!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Janvāri:

20. decembris – uz izmeklējumiem;

22. decembris – uz speciālistu konsultācijām;

BĒRNIEM LĪDZ 18 G.V. PIERAKSTS PIE ZOBĀRSTA
21.02.2018. no 08:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Zināt svarīgākos sirds veselības mērījumus

Kardiologs Valters Stirna neveselīgu dzīvesveidu un mazkustīgumu sauc par nozīmīgiem sirds asinsvadu problēmu riska faktoriem.
Kardiologs Valters Stirna neveselīgu dzīvesveidu un mazkustīgumu sauc par nozīmīgiem sirds asinsvadu problēmu riska faktoriem.

Sirds asinsvadu slimības ir ļoti nozīmīga sabiedrības veselības problēma un ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Par mūsdienīgām ārstēšanas iespējām un vienkāršiem veselības mērījumiem, kas signalizē par šo slimību tuvošanos, stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs Valters Stirna.

 

– Trīs gadi pagājuši, kopš esat pievienojies Liepājas reģionālās slimnīcas invazīvo kardiologu komandai. Vai darba apjoms ar katru gadu palielinās, vai ir zināms līdzsvars?

 

– Nevarētu teikt, ka tas būtiski palielinās, strauju lēcienu nav, bet ir svarīgi uzsvērt, ka invazīvās kardioloģijas attīstībai Liepājas slimnīcā ir būtiska nozīme Kurzemes reģiona veselības aprūpes pakalpojumu klāstā kopumā. Angioplastija ir mūsdienu zelta standarts miokarda infarktu ārstēšanā. Sirds asinsvada nosprostojuma vai sašaurinājuma atvēršana maksimāli īsā laikā ar mazinvazīvu metodi ir efektīva iespēja glābt cilvēka dzīvību un atgriezt viņu normālā, pilnvērtīgā dzīvē.

 

– Tas nozīmē, ka tiek samazināts infarkta izraisītu nāves gadījumu skaits.

 

– Tā noteikti var teikt. Veicot mazu dūrienu lokālajā anestēzijā rokas vai kājas artērijā, ar smalku ierīci iekļūstam sirds asinsvados, diagnosticējam vainu, ievadām aizsprostotajā asinsvadā stentu, atverot nosprostoto asinsvadu, un cilvēks ir glābts. To sauc par angioplastijas procedūru.

 

– Visbiežāk pacienti ar infarktu vai pirmsinfarkta stāvokli slimnīcā nonāk ar ātro palīdzību. Kādi ir simptomi, kas liecina par tā tuvošanos?

 

– Visbiežāk tās ir stipras, plēsošas, žņaudzošas sāpes krūtīs, kādu nav ne pie viena cita stāvokļa, cilvēks iepriekš neko tādu – tik sāpīgu un intensīvu – nav piedzīvojis. Ja šīs sāpes ilgst vairāk par 30 minūtēm, to jau var apzīmēt kā infarktu vai pirmsinfarkta stāvokli. Jau pieminētajiem simptomiem var pievienoties galvas reibonis, nespēks, sirdsklauves un pārsitieni, auksti sviedri un tamlīdzīgi. Tad nekavējoties jāmeklē neatliekamā palīdzība. Runājot par pacientiem visā Kurzemē, būtiski ir tas, lai slimnieki ar šādām sūdzībām nenonāktu kādā no Kurzemes pilsētu lokālajām slimnīcām, kur nav invazīvās kardioloģijas iespējas, bet viņus uzreiz vestu uz Liepājas slimnīcu, kur mēs veiksmīgi varam palīdzēt.

 

– Tomēr akūta infarkta pacientu jūsu darbā nav tik daudz, lielākā daļa ir plānveida pacienti.

 

– Tie ir pacienti, kam jau iepriekš bijušas dažādas sūdzības par sirds asinsvadu veselību, ir veikti izmeklējumi pie ģimenes ārsta un nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi, lai pārliecinātos par sirds asinsvadu stāvokli un to, vai šajos asinsvados nav kritiskas situācijas – neveidojas asinsvadu aizsprostošanās. Šo procedūru laikā mēs nereti konstatējam, ka pacientam patiešām ir sirds asinsvadu sašaurinājums jau 80–90% apmērā, kas pēc neilga laika draud pāraugt akūtā infarktā. Dažkārt tādos gadījumos mēs varam uzreiz ievietot stentu, lai infarkta attīstību nepieļautu. Bet ir pacienti, kam pirms tam nepieciešama ilgstošāka sagatavošanās, lai veiktu šo procedūru.

 

– Sirds asinsvadu slimību pacientu vidū vairāk ir vīriešu vai sieviešu?

 

– Tur nav būtisku atšķirību – abu dzimumu pacientu skaits ir apmēram vienāds.

 

– Tomēr dažādos pētījumos varam lasīt, ka vīriešiem sirds asinsvadu problēmas ir biežāk nekā sievietēm.

 

– Atšķirība ir tā, ka vīriešus šīs slimības piemeklē 10–15 gadus ātrāk – ap 50–55 gadu vecumu, kamēr sievietēm tās aktualizējas pēc 60–65 gadu vecuma. Viens no galvenajiem iemesliem pāragrām sirds un asinsvadu slimībām vīriešu vidū ir smēķēšana. No katriem desmit pāragriem infarktiem 8–9 ir vīriešiem smēķētājiem.

 

– Mūsdienās ir tik daudz informācijas par veselīgu dzīvesveidu. Vai tas situāciju neuzlabo?

 

– Uzlabo tiem, kas vēlas šo informāciju savā dzīvē izmantot. Ir cilvēki, kas to dara labprāt, bet ir tādi, kas ignorē visu: gan lasīto, gan ārstu teikto. Tomēr es uzskatu, ka šī informācija cilvēkiem ir jādod. Tai jābūt ārstniecības iestādēs dažādu informatīvo materiālu veidā, par to ārstiem ir jārunā ar saviem pacientiem, par veselības uzlabošanas jautājumiem ir jāraksta preses izdevumos un citos masu informācijas līdzekļos, lai tā būtu vienkārši pieejama pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, un gan jau kaut kas no tā visa noderēs.

 

– Informatīvajos materiālos par sirds veselību tiek uzsvērti svarīgākie veselības mērījumi, kuri katram cilvēkam būtu jāzina. Kā pirmo vienmēr min asinsspiedienu. Kāpēc to ir svarīgi zināt?

 

– Paaugstināts asinsspiediens ir galvenais iemesls dažādām veselības problēmām galvā, sirdī, nierēs, rokās, kājās un citos orgānos un ķermeņa daļās. Statistikas dati liecina, ka pusei Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens, taču tikai puse no viņiem par to zina. No tiem, kas zina, tikai puse hipertensiju ārstē. Un tikai pusei no tiem, kas ārstē, terapijas rezultāts ir efektīvs. Līdz ar to mēs nonākam pie secinājuma, ka pavisam neliela daļa pacientu veiksmīgi risina šo problēmu, bet tas ir ļoti svarīgi.

 

– Netrūkst cilvēku, kas gadiem ilgi netraucēti ar šo problēmu sadzīvo un nesūdzas par sliktu pašsajūtu.

 

– Tā mēdz būt, taču tas nenozīmē, ka paaugstinātais asinsspiediens šajā laikā nedara savus ļaunos darbus. Tas rada ļoti lielu slodzi gan sirdij, gan asinsvadiem, un pasliktinās to vielmaiņa – asinsvados sāk veidoties sašaurinājumi, sabiezējumi un holesterīna plātnes, kā arī var veidoties infarkts un insults. Turklāt sen vairs neatbilst patiesībai mīts, ka paaugstināts asinsspiediens ir vecu cilvēku problēma.

 

– Arī pulsa sitienu kontroli min kā svarīgu veselības mērījumu.

 

– Ja agrāk par ideālo variantu, cilvēkam atrodoties miera stāvoklī, uzskatīja 60–90 pulsa sitienus minūtē, tad pēdējā laikā nostādnes ir mainījušās un par ideālo variantu kardiologi uzskata 50–70 sitienus minūtē. Taču, ja jauniem cilvēkiem šo sitienu skaits ir lielāks, tas nenozīmē, ka tūlīt jāārstējas, jo veselam cilvēkam tā uzskatāma par individuālu īpatnību. Tomēr ir virkne slimību, piemēram, sirds mazspēja, koronārā sirds slimība, stāvoklis pēc pārciesta infarkta un citas, kad pulsa sitieni minūtē ir nopietni jākontrolē un, ja nepieciešams, ar medikamentiem jāsamazina. Tomēr pazemināt pulsa robežu zem 50 sitieniem minūtē ir kaitīgi.

 

– Vēl viens no būtiskiem sirds veselības mērījumiem ir holesterīna līmenis asinīs, kas gandrīz vai kļuvis par mūslaiku biedu. Palīdziet, lūdzu, saprast, kad ir jāsāk uztraukties?

 

– Holesterīns – tauku un olbaltumu substance – iedalās augsta blīvuma jeb labajā un zema blīvuma jeb sliktajā. Es izteikšos mazliet tēlaini. Sliktais holesterīns varētu būt kā autobuss, kas apstājas neatļautā vietā, aizsprostojot ceļu, t.i., cilvēka asinsvadus. Tad ierodas ceļu policists – labais holesterīns – kurš šo autobusu, šo slikto holesterīnu, pavada projām – ārā no organisma. Normāli kopējam holesterīna līmenim vajadzētu būt līdz 5 mmol/litrā. Sliktajam holesterīnam nav apakšējās robežas – jo tā ir zemāka, jo labāk. Savukārt labajam holesterīnam nav augšējās robežas – jo augstāk, jo labāk. Lai tiktu pie šādas attiecības, ir jāievēro divas būtiski svarīgas dzīvesveida nianses. Pirmkārt, veselīgs uzturs. Ap 90% Latvijas iedzīvotāju ēd neveselīgi, kam iemesls ir lielveikalos nopērkamā pārtika, kur tikai pavisam neliela daļa uzskatāma par veselīgu. Lai savu uzturu sauktu par veselīgu, no tā vajadzētu izslēgt treknus piena produktus, treknu cūkgaļu, hidrogenētos taukus, lētās augu eļļas, ātrās ēdināšanas piedāvātos produktus un citu. Otrkārt, fiziskās aktivitātes. Ja 30–40 gadus vecs cilvēks uz manu jautājumu par fiziskajām aktivitātēm atbild: es daudz staigāju kājām, tad mana atbilde ir – daudz staigāt jūs varēsiet 70 gadu vecumā. Šādā vecumā ir jākustas tā, lai mugura  slapja. Un tā vismaz 30 minūtes dienā, pat vairāk. Tie ir pamatfaktori, kas samazinās holesterīna līmeni un uzlabos sirds un asinsvadu veselību un organisma vispārējo stāvokli.

 

– Kā asinsvadu veselībai kaitē paaugstināts cukura līmenis asinīs?

 

– Tas bojā asinsvadu iekšējo sieniņu izklājošo endotēliju, kas ir cilvēka organisma lielākais orgāns. Tāpēc arī to ir tik svarīgi kontrolēt.

 

– Palielinātu svaru arī vienmēr atzīmē kā vienu no sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, tomēr sabiedrībā cirkulē arī uzskats, ka palielināts svars cilvēkam ir slimas sirds sekas. Kā tad īsti ir?

 

– Visbiežāk tomēr liekais svars ir primārs, jo tas ir cieši saistīts ar paaugstinātu holesterīna līmeni, palielinātu asinsspiedienu, paaugstinātu cukura līmeni, mazkustīgu dzīvesveidu un nepareizu uzturu – tātad visiem tiem faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību.

 

– Jūs jau minējāt fiziskās aktivitātes, bet pacienti, kuriem ir sirds asinsvadu problēmas, dažkārt pavisam apzināti no tām izvairās, uzskatot, ka tās nodarīs sliktu viņa jau tā slimajai sirdij.

 

– Šī nostāja man ir ļoti labi zināma, bet vismaz maniem pacientiem ļoti skaidrs ir arī mans uzstādījums: jūs ne tikai drīkstat, bet jums vajag kustēties! Izņēmums, protams, ir tikko pārciests insults vai infarkts, pēc kura vispirms jāatveseļojas. Pēc tam pat šiem pacientiem pakāpeniski jāatgriežas pie kustību režīma. Pārējiem pacientiem noteikti jāatrod sev tīkamākās fiziskās aktivitātes un jāvelta tām laiks, nemaz nerunājot par pilnīgi veseliem cilvēkiem, kam sportošanai vajadzētu būt ikdienas sastāvdaļai.

 

Pieci būtiskākie sirds un asinsvadu slimību riska faktori

  • Paaugstināts asinsspiediens
  • Smēķēšana
  • Paaugstināts cukura līmenis asinīs
  • Mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars
  • Augsts holesterīna līmenis

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Diabēta dienas avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads