!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Janvāri:

20. decembris – uz izmeklējumiem;

22. decembris – uz speciālistu konsultācijām;

BĒRNIEM LĪDZ 18 G.V. PIERAKSTS PIE ZOBĀRSTA
21.02.2018. no 08:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Kardioloģe Iveta Šime: Viens pats ārsts sirdi neizārstēs!

Sime 0205b
Kardioloģe Iveta Šime ir pārliecinājusies: ārstēšanai nebūs rezultāta, ja pacients pats tajā nebūs ieinteresēts

Sirds asinsvadu slimības (SAS) Latvijā ir cilvēku nāves iemesls numur viens. Statistika ir nežēlīga: pēc pērn publicētiem datiem vīriešu mirstība no SAS uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā ir 378, Lietuvā – 428 un Igaunijā – 298, bet sievietēm attiecīgi 177, 229 un 150.

 

Vidējā mirstība 27 Eiropas Savienības valstīs vīriešiem ir 156 un sievietēm – 80 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Mūsu valstī šis rādītājs ir 2,3 reižu lielāks. Ņemot vērā jau ilgstoši nepatīkamo statistiku, Veselība ministrija šogad apstiprinājusi sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu līdz 2015. gadam. Sarunā ar Liepājas Reģionālās slimnīcas kardioloģi Ivetu Šimi skaidrosim, ko cilvēks pats var darīt savas sirds veselības labā, negaidot valdības iejaukšanos.

 

– Statistika par saslimstību ar sirds asinsvadu slimībām Latvijā ir visai satraucoša.

 

Es gribētu teikt, ka pret to ir jāizturas uzmanīgi. Mēs Latvijā strādājam pēc slimību klasifikatora, kur katrai slimībai ir savs šifrs, un tas jānorāda, arī cilvēkam nomirstot. Nereti par veca cilvēka nāves cēloni klasificē sirds mazspēju, jo iepriekš viņam ir bijušas sūdzības par sirdi. Es gan domāju, ka, ņemot vērā to, cik daudz Latvijas iedzīvotāji smēķē, mirstībai no plaušu slimībām vajadzētu būt krietni lielākai, bet statistikā tas neparādās. Protams, nevar noliegt, ka sirds asinsvadu slimnieku mums ir daudz, turklāt šīs slimības piemeklē aizvien jaunākus cilvēkus. Mūsdienās infarkts cilvēkam 40 gadu vecumā vairs nav nekāds pārsteigums.

 

– Ar ko, jūsuprāt, izskaidrojams fakts, ka vīrieši no SAS mirst aptuveni divas reizes biežāk nekā sievietes?

 

Tā notiek vecumā līdz gadiem 60. Pēc tam rādītāji strauji izlīdzinās. Zīmīgi, ka mūsdienās ar sirds asinsvadu slimībām bieži slimo vīrieši četrdesmitgadnieki. Tā ir paaudze, kuru vecāki ir dzimuši pēc Otrā pasaules kara. Iespējams, ka viņu veselības problēmās ir vainojama vecāku veselība, kuri auguši trūcīgajos pēckara apstākļos.

 

– Kādi ir svarīgākie sirds asinsvadu slimību attīstības faktori?

 

Pirmais un galvenais cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ir paaugstināts asinsspiediens – gan vīriešiem, gan sievietēm. Vīriešiem es pat ieteiktu to sākt kontrolēt jau no 40 gadu vecuma, jo tas ir laiks, kad cilvēki intensīvi strādā, daudziem ir stress, pārslodze un citi apstākļi, kas veicina paaugstinātu asinsspiedienu. Paaugstināts asinsspiediens noteikti ir jāārstē. Patiesībā es ieteiktu kontrolēt asinsspiedienu arī gados jauniem cilvēkiem. Īpaši, ja viņu vecākiem tas bijis paaugstināts – arī tas ir riska faktors. Turklāt asinsspiedienu tagad var izmērīt jebkurā aptiekā. Tādēļ pat nav jāpiesakās vizītē pie ģimenes ārsta. Cilvēkam ir jāzina, kāds ir normāls asinsspiediens. Diemžēl ļoti daudzi to nezina. Mēs ar kolēģiem esam sprieduši, ka agrāk skolā anatomijas stundās skolēniem iemācīja, kāda ir cilvēka anatomiskā uzbūve: kur atrodas sirds, kur plaušas, stāstīja par asinsvadiem, orgānu funkcijām utt. Līdz ar to cilvēki jau no bērnības zināja svarīgas pamatlietas par savu ķermeni un veselību. Pašlaik bērniem māca ļoti smalkas lietas, taču daudz kas būtisks netiek iemācīts. Tādēļ viņi neiemācās to minimumu, kas dzīvē noderēs, rūpējoties par savu veselību. Piemēram, daudzi nezina, kāds ir normāls sirds sitienu skaits minūtē, lai gan internetā visu šo informāciju var atrast, turklāt vieglā, vienkārši uztveramā latviešu valodā. Cilvēku zināšanas par veselības lietām bieži vien ir ļoti vājas, lai gan mūsdienās ir plaši pieejamas izglītojošas mājaslapas un literatūra.

 

– Kādi vēl faktori kaitē sirdij un asinsvadiem?

 

Latvijā ļoti nopietna problēma ir smēķēšana. Arī pēc smēķēšanas atmešanas jāpaiet vismaz diviem gadiem, lai cilvēka veselība atgrieztos normālā stāvoklī. Pat divas izsmēķētas cigaretes dienā veicina sirds asinsvadu sašaurināšanos, kas nozīmē apgrūtinātu asinsriti visā organismā. Līdz ar to sirdij ir jāstrādā straujāk. Un sākas apburtais loks: cilvēks smēķē, asinsvadi saraujas, sirds spiesta strādāt aizvien ātrāk un ātrāk, un rodas skābekļa trūkums smadzenēs un visā organismā.

 

– Par vēl vienu riska faktoru sirds asinsvadu slimībām un citām saslimšanām ārsti nosauc nesabalansētu un pārmērīgi treknu pārtiku.

 

Ir traki, jo, manuprāt, mūsdienās cilvēki vairs nezina, kas ir normāla ēšana. Daudzi sāk ēst no rīta astoņos un vakarā astoņos beidz – visu laiku kaut ko ēd. Nav normālu ēdienreižu, starp kurām organismam uzņemtā pārtika jāpārstrādā un pēc tam jāatpūšas. Vēl viena nelaime ir tāda, ka daudzās ģimenēs paši gatavo ļoti maz – ēdienu lielākoties nopērk jau gatavu. Daudzi ikdienā lieto pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes produktu: treknu pienu, sviestu un krējumu. Starp citu īpaši raksturīgi tas ir laukos, kur saražoto nav kur likt, – tātad jāapēd! Toties kustību gan lauku cilvēkiem vairs nav tik daudz kā agrāk, jo lielu daļu darbu paveic tehnika. Līdz ar to apēstais iet labumā, un tauki izgulsnējas arī asinsvados. Veselības pārbaudes liecina, ka laukos dzīvojošiem cilvēkiem holesterīna līmenis ir daudz augtāks nekā tiem, kas dzīvo pilsētās. Protams, viņi varētu ēst dārzeņus, kas izaug pašu dārzā, bet tiem šķīvī atvēlēts mazāk vietas nekā treknajiem produktiem. Būsim atklāti, pasaulē ir ļoti maz zemju, kur salātus ēd ar krējumu, bet pie mums ļoti daudzi no tā nevar atteikties. Es uzdrošinos apgalvot, ka sirds asinsvadu veselībai treknie piena produkti ir viens no lielākajiem ienaidniekiem.

 

– Un, kā ar fiziskajām aktivitātēm?

 

Cilvēkiem nepatīk sevi mocīt! Agrāk katrā darba kolektīvā notika sacensības starp nodaļām, cehiem utt. Cilvēki sportoja, trenējās, gatavojās. To varbūt pat īsti nevar saukt par sportu, drīzāk par fizisko kultūru, kas mūsdienās faktiski izzūd. Jā, Liepājā Jūrmalas parkā un pludmalē ir skrējēji vai nūjotāji, bet tie lielākoties ir vieni un tie paši cilvēki – maz nāk klāt jaunu. Fiziskās aktivitātes nav tikai lielais sports, tās ir arī ikvakara pastaigas, un tādās vajadzētu doties ikvienam cilvēkam neatkarīgi no vecuma.

 

– Gatavojoties sarunai, izlasīju ziņu, ka ar sirds asinsvadu slimībām biežāk slimo veiksmīgi karjeras cilvēki, kam ir daudz stresa, nepareizs uzturs un maz kustību.

 

Šos cilvēkus biežāk piemeklē akūts infarkts. Taču, laikus nonākot slimnīcā, kur viņiem ātri var palīdzēt, un turpmāk ievērojot ārstēšanās un dzīvesveida režīmu saskaņā ar ārsta norādēm, tālākā dzīve parasti ir laimīga un laba. Protams, tas prasa situācijas izpratni un bieži vien nopietnu dzīvesveida maiņu: smēķēšanas atmešanu, svara samazināšanu, sekošanu savai veselībai un arī, ja nepieciešams, medikamentu lietošanu. Netrūkst gadījumu, kad ārsts brīdina pacientu par paaugstinātu asinsspiedienu, holesterīna līmeni, palielinātu svaru un vēl citām problēmām; cilvēks atbild, ka to jau zina, taču nedara neko, lai problēmas mazinātu. Tad gan ir lieki cerēt uz labu rezultātu.

 

– Ko darīt, lai infarkta iespēju un kopējo sirds asinsvadu slimību risku mazinātu?

 

Pirmām kārtām vajadzētu izmantot to, ko valsts vienu reizi gadā bez maksas nodrošina katram cilvēkam – tā ir apskate pie ģimenes ārsta. Šajā reizē vajadzētu izrunāt visas problēmas un cilvēku izmeklēt: izmērīt asinsspiedienu, izklausīt sirdi, pārrunāt dzīvesveidu, paradumus, netikumus un arī izrakstīt visas analīzes un izmeklējumus, kas cilvēkam reizi gadā jāveic. Tās ir asins un urīna analīzes, plaušu rentgens u.c. Ļoti daudzi šīs iespējas neizmanto. Taču lielas jēgas no pārbaudes nebūs, ja cilvēks neievēros ārsta norādījumus un turpinās ierasto neveselīgo dzīvesveidu. Katram pašam ir jābūt atbildīgam par savu veselību un jāpiedalās gan tās saglabāšanā, gan uzlabošanā. Piemēram, mēs nevaram pateikt, vai paaugstināts holesterīna līmenis ir slimība. Visticamāk nē, taču tas ir riska faktors, kas attīstoties var novest pie slimības. Tāpat ir ar palielinātu svaru u.c.

 

– Ko sirds asinsvadu veselības labā varētu panākt Veselības ministrijas izstrādātais sirds asinsvadu veselības uzlabošanas plāns 2013.–2015. gadam?

 

Ja nebūs pašu cilvēku intereses par savu veselību, viņu līdzestības ārstēšanas procesā, tad viens pats plāns neuzlabos neko. Taču šajā plānā ietilpst arī pilotprojekts, kura realizācijas gaitā Liepājā plānots izmeklēt 855 vienpadsmit gadus vecus bērnus un 650 četrdesmitpiecgadīgus vīriešus. Rezultātā mēs vairāk uzzināsim par šiem cilvēkiem: kur viņi dzīvo vai strādā un vai viņiem rūp sava veselība. Cik man zināms, daļa no mērķa grupā ietilpstošajiem vīriešiem, kas atsaukušies uzaicinājumam un atnākuši uz pārbaudēm, jau iepriekš bija kārtīgi izmeklēti un daļai no viņiem jau agrāk diagnosticēti sirds asinsvadu slimību riski. Diemžēl gada laikā viņi neko nebija darījuši, lai tos novērstu. Starp citu es esmu iepazinusies ar pasaulē veiktiem pētījumiem par to, kāda ir ārstēšanās efektivitāte tad, ja cilvēkam zāles apmaksā valsts un kāda ir tad, ja par to jāmaksā pašam. Rezultāti liecina, ka labāki ārstēšanās rezultāti ir tad, ja cilvēks pats maksā par zālēm, jo tad viņam ir daudz lielāka atbildība un motivācija tās lietot. Latvijā sirds asinsvadu slimniekiem valsts kompensē daudz medikamentu, un ļoti daudz slimnieku pret to lietošanu izturas vieglprātīgi. Viņi paši to arī atzīst: tad aizmirsuši iedzert tableti, tad vēl kaut kas, bet veselība no tā cieš.

 

– Sirds asinsvadu veselība uzlabošanas plāns paredz arī dažādas informatīvās kampaņas. Kādām tām, jūsuprāt, jābūt, lai tajās izskanējusī informācija sasniegtu mērķi?

 

Reklāma un informācija vairāk jāorientē uz gados jaunu auditoriju, jo cilvēki par veselību ir jāizglīto jau no bērnības. Tāpēc, manuprāt, būtu svarīgi skolās atgriezties pie veselības mācības mācīšanas. Un, protams, informatīvajām kampaņām gudri un sasniedzami ir jāuzrunā četrdesmitgadnieki, kas ir sirds asinsvadu slimnieku riska grupa.

 

– Vasara sen pagājusi, cilvēki metušies atpakaļ intensīvā darba ritmā. Slodze pamatīga ne tikai sirdij, bet visam organismam. Varbūt vajag kādu palīdzību?

 

Slodze daudziem patiešām ir liela! Nav nekāds noslēpums, ka arī atgriešanās darbā pēc atvaļinājuma cilvēkam ir stress. Tāpēc kardiologi iesaka palīdzēt sev, lietojot medikamentu Mildronāts-Grindeks. Tas ir ļoti efektīvs bezrecepšu medikaments, kas palīdz stiprināt organismu krīzes situācijās, pie lielām fiziskām un garīgām slodzēm, pēc slimībām, pie stresa un tamlīdzīgi. Šis preparāts ir dabīgs produkts, organisma šūnās sastopama viela, kas uzlabo šūnu vielmaiņu un palīdz šūnām labāk strādāt. Dažādās krīzes situācijās pietiek to lietot 4–6 nedēļas. Bet vispirms, protams, vislabāk par to izrunāties ar savu ģimenes ārstu.

 

– Varbūt jūs zināt kādu brīnumnūjiņu, kas palīdzētu drūmo sirds asinsvadu slimību statistiku uzlabot?

 

Tas varbūt ir diezgan drastiski, un es nezinu, vai Latvijā kādā uzņēmumā tā rīkojas, taču daudzās attīstītās pasaules valstīs populāra ir pieredze, ka cilvēkiem pirms stāšanās darbā ir jāveic padziļināta veselības pārbaude. Vadoties no iegūtajiem rezultātiem, cilvēks saņem veselības apdrošināšanas polisi. Jo cilvēks ir veselāks un labāk par sevi rūpējas, jo viņam ir labāka polise, kura piedāvā plašāku pakalpojumu klāstu. Turklāt darbiniekam pašam līdzmaksājums par to ir mazāks nekā tiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas. Ja cilvēks rūpēja par savu veselību un nākamajā gadā to ir uzlabojis, arī viņa līdzmaksājums par veselības apdrošināšanas polisi samazinās. Tas stimulē rūpēties par sevi!

 

Uzziņai

Informācija par sirds asinsvadu veselību:

  • www.kardiologija.lv
  • www.grindeks.lv
  • www.astrazeneca.lv
  • www.parsirdi.lv
  • www.goredforwomen.org (angļu valodā)

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads