Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Antikoagulanti – optimālas terapijas izvēle katram pacientam

Valters Stirna: "Protams, vienmēr priekšroka tiek dota jaunajiem antikoagulantiem, jo tie ir efektīvāki, pacientam drošāki."
Valters Stirna: "Protams, vienmēr priekšroka tiek dota jaunajiem antikoagulantiem, jo tie ir efektīvāki, pacientam drošāki."

Pacientiem ar ātriju fibrilāciju, jeb mirdzaritmiju gadījumos, kad veikta perkutāna koronāra intervence (sirds asinsvadu stentēšana), jālieto speciāli asins šķidrinoši medikamenti - antikoagulanti, lai mazinātu išēmiska insulta risku, nepalielinātu asiņošanu un stenta trombožu biežumu. Par to, kas jāņem vērā izvēlētos antikoagulantus, jautājām Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvajam kardiologam, aritmologam Valteram Stirnam.

 

Cik bieži praksē ir gadījumi, kad jāveic perkutāna koronāra intervence (sirds asinsvadu stentēšana) pacientiem ar ātriju fibrilāciju (mirdzaritmiju)?


Par to, cik bieži mirdzaritmijas pacientiem jāliek sirds asinsvadu stents, statistikas dati dažādos informatīvos avotos ir atšķirīgi – no  dažiem procentiem līdz pat 50% un vairāk. Taču Liepājas Reģionālajā slimnīcā mēs praksē ar šādiem gadījumiem sastopamies vismaz vairākas reizes nedēļā. Šo pacientu ārstēšanā ir vairākas problēmas, par ko kardiologi visā pasaulē runā un diskutē vēl jo projām. Tas tāpēc, ka šādiem pacientiem jāpiemēro ļoti sarežģītas asins šķidrinošo medikamentu lietošanas shēmas, un šajā jautājumā vēl joprojām nav pilnīgi vienota viedokļa. Taču pasaulē veic arvien jaunus pētījumus, lai noskaidrotu, kas ir visdrošākais un efektīvākais pacientiem.

 

Vai ātriju fibrilācija (mirdzaritmija) paaugstina perkutānas koronāras intervences risku?


Vai tāpēc pacientam būs lielāks risks pašas procedūras laikā? Faktiski nē. Pat ja risks ir nedaudz lielāks, tas būtiski neietekmē operācijas taktikas izvēli un nemaina operācijas gaitu. Taču gadījumos, kad ir ļoti augsts trombu veidošanās risks un tikpat augsta iespēja, ka pacientam var sākties asiņošana, mēs izvēlamies izmantot vienkāršāku stentu, lai pacientam būtu lielāks kopējais ieguvums. Nav jēgas ielikt stentu, ja pacientiem pēc tam ir asiņošana, kas viņu noved pie ļoti smagām veselības problēmām. Līdz ar to viņam no stenta nav pilnīgi nekāda labuma.

 

Visiem pacientiem pēc stenta ievietošanas ir jālieto antikoagulanti jeb asins šķīdinātāji. Kādi ir svarīgākie apsvērumi antikoagulantu izvēlē mirdzaritmijas pacientiem pēc perkutānas koronāras intervences?


Patiesībā ir tikai divas izvēles. Vai nu mēs lietojam varfarīnu (netiešas darbības antikoagulants), vai arī inovatīvos medikamentus - tā saucamos jaunos antikoagulantus. Protams, vienmēr priekšroka tiek dota jaunajiem antikoagulantiem, jo tie ir efektīvāki, pacientam drošāki, tie ir viegli dozējami, mazāk mijiedarbojas gan ar citām zālēm, gan pārtiku, un nav regulāri jākontrolē asins analīzes. Bet ir viena problēma - šie medikamenti ir salīdzinoši dārgāki un pagaidām nav iekļauti arī valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Savukārt varfarīn deva ir jāpielāgo: ja deva būs lielāka nekā nepieciešams, pastāv asiņošanas risks, bet mazākai devai nekā nepieciešams nebūs vajadzīgā efekta, Tādēļ pacientam regulāri jāveic asins analīzes. Savukārt analīžu kontrole, ceļa izdevumi, ja pacients dzīvo ārpus pilsētas, rada papildu izmaksas. Līdz ar to, tiešie antikoagulanti vairs var nešķist tik dārgi.

 

Vai tiešas darbības antikoagulantiem klīniskajos pētījumos ir pierādītas priekšrocības, salīdzinot ar varfarīnu?


Ir pētījumi, kaut arī nelieli, kas parāda, ka pacientiem, kuriem nepieciešama perkutāna koronāra intervence (stenta implantācija), drošāk ir lietot tiešas darbības antikoagulantus, jo ir mazākas asiņošanas, to skaitā dzīvību apdraudošas asiņošanas. Turklāt, lietojot tiešas darbības antikoagulantus, nav jāveic regulāra asins recēšanas kontrole, kā arī šo medikamentu efekts ir labi paredzams. Varfarīna lietošanas drošībai ir nepieciešama regulāra uzraudzība un devas pielāgošana, kas dažiem pacientiem ir sarežģīti izdarāms. Līdz ar to, salīdzinājumā ar varfarīnu, jaunajiem, tiešas darbības antikoagulantiem noteikti ir priekšrocības. Pēdējā laikā tiek publicēti arvien jauni pētījumi, kas rāda arvien lielāku drošību, saglabājot efektivitāti.

 

Kādi apsvērumi jāņem vērā, izvēloties antikoagulantu devas pēc sirds asinsvadu stentēšana?


Apsvērumu ir ļoti daudz un atkarīgi no konkrētā pacienta un viņa veselības stāvokļa kopumā. Ir jāņem vērā gan pacienta vecums, gan nieru slimības, gan tas, cik sarežģīts ir pats asinsvadu bojājums. Gan tas, vai pacientiem ir bijušās kādas nozīmīgas blakus saslimšanas - insults vai diabēts. Tāpat jāņem vērā vai pacients finansiālu apsvērumu dēļ var atļauties lietot tiešs darbības (jaunos) antikoagulantus. Ja pacients tos var atļauties, pilnīgi noteikti priekšroka tiek dota tiešajiem orālajiem antikoagulantiem nevis varfarīnam. Salīdzinot ar jaunajiem antikoagulanietm, varfarīna iedarbība ir grūti prognozējama, jo tā darbības mehānisms ir savādāks. Tāpēc pacientam regulāri jāveic asins analīzes. Turklāt varfarīns nepasargā pacientu no stenta trombozes. Tad jālieto papildu zāles, kuras kombinējot ar jau esošajām, atstāj iespaidu uz visu cilvēka asinsriti. Tāpēc paliek iespēja, ka cilvēkam var kaut kas asiņot. Lietojot jaunos antikoagulantus, asins recēšanas kontroles nav jāveic, un to efekts ir labi paredzams. Taču, izvēloties zāles, mums ir jāņem vērā pacienta finansiālās iespējas. Tāpēc mēs izrakstām arī varfarīnu un cenšamies to pēc iespējas veiksmīgāk kombinēt, lai nesagādātu pacientam problēmas. Vienīgais izņēmums, kad pacients nedrīkst lietot tiešos antikoagulantus, ir gadījumā, ja pacientam ievietots mehāniskais sirds vārstulis. Ja ir ievietots bioloģiskais sirds vārstulis, tiešos antikoagulantus var lietot.

 

Cik ilgi un kādi medikamenti mirdzaritmijas pacientiem jāturpina lietot pēc sirds asinsvadu stentēšanas?


Pamatā izšķir triju veidu antikoagulantus. Tie ir tiešie antikoagulanti, K vitamīna antagonists – varfarīns un injicējamie antikoagulanti. Tiešo antikoagulantu plusi ir to precīzā darbība, tie ir viegli dozējami un nav regulāri jākontrolē asins analīzes, taču tie ir salīdzinoši dārgāki. Savukārt varfarīns ir lētāks, bet, to lietojot, ir regulāri jākontrolē asins šķidruma pakāpe. Šie medikamenti ir lietojami tablešu veidā. Trešā grupa ir injicējamie antikoagulanti, kurus mirdzaritmijas gadījumā lieto salīdzinoši retāk. Lai izvēlētos terapijai piemērotāko medikamentu, pacientam jākonsultējas ar kardiologu. Antikoagulanti - vai nu netiešie vai tiešie - ar vislielāko varbūtību ir jāturpina lietot visu mūžu. Savukārt medikamenti, kas saistīti tieši ar perkutāno koronāro intervenci, parasti ir jālieto līdz vienam gadam, bet bieži laiks ir īsāks, manis pieminētā iemesla dēļ - asiņošanas bīstamības dēļ. Bet katrs gadījums ir individuāls. Vēlos uzsvērt, ka aspirīns nav antikoagulants. Pacienti mirdzaritmijas dēļ mēdz lietot aspirīnu, bet aspirīnu (vai klopidogrelu) vispār nelieto mirdzaritmijas insulta profilakses gadījumā. Mirdzaritmija ir senioru slimība un, populācijai novecojot, ar to slimo arvien vairāk cilvēku. Neizbēgami, tas novedīs pie tā, ka arvien vairāk būs gadījumu, kad pacientam ar mirdzaritmju būs nepieciešams stents.

 

Vai insulta un stenta trombozes riska mazināšanu līdzās asiņošanas riska samazināšanai ir vienkārši īstenot praksē?

 

Tas ir ārkārtīgi sarežģīti. Katrā individuālā gadījumā medikamenti ir jākombinē tā, lai maksimāli novērstu gan stenta trombozes, gan insulta, gan asiņošanu pastiprinošos faktorus. Tiešie antikoagulanti pasargā no trombu veidošanās sirdī. Savukārt no stenta trombozes aizsargā citi medikamenti. Šie medikamenti ir jākombinē, kas ir ļoti sarežģīti. Visos gadījumos ieteicama individualizēta gan asiņošanas, gan trombu veidošanās riska izvērtēšana, lai pasargātu mirdzaritmijas pacientus no insulta, trombembolijas un medikamentu provocētas asiņošanas riska. Medikamentu izvēle ir atkarīga gan no klīniskās situācijas, gan no pacienta finansiālajām iespējām.

 

Kā iespējams samazināt mirdzaritmijas un koronārās slimības risku, vai riska faktori ir līdzīgi?

 

Riska faktori ir ļoti līdzīgi. Kopējie riska faktori ir - augsts asinsspiediens, smēķēšana, augsts holesterīns, nepareizs uzturs un mazkustīgs dzīves veids, kā arī miega apnoja, par ko runā mazāk un kas ir elpošanas apstāšanās naktī. Pie riska faktoriem pieder arī hroniska nieru mazspēja un, protams, miokarda infarkts. Tātad pati konorārā sirds slimība ir iemesls mirdzaritmijai. Otrādi gan īsti nav – mirdzaritmija nebūs par iemeslu konorārai sirds slimībai.

 

Lai samazinātu mirdzaritmijas un konorārās slimības risku, cilvēkiem vajadzētu pievērst uzmanību savam asinsspiedienam. Ja tas ir paaugstināts, tad laikus jāārstē. Tāpat ir svarīgi kontrolēt hormonu stāvokli un vairogdziedzera funkciju, jo paaugstināta vairogdziedzera funkcija ir vēl viens no mirdzaritmijas riskiem. Ir jākontrolē fiziskās aktivitātes, pēkšņi neuzņemoties pārmērīgu fizisko slodzi. Tai ir jābūt kontrolētai un regulētai.

 

Indra Grase

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads