Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Iveta Šime: Veselīgs dzīves veids – vesela sirds!

"Mēs rekomendējam šķiedrvielām bagātu uzturu lietot ikdienā, ja kardioloģiskiem slimniekiem ir problēmas ar vēdera izeju, tad viņš nav ievērojis ārsta rekomendācijas," norāda I. Šime.
"Mēs rekomendējam šķiedrvielām bagātu uzturu lietot ikdienā, ja kardioloģiskiem slimniekiem ir problēmas ar vēdera izeju, tad viņš nav ievērojis ārsta rekomendācijas," norāda I. Šime.

Hronisku aizcietējumu var izraisīt gan uztura, gan dzīvesveida paradumi. Taču cilvēkiem, kuri cieš no kūtras vēdera izejas, jeb aizcietējumiem, var būt arī citas nopietnas saslimšanas, to skaitā sirds asinsvadu slimības. Parasti šādi cilvēki ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kā arī lieto pārtiku ar zemu šķiedrvielu saturu, kas tiek uzskatīti par sirds asinsvadu slimību riska faktoriem.

Līdz ar to hronisks aizcietējums var kalpot kā signāls, ka cilvēks neievēro veselīga dzīvesveida principus, un bieži vien šādi cilvēki ir kardiovaskulāro saslimšanu riska grupā.

 

 

Vai ar sirds asinsvadu slimībām sirgstošie pacienti bieži sūdzas par aizcietējumiem, un kāpēc tādas sūdzības varētu rasties, jautājām Liepājas Reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas virsārstei, kardioloģei Ivetai Šimei.

 

Jā, pacienti, kuri sirgst ar sirds asinsvadu slimībām, bieži sūdzas par aizcietējumiem. Iespējams, tāpēc, ka lielākā daļa no tiem ir gados veci cilvēki. Cienījama vecuma cilvēkiem aizcietējumu tiešām ir biežāk, jo organismam novecojot, mazāk jutīgi kļūst arī neironi, kas atrodas zarnās, un, kas nodrošina zarnu satura kustību. Līdz ar to zarnu kustības ir ļoti lēnas un veidojas aizcietējums. Tāpat ar gadiem pazeminās defekācijas reflekss. Tas nozīmē, ka vairs nav tik labas saiknes starp muguras smadzeņu defekācijas centru un galvas smadzenēm, kas kontrolē šo procesu, izveidojot defekācijas nosacījuma refleksu.

 

Ne mazāk svarīga lieta ir komforta līmenis tualetē. Ja cilvēkam mājās ir slikti apstākļi, viņš ir gados vecs, slims, viņam sāp locītavas, un, ja viņam ir jāiet uz neērtu, aukstu tualeti, rodas neirotiska problēma, kas var veicināt aizcietējumu rašanos. Nodaļā pacienti arī mēdz sūdzēties par aizcietējumiem. Mūsu slimnieki ir akūti, viņi pirmās dienas pavada gultā un gulošiem pacientiem aizcietējumi rodas diezgan bieži. Tāpat uztura maiņa slimnīcā arī var būt viens no faktoriem, kas var veicināt aizcietējumu rašanos. Problēma ar vēdera izeju var būt arī psiholoģiska, jo slimnīcā ir pilnīgi citi apstākļi, nekā viņi ir pieraduši mājās. Tas attiecas ne tikai uz gados veciem cilvēkiem, bet arī jauniem. Piemēram, jaunām māmiņām pēcdzemdību nodaļā. Viņas ir svešā vidē, nejūtas droši un nevar uzreiz aiziet uz tualeti. Tā rodas aizcietējumi.

 

Kāpēc kardioloģiskajiem pacientiem ir tik svarīgi zināt un risināt šo problēmu?


Tas ir svarīgi ne tikai kardioloģiskiem pacientiem, bet visiem cilvēkiem. Pacients, kas tiešām bijis nopietni slims, viņam ir bijusi kāda akūta saslimšana, atveseļojoties atrodas tādā kā „nestabilā periodā”. Ja šādam pacientam ir nepieciešams doties uz tualeti, bet viņam ir apgrūtināta vēdera izeja, tad ļoti spiežoties, vēdera dobumā palielinās spiediens, kā rezultātā var celties arī asinsvadu sistēmas spiediens un notikt neplānoti, negribēti notikumi, kas saistīti gan ar ritma traucējumiem, gan asinsriti galvā, gan ar šķidruma balansu organismā. Spiedienam vēdera dobumā strauji krītoties, nokrīt arī sistēmas spiediens, kā rezultātā cilvēks noģībst. Uzmanīgiem jābūt arī tiem cilvēkiem, kuriem veselības problēmu dēļ jālieto urīndzenošie līdzekļi, lai no organisma izvadītu lieko šķidrumu. Taču šiem pacientiem vienlaikus jāraugās, lai šķidruma daudzums organismā nesamazinātos tik daudz, kā rezultātā veidojas aizcietējums un zarnai iztukšojoties, mainās spiediens vēdera dobumā un pacienti tualetē paģībsts.

 

Ir pierādīts, ka zema fiziskā aktivitāte un samazināts šķiedrvielu daudzums uzturā ietekmē vēdera izeju. Vai ir vēl kādi papildus faktori, kas ietekmē aizcietējumus šiem pacientiem? Piem. Zāļu grupas – statīni, kardio zāles, pretsāpju un nesteroīdie pretiekaisuma preparāti.


Samazināts šķiedrvielu daudzums uzturā, protams, ietekmē vedera izeju. Mēs rekomendējam šķiedrvielām bagātu uzturu lietot ikdienā, ja kardioloģiskiem slimniekiem ir problēmas ar vēdera izeju, tad viņš nav ievērojis ārsta rekomendācijas. Arī mums slimnīcā uzturs ir sabalansēts un ēdienreizēs pietiekami bieži tiek pasniegtas gan bietes, gan burkāni un citi dārzeņi. Iespējams, ikdienā cilvēki lieto uzturu ar samazinātu šķiedrvielu daudzumu, jo iedzīvotājiem Latvijā ir ļoti slikts zobu stāvoklis. Ja ir neveseli zobi, tad nekādu kvalitatīvu pārtiku cilvēks apēst nevar. Tad viņš pārsvarā ēd balto miltu izstrādājumus, maltu barību, kas veicina aizcietējumus. Vēl būtisks faktors, kas ietekmē aizcietējumu rašanos, ir atsevišķu medikamentu lietošana. Šo medikamentu blakusparādību uzskaitījumā tiek norādīts, ka lietojot šīs zāles tiek mazināta zarnu kustība un dažiem medikamentiem - arī zarnu receptoru jutīgums. Tie var būt visi medikamenti ar atslābinošu efektu, to skaitā arī tie, kas atslābina specifisku muskulatūru. Līdz ar to arī defekācijas refleks tik labi neizstrādājas un nav tik labi jūtamas.

 

Britu Nacionālais Veselības dienests (NHS – National Helth service) ir sniedzis  rekomendācijas par izvairīšanos no aizcietējumiem pacientiem, kuriem ir ievietots stents, veikta koronārā angioplastija. Vai Latvijā ir iedibināta līdzīga prakse?


Britu Nacionālais Veselības dienests savus pacientus nodrošina ne tikai ar informatīvajiem materiāliem par to, kā sirds asinsvadu slimību pacientiem izvairīties no aizcietējumiem, bet arī par to, kā pacientam jāuzvedas mājās,  kā pareizi jālieto zāles, un, ja rodas nozīmīgas blakus parādības, tad par to jāpaziņo ārstam. Tur ir rakstīts pat par to, ka ir regulāri jāmazgājas, jātīra zobi, jāēd šķiedrvielām bāgāts uzturs. Arī par to, ka regulāri jādzer šķidrums, jo pietiekams šķidruma daudzums organismā nodrošina normālu zarnu darbību un vēdera izeju. Tāpat ir norādīts, ka cilvēkam ir jāstaigā vismaz 30 - 45 minūtes dienā utt. Es dažkārt no kongresiem esmu atvedusi šādus materiālus, lai iedotu arī mūsu pacientiem. Mums Latvijā arī ir bijuši tādi materiāli. Piemēram, par to, ko darīt cilvēkam pēc sirds operācijas, pēc angioplastijas vai koronogrāfijas. Mēs devām līdzi pacientiem, lai viņi labāk visu atcerētos. Taču patlaban mums tādu vairs nav. Arī Latvijas Nacionālais veselības dienests varētu nodrukāt šādus materiālus, kas būtu viegli uztverami, domāti gan pacientam, gan pacienta ģimenei.

 

Vai aizcietējumam ir ietekme uz kardiovaskulāro risku?


Kā jau teicu, sirds asinsvadu slimības galvenokārt ir gados veciem cilvēkiem, līdz ar to šiem pacientiem bieži vien ir arī kuņģa-zarnu trakta saslimšanas. Bieži slimi un bojāti ir ne tikai sirds, smadzeņu asinsvadi, bet sašaurināti un ar sklerotiskām plāksnītēm slēgti arī zarnas apasiņojošie asinsvadi. Ārstējot asinsvadus, uzlabojas visa asinsrite, arī zarnu asinsvados un uzlabojas kopējā pašsajūta. Var būt tādas situācijas, kad pārmērīga slodze defekācijas laikā var radīt ietekmi arī uz kardiovaskulāro risku. Ja pieaug spiediens vēdera dobumā, arī galvā ceļas spiediens un cilvēkam varētu būt gan sirds asinsvadu sistēmas līdzsvara traucējumi, gan galvas smadzeņu asinsrites traucējumi. Bet defekācijas procesa spiedienam krītoties, krītas arī kopējais spiediens, pacients atslābst un noģībst. Lai defekācijas process būtu pēc iespējas fizioloģiskāks un pareizāks, liela vērība būtu jāievērš tualetes poda augstumam. Mums varētu šķist, ka daudz ērtāk ir izmantot augstāku tualetes podu, bet tā nav. Defekācijas process ir vieglāks, ja cilvēka dupsis ir zemāk par ceļu līmeni. Jo tualetes pods ir augstāks, jo cilvēkam nepieciešams lielāks spēks, lai ar vēdera preses palīdzību veicinātu taisnās zarnas iztukšošanos. Piemēram, arābu zemēs, kur joprojām podu nav, aizcietējumu ir mazāk. Ja dupsis ir zemāk par ceļiem, tad atslābst starpenes muskulatūra un defekācijas process notiek daudz vieglāk un pareizāk.

 

Un nobeigumā, kādas ir kardiologa rekomendācijas pacientiem ar aizcietējumiem un sirds asinsvadu slimībām?


Jāievēro veselīga dzīvesveida principi. Jāēd šķiedrvielām bagāts uzturs. Jāatceras, ka uzturs tikai mazu brīdi ir barības vadā, līdz divām stundām kuņģī un trīs, četras stundas tas virzās pa tievajām zarnām, bet izvadīts ārā tiek tas, ko esam apēduši pirms  36 – 48 stundām. Tā kā jāseko tam, ko ēdam šodien un jādomā kā jutīsimies nākošajā dienā. Noteikti jādzer pietiekami daudz šķidruma. Turklāt galvenais uzsvars ir uz vārda – pietiekami – , jo jāuzmanās, lai sirds asinsvadu slimniekam organismā nekrātos liekais šķidrums. Tai pat laikā viņš nedrīkst iztikt bez šķidruma, jo organismam šķidrums ir vajadzīgs. Vēl svarīgi ir katru dienu staigāt – cik atļauj veselības stāvoklis. Var arī staigāt pa trepēm, savu istabu. Vienkārši vajag kustēties, lai cilvēks visu laiku neatrasos gulošā pozā. Un protams, tualetē ir vajadzīgs komforts, jo problēma ar vēdera izeju var būt arī psiholoģiska.

 

Ja tomēr sirds asinsvadu slimnieki netiek galā ar aizcietējumu, tad mēs rekomendējam izvēlēties medikamentus, kas veicina zarnu trakta darbību. Noteicošie faktori medikamentu izvēlē ir tādi, kas nerada pieradumu un defekācijas process ir prognozējams. Lai iedzerot šo medikamentu, pacients zinātu, kad un cik lielā apjomā būs vēdera izeja. Lai pacients, lietojot zarnu darbību veicinošu līdzekli, neizvadītu lielu šķidruma daudzumu. Tas ir ļoti bīstami, jo cilvēks zaudē ne tikai ūdeni, bet arī sāļus, kas sirds asinsvadu slimniekiem ir diezgan bīstami. Parasti mēs rekomendējam nātrija pikosulfātu, kas ir prognozējams, viegli lietojams un nekairina nervu galiņus, kas atrodas zarnās. Šis medikaments ir ērti dozējams, jo to lieto pilienu viedā. Līdz ar to katrs pcients var viegli atrast sev piemērotāko devu. Tas nekairina kuņģi, nav slikta garša mutē vai  nelaba dūša. Nātrija pikosulfāts īpaši piemērots gados veciem cilvēkiem. To drīkst lietot arī grūtnieces.

 

INDRA GRASE

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads