!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Iveta Šime: dzīves ilgumu var palielināt!

Sime 0205b

Latvijā apmēram pusei iedzīvotāju nāves cēlonis ir sirds asinsvadu slimības. Tāpēc ļoti svarīgi ir apzināties tās izraisošos riska faktorus un ievērot nepieciešamos profilakses pasākumus.

Ir ģimenes, kurās cilvēki vairāku paaudžu garumā ir ilgdzīvotāji, un ir dzimtas, kurās ne visiem izdodas nodzīvot garu mūžu. Liela nozīme te ir iedzimtībai, pārmantotām slimībām. Mūsdienās šos faktorus var koriģēt gan ar veselīgu dzīvesveidu, gan ar medikamentiem, kas, ilgstoši lietoti, gan pagarina cilvēka mūžu, gan uzlabo dzīves kvalitāti. Pie iedzimtajām problēmām var pieskaitīt arī paaugstinātu holesterīnu, kura līmeni palīdz koriģēt medikamentu grupa statīni. Par sirds slimību riska faktoriem un iespējām tos novērst stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas Terapijas nodaļas virsārste kardioloģe Iveta Šime.

 

 

– Dzīvot ilgi, būt veseliem un dzīvespriecīgiem – tas laikam ir katra cilvēka dzīves mērķis?

 

Droši vien. Un teikšu atklāti: šī mērķa piepildīšanas minimālais komplekts ir pavisam pieticīgs, turklāt ar pavisam nelielām izmaksām. Pirmkārt, sāksim ar savu domāšanu un dzīves uztveri. Būtu ļoti labi, ja mēs uztrauktos tikai par to, ko varam savā dzīvē mainīt, bet neraizētos par to, ko izmanīt nav mūsu spēkos. Vienkārši, vai ne? To mēs droši varam saukt par sava stresa menedžmentu. Jo, tikko mēs stresu pielaižam sev par tuvu, tas tūlīt atsaucas gan uz mūsu labsajūtu, gan drīz vien arī uz veselību. Pētījumos ir pierādīts, ka stress lielā mērā ir tas, kas veicina iekaisumus un bojā sirds asinsvadu sistēmu – izraisa tādas lielas katastrofas kā infarkts un insults. Līdz ar to šim pašam stresa menedžmentam loģiski nāk līdzi dienas režīma organizēšana. Tas nozīmē strādāt un aktīvi dzīvot dienā, bet naktī normāli izgulēties. Arī tas ir pierādīts, ka cilvēki, kas strādā maiņu darbu, biežāk sirgst ar dažādām sirds asinsvadu slimībām. Cilvēka fizioloģija pati par sevi paredz diennakts gaišajā laikā kustēties un būt aktīvam, bet tumšajā atpūsties. Ja šis režīms ir izjaukts, agrāk vai vēlāk jārēķinās ar veselības traucējumiem. Saprotams, ka ne vienmēr no tā ir iespējams izvairīties, jo ir vietas, kaut vai tepat slimnīcā, kur darbs neapstājas arī naktīs.

 

– Latvijas Ārstu biedrība ir izvirzījusi Latvijas iedzīvotājiem mērķi: pusstundu ilgas fiziskas aktivitātes vismaz piecas reizes nedēļā.

 

Jā, jo arī kustības pieder veselīga dzīvesveida minimumam. Redziet, agrākos laikos laukos cilvēki tā arī dzīvoja: harmoniski darīja lauku darbus, tos mainot, un līdz ar to viņu fiziskās aktivitātes bija ļoti dažādas. Turpretī mūsdienās ļoti daudziem cilvēkiem to nav gandrīz nemaz. Un daudzi arī nemaz negrib neko darīt šai virzienā.

 

– Minimumam pietiktu ar..

 

...staigāšanu. Jā, jā – pavisam vienkāršu staigāšanu vismaz pusstundu dienā. Protams, ne jau atslābinātā tempā, bet tā, lai paaugstinās pulsa sitienu skaits – tad tā jau būs slodze. Un nemaz nav vajadzīga skriešana vai cita veida sportošana. Īpaši cilvēkiem, kas līdz tam neko nav darījuši. Viņiem pēkšņa liela fiziskā slodze drīzāk varētu kaitēt, nekā nākt par labu, bet staigāšana, pakāpeniski kāpinot tempu, protams, sava komforta robežās, nevienam neko sliktu nevar nodarīt. Turklāt es ieteiktu šādās pastaigās doties vienatnē, jo, kā zināms, lai sakārtotu savas domas, stabilizētu nervu sistēmu un atbrīvotos no dažādām domām par darbu, par problēmām un daudz ko citu, katram cilvēkam ir nepieciešama noteikta deva vienatnes. Turklāt staigājot garantēts arī svara samazinājums, kas mūsdienās ir aktuāli ļoti daudziem cilvēkiem: gan vīriešiem, gan sievietēm.

 

– Un pēc tam apetīte kā vilkam.

 

Mans vissirsnīgākais ieteikums ir ēst tik, cik gribas, nevis obligāti izēst tukšu šķīvi, jo žēl atstāt ēdienu, pat ja vēders jau pilns. Vēl es iesaku pavērot un paanalizēt, ko mēs apēdam starp ēdienreizēm. Tas varētu būt diezgan iespaidīgi, jo, ik pa mirklītim našķojoties, cilvēks pat nepamana: kāds cepumiņš, kāda maizīte, kāda konfekte, šokolādes gabaliņš un tā tālāk. Ja to visu pierakstītu un paskaitītu, es domāju, ka daudzi dienas beigās būtu pārsteigti, cik daudz apēduši starp ēdienreizēm.

 

– Jā, bet skaidrs ir viens: lai arī eksistē ideālais modelis, par ko cilvēkiem tiek atgādināts, reālā dzīve ir savādāka, un tad ne lūgti, ne aicināti ar laiku ir klāt veselības traucējumi.

 

Pirmais, kas liecina, ka cilvēks ir izsists no normāla līdzsvara, ir paaugstināts asinsspiediens. Tā ir mūsdienu civilizācijas slimība. Viens no dzīves kvalitātes rādītājiem ir tāds, ka dzīves laikā cilvēkam asinsspiediens nemainās – arī vecumā tam nav jābūt paaugstinātam.

 

– Droši vien ar šādu problēmu vajadzētu doties pie ģimenes ārsta.

 

Vajadzētu gan, un ģimenes ārstam pirmām kārtām būtu vērts izrunāties ar savu pacientu par dzīvi, viņa dzīves ritmu, nevis tūlīt ķerties pie medikamentiem. Iedot zāles ir vieglākais ceļš.

 

– Bet, ja nu tomēr problēma jau kļuvusi nopietna?

 

Tad, protams, jāķeras pie zālēm. Paaugstināta asinsspiediena gadījumā tās ir gan sirds, gan galvas, smadzeņu, nieru, acu un citu asinsvadu problēmas. Šādā situācijā jārēķinās, ka zāles būs jālieto ilgstoši un regulāri – ne tikai mēnešus, pat gadus. Cilvēka dabā ir atteikties no zālēm, tiklīdz kļūst labāk, taču tā ir vislielākā kļūda, jo katra nākamā krīze būs smagāka. Tāpēc, lai neiedzīvotos nopietnās veselības problēmās, cilvēkam reizi gadā vajadzētu veikt pavisam elementāras veselības pārbaudes, kurās ietilpst ģimenes ārsta apmeklējums, asinsspiediena, svara un citu rādījumu pārbaude, kā arī bioķīmiskās analīzes, kas uzrāda organisma veselības stāvokli.

 

– Viena no mūsdienu cilvēku veselības problēmām ir arī paaugstināts holesterīna līmenis.

 

Ļoti bieži cilvēki domā: es vēl esmu jauns, man ir tikai 40 gadu – kā man var būt paaugstināts holesterīna līmenis? Bet izrādās, ka cilvēks smēķē, ka viņam ir palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids utt. Parasti mēs nezinām viņa iedzimtību – varbūt paaugstināts holesterīna līmenis ir bijis kādam no vecākiem. Holesterīns ir rādītājs, kuru mēs mērām samērā nesen – aptuveni 20 gadus. Holesterīns izgulsnējas asinsvados, veidojot aterosklerotiskās plāksnes jeb tā saucamās pangas –, kas ir viens no infarkta iemesliem.

 

– Vai nedaudz paaugstināts holesterīna līmenis ir iemesls nopietnam satraukumam?

 

Nav tāda kritērija, kas ļoti precīzi pateiktu, kāds ir drošs holesterīna līmenis. Taču ir izveidota tabula – holesterīna prognožu karte –, kurā, vadoties no cilvēka gadu skaita, kaitīgajiem ieradumiem, pašreizējā holesterīna līmeņa un citiem datiem, mēs varam prognozēt kardiovaskulāro slimību attīstības risku. Pēc šī prognožu grafika mēs varam arī redzēt, kā mainīsies stāvoklis, ja mēs, samazināsim asinsspiedienu vai uzlabosim citus rādījumus.

 

– Kurš ir tas brīdis, kad ārsts saka: ir jāķeras pie holesterīna ārstēšanas?

 

Aterosklerozi nevar izārstēt, jo tā ir hroniska slimība, taču ar medikamentiem var regulēt holesterīna līmeni, lai cilvēks atrastos drošajā zonā un līdz ar to attālinātu sliktos notikumus, ko var provocēt paaugstināts holesterīna līmenis. Jā, arī priekšlaicīgu nāvi. Tikai medikamentu lietošana nenodrošinās labus rezultātus, ir jāatsakās no kaitīgajiem ieradumiem, jāsamazina svars, jāārstē paaugstināts asinsspiediens.

 

– Vai medikamenti ir jālieto ilgstoši?

 

Jā, ja mēs runājam par holesterīna līmeni regulējošajiem medikamentiem statīniem. Tās ir zāles, kas regulē tauku apriti aknās. Pašas aknas ražo pietiekoši daudz tauku, lai organismam tos nevajadzētu pievadīt no ārienes (uzņemt ar pārtiku). Tie regulāri cirkulē pa loku uz pārējo organismu un atpakaļ, nosēžoties asinsvadu sieniņās. Mērķis ir panākt, lai tauki tik lielā daudzumā neatgriežas aknās, neizgulsnējas un neaizlipina asinsvadus. Te labi palīdz regulāra un ilgstoša statīnu lietošana. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka zināmā mērā statīti traucē aknai veikt tās dabas doto funkciju, taču, samazinot tajā tauku izgulsnēšanos, samazinās holesterīna līmenis organismā un tiek uzlabota cilvēka dzīves kvalitāte un mūža ilgums. Tāpēc pacientiem, kuriem pēc tabulas aprēķinātais risks ir augsts, ir jāizdara nopietna izvēle: vai es piekrītu lietot statīnus, kas ir mūsdienīgs medikaments, vai tomēr ne un riskēju iedzīvoties infarktā, pēc kura varu arī neizdzīvot. Tā patiešām ir ļoti nopietna izvēle.

 

– Kāda ir jūsu pieredze ar satīnu lietošanu savu pacientu vidū?

 

Tie ir jālieto gadiem ilgi, un man ir pierādījumi, ka tādā veidā cilvēki, kuriem ir paaugstināts holesterīns un kuru vecāki ir miruši samērā jauni no sirds asinsvadu problēmām, nodzīvo garu un pilnvērtīgu mūžu. Lielā mērā tas ir statīnu nopelns, jo cilvēks, tos lietojot, attālina sliktos notikumus. Bet man ir arī pieredze, kad cilvēks, labu laiku lietojis zāles un nonācis drošajā zonā, pārtrauc to lietošanu vai samazina devu. Nākamajās pārbaudēs mēs redzam: stāvoklis atkal ir pasliktinājies.

 

– Kā jūs rīkosieties situācijā, ja pacients, uzzinājis par paaugstinātu holesterīna līmeni, pateiks: man ir stiprs gribasspēks, un turpmāk es vairs neēdīšu neko treknu, bet pārtikšu tikai no zaļumiem un dārzeņiem. Vai tā būs izeja?

 

Es pastāstīšu par savu jūrascūciņu. Mēs visi zinām, ka tā ēd tikai zaļumus un vēl uzgrauž riekstus. Bet viņa tik ēd, ēd un ēd, un nekustas. Un aptaukojas. Tad mani bērni, kas ir ļoti daudz lasījuši par veselīgu dzīvesveidu, prasa: «Kā nu ir ar taviem labajiem padomiem?» Ar to es gribu teikt, ka viena ieraduma maiņa neko nedod – problēma ir jārisina kompleksi un, ja nepieciešams, jālieto arī medikamenti. Turklāt ar salātiem un zaļumiem vien cilvēks ilgi neizturēs – sāksies citas veselības problēmas: nebūs spēka, būs mazasinība un tā tālāk. Protams, nevajag aizrauties ar zālēm un izmēģināt visu, ko vien farmācija piedāvā, taču, ja ir problēma, kuru ar zālēm var risināt, pagarināt dzīvi un uzlabot tās kvalitāti, tas ir jādara. Un ir ļoti labi, ja cilvēkam ir uzticams ārsts, ar kuru viņš to var izrunāt. Turklāt vēl jau ir jautājums par tuviniekiem: kāpēc ar savām veselības problēmām sagādāt viņiem ciešanas, ja ir iespējams viņus no tā pasargāt?

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads