēc patlaban gan ārsti, gan citi speciālisti visā pasaulē strādā pie tā, lai iemācītu cilvēkiem saprast veselīga dzīvesveida svarīgākos principus. Tos ir svarīgi apgūt un zināt jau no mazotnes – gan ģimenē, gan skolā.

 

– Kas būtu jāievēro un jādara katram cilvēkam, lai saglabātu labu sirds veselību?

 

– Lai tā būtu, pirmām kārtām ir svarīgi jau no mazotnes radināties pie mērenas fiziskās slodzes, lai organisms būtu apmierināts ar šīm aktivitātēm un izjustu tās kā nepieciešamību. Otrs būtisks noteikums ir veselīgs ēdiens. Ēšanai ir jābūt baudai. Tā nav darbība, kas aizvieto kādu lietu, un nav vērts uztraukuma vai bēdu dzēšanai izmantot čipsu paku un pudeli kolas. Pēdējā laikā mūsu valstī ļoti lielu uzmanību velta ēdināšanai skolās. Tas ir labi, taču nekāds ļaunums neradīsies arī tad, ja bērns ēdīs no mājām līdzi paņemtu ēdienu, ar noteikumu, ka viņam garšo tas, ko viņš ēd un ka bērns līdzpaņemto apēd lēni un patīkamā sabiedrībā. Slikti ir tad, ja īsajā starpbrīdī bērns ātri aizskrien uz tuvējo veikalu, nopērk kādu saldo dzērienu un bulciņu un ātri pa ceļam līdz skolai to notiesā. Par ēšanu runājot, ja ģimenē mājās negatavo ēdienu, vēlāk tādā vidē augušam cilvēkam būs ļoti grūti nodrošināt sev veselīgu uzturu. Nepareizs ir uzskats, ka veselīga pārtika ir dārga. Nē, tā nav! Dārzeņi pie mums ir lēti, un tos var veselīgi pagatavot ļoti dažādos veidos. Dārga ir neveselīgā pārtika: čipsi, saldinātie dzērieni un daudz kas cits. Ja vēl cilvēks smēķē – skaidrs, ka tur aiziet kaudze naudas. Slimnīcā es ļoti labi redzu, ka liela daļa slimnieku neēd no rītiem pasniegto putru, jo neuzskata to par normālu ēdienu. Bet tas ir veselīgs ēdiens!

 

Vai varat pateikt, kādā vecumā cilvēkam palielinās risks saslimt ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām?

 

– Visbiežāk tas notiek jau pusaudžu gados, kad mazkustīga dzīvesveida un neveselīgas pārtikas dēļ rodas liekais svars. Ja cilvēks nav gatavs atteikties no neveselīgas pārtikas, kas turklāt satur arī daudz tauku un pārāk daudz sāls, tad kardiovaskulāro slimību risks palielinās ar katru gadu.

 

– Kādi veselības rādītāji katram cilvēkam būtu jākontrolē, lai izvairītos no kardiovaskulārajām slimībām?

 

Pirmām kārtām tas ir auguma garums un svars. Turklāt ne tikai reālais svars, bet arī vēlamais. Lai to noskaidrotu, ir jāaprēķina savs ķermeņa masas indekss (ĶMI). To var noskaidrot, internetā atrodot vietni, kurā, ievadot savus auguma parametrus, var uzzināt rezultātu, kā arī to var aprēķināt pats, svaru kilogramos dalot ar augumu metros, kāpinātu kvadrātā. Par normālu svaru liecina rezultāts robežās no 18,5 līdz 24,9. Tāpat jau no pusaudžu gadiem cilvēkiem vajadzētu iemācīt kontrolēt asinsspiedienu. Mūsdienās to bez maksas var izmērīt ļoti daudzās aptiekās. Tāpat ir jākontrolē asinsaina, lai izvairītos no mazasinības. Un arī holesterīna līmenis ir jāzina. Veselam cilvēkam visi šie rādītāji būtu jākontrolē reizi gadā, un valsts to apmaksā. Savukārt cilvēkam, kuram ir problēmas ar sirds veselību, pirmām kārtām ir svarīgi regulāri lietot zāles, lai šīs problēmas ārstētu. Ja ir pareizi izvēlēti medikamenti, kas uztur minētos rādītājus normas robežās, nemaz nav vajadzīgs tos pārbaudīt daudz biežāk kā reizi gadā.

 

– Ko nozīmē termins – rādītāji ir normas robežās?

 

Es ieskicēšu pašus svarīgākos. Ja veselam cilvēkam asinsspiediena rādījumi atkarībā no slodzes ir 120–140/70–80 mmHg, tad tas ir absolūti normāli. Arī sirdsdarbība līdz pat 90 sitieniem minūtē ir normas robežās, un holesterīna līmenim nevajadzētu pārsniegt 5,4 mmol/l. Ja arī tas ir augstāks, bet visi citi rādījumi ir normas robežās un cilvēks jūtas labi, nav nekādas vajadzības nedaudz paaugstinātu holesterīnu speciāli ārstēt. Jā, protams, var ievērot veselīga dzīvesveida rekomendācijas: pamainīt uzturu vai palielināt fizisko slodzi, lai nākotnē samazinātu kardiovaskulāro slimību risku, bet zāles lietot gan nav nepieciešams. Savukārt kardiovaskulāro slimību pacientiem, lielākoties gados veciem cilvēkiem, asinsspiedienu vajadzētu noturēt 140/80 mmHg robežās. Ja tas ir augstāks, ir jālieto zāles. Sirdsdarbības frekvence (sitieni minūtē) varētu būt ap 60, bet holesterīna līmeni šiem cilvēkiem vajadzētu analizēt sīkāk, pa frakcijām: sekot arī zema blīvuma holesterīna rādījumam, kas nedrīkstētu pārsniegt ciparu 2, bet ideālā variantā tam vajadzētu būt no 1,6 līdz 1,8 mmol/l. Tāpat jāzina triglicerīdu un augsta blīvuma holesterīna līmenis.

 

– Kāda ir jūsu pieredze – vai kardiovaskulāro slimību pacienti, kam nepieciešams šos rādītājus koriģēt ar medikamentiem, to apzinīgi arī dara?

 

Ne visi! Visvairāk grēko pacienti ar paaugstinātu asinsspiedienu. Kādu brīdi viņi patiešām apzinīgi dzer zāles, līdz asinsspiediens nostabilizējas, un tad domā, ka ir izārstējušies. Seko dažu dienu pauze zāļu lietošanā, kā rezultātā tādi pašdarbnieki nereti nonāk slimnīcā ar augstu asinsspiedienu. Tas ir ceļš, kā iedzīvoties insultā vai infarktā, tāpēc asinsspiediena korekcijai ir jābūt regulārai un bez pārtraukumiem. Tāpat ir jākoriģē holesterīna līmenis. Te es gribu pateikt, ka mūsdienās farmācijas speciālisti seko līdzi tam, lai 21.gadsimta cilvēkiem būtu ērti lietojamas zāles. Tas nozīmē, ka vienā tabletē vai kapsulā ir kombinēti divi vai pat trīs preparāti, tāpēc to lietošana cilvēkiem ievērojami atvieglo dzīvi. Industrija ir pacientiem pretim nākoša, bet viņiem pašiem arī jābūt gataviem sadarboties. Bet tikpat svarīgi kā lietot medikamentus, lai nostabilizētu savus veselības rādījumus, ir koriģēt arī dzīvesveidu.

Es vēl gribēju pieminēt, ka daudziem kardiovaskulāro slimību pacientiem nopietna problēma ir cukura diabēts, kas lielākoties iegūts tieši neveselīga dzīvesveida dēļ – galvenokārt par daudz un neveselīgi ēdot un par maz kustoties. Ja šos ieradumus maina, arī cukura līmenis noregulējas. Ja cilvēks nepievērš uzmanību paaugstinātajam cukura līmenim, tā iespaidā tiek bojāti ne tikai lielie, bet arī sīkie asinsvadi. Rezultātā cieš orgāni, ko šie asinsvadi apasiņo. Tie nesaņem pietiekami daudz skābekļa un tajos rodas bojājumi. Tāpat cukura diabēts veicina redzes bojājumus. Tāpēc īpaši tad, ja cilvēks ir apaļīgs, jau no pusaudžu vecuma ir svarīgi kontrolēt cukura līmeni asinīs. Bet ļoti, ļoti svarīgi ir veselīgi ēšanas ieradumi un kustības.

 

– Ar ko šajā ziņā vajadzētu sākt?

 

Ir jāmaina sava attieksme pret dzīvi un apkārt notiekošo, atrodot tajā ne tikai slikto un iemeslus, kāpēc dusmoties, bet arī prieku. Manuprāt, ļoti, ļoti reti cilvēka dzīvē nav iespējams atrast nekādu prieku. Prieku var radīt gan saulains, gan apmācies, gan arī lietains laiks. Nākamais nosacījums ir ieviest savā dzīvē pavisam vienkāršas fiziskās aktivitātes. Pati vienkāršākā un visiem vispieejamākā ir staigāšana – tā ir ļoti veselīga un iepriecinoša. Cilvēkiem, kam netīk vieniem doties pastaigās, es iesaku nospraust sev kādu mērķi. Piemēram, aiziet līdz tai un tai vietai, apsēsties un izlasīt rīta avīzi. Vai paņemt līdzi termosa krūzi ar kafiju un izdzert. Vai iet uz veikalu pa apkārtceļu, nevis prasīt pašvaldībai brīvbiļeti, lai vienu pieturu aizbrauktu ar autobusu vai tramvaju. Bieži vien pastaiga divas reizes dienā ir noderīgāka par vienu otru medikamentu. Tādās pastaigās pa īstam var izbaudīt katru gadalaiku, var vērot cilvēkus un pat iepazīties ar citiem cilvēkiem, iegūt labus draugus vai vismaz paziņas, ar ko parunāt. Tā dara cilvēki visā pasaulē. Nākamais, protams, ir ēdienkartes izvērtēšana. Par dārzeņiem es jau teicu un gribu atgādināt arī par nepieciešamību iekļaut ēdienkartē zivis.

Vēl es noteikti gribu atgādināt par zobu veselību. Manuprāt, pirms 20 gadiem ar zobu veselību pacientiem nebija tik slikti kā tagad. Īpaši slimnīcā mēs, ārsti, to redzam ļoti labi. Šī problēma ir gan veciem cilvēkiem, gan jauniešiem, gan arī cilvēkiem darbspējīgā vecumā. Tāpēc, manuprāt, šī problēma ir jārisina valsts un pašvaldību līmenī. Dažkārt ir pat tā, ka nav vērts ārstēt citas slimības pirms pacientam nav salaboti zobi, jo slimi zobi ir infekcijas avots.

 

– Ko saka jūsu pieredze – kurus ieradumus cilvēkiem ir visgrūtāk mainīt?

 

Manuprāt, visgrūtāk ir atteikties no smēķēšanas. Tā ir patiešām ļoti smaga atkarība. Otra lielākā problēma ir ēšanas ieradumu maiņa. Ir cilvēki, kam ļoti daudz kas negaršo. Labi, tad mēģināsim citādi! Turpiniet ēst to pašu, ko esat pieradis ēst, bet ar vienu noteikumu: samaziniet porcijas un nenašķojieties starp ēdienreizēm! Tad pamazām eksperimentējiet ar kaut ko jaunu un papildiniet savu ēdienkarti. Daudziem neklājas viegli arī ar pievēršanos fiziskajām aktivitātēm. Visgrūtāk šajā ziņā ir tiem cilvēkiem, kuriem nav neviena, ar ko kopā doties pastaigās. Vieglāk, ja ir kāds mājdzīvnieks, kas jāved pastaigā. Ja nav, tad, kā jau es teicu, ir jānosprauž sev kāds mērķis.

 

– Ja tomēr cilvēks ir līdzestīgs un maina savu dzīvesveidu, pēc cik ilga laika ir jūtami pirmie uzlabojumi? Kādi tie ir?

 

Tas notiek ātri – jau pēc pirmajiem trim mēnešiem cilvēks jūt pozitīvas izmaiņas. Ja ir bijis paaugstināts asinsspiediens, regulāri lietojot izrakstītos medikamentus, tas nostabilizējas 4–7 nedēļu laikā. Līdz ar to rodas plašākas iespējas fiziskajām aktivitātēm. Ja cilvēks kādu laiku ir regulāri gājis pastaigāt, nemaz nerunājot par aktīvākām fiziskajām nodarbēm, samazinās svars. Ja samazinās svars, uzlabojas pašsajūta. Visa tā rezultātā uzlabojas arī izskats, garastāvoklis, cilvēks kļūst dzīvespriecīgāks, un visa viņa dzīves kvalitāte mainās uz labo pusi.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Sievietes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads