!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Paaugstināts holesterīns – paaugstināts sirds slimību risks

Kardioloģe Iveta Šime ir pārliecināta, ka ar dzīvesveida maiņu – ēdienkartes korekciju, fiziskajām aktivitātēm un atteikšanos no smēķēšanas – var būtiski uzlabot kopējo veselības stāvokli un samazināt sirds asinsvadu slimību risku.
Kardioloģe Iveta Šime ir pārliecināta, ka ar dzīvesveida maiņu – ēdienkartes korekciju, fiziskajām aktivitātēm un atteikšanos no smēķēšanas – var būtiski uzlabot kopējo veselības stāvokli un samazināt sirds asinsvadu slimību risku.

Statistika apliecina – Latvijā no sirds asinsvadu slimībām ik gadu mirst aptuveni 14 tūkstoši cilvēku. Viens no būtiskiem saslimšanas iemesliem ir paaugstināts zema blīvuma (sliktā) holesterīna līmenis asinis.

 

Sarunā ar Liepājas Reģionālās slimnīcas kardioloģi IVETU ŠIMI skaidrosim, kāda ir holesterīna loma mūsu organismā, kā to kontrolēt un kā samazināt sliktā holesterīna līmeni, kā arī to, kuros gadījumos jāķeras pie medikamentiem.

 

– Kāpēc katram no mums būtu jāzina savs holesterīna skaitlis un kāpēc ir tik svarīgi to turēt normas robežās?

 

Paaugstināts zema blīvuma (sliktā) holesterīna  līmenis ir viens no kardiovaskulārajiem riskiem. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir paaugstināts risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām. Ārstiem ir svarīgi šo cilvēku grupu atpazīt.

 

– Kā to izdarīt?

 

Sirds asinsvadu slimību riska grupas cilvēkus mēs varam atpazīt pat tik vienkārši, kā vērojot parkā staigājošos cilvēkus. Tie ir miesās pilnīgi cilvēki, kas lēni kustas elsdami, pūzdami. Tie ir arī pacienti, kurus mēs satiekam pie citiem speciālistiem, ne tikai pie kardiologa – piemēram, 2. tipa cukura diabēta slimnieki. Diabētā visbiežāk iedzīvojas tieši apaļīgie. Riska grupā ir arī cilvēki ar hronisku nieru slimību un daudzi citi. Tiem pacientiem, kas nāk pie kardiologa, lielākoties jau ir bijusi kāda sirds asinsvadu slimība.

 

– Sirds asinsvadu slimību risks – vai to ietekmē arī dzimums?

 

Dzimumu mēs nevērtējam kā vienu no riska faktoriem. Kardiologiem ir speciāla tabula, pēc kuras izvērtēt risku, ņemot vērā dažādus citus faktorus, piemēram, smēķēšanu, aptaukošanos, asinsspiedienu, vecumu, holesterīna līmeni un daudz ko citu. Turklāt par vienu no riska faktoriem tagad tiek uzskatīts arī zems sociālais stāvoklis, jo ir pierādīts, ka cilvēki ar zemu izglītību un zemiem ienākumiem dzīvo daudz neveselīgāk, salīdzinot ar citu grupu cilvēkiem. Viņiem trūkst gan zināšanu par veselīgu dzīvesveidu, gan arī naudas, lai iegādātos pilnvērtīgu pārtiku. Viņiem ļoti bieži trūkst arī dzīvesprieka, ko rada dažādas aizraušanās, vaļasprieki, ceļojumi un cits, bet labs noskaņojums un dzīvesprieks arī ir viens no faktoriem, kas uzlabo cilvēka veselību, tostarp arī sirds asinsvadu veselību.

 

– Par paaugstinātu holesterīna līmeni, kas ir viens no sirds asinsvadu slimību riskiem, mēs zinām pavisam neilgi – nedaudz vairāk kā 20 gadus, un tas kļuvis par tādu kā biedu.

 

Ir pierādīts, ka cilvēki, kas dzīvo vienkāršu dzīvesveidu, īpaši laukos, un neēd lielveikalā pirktu pārtiku, ar šo problēmu nesaskaras. Piemēram, Ziemeļamerikā ir cilvēki, kas vēl ēd termiski neapstrādātu barību, un viņiem ir zems holesterīna līmenis. Visticamāk, tāds tas bija arī mūsu vecmāmiņām un vectēviem, jo viņiem bija pavisam savādākas ēšanas tradīcijas nekā mūsu paaudzei, un viņi daudz kustējās. Mūsu vecvecāku laikos, piemēram, baltmaize nebija ikdienas ēdienkartē, kā tas mūsdienās ir ļoti daudzās ģimenēs, kur rupjmaizi vispār neēd.

 

– Tomēr holesterīns mums ne tikai nodara ļaunu, bet ir arī vajadzīgs, tāpēc ir svarīgi zināt, kāda ir norma un kad jāsāk satraukties.

 

Kad ārsts no laboratorijas saņem analīžu rezultātus, saistībā ar holesterīnu tur ir kādi septiņi rādītāji. Pacientam pašam jāsaprot daži no tiem. Piemēram, kopējais holesterīna līmenis. Nav tā, ka visiem cilvēkiem tas ir vienāds. Viss ir atkarīgs no cilvēka kopējā veselības stāvokļa. Tāpat cilvēkiem būtu jāzina, ka ir divi holesterīna veidi. Pirmais ir augsta blīvuma jeb tā sauktais labais holesterīns, bez kura daudzas mūsu organisma funkcijas vienkārši nenotiktu. Otrs ir zema blīvuma jeb sliktais holesterīns, kas mums aizlipina asinsvadus un tāpēc ir nevēlams.

 

– Paskaidrojiet, ko dod labais holesterīns?

 

Tas ir vajadzīgs ļoti daudzu mūsu organisma funkciju nodrošināšanai. Piemēram, tas palīdz cīnīties pret infekcijām, regulē cukura līmeni asinīs, darbojas kā antioksidants, veicinot šlakvielu izvadīšanu, paplašina asinsvadus, veicina imūnsistēmas darbību, darbojas kā asinsrades palīgs, veicina trombu novēršanu un šķīdināšanu un dara vēl daudz citu labu un organisma normālai darbībai ļoti svarīgu lietu. Turklāt labajam holesterīnam ir nepārvērtējama nozīme smadzeņu darbības veicināšanā.

 

– Ko mums vajadzētu darīt un ko ne, lai labais holesterīns organismā būtu pietiekošā daudzumā, bet sliktā – pēc iespējas mazāk?

 

Tas diemžēl ir ļoti grūti risināms jautājums, jo abu veidu holesterīna ražošana organismā notiek kopā. Ja kāds spētu izdomāt, kā nodrošināt, lai organismā notiek tikai labā holesterīna ražošana, tas būtu fenomenāls apvērsums medicīnā. Taču mēs ar dažādiem paņēmieniem varam regulēt labā un sliktā holesterīna attiecības, lai sliktā nerastos par daudz. Viens no veidiem, kā to nodrošināt, ir regulāras fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, jo tādējādi tiek samazināts sliktā un palielināts labā holesterīna līmenis. Ar fiziskajām aktivitātēm es nedomāju rāmu pastaigu ar sunīti. Jēga no šīm aktivitātēm būs tad, ja to laikā paātrināsies pulss un elpošana, ja cilvēks iesvīdīs un, pārnākot mājās, jutīs nogurumu. Otrs nosacījums sliktā holesterīna samazināšanai ir apēstā ēdiena daudzums – cilvēki ļoti bieži vienkārši pārēdas. Turklāt jāņem vērā, ka ar gadiem vielmaiņa kļūst lēnāka, tāpēc porciju lielums būtu jāsamazina. Tāpat jāsamazina arī apēstā ēdiena treknums, jo lielākā daļa produktu, ko cilvēki lieto ikdienas uzturā, ir ar lieku kaloritāti. Ļoti slikts paradums ir našķošanās ēdienreižu starplaikos, jo tā cilvēks pat nepamana, cik daudz lieka un arī trekna viņš apēd. Ja to nepaskaita, var šķist: es taču nemaz tik daudz neēdu! Tāpēc paskaitiet gan visus apēstos našķus!

 

– Vai ir kādi produkti vai produktu grupas, par kuriem jūs teiktu: no tā gan, lūdzu, atsakieties!

 

Tādi noteikti ir no liellopu taukiem gatavoti produkti, piemēram, trekns krējums. Es jau esmu teikusi un atkārtošu vēl: es nesaprotu, no kurienes mums ir radusies tradīcija gandrīz visus salātus gatavot ar krējumu? Tāpat krējumu lielos daudzumos liek gan pie mērcēm, gan ēd ar kartupeļiem u.c. Cilvēki, kas uzturā daudz lieto kārtainās mīklas izstrādājumus, iespējams, nemaz nezina, ka arī tur dāsni ir pievienoti liellopu tauki. Tāpat liellopu tauki ir mīksto lēto desu izstrādājumos, arī lētajos siera izstrādājumos, tāpēc ar šiem produktiem ir jābūt uzmanīgiem.

 

– Par gaļu nereti viedokļi dalās – tā ir laba vai slikta?

 

Par liesu gaļu es nevaru teikt neviena slikta vārda – tā ir jāēd gan cilvēkiem spēka gados, gan veciem cilvēkiem, gan arī topošajām māmiņām. Ik dienu vajadzētu apēst gabaliņu zivs vai liesas gaļas, jo tur ir gan dzelzs, gan olbaltumvielas. Ar gaļu mēs nodrošinām sev ikdienā vajadzīgo enerģiju. Arī liellopa gaļu, ja tā ir liesa, var droši ēst, taču pie mums Latvijā nav liellopu gaļas ēšanas tradīciju. Vislabākos vārdus es gribu teikt par svaigām zivīm. Īpaši labas veselībai ir dažādas sīkās zivis, ko cilvēki ir ēduši kopš senseniem laikiem. Arī reņģītes. Nav labākas diētas kā vārītas grūbas un ceptas reņģes, jo šāda diēta mūs nodrošina ar visām organismam nepieciešamajām vielām. Zivis uzturā ir jālieto tāpēc, ka tajās ir ļoti laba tauku attiecība – tās satur vairāk nepiesātināto tauku, kas neļauj radīt slikto holesterīnu.

 

– Kuri ir tie gadījumi, kad ārstam ir skaidrs: jāsāk lietot zāles, jo ar fizisko aktivitāšu un diētas koriģēšanu vairs nepietiek!

 

Tā noteikti ir cilvēku grupa, kam jau ir bijusi kāda sirds asinsvadu slimība, piemēram, insults vai infarkts. Vissliktāk ir tad, ja cilvēks, kuram šāds notikums ir bijis, sākot justies labāk, pats izlemj, ka zāles vairs nelietos. Pēc gada vai pusotra viņam atjaunojas sūdzības un viņš atkal nonāk pie ārsta. Pat ja cilvēkam nav nekādu sūdzību, taču slimība ir bijusi, paaugstināts sliktā holesterīna līmenis ir jāārstē ar zālēm, jo pastāv paaugstināts risks, ka slimība var atkārtoties. Arī citos gadījumos, ja ar diētas un dzīvesstila maiņu mums uzlabojumu neizdodas panākt, ir jāķeras pie statīnu lietošanas. No tā nevajag baidīties, jo fakts, ka jāsāk lietot zāles, nenozīmē, ka tās būs jālieto visu atlikušo mūžu. Šo medikamentu lieto, kamēr sakārto analīžu rādījumus un novērš sirds asinsvadu slimību riskus. Turklāt farmācija attīstās ātri un iespējams, ka pēc kāda laika būs izgudrots atkal kaut kas labāks. Tomēr ir jārēķinās, ka ar pāris mēnešiem vai pusgadu nebūs līdzēts – statīni jālieto trīs, dažkārt pat piecus gadus. Pētījumos ir pierādīts, ka trīs līdz piecu gadu laikā, lietojot zāles, cilvēkam var novērst insulta vai infarkta atkārtošanos. Ir vēl kāda būtiska nianse – holesterīna līmeni neārstē atrauti no cilvēka vispārējā veselības stāvokļa un ieradumiem. Piemēram, ir medikamenti, kuri nesader ar statīniem, tāpēc, atnākot pie ārsta, cilvēkam ir godīgi jāizstāsta viss par savu veselību un tas, kādas zāles vēl viņš lieto. Bieži vien cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis, ir arī dažādas citas slimības. Tāpat ir atsevišķi pārtikas produkti, piemēram, greipfrūti, kas mazina statīnu iedarbību, tāpēc arī par ēšanas paradumiem ir jāizrunājas. Un jāsaprot: zāļu lietošana nenozīmē, ka tagad varēs nekontrolēti ēst visu, ko tikai gribas, arī to, kas nav vēlams. Tāpat svarīgas ir fiziskās aktivitātes.

 

– Tomēr ir ne mazums cilvēku, kas uzsver, ka viņu veselība nepieļauj nekādas fiziskās aktivitātes.

 

Tam es pilnīgi un galīgi nepiekrītu! Ir ļoti maz slimību, kuru dēļ jāguļ gultā, bet visi pārējie savu spēju robežās var kustēties. Mūsdienās pēc sirds asinsvadu slimībām vairs neliek ilgi gulēt – pie slimniekiem nāk fizioterapeiti un jau pēc pāris dienām palīdz celties un ierāda vingrinājumus. Tāpat slimajam cilvēkam ir svarīgi, lai kāds par viņu rūpētos: ja tuvinieki interesējas par slimo cilvēku, viņam ir motivācija ātrāk atveseļoties. Bet, ja runājam par veseliem cilvēkiem, kas vienkārši negrib nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tad tas ir tikai un vienīgi slinkums. Galu galā mūsdienās ir tik daudz iespēju, ko darīt, turklāt pilnīgi bez maksas. Tāpēc arī aizbildināšanās ar naudas trūkumu šeit nav vietā. Ja negribi skriet, tad ej nūjot, ja negribi nūjot – ej ātrā pastaigā! Galvenais ir kustēties.

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

ielikuma “Kurzemes avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads