!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Cik bīstams ir paaugstināts asinsspiediens.

Paaugstināts asinsspiediens ir tieši saistīts ar cilvēka dzīvesveidu un emocionālo stāvokli.
Paaugstināts asinsspiediens ir tieši saistīts ar cilvēka dzīvesveidu un emocionālo stāvokli.

Paaugstināts asinsspiediens – tā ir problēma, ar kuru mūža laikā saskaras ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju. Neārstēts tas rada neatgriezeniskas sekas cilvēka veselībai.

Liepājas Reģionālās slimnīcas kardioloģe Iveta Šime stāsta, kā to pareizi kontrolēt un ārstēt, lai saglabātu pilnvērtīgu dzīves kvalitāti.

 

 

– Diagnoze «paaugstināts asinsspiediens» daudziem ir pierasts termins, tomēr paskaidrojiet, ko īsti tas nozīmē?

 

Tas nozīmē, ka visu laiku uz cilvēka asinsvadu sieniņām ir paaugstināts asins spiediens. Asinsvadi to var neizturēt un plīst. Ja tā notiek, piemēram, galvā, rodas insults, savukārt, ja sirdī, – infarkts. Organisms ir iekārtots tā, ka pretojas darbībām, kas nav dabīgas, taču, ja pastiprināts spiediens ir ilgstošs, asinsvads pakāpeniski kļūst ciets, tas vairs nav elastīgs, un zūd asinsvadu dabīgā funkcionēšana. Līdzīgi notiek ar sirds muskuļiem – tie kļūst cieti, un izveidojas tā saucamā «bruņu sirds».

 

– Kāpēc rodas paaugstināts asinsspiediens?

 

Primārā izcelsme tam ir neirohumorālie regulācijas traucējumi (nervu sistēmas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru ietekme uz organisma audu aktivitāti). Pirmo reizi paaugstināts asinsspiediens tika atklāts jau 1733. gadā. Veicot tālākus pētījumus, tika konstatēts, ka paaugstināta asinsspiediena problēma nepastāvēja tajā civilizācijas daļā, kur cilvēki bija priecīgi un apmierināti. Savukārt tur, kur karoja, kur cilvēkiem bija slikta dzīve, novēroja šo veselības traucējumu. Tātad paaugstināts asinsspiediens ir tieši saistīts ar cilvēku dzīvesveidu un emocionālo stāvokli. Sākotnējie simptomi tam ir galvassāpes, nogurums, fizisks nespēks.

 

– Ir cilvēki, kas dzīvo intensīvu, stresa pilnu dzīvi un varbūt pat nenojauš, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens.

 

Tur jau ir tā problēma! Viņi dzīvo intensīvi, un tad it kā pēkšņi notiek lielās katastrofas: infarkts vai insults, un cilvēks ir pārsteigts, jo izrādās, ka viņš gadiem ilgi ir dzīvojis ar paaugstinātu asinsspiedienu. Paaugstināts asinsspiediens nesāp – ir iepriekš minētie simptomi, kam var rast visdažādākos izskaidrojumus. Problēma ir tāda, ka paaugstinātais asinsspiediens bojā orgānus, kuros ir vislabākā asinsrite un bagātīgākā apasiņošana.

 

– Tie ir..

 

Piemēram, galvas smadzenes, tāpat nieres, sirds muskulis. Jo orgānā ir bagātīgāka asins apgāde, jo lielāks bojājums tiek nodarīts pie paaugstināta asinsspiediena. Bieži vien šo orgānu bojājumi veselības pārbaudēs atklājas pirmie, un tikai tad, kad sāk meklēt iemeslu, konstatē, ka tos radījis paaugstināts asinsspiediens.

 

– Tas nozīmē, ka asinsspiediens laiku pa laikam ir jākontrolē?

 

Noteikti! Turklāt to nav grūti izdarīt. Jau 1896. gadā ir izgudrots asinsspiediena mērāmais aparāts ar trīs dažāda platuma manšetēm, kas ir domātas lielām, vidēja izmēra un mazām rokām. Mazās ir domātas bērniem. Tas nozīmē, ka asinsspiediens ir jākontrolē ne tikai pieaugušajiem, bet jau bērnu vecumā.

 

– Pastāv uzskats, ka šī veselības problēma lielākoties piemeklē vecākus cilvēkus.

 

Vecākiem cilvēkiem tā jau ir slimība ar sekām. Bet slimība sāk attīstīties krietni agrāk. Bērniem iemesls paaugstinātam asinsspiedienam var būs gan liekais svars, gan cukura vielmaiņas problēmas, tāpat slikti ēšanas ieradumi, piemēram, palielināts sāls patēriņš: bērns apēd vairākas čipsu pakas dienā, un neviens pat neiedomājas, cik daudz sāls ir nonācis viņa organismā.

 

– Kādi ir visbiežākie paaugstināta asinsspiediena iemesli?.

 

Tie ir manis jau pieminētā pārlieku lielā sāļu vai arī saldu produktu lietošana, tie ir trekni ēdieni, kas ir kaitīgi asinsvadiem, tā ir smēķēšana, tāpat mazkustīgs dzīvesveids, pilnvērtīgas atpūtas trūkums un daudzi citi.

 

– Cik bieži bērniem vajadzētu mērīt asinsspiedienu?

 

Pietiks, ja to darīs reizi gadā vispārējo veselības pārbaužu laikā. Mērījums jāveic abām rokām, un ambulatorajā kartē jāatzīmē, uz kuras rokas skaitlis ir augstāks – uz tās arī turpmāk jāveic mērījumi.

 

– Kā ir ar pieaugušajiem?

 

Arī pieaugušajiem šie mērījumi ir jāveic vispārējo veselības pārbaužu laikā, bet ne retāk kā reizi gadā. Asinsspiediens nav jāmēra katru dienu vai reizi nedēļā. Ja atklājas, ka tas ir paaugstināts, tad gan jākontrolē biežāk, lai būtu skaidrs, vai tas ir bijis vienreizējs gadījums, piemēram, stresa vai cita iemesla dēļ, vai tomēr cilvēkam jau veidojas nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu. Augšējā normas robeža ir 130/80–140/90 mmHg.

 

– Mūža gaitā šī robeža mainās? Vai par normu var uzskatīt, ka vecākiem cilvēkiem asinsspiediens paaugstinās?

 

Tomēr nē – mūža garumā šai normai vajadzētu saglabāties vienā līmenī. Ja spiediens paaugstinās, tad ir pamats domāt, ka tas jāsāk koriģēt. Ja vecākam cilvēkam asinsvadi sāk cietēt, mēs, ārsti, pieļaujam, ka asinsspiediens vēl varētu būt 150/90 mmHg, bet ne augstāk.

 

– Ja tā tomēr notiek, kāda ir sākotnējā ārstēšana?

 

Vispirms ir jāizvērtē dzīvesveids un jāmēģina tas koriģēt. Piemēram, jāpārskata sava ēdienkarte un jāizslēdz no tās iepriekš minētie saldie, sāļie un treknie produkti. Ir svarīgi samazināt svaru, ja tas ir palielināts, īpaši samazinot tauku daudzumu uz vēdera. Tāpat jāatsakās no mazkustīguma – ir jāsāk vairāk kustēties, jo tā ir viena no iespējām samazināt svaru. Nav obligāti jādodas uz sporta zāli, pietiek ar regulārām garākām pastaigām. Protams, ir jādomā par pilnvērtīgu atpūtu, jo, kā jau teicu, viens no paaugstināta asinsspiediena iemesliem ir palielināts stress un atpūtas un miega trūkums.

 

– Cik ilgs ir posms, kad var mēģināt asinsspiedienu regulēt, mainot dzīvesveidu?

 

Zāles var nelietot pat gadu, protams, ja nav citu slimību, kas jāārstē ar medikamentiem.

 

– Ja ar to tomēr nebūs līdzēts?

 

Ir noteikta kārtība, kā tādā gadījumā ārstē paaugstinātu asinsspiedienu. Veicot pētījumus, ir pierādīts, ka paaugstināta asinsspiediena problēma attīstītajā pasaulē ir katram ceturtajam cilvēkam. Ceturtā daļa šo cilvēku ar to sadzīvo un viņiem problēmu pat neatklāj, savukārt puse no tiem, kam atklāj paaugstinātu asinsspiedienu, neņem vērā ārstu rekomendācijas un savu slimību neārstē vispār vai zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai iedzer līdzīgi kā tabletes pret galvassāpēm – tad, kad jūtas slikti. Taču ir pierādīts, ka tas nav lietderīgi – zāles ir jālieto regulāri.

 

– Ja atklāts paaugstināts asinsspiediens, kuru ārstē ar medikamentiem, vai šīs zāles būs jālieto visu atlikušo mūžu?

 

Tas ir atkarīgs no katra pacienta individuālās situācijas. Ir gadījumi, kad pēc insulta asinsspiediens atgriežas normas robežās. Un cilvēks saka: redz, insults man izārstēja asinsspiedienu! Tā tas nav. Ārēji asinsspiediens tiešām ir normas robežās, bet asinsspiediens lielajos asinsvados joprojām ir paaugstināts. Ja cilvēks pārtrauc lietot zāles, iekšējais paaugstinātais asinsspiediens turpina bojāt orgānus, un problēma nav atrisināta. Šiem cilvēkiem zāles var nākties lietot visa mūža garumā, lai insults vai infarkts neatkārtotos. Bet ir līdzestīgi pacienti, kas regulāri lieto asinsspiedienu pazeminošas zāles, maina savu dzīvesveidu, turpina regulāri kontrolēt asinsspiedienu un problēmu izārstē.

 

– Jūs jau runājāt par cilvēkiem, kas neārstē paaugstinātu asinsspiedienu nezināšanas vai nelīdzestīgas attieksmes dēļ. Kādas tam var būt sekas?

 

Visbiežāk tas ir insults un infarkts. Otra problēma, kas sastopama aptuveni 75% gadījumu, ir sirds dobuma izplešanās, kas traucē pareizam sirds ritmam. Rezultātā attīstās mirdzaritmija – ātra un neritmiska sirds darbība –, kas noved pie sirds mazspējas. Trešajā vietā ir nieru mazspēja. Katrā ziņā gadiem ilgi neārstēts paaugstināts asinsspiediens bez sekām nepaliek.

 

– Par ko liecina jūsu pieredze: vai cilvēki nopietni uztver ziņu par paaugstinātu asinsspiedienu un faktu, ka tas būs jāārstē ar zālēm?

 

Mana pieredze liecina, ka visnopietnākā attieksme kļūst tikai pēc tam, kad ir noticis insults vai infarkts. Tā ir vismaz pusei pacientu. Savukārt daļa pacientu ir daudz lasījuši par paaugstinātu asinsspiedienu un ir ļoti norūpējušies. Ir cilvēki, kas nāk, lai koriģētu ārstēšanu.

 

– Vai attieksme pret savu veselību ir atkarīga no cilvēka izglītības līmeņa?

 

Jā, diemžēl tā ir! Jo izglītotāks cilvēks, jo viņš vairāk rūpējas par savu veselību. Arī par paaugstinātu asinsspiedienu. Tas ir saistīts gan ar informētību, gan rūpēm par savu dzīves kvalitāti. Neārstēts asinsspiediens to ietekmē ļoti būtiski – traucē normālai smadzeņu darbībai. Nereti mazizglītoti cilvēki pieņem par normu, ka galva ar gadiem sāk strādāt sliktāk, ka ir grūtāk domāt, atcerēties un strādāt. Taču tā nav norma – šo postu var nodarīt arī neārstēts paaugstināts asinsspiediens.

 

– Ir arī cilvēki, kas gatavi vairākas reizes dienā ieskriet aptiekā izmērīt asinsspiedienu. Vai tas ir lietderīgi?

 

Pilnīgi noteikti nē! Ir pacienti, kuri tik centīgi mēra asinsspiedienu, ka atnāk pie ārsta ar papīra rulli, uz kura gada garumā vairākas reizes dienā atzīmēti veiktie mērījumi, kas iezīmēti dažādās krāsās atkarībā no rezultāta. Ir jāsaprot, ka normālam, dzīvam cilvēkam dienas laikā asinsspiediens mainās atkarībā no situācijas un fiziskās slodzes. Un tas, ka spiediens pēc skrējiena pakaļ tramvajam vai pēc kāda mirkļa uztraukuma būs augstāks, ir absolūti normāli.

 

– Ja cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens, vai viņam ir nepieciešams iegādāties mērāmo ierīci un veikt mērījumus mājās?

 

Es domāju, ka jā! Jo tie mērījumi, kas veikti mājās, mierīgos apstākļos, ir visprecīzākie. Te es vēlreiz gribu uzsvērt: mierīgo apstākļos, nevis pēc stresa situācijām vai paaugstinātas fiziskās slodzes. Tomēr nevajag mērīt spiedienu ik pēc trim stundām. Pietiek, ja to izdara divas reizes nedēļā.

 

– Kā pareizi mājas apstākļos izmērīt asinsspiedienu?

 

Kā jau teicu, tas ir jādara mierīgos apstākļos. Vismaz piecas minūtes pirms tam ir jāatpūšas, nevis jāklausās skaļa rokmūzika, jāsatraucas par valdības veidošanu vai citiem valstī un ģimenē aktuāliem notikumiem. Veicot mērījumus, ir jāapsēžas ērtā pozā, nesakrustojot kājas, pēdas atbalstot pret zemi. Asinsspiediens jāmēra abās rokās, saliecot roku 90 grādu leņķī. Vispareizāk ir veikt mērījumu ar aptuveni trīs minūšu atstarpi. Precīzāks būs zemākais rādījums. Ir vērts mājās veikt kontrolmērījumu, ja notikusi medikamentu maiņa.

 

– Kam biežāk novēro paaugstinātu asinsspiedienu – vīriešiem vai sievietēm?

 

Līdz 60 gadu vecumam tie ir vīrieši, bet pēc tam šī problēma abus dzimumus skar līdzīgi. Taču sievietes slimības ārstēšanai noteikti velta lielāku uzmanību, viņas ir līdzestīgākas, cītīgāk lieto zāles, lielākas rūpes velta dzīvesveida maiņai. Vīrieši biežāk to dara pēc tam, kad viņiem jau ir bijis insults vai infarkts.




Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Diabēta dienas avīze”


linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads