Sirds mazspēja, tās attīstība un ārstēšanas iespējas

c_297_145_16777215_00___images_bildes_rakstiem_p6180103.jpg

Par sirds mazspēju ir dzirdējuši daudzi, taču maz cilvēku nopietni aizdomājas par šo problēmu, kamēr paši ar to nav saskārušies. Nekontrolēta sirds mazspēja laika gaitā pacientam var radīt nopietnas veselības problēmas, tai ir ļoti slikta ilgtermiņa prognoze. Dažkārt pat slikāka nekā onkoloģiskajām slimībām. Uz sarunu par sirds mazspējas riska faktoriem, attīstību un ārstēšanu aicinājām Liepājas Reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas vadītāju kardioloģi Ivetu Šimi.

 

Vai sirds mazspēja Latvijā ir nopietna problēma?

 

Sirds mazspēja Latvija ir ļoti liela problēma. Parasti cilvēkiem nav izpratnes par to, kas īsti ir sirds mazspēja. Viņiem bieži vien šķiet, ka šī slimība ir izārstējama, bet tā tas nav. To iespējams apturēt, lai tā neprogresētu un cilvēkam nekļūtu sliktāk, var stabilizēt pacienta veselības stāvokli, lai nav paasinājumu. Iespējams, pašas pirmās sirds mazspējas stadijas vēl var izārstēt, bet vēlāk, kad tā jau progresē, to izārstēt nevar.

 

Kā darbojas vesela sirds?

 

Cilvēka sirds ir muskuļots dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis un virza asinis pa visu organismu. Sirds darbojas cikliski, tā saraujas 60–80 reižu minūtē. Vispirms saraujas priekškambari, un asinis tiek iedzītas kambaros. Pēc tam saraujas kambari, un asinis ieplūst artērijās. Tad iestājas sirds miera fāze, jeb pauze, kuras laikā sirds muskulis ir atslābis un asinis atgriežas sirdī.

 

Jau pats nosaukums „sirds mazspēja” liek domāt, ka sirds kaut ko nespēj izdarīt tā, kā vajag. Ko pacientam nozīmē šāda diagnoze?

 

Sirds mazspēja nozīmē to, ka sirds nespēj pārsūknēt organisma normālai darbībai vajadzīgo asins daudzumu. Vienkāršiem vārdiem runājot, sirds mazspēja ir sirds sūkņa funkcijas traucējumi. Piemēram, ūdenskrānā nekad nebūs pietiekami labs ūdens spiediens, ja sūknis, kuru mēs esam uzlikuši, nedarbosies ar pietiekamu jaudu. Ir pacienti, kuriem sirds mazspēja ir akūta. Ir tādi, kuriem tā jau ir hroniska, un ir tādi, kam ir hroniska saslimšana ar pasliktināšanos.

 

Kā diagnosticē sirds mazspēju?

 

Lai diagnosticētu sirds mazspēju, ir jāveic noteikti, samērā vienkārši  izmeklējumi. Pirmkārt, ir jāapskata pacients un jāizmēra asinsspiediens, jāpaklausās sirds, vai tā strādā ritmiski vai neritmiski. Otrkārt, jāuztaisa kardiogramma un arī ehokardiogramma. Treškārt, jānodod analīzes, lai redzētu, vai cilvēkam nav paaugstināts cukura līmenis, slikta nieru darbība, nav augsts holesterīna līmenis, nav mazasinības. Būtu vēlams pārbaudīt arī vairogdziedzeri un hormonu līmeni organismā. Tad ir jāveic rentgena izmeklējums plaušām, kur mēs redzam sirds lielumu un arī pārbaudām, vai plaušās nav liekā šķidruma. Pēc šo izmeklējumu veikšanas var izdarīt specifiskākas pārbaudes, kas nepārprotami pierāda, ka tā tiešām ir sirds mazspēja. Šo laboratorijas testu patlaban neapmaksā valsts, bet precizitāte ir ļoti augsta 97–98%. Bet arī ar iepriekš minētājiem, salīdzinoši vienkāršajiem izmeklējumiem un analīzēm līdz 90% gadījumu var saprast, vai pacientam ir sirds mazspēja.

 

Pacientam ir noteikta diagnoze „sirds mazspēja”. Kas notiek tālāk?

 

Ir izstrādātas Eiropas kardiologu vadlīnijas, lai ārstiem būtu vienkāršāk strādāt un saprast, kā sirds mazspēja ir jāārstē. Protams, tas ir atkarīgs no cēloņa. Kādam pacientam pirms pāris gadiem ir noticis miokarda infarkts un tagad ir sirds mazspēja, jo viņam ir rētas sirds muskulī. Kādam citam cilvēkam jau no jaunības ir ātra, neritmiska sirds darbība, un šis sirds ritms ir sabojājis muskulatūru. Savukārt kāds cits slimnieks ir draugos ar alkoholu, un viņa sirds ir bojāta sakarā ar to. Sirds mazspējas cēloņi ir dažādi. Līdz ar to katram ir mazliet atšķirīga ārstēšana, jo vispirms pacientam ir jāārstē tā slimība, kuras dēļ radusies sirds mazspēja. Visbiežākais sirds mazspējas iemesls ir slikti ārstēts asinsspiediens: vai nu slimnieki zāles lieto periodiski, vai nepietiekamās devās, vai nekontrolē ārstēšanas rezultātu. Ja asinsspiediena ārstēšana ir uzsākta, tad tā jāveic mērķtiecīgi, regulāri un ar kontroli. Taču ļoti izplatīts cilvēku vidū ir mīts, ka pietiek padzert zāles un viņš jau ir izārstējies. Tā tas nav, jo tikai ar zāļu palīdzību asinsspiediens tiek uzturēts tādā līmenī kā veselam cilvēkam.

 

Kādi vēl ir sirds mazspējas riska faktori, biežākie tās cēloņi?

 

Kā jau minēju, biežākais sirds mazspējas cēlonis ir augsts asinsspiediens, neārstētas sirds un asinsvadu slimības. Pie riska faktoriem var pieskaitīt dažādas hormonālas izmaiņas organismā, sliktu stresa kontroli, kaitīgos paradumus. Tāpat endokrīnās slimības. Paaugstināta vai pazemināta vairogdziedzera funkcija var novest pie sirds mazspējas. Arvien vairāk ir cilvēku ar liekā svara problēmām, kas savukārt var izraisīt 2. tipa cukura diabētu. Šī slimība ir viens no sirds mazspējas attīstības riska faktoriem.

 

Kā paaugstināts asinsspiediens ietekmē sirds mazspējas attīstību?

 

Iesākumā cilvēks ar paaugstinātu asinsspiedienu var neizjust nekādas veselības problēmas un uzzināt par to tikai tad, kad jau radušās komplikācijas. Augsta asinsspiediena simptomi var būt galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, kā arī sāpes sirds apvidū. Paaugstināts asinsspiediens var izraisīt hemorāģisko insultu jeb asinsizplūdumu smadzenēs. Tas var veicināt koronārās sirds slimības attīstību un miokarda infarktu. Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, tās sabiezinās un nav vairs tik elastīgas. Līdz ar to sirds muskulis nevar pietiekami atslābt un uzpildīties ar asinīm. Tāpēc var teikt, ka paaugstināts asinsspiediens ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem.

 

Kā iespējams samazināt sirds mazspējas risku, ja pacientam ir diabēts?

 

Statistikas dati liecina, ka vairāk nekā puse cilvēku ar 2. tipa cukura diabētu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ. Tāpēc ir ļoti svarīgi lietot ārsta ieteiktos medikamentus, kā arī veikt dzīvesveida izmaiņas. Jāatsakās no smēķēšanas, jāuztur veselīgs svars, jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, regulāri jākontrolē cukura līmenis, holesterīna līmeni asinīs un asinsspiediens.

 

Visiem pacientiem sirds mazspēja neizpaužas vienlīdz smagi. Vai viņi tiek dalīti atkarībā no sirds mazspējas smaguma?

 

Jā, pacienti tiek dalīti atkarībā no sirds mazspējas smaguma, no rādītājiem, kas gūti izmeklējumos. Atkarībā no pacientu funkcionālā stāvokļa sirds mazspēja tiek iedalīta četrās funkcionālajās klasēs (FK). I FK pacientiem faktiski nav ikdienas fizisko aktivitāšu ierobežojumu. Pastāvīga fiziskā aktivitāte nerada sirds mazspējai raksturīgos simptomus: nogurumu, vājumu, elpas trūkumu un sirdsklauves. II FK pacienti miera stāvoklī jūtas labi, taču ir nelieli ierobežojumi fizisko aktivitāšu veikšanai. III FK pacientiem simptomi parādās jau pie nelielām slodzēm, tāpēc ir ierobežotas fiziskās aktivitātes. Savukārt IV FK tiek noteikta tiem pacientiem, kuriem sadzīves aktivitātes tiek ierobežotas līdz minimumam, kas ir kopjami un dažkārt dzīve jāpavada ratiņkrēslā. Tie ir pacienti, kuriem arī miera stāvoklī saglabājas elpas trūkums, viņi nevar veikt vienkāršas fiziskas darbības, paši sevi apkalpot.

 

Vai sirds mazspēja noteikti progresēs, vai to ir iespējams noturēt vienā noteiktā līmenī, lietojot zāles?

 

Sirds mazspēja parasti progresē, bet tas ir tāpat kā teikt, ka dzīves beigas mums visiem būs vienādas. Apzinīgi lietojot zāles, slimnieki ar sirds mazspēju dzīvo ilgāk. Lai dzīvotu kvalitatīvāk, varētu turpināt strādāt, aprūpēt mazbērnus, apkalpot sevi, ir jāsaprot, ka sirds mazspēja ir jāārstē un regulāri jālieto medikamenti. Slimniekam jāsaprot, cik lielas fiziskās slodzes viņš var atļauties. Jāseko līdzi savam svaram, kāju stāvoklim, un gadījumā, ja svars pēkšņi palielinās, kājas pietūksts, jālieto šķidrumu izvadoši (urīndzenoši) medikamenti. Šie medikamenti mazina sirds mazspējas sinptomus – tūsku, elpas trūkumu. Taču ir vairākas medikamentu grupas, kas ārstē pašu sirds muskuli, uzlabo tā funkciju.

Pacientu funkcionālā stāvokļa uzlabošanai terapijai var pievienot arī meldoniju, ko parasti lieto tādu slimību ārstēšanai, kas saistītas ar sirds un asinsrites sistēmu, skābekļa piegādi audiem un orgāniem. Meldonijs uzlabo sirds šūnu enerģētisko metabolismu (enerģētisko šūnu vielmaiņu). Visvairāk tas uzlabo vielmaiņu šūnās, kuras ir skābekļa badā. Meldonijs sirds mazspējas gadījumā palīdz novērst išēmiskā skābekļa bada izraisītos bojājumus sirds muskulatūrā. Medikaments nedaudz paātrina sirdsdarbību, tāpēc labi  iedarbojas tiem sirds mazspējas slimniekiem, kuriem sirdsdarbība ir par lēnu. Tāpat meldonijs labi iedarbojas ne tikai uz sirds muskuļu šūnām, bet arī uz galvas smadzeņu šūnām, jo, uzlabojot sirds darbu, uzlabojas smadzeņu asinsrite.

 

Vai sirds mazspēja ir hroniska slimība, vai arī to var izārstēt, ja novērš iemeslu, kas to izsaucis?

 

Sirds mazspēja ir hroniska slimība. Ārstējot sirds mazspēju, pacientam var mainīties funkcionālā klase no zemākas uz augstāku. Pētīti tiek medikamenti, kas ļautu samazināt sirds mazspēju, bet no IV FKL uz I FKL tik drīz - mūsu mūža laikā ar medikamentiem laikam gan netiksim.

 

Kā ārstē sirds mazspēju? Parasti pirmais, par ko runā ārsti, ir dzīvesveida maiņa.sirds mazspējas ārstēšana varētu attīstīties nākotnē?

 

Sirds mazspējas ārstēšana ir ļoti aktuāla problēma. Joprojām tiek pētītas zāles, kuras lietojot, sirds mazspējas slimnieks no zemākas funkcionālās klases vai grupas varētu pāriet uz augstāku. Patlaban tirdzniecībā jau ir šādas efektīvas zāles. No šī gada pirmā aprīļa tās ir iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā smagas sirds mazspējas ārstēsanai, kas varētu pacientiem, piemēram, no sirds mazspējas IV klases palīdzēt pāriet uz III klasi, bet maz ticams, ka uz II. Šo zāļu labvēlīgā iedarbība ir pierādīta pētījumos ar ļoti augstu ticamību, tāpēc arī šī zāles ir iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Slimniekiem ar smagu sirds mazspēju jau tagad tiek implantēti sirds stimulatori, kas palīdz sirdij strādāt. Pacientiem iespējams pārstādīt arī mehāniskās sirdis. Kad ar dakteri Viktoriju Skuju bijām Zagrebas klīnikā, redzējām šādu pacientu. Šādam pacientam dzīve nav vienkārša, jo mehāniskā sirds ir samērā liels mehānisms, kas jānēsā līdzi mugursomā. Vienmēr jāplāno iespēja to regulāri uzlādēt, kā arī ir ļoti augsts infekcijas risks. Pagaidām šīs sirdis visbiežāk ir kā „tilts” lai sagaidītu donora sirdi. Protams, ir daudz labāk, ja cilvēks var dzīvot ar savu sirdi. Tāpēc es vēlētos, lai mēs spētu daudz savlaicīgāk atklāt sirds mazspēju un novērst to. Arī paši pacienti būtu apzinīgāki, ievērotu veselīga dzīvesveida principus un ārstu sneigtās rekomendācijas

 

Kādos gadījumos tiek lemts par sirds mazspējas ķirurģisku ārstēšanu?

 

Visizplatītākā operācija ir sirds stimulatoru ievietošana. Sirds stimulators ir neliela medicīniska ierīce, kas kontrolē sirds ritmu, tādējādi uzturot regulāru sirdsdarbību. Latvijā ir pieejami trīs veidu sirds stimulatori. Ir sirds stimulators, kuram ir tikai sirds stimulēšanas funkcija. Otrs veids ir implantējamie kardioverteri defibrilatori, kuriem ir defibrilācijas funkcija un kurus izmanto dzīvībai bīstamu sirds ritma traucējumu novēršanai. Savukārt trešais pamatveids ir sirds resinhronizācijas iekārta jeb CRT, kas nodrošina, lai abi sirds kambari sarautos vienlaikus. Sirds mazspējas cēlonis var būt arī sirds vārstuļu slimības. Tāpēc ir svarīgi laicīgi atklāt sirds vārstuļu kaites un novērst tās, izdarot sirds vārstuļu protezēšanas operāciju. Lai neattīstītos sirds mazspēja, ķirurģiski ir ārstējamas arī sirds vainagartēriju slimības. Taču, ja izmantotās ārstēšanas metodes nedod vēlamo rezultātu, tad pacientam ir vajadzīga sirds transplantācija.

 

Indra Grase