Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Kardiostimulators palīdz sirdij strādāt pareizi

Parasti pacients sirds stimulatora darbību īpaši nejūt. Vienkārši viņam vairs nav galvas reiboņu vai citu simptomu, kas ir traucējuši un kā dēļ viņam nepieciešams stimulators, stāsta Valters Stirna.
Parasti pacients sirds stimulatora darbību īpaši nejūt. Vienkārši viņam vairs nav galvas reiboņu vai citu simptomu, kas ir traucējuši un kā dēļ viņam nepieciešams stimulators, stāsta Valters Stirna.

Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr funkcionē viņa sirds. Sirdij saraujoties, mūsu organisms tiek nodrošināts ar asinīm un tātad arī ar nepieciešamo skābekli un barības vielām. Taču ne mazums cilvēku sirgst ar dažādām sirds slimībām, un viņiem ir nepieciešami sirds stimulatori.

Par to, kādos gadījumos tiek izmantoti elektrokardiostimulatori un kā tie darbojas, jautājām Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvajam kardiologam, aritmologam Valteram Stirnam.

 

Kādi parasti ir iemesli, kāpēc cilvēkam vajadzīgs elektrokardiostimulators?

 

Cilvēkam kardiostimulators ir vajadzīgs tad, ja viņa sirds strādā pārāk lēni. Piemēram, ja cilvēks zaudē samaņu un viņam vienlaikus konstatē arī zemu pulsu, ko parasti fiksē elektrokardiogrammā, tad ir diezgan droši, ka cilvēkam ir nepieciešams sirds stimulators. Dažiem cilvēkiem nepieciešams īpašs kardiostimulatora veids, ko sauc par sirds resinhronizācijas iekārtu, kas nodrošina abu sirds daļu vienlaicīgu jeb sinhronu darbību.

 

Kā darbojas elektrokardiostimulators?

 

Kardiostimulators ir neliela medicīniska ierīce, kas kontrolē sirds ritmu, tādējādi uzturot regulāru sirdsdarbību. Pēc izmēra tā ir aptuveni kā ceturtā daļa no parasta viedtālruņa izmēra. Kardiostimulatori ir aprīkoti ar bateriju, kas aizņem lielāko daļu no ierīces un nelielu mikroshēmu, kas ir kā neliels datora procesors, ko var ieprogrammēt, lai iestatītu elektrokardiostimulatora ātrumu, enerģijas izvadi un daudz dažādu citu parametru. Atšķirībā no veida, tie var būt aprīkoti ar vienu, diviem vai trijiem elektrodiem (vadiem), kuri caur centrālo vēnu tiek ievadīti sirds dobumos. Stimulators vienlaikus nolasa sirdsdarbības esamību vai neesamību un dod elektrisku impulsu tad, kad tas ir nepieciešams.

 

Kādu veidu sirds stimulatori patlaban ir pieejami?

 

Latvijā ir pieejami trīs veidu sirds stimulatori. Ir sirds stimulators, kam ir tikai sirds stimulēšanas funkcija. Otrs veids ir implantējamie kardioverteri-defibrilatori, kuriem ir defibrilācijas funkcija un kurus pielieto tad, ja pacientam sākušies dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi. Nereti mēs varam redzēt filmās, kad cilvēkam, kuram ir apstājusies sirds, mediķi ar īpašu tehnisku ierīci veic sirds defibrilāciju. Pēc tāda paša principa darbojas arī implantējamie kardioverteri-defibrilatori, un tā jau ir dzīvību glābjoša funkcija, ko veic šāds mazs aparātiņš. Savukārt trešais pamatveids ir sirds resinhronizācijas iekārta jeb CRT, kā arī ir šo trīs pamatveidu dažādas kombinācijas.

 

Kādos gadījumos implantē kardioverteri-defibrilatoru? Kā tas darbojas?

 

Implantējamais kardioveteris-defibrilators (ICD) ir paredzēts, lai ārstētu ļoti nopietnas sirds ritma problēmas. Brīdī, kad cilvēkam ar dzīvību apdraudošu aritmiju ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, kardioverteris-defibrilators veic elektrošoku, lai atjaunotu normālu sirds darbību. Ierīci izmanto pacientiem, kuriem ir vai nu sirds kambaru tahikardija, vai sirds kambaru fibrilācija, kas ir dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi. Principā tā ir klīniskā nāve. Ja pacientam netiek sniegta palīdzība dažu minūšu laikā, tad iestājas bioloģiskā nāve. Lai tas nenotiktu, implantējamā ierīce nepārtraukti uzrauga sirdsdarbības ritmu un ir ieprogrammēta, lai atjaunotu dabisko ritmu un novērstu šoka nepieciešamību. Taču ir gadījumi, kad aparāts nostrādā nepamatoti.

 

Kā defibrilators darbojas, vai pacients jūt, ka tas nostrādā nepamatoti?

 

Ja kardioveteris-defibrilators, jeb ICD nostrādā tad, kad vajag, tas parasti elektrošoku neveic uzreiz. Aparāts konstatē, ka cilvēkam ir iestājusies, piemēram, sirds kambaru tahikardija vai fibrilācija, un tas uzlādējas, lai veiktu vienu elektriskā impulsa izlādi. Paiet aptuveni pusminūte, ICD it kā ļauj cilvēkam zaudēt samaņu, un tikai tad notiek izlāde.Taču, ja kardioveteris-defibrilators nepamatoti ir veicis elektrošoku, pacients to jūt, un tas nav nekas patīkams. Mūsdienās kardioveteri-defibrilatori tiek nemitīgi attīstīti un uzlaboti, lai nebūtu tā, ka pacientam pie normālas sirdsdarbības un esot pie samaņas, nostrādā ICD. Tas pacientam ir ļoti liels un sāpīgs trieciens. Lielākā daļa šo stimulatoru arī „pīkst”, lai brīdinātu cilvēku, ka tūlīt būs izlāde un viņš pagūtu apsēsties vai notupties, kā arī, lai apkārtējie cilvēki nepieskartos viņam brīdī, kad notiek izlāde.

 

Tas nozīmē, ja cilvēkam ir šāds stimulators, tad viņš ir informēts par tā darbību un zina ar ko rēķināties?

 

Protams. Cilvēku informē, kāpēc viņam šādu stimulatoru liek, ka tas ir dzīvību glābjošs aparāts, ka var būt gan nepamatotie elektrošoki, gan pamatotie. Iesākumā vienmēr stimulatoru ņem uz pārbaudi, lai paskatītos, vai tas ir nostrādājis tad, kad vajag. Ja tā, tad pacientam sakām, ka šis aparāts viņam ir izglābis dzīvību. Tieši tas ir iemesls, kāpēc mēs šo aparātu esam implantējuši. Ja pacientam nepamatotie šoki ir pārāk bieži, tad viņš lūdz izņemt šo aparātu. Bet mūsdienās tas ir arvien retāk, jo kardioveteri-defibrilatori nepārtraukti tiek pilnveidoti, lai nebūtu šie nepamatotie šoki, lai tas nostrādā tikai tad, kad vajag.

 

Kādos gadījumos pacientam ievieto sirds resinhronizācijas iekārta (CRT)?

 

Sirds resinhronizācijas iekārtu liek ļoti specifiskiem sirds mazspējas slimniekiem, kuriem sirds labais un kreisais kambaris nestrādā sinhroni, proti, katrs no tiem saraujas dažādos laikos, kas var izraisīt sirds mazspējas simptomu pastiprināšanos, piemēram, elpas trūkumu, nogurumu, ātru vai neregulāru sirdsdarbību u.c.. Sirds resinhronizācijas iekārta, nosūtot sirdij nelielu elektrisko impulsu, nodrošina abu sirds daļu vienlaicīgu saraušanos, kas ir ļoti, ļoti būtiski.

 

Kā tiek implantēts sirds stimulators?

 

Sirds stimulatora implantēšana ir samērā vienkārša procedūra. Parasti to implantē zem kreisā atslēgas kaula zemādā, kur ir ļoti piemērota vieta stimulatora novietošanai, jo tieši blakus atrodas centrālā vēna caur kuru ievada elektrovadus, kurus ievieto sirdī. Tad, kad elektrovadi iznāk no vēnas, tos ieskrūvē stimulatorā, kuru turpat piešuj pie zemādas audiem vai muskuļiem. Ķirurgs kreisā pleca rajonā izdara nelielu 3-4 centimetru lielu griezienu, kur tiek sagatavota vieta pašam stimulatoram. Procedūra notiek lokālā narkozē. Pirms tam pacientam tiek iedoti nomierinoši līdzekļi. Implantēšana ilgst apmēram 40 minūtes. Nākamajā dienā pacients jau var doties mājās. Pēc tam ikdienā pacients stimulatora darbību vispār nejūt. Ja sirds ir apstājusies vai „nobuksējusi”, stimulators to nokontrolē, dod elektrisko impulsu un pacientam nav pat nojausmas, ka viņa sirds nav nostrādājusi.

 

Kurās slimnīcās Latvijā veic sirds stimulatoru implantācijas procedūras?

 

Sirds stimulatorus implantē Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas nodaļā, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers un bērniem – Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā. Savukārt pārbaudes veic jau pieminētajās slimnīcās, kā arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā un dažos ambulatorajoa centros Rīgā.

 

Kādos gadījumos pēc stimulatora ievietošanas pacienta novērošanai izmanto CardioMessenger?

 

Cardio Messenger ir tālas darbības nolasīšanas un arī programmēšanas ierīce, kas spēj laikus noteikt, vai pacientam parādās kādi ļoti nozīmīgi sirds ritma traucējumi. Parasti tā atrodas pacientam pie gultas un vairākas reizes diennaktī nolasa pacienta sirds stimulatora informāciju un nosūta to ārstam uz datoru. Šo informāciju ārsts var redzēt un gadījumā, ja tas ir nepieciešams, uzaicināt pacientu uz konsultāciju. Šāda veida kardiomonitoru parasti izmanto pacienti, kuriem ir ievietoti augstas sarežģītības stimulatori - defibrilatori vai sirds resinhronizācijas iekārtas, jo šādas ierīces parasti ievieto smagas sirds mazspējas slimniekiem. Arī Liepājā mums ir vairāki pacienti, kuriem ir šādi attālināti kardiomonitori.

 

Cik bieži pacientam ar sirds stimulatoru jāierodas pie ārsta aritmologa uz pārbaudi?

 

Standarta variantā pārbaude jāveic vienu reizi gadā. Ir dažādi apsvērumi kāpēc mēs aritmologi to darām biežāk vai retāk, bet par to tad es informēju pacientu individuāli.

 

Vai cilvēkam ir jānēsā līdzi kāda zīmīte, kur rakstīts, ka viņam ir implantēts sirds stimulators?

 

Pacientam jānēsā līdzi sirds stimulatora pase, kuru parasti rekomendēju nesāt kopā ar citiem personas identifikācijas dokumentiem. Arī uz visām pārbaudēm es pacientiem lieku ņemt līdzi sirds stimulatora pasi, lai zinātu kāds stimulators viņam ir ievietots, kas būtiski atvieglo manu darbu. Tāpat, ja pacients ir lidostā vai kādā valsts ēkā, kur tiek ievērota pastiprināta drošība, viņam būs nepieciešams šis dokuments.

 

Vai stimulators var pats no sevis izslēgties?

 

Stimulators bez iemesla nevar izslēgties. Kad pacients atnāk uz ikgadējo pārbaudi, tad pirmā informācija, ko mēs iegūstam, ir baterijas izmantošanas ilgums. Turklāt pēc baterijas derīguma termiņa beigām, kas vidēji ir desmit gadu, stimulators apmēram uz pusgadu ieslēdzas drošības režīmā. Parasti mēs cenšamies līdz tam nenonākt. Kad redzam, ka baterija darbosies vēl pāris mēnešus, mēs pacientu pierakstām rindā uz sirds stimulatora nomaiņu. Tad, kad beidzas pusgads drošības režīmā, tad gan stimulators izslēdzas un vairs nestrādā, bet tādi gadījumi ir ļoti, ļoti reti.

 

Pie zālēm organisms mēdz pierast un vairs nereaģēt. Vai pie stimulatora darbības arī tā var notikt?

 

Pie stimulatora darbības var pierast tādā viedā, ka pati sirsniņa paliek azvien „slinkāka”. Mūsu organisms ir slinks, jo tam mazāk ir kaut kas jādara, jo mazāk tas arī grib darīt. Tieši tāpat ir arī ar sirsniņu, jo biežāk strādā sirds stimulators, jo tā mazāk pati grib strādāt. Pārbaudēs mēs cenšamies optimizēt stimulatora darbību, lai tas strādā pēc iespējas retāk, jo tā ir dabīgāk pacientam. Ir pacienti, kuriem stimulators strādā gandrīz 100% no laika. Tad mēs sakām, ka pacients ir stimulatora atkarīgs, un tad šeit neko nevar darīt. Pirmajā laikā pēc stimulatora ievietošanas var mainīties, tā saucamais, stimuālcijas slieksnis. Strāva parāda to cik spēcīgs impulss ir nepieciešams, lai sirds reaģētu uz impulsu un notiktu saraušanās. Ir dažādas situācijas, kad stimulācija ir nepieciešama spēcīgāka vai vājāka dažādu infekciju, iekaisumu, un citu slimību dēļ. Bet tā, ka pacientam pēc laika stimulators vairs nestrādā, tāpēc, ka viņš būtu pieradis - tā nav.

 

Vai pacientam kļūst labāk uzreiz pēc stimulatora implantēšanas?

 

Tas notiek ļoti individuāli, bet jau tajā brīdī, kad mēs pacientam ievietojam pagaidu stimulatoru, kas ir kā „tilts” līdz brīdim, kad viņam ievietos pastāvīgu stimulatoru, pacienti mēdz teikt, ka viņiem ir it kā atvērusies otrā elpa. Tomēr parasti pacients stimulatora darbību īpaši nejūt. Vienkārši pacientam vairs nav galvas reiboņu vai citu simptomu, kas viņam ir traucējuši un kā dēļ viņam nepieciešams stimulators. Viņš jūtas pilnīgi normāli, kā būtu jājūtas cilvēkam bez stimulatora.

 

Vai drīkst iet caur lidostas drošības vārtiem, ja ievietots sirds stimulators?

 

Drīkst iet caur drošības vārtiem gan Saeimas ēkā, gan lidostās, gan citās vietās, kur tiek ievērota pastiprināta drošība. Pacientam pēc implantācijas tiek dots speciāls dokuments, tā saucamā, stimulatora pase, kas ir objektīvs pierādījums, ka viņam ir kardiostimulators un viņš var mierīgi ceļot pa pasauli un staigāt arī valdības ēkās.

 

Un kā ir ar mobilajiem telefoniem?

 

Stimulators mobilajam telefonam pilnīgi noteikti netraucē un arī mobilais telefons stimulatoram strādāt netraucē. Tā kā pacients var droši runāt pa mobilo telefonu. Arī vakarā guļot mobilais telefons var atrasties tuvu pie kreisā pleca, nekādi darbības traucējumi vienai vai otrai ierīcei nav novēroti.

 

Bet, ja ir kāds izmeklējums?

 

Droši var veikt ultrsonogrāfijas, rentgena, datortomogrāfijas izmeklējumus.Vienīgais izmeklējums, ar kuru ir problēmas, ir magnētiskā rezonanse, jo magnētiskais lauks var sabojāt stimulatoru. Ja jāveic magnētiskās rezonanses izmeklējums (pēc statistikas datiem 25% cilvēku, kam ir ievietoti stimulatori, tāds ir nepieciešams), tad stimulators ir jāpārslēdz drošības režīmā. Tas nozīmē, ka pacientam pirms un pēc izmeklējuma ir jānāk pie manis, lai pārslēgtu stimulatoru. Patlaban Liepājā mēs neveicam stimulatoru implantēšanu. Iespējams, tas ir nākamais solis, ko nākotnē varētu darīt. Pagaidām Liepājas Reģionālajā slimnīcā varam veikt stimulatoru pārbaudi vai programmēšanu. Lai saņemtu šo pakalpojumu, pacientam nepieciešami ģimenes ārsta nosūtījumi: viens - pie kardiologa uz konsultāciju, otrs - uz stimulatora pārbaudi. Stimulatoru pārbaudes tiek veiktas par valsts līdzekļiem. Pacientam ir jāmaksā tikai pacienta iemaksa. Obligāti uz pārbaudi jāņem līdzi sirds stimulatora pase. Savukārt, tad, kad nepieciešama stimulatora nomaiņa, es sazinos ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vai Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas kolēģiem un pierakstu pacientu rindā, lai viņam pašam speciāli nav jābrauc uz Rīgu tikai pieraksta dēļ.

 

Vai var nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, ja ir sirds stimulators?

 

Fiziskās aktivitātes, kā lēkšana, skriešana, peldēšana, vannošanās, ūdens atrakciju parka izklaides, sekss, u.c. ir atļautas. Vienīgais, kas nebūs atļauts lielākai daļai pacientu ar sirds stimulatoru, ir profesionālais sports. Taču neviens aritmologs neaizliegs cilvēkam ar stimulatoru nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm un piedalīties amatieru sacensībās. Ja cilvēks nodarbojas ar kontakta sporta veidiem, mēs brīdinām, ka viņam ir jābūt nedaudz uzmanīgākam. Bet par to, ka ar stimulatoru kaut kas varētu notikt, nav jāuztraucas.

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Sirds veselība avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads