!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Iveta Šime: Mediķiem jāpieņem jauni izaicinājumi

Terapijas bloka virsārste Iveta Šime uzskata, ka mūsdienās visiem mediķiem regulāri jāapgūst jaunākais, kas ienāk ārstniecībā.
Terapijas bloka virsārste Iveta Šime uzskata, ka mūsdienās visiem mediķiem regulāri jāapgūst jaunākais, kas ienāk ārstniecībā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas Terapijas bloku, kurā ietilpst iekšķīgo slimību ārstēšanas nodaļas, vada Terapijas Kardioloģijas nodaļas virsārste, kardioloģe Iveta Šime. Viņa stāsta par iecerēm, kuras būtu vērts ieviest ārstniecības kvalitātes uzlabošanai gan vienas slimnīcas robežās, gan valsts mērogā.

 

– Terapijas bloks slimnīcā ieņem nozīmīgu vietu, apkalpojot aptuveni trešo daļu no visiem slimnīcas pacientiem. Uzņemties virsārsta pienākumus nozīmē arī lielus papildu pienākumus līdzās jūsu tiešajam kardiologa darbam.

 

Jā, jā, tagad es no rītiem varu vēlāk iet vizītēs (smejas), jo pirms tām ir piecminūtes gan kopā ar administrāciju, gan mums pašiem savā Terapijas blokā. Vēl jāpagūst izvērtēt situācija Uzņemšanas blokā vai jāapsver slimnieku pārvietošana no vienas nodaļas uz citu. Ir arī citi darbi, un tie visi prasa papildu laiku.

 

– Ar entuziasmu ķērāties pie jaunajiem pienākumiem?

 

Patiesībā iepriekšējā situācija man bija gana komfortabla, un tā mani apmierināja. Desmit gadus strādājot šajā nodaļā, bija izstrādāts darba režīms, lai nebūtu lielu negaidītu pārsteigumu. Bet, kā māca teorijas, lai neiesūnotu, pēc astoņiem, desmit gadiem ir jāpārvietojas: jāpieņem jauni izaicinājumi un kaut kas jāmaina. Man bija pienācis šis laiks, jo lielā omulība profesionalitātei par labu nenāk.

 

– Vai, pieņemot jauno amatu, jau zinājāt, kādas pārmaiņas vēlaties ieviest?

 

Ārsti, kas ir augsti izglītotas personas ar pietiekami augstu pašnovērtējumu un lielā mērā vērsti katrs pats uz sevi, nav tā vienkārši pakļaujami, norādot: tagad jūs darīsiet tā! Man arī nav ne tādu ambīciju, ne ieceru vai vēlēšanās, tāpēc ar manu stāšanos amatā mūsu darbā nav ieviestas kardinālas izmaiņas. Un tas arī nav vajadzīgs. Katram ir izstrādājies savs darba ritms un režīms, ko zināmā mērā labvēlīgi varētu saukt par profesionālo rutīnu, tāpēc ieviest jebkādas pārmaiņas – tas nenotiek tik ātri. Ir kolēģi, kas ir apmierināti savā vietā un neko īpaši mainīt nemaz nevēlas, bet ir arī tādi, kas vēlas attīstīties un darīt kaut ko citu savādāk nekā līdz šim.

 

– Tas nozīmē, ka ir jāpiedāvā jaunas iespējas? Vai tādas pastāv slimnīcas robežās?

 

Es domāju, ja mediķis kaut ko vēlas mainīt savā profesijā, arī vienas slimnīcas robežās šādas iespējas ir pietiekami lielas. Ar to es nedomāju tikai par nonākšanu vadošos amatos, bet tieši profesionālo izaugsmi. Viena no tādām iespējām ir apgūt jauno aparatūru, kas ienāk gan diagnostikā, gan ārstēšanā. Tā ir iespēja celt savu profesionālo varēšanu un arī papildus nopelnīt naudu. Piemēram, kardioloģijā un terapijā tehnoloģiskās iespējas pēdējos gados ir attīstījušās milzu tempos. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi speciālisti, kas ar šīm iekārtām strādā. Tāpēc ir jāgrib mācīties, un iespējas ir.

 

– Tas attiecas gan uz ārstiem, gan medmāsām?

 

Pilnīgi noteikti! Māsām ir jāmācās. Apgūstot jaunas un padziļināt esošās zināšanas, ir iespējas specializēties gan kardioloģijā, gan ķirurģijā, gan endokrinoloģijā un citās specialitātēs. Tikai ir jābūt vēlmei mācīties. Diemžēl nereti uz piedāvājumu padziļināti apgūt kādu specialitāti un uzlabot arī savu materiālo stāvokli atbilde ir vai nu «negribu» vai «man nav laika»! Tad gan ir jāpaliek un jāstrādā visu mūžu tur, kur esi. Kaut gan bez mācīšanās pat tas nav iespējams, jo ārstniecībā ienāk jaunas metodes, jaunas tehnoloģijas, jauni materiāli un daudz kas cits, kas maina līdzšinējo ārstēšanu. To neapgūstot, tikai ar vecajām zināšanām strādāt nav iespējams.

 

– Vai mediķi – gan ārsti, gan māsiņas – ātri pieņem jaunās iespējas?

 

Dažkārt nemaz tik ātri nepieņem! Lielai daļai ārstu patīk sava rutīna un pārbaudītās vērtības, un jaunais bieži vien sākotnēji tiek uzņemts ar zināmu skepsi. Jaunie ārsti gan izmanto visas piedāvātās iespējas mācīties un apgūt jauno. Turklāt es uzskatu, ka mūsu valstī joprojām pietiekami neizmanto iespējas mediķiem mācīties darba vietā. Piemēram, šobrīd tādas iespējas piedāvā P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca – tā ir iespēja citu slimnīcu ārstiem noteiktu laiku pastrādāt kādā no šīs slimnīcas specializētajam nodaļām. Es gribētu, lai Kurzemes zonas ārstiem šādu iespēju radītu Liepājas slimnīcā, kas ir plaša profila reģionālā slimnīca ar lielām iespējām. Citu Kurzemes slimnīcu ārstiem noteikti būtu vērtīgi kādas nedēļas pastrādāt Kardioloģijas nodaļā. Vai Uzņemšanas nodaļā. Vai citur. Tas būtu vērtīgi gan šo ārstu profesionālajai izaugsmei, gan arī pašcieņai, lai pārliecinātos par savām zināšanām un prasmēm vai tās papildinātu. Tas ir līdzīgi kā braucot uz lielajām ārstu konferencēm ārzemēs: ne vienmēr mēs tur uzzinām kaut ko radikāli jaunu, bet ir vērtīgi šajās konferencēs piedalīties kaut vai tāpēc, lai pārliecinātos, ka strādājam vienā līmenī ar citiem Eiropas kolēģiem. Piemēram, vēl padomju laikos bija laba prakse, ka toreizējie terapeiti, kas tagad lielākoties ir ģimenes ārsti, nāca dežurēt slimnīcas Uzņemšanas nodaļā. Tur rodas pavisam cita izpratne. Par šo iespēju esmu runājusi ar  Latvijas Kardiologu biedrības valdes locekli un Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli asociēto profesoru Gustavu Latkovski. Arī viņš domā, ka šādas mācības īpaši vērtīgas būtu nelielo slimnīcu ārstiem.

– Jūs pati diezgan daudz mācāties.

 

Es neteiktu, ka ļoti daudz, bet tāda ir mana darba specifika. Turklāt Latvijā jaunais ienāk daudz straujāk nekā citās Eiropas valstīs. Mums tas ir jāapgūst un jāievieš savā ikdienā. Turklāt Liepājas slimnīcā patlaban notiek lielas pārmaiņas: tiek ieviesta iekšējās elektroniskās saziņas sistēma, kas būs jāapagūst visiem kolēģiem. Šī sistēma dod iespēju veikt katra ārsta darba uzskaiti. Tas sniedz ļoti skaidru priekšstatu par notiekošo, jo dažiem kolēģiem šķiet, ka viņi strādā daudz vairāk nekā citi. Šī uzskaite parāda, ka patiesībā tā nemaz nav. Tad ir jāanalizē, kāpēc radušās tādas izjūtas. Varbūt laiks nav izplānots racionāli, varbūt kolēģis pārāk daudz uzmanības velta mazāk būtiskām lietām utt., bet varbūt gluži pretēji – šim kolēģim, iespējams, ir ļoti smagi pacienti un neskaidri gadījumi, kas prasa papildu laiku ārstēšanai. Tas ir darba lauks, kur mums tagad paveras lielas iespējas vērtēt un analizēt savu darba ikdienu un speciālistu noslogojumu.

– Jums ir vēl citi ierosinājumi, kas saistīti ar darba kvalitātes izvērtēšanu. Pastāstiet, lūdzu, par tiem!

 

Tur gan ir vajadzīga kolēģu piekrišana un atbalsts. Es gribētu, lai mēs laiku pa laikam sava bloka iekšienē vai pat pieaicinot citu bloku ārstus un arī māsas apspriestu tādus sarežģītus gadījumus, kas nav mūsu ārstu ikdiena. Izvērtētu ārstēšanas taktiku, izmantotās ārstniecības metodes, medikamentu izvēli un visu pārējo, kā arī vērtētu rezultātus. Manuprāt, tas būtu ļoti noderīgi, jo arī citi kolēģi varētu no šiem gadījumiem mācīties, kā arī šādu gadījumu apspriešanā varētu parādīties jauni ārstēšanas aspekti. Šādu pacientu mums ir pietiekami daudz, bet, lai tas notiktu, kolēģiem ir jāsagatavojas.

– Vai, jūsuprāt, ir kādas pārmaiņas, kas būtu nepieciešamas, bet to īstenošanā ir nepieciešama valsts palīdzība?

 

Jā, tādas ir. Turklāt šie jautājumi ir vienkārši, un mēs esam tos apsprieduši arī Kardiologu biedrībā. Liepājas slimnīcā ir tādas kardioloģiskās ārstēšanas iespējas, kādu nav citās Kurzemes zonas slimnīcās, tāpēc nereti pie mums akūtā stāvoklī nogādā kādu pacientu no citurienes. Būtu tikai loģiski, ja pēc akūtā stāvokļa izārstēšanas šis cilvēks varētu atgriezties slimnīcā savā dzīvesvietā un turpinātu atveseļošanos, ko šajā slimnīcā pilnā apjomā var nodrošināt. Taču patlaban valstī pastāvošā veselības aprūpes organizēšanas kārtība paredz, ka pacientu ar Katastrofu medicīnas centra palīdzību var nogādāt augstāka līmeņa slimnīcā, bet ne otrādi, kas, manuprāt, ir absurds. Manis pieminētajā gadījumā ārstēšanās pacientam un viņa tuviniekiem būtu daudz labāka un arī lētāka. Tie ir vienkārši loģistikas jautājumi, kas jāsakārto valsts līmenī. Otrs – tā ir vienotas datu bāzes ieviešana. Saucam to par e-veselību vai kā citādi, bet tas nav normāli, ka mūsdienās valstī nav vienotas pacientu datu bāzes, kurā, ja nepieciešams, varētu uzzināt par pacienta iepriekšējo ārstēšanos un veiktajiem izmeklējumiem. Nemaz nerunājot par to, ka vienotās datu bāzes neesamības dēļ visā valstī tiek veikts bezjēdzīgi daudz atkārtotu izmeklējumu, par ko maksā gan paši pacienti, gan valsts. Vienotā datu bāze ļoti atvieglotu pacientu ārstēšanu un ietaupītu gan pacientu, gan valsts naudu. Trešais ir man joprojām nesaprotamās atšķirīgās izmaksas par izmeklējumiem stacionārā vai ambulatori. Man nav saprotams, kā izmaksu atšķirības veidojas, ja reiz izmeklējumus veic ar vienu un to pašu aparatūru un to dara vieni un tie paši speciālisti.

– Ministru prezidents Māris Kučinskis sola, ka pirmais uzlabojums, īstenojot iecerēto veselības aprūpes reformu, būs rindu mazināšana jau no nākamā gada.

 

Manuprāt, Liepājas slimnīcā nav iemeslu žēloties par garām rindām. Nedaudz ilgāk ir jāgaida vienīgi uz magnētiskās rezonanses izmeklējumiem.

– Kā, jūsuprāt, pacienti paši varētu aktīvāk iesaistīties savu veselības problēmu risināšanā?

 

Svarīga ir pacienta līdzestība savas slimības ārstēšanā. Ārstam zūd motivācija, ja pacients pie viņa nāk gadiem ilgi, taču konsekventi neievēro noteikto ārstēšanās režīmu: nelieto vajadzīgos medikamentus, neseko savam veselības stāvoklim, neko nedara, lai mainītu savu kaitīgo dzīvesveidu un tā tālāk. Bez tā ārsts viens pats ir bezspēcīgs un uzlabojumus nevar gaidīt. Ārstēšanās ir ārsta un pacienta abpusēja sadarbība. Vēl es gribētu lūgt no pacientiem sapratni par to, ka daudzi izmeklējumi izriet cits no cita, tāpēc tie ir jāveic tādā kartībā, kādā ārsts to ir nozīmējis, nevis pēc pacienta paša ieskatiem. Katra nākamā izmeklējuma nepieciešamība bieži vien balstās iepriekšējā izmeklējuma atradnē. Tāpēc tie tiek nozīmēti loģiskā pēctecībā. Iespējams, nākamais būs vajadzīgs, bet tikpat labi slimības iemesls var būt skaidrs un tālāki izmeklējumi nav nepieciešami. Pacientiem ir jāuzticas ārstiem.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads