!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Janvāri:

20. decembris – uz izmeklējumiem;

22. decembris – uz speciālistu konsultācijām;

BĒRNIEM LĪDZ 18 G.V. PIERAKSTS PIE ZOBĀRSTA
21.02.2018. no 08:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Iveta Šime: aspirīns pasargā asinsvadus un sirdi

"Tas, ka aspirīnu rekomendē kā veiksmīgu kardiovaskulāro slimību riska profilakses līdzekli, tomēr nenozīmē, ka to vajadzētu sākt lietot bez konsultēšanās ar ārstu," brīdina kardioloģe Iveta Šime.
"Tas, ka aspirīnu rekomendē kā veiksmīgu kardiovaskulāro slimību riska profilakses līdzekli, tomēr nenozīmē, ka to vajadzētu sākt lietot bez konsultēšanās ar ārstu," brīdina kardioloģe Iveta Šime.

Aspirīns, ko sākotnēji ieguva no baltā vītola mizām un izmantoja kā temperatūru mazinošu un arī pretiekaisuma līdzekli, pasaulē pazīstams kopš senās Ēģiptes laikiem. Zāļu formā tas dzīvo jau vairāk nekā simts gadus, bet kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem to sāka izmantot sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību profilaksē un ārstēšanā.

 

 

Par aspirīna kā neaizstājama medikamenta izmantošanu stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas kardioloģe Iveta Šime.

 

– Kardiovaskulārās jeb, vienkārši runājot, sirds un asinsvadu slimības tiek sauktas par šī gadsimta nopietnāko veselības apdraudējumu. Kādi ir iemesli, kas tās izraisa?

 

Faktiski tie ir tie paši riska faktori, kas kaitē cilvēka veselībai kopumā. Pirmais ir mazkustīgs dzīvesveids. Katram cilvēkam, ja viņš neko citu fiziski aktīvu nevēlas darīt, vismaz pusstundu dienā vajadzētu kaut vai intensīvi staigāt. Otrais ir liekais svars. Savam svaram ir jāseko. Nevajadzētu lietot pārtikā treknus produktus. Patlaban pastāv uzskats, ka ķermeņa masas indeksam (ĶMI) vajadzētu būt 25 un mazākam. Trešais ir smēķēšana. Par to tiek runāts ļoti daudz, diemžēl rezultāti nav tik labi, kā gribētos. Tie ir riski, no kuriem izvairoties, cilvēks ne tikai uzlabos savu sirds un asinsvadu veselību, bet uzturēs labu savu veselību kopumā.

 

– Tomēr nav simtprocentīgas garantijas, ka, dzīvojot veselīgu dzīvesveidu, cilvēku nepiemeklēs kardiovaskulārās slimības.

 

Simtprocentīgas garantijas nav nekam, taču ir iespēja slimības atklāt daudz agrākās stadijās. Kardiovaskulāro slimību pamatā ir ateroskleroze jeb tā saucamā asinsvadu aizkaļķošanās, ko var ļoti vienkārši diagnosticēt, veicot asinsvadu doplerogrāfiju ar ultrasonogrāfijas aparātu. Aspirīns ir medikaments, ko nozīmē arī profilakses nolūkos, ja ir novēroti kaut mazākie kardiovaskulāro slimību riski. Taču tajā pašā laikā šis medikaments nav vitamīni, ko lietot bez vajadzības, bez kādām medicīniskām indikācijām.

 

– Kuri pacienti ir pieskaitāmi sevišķi augsta kardiovaskulāro slimību riska grupai?

 

Tie ir cilvēki ar palielinātu svaru, kas sirgst ar cukura diabētu un kam, izmeklējot asinsvadus, tajos atrod aterosklerotiskās plātnes. Pacienti, kuriem šīs plātnes atrod sirds asinsvados, jau ir nopietni slimi, un viņiem nepieciešama ļoti nopietna ārstēšana, lai izvairītos no infarkta.

 

– Vai riska faktors ir arī cilvēka dzimums un vecums?

 

Par dzimumu mēs parasti tik daudz nerunājam, bet par vecumu gan. Sievietēm, ja nav slimības pazīmju, es aspirīnu primārās profilakses nolūkos nesāku lietot līdz 50 gadu vecumam, savukārt vīriešiem līdz 60–65 gadiem.

 

– Aspirīnu pasaulē kardiovaskulāro slimību profilaksē lieto kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai rastos pārliecība, ka tas ir iedarbīgs medikaments.

 

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aspirīns bija populārs medikaments gan temperatūras pazemināšanai, gan galvassāpju mazināšanai. Ārsti bija ievērojuši, ka tie pacienti, kas aspirīnu lieto biežāk, retāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Pēc aptuveni trīsdesmit gadiem sākās nopietni zinātniski pētījumi, kas apliecināja, ka šis medikaments ir veiksmīgi izmantojams kardiovaskulāro slimību profilakse un ārstēšanā.

 

– Ko labu aspirīns dara mūsu asinsvadiem?

 

Šis medikaments, kura aktīvā viela ir acetilsalicilskābe, nodrošina labāku asinsriti asinsvados un traucē trombu veidošanos uz negludajām asinsvadu iekšējām sieniņām.

 

– Ar ko atšķiras šī medikamenta lietošana primārajā profilaksē un sekundārajā, kad jau diagnosticētas aterosklerotiskās plātnes asinsvados, tos sašaurinot?

 

Primārajā profilaksē aspirīnu lieto ļoti nelielās devās – no 75 līdz 100 mg/dienā. Tādā devā šis medikaments ir aptiekā brīvi nopērkams bez receptes, taču tas nenozīmē, ka es visām sievietēm pēc 50 gadu vecuma un vīriešiem pēc 60 gadu vecuma rekomendēju doties uz aptieku, to pirkt un ikdienā lietot. Nekādā gadījumā! Tas ir jādara tikai un vienīgi tad, ja ir kādi riska faktori, piemēram, palielināts svars, paaugstināts holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens, aterosklerotiskās plātnes kakla asinsvados u.c., kas varētu norādīt uz kardiovaskulāro slimību risku.

Savukārt, ja aterosklerotiskās plātnes jeb aizkaļķojums konstatēts jau sirds asinsvados, tas nozīmē, ka ir nopietns kardiovaskulāro slimību risks. Tad aspirīns būs jālieto lielākās devās un bieži vien kopā ar citiem sirds asinsvadu ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem. Tā vairs nebūs tikai profilakse – tā jau būs ārstēšana.

 

– Līdztekus aspirīna lietošanai ir izskanējušas arī bažas par šī medikamenta radītajām blakus parādībām.

 

Par ļoti būtiskām blakus parādībām saistībā ar šī medikamenta lietošanu mēs runāt nevaram, taču viens gan ir skaidrs: aspirīns neļauj salipt trombocītiem. Tāpēc, ja cilvēkam kaut kur ir kāda čūliņa, piemēram, kuņģī vai zarnās, tur neveidojas receklis un var rasties asiņošana. Taču, ja tas notiek, tad pirmo desmit dienu laikā, uzsākot lietot aspirīnu. Tāpēc šis laiks ir svarīgs, lai veltītu uzmanību savam veselības stāvoklim un izjūtām un par izmaiņām nekavējoties informētu ārstu, kurš vajadzības gadījumā samazinās devu. Turklāt ir jāizvērtē, vai nopietnāks ir kardiovaskulāro slimību vai nelielas asiņošanas risks. To var izdarīt tikai ārsts pēc speciālas izvērtēšanas skalas. Starp citu, pētījumi apliecina arī to, ka aspirīns, regulāri lietots, pasargā no resnās un taisnās zarnas vēža, kā arī tam ir pretiekaisuma darbība.

 

– Kurš speciālists nosaka, kad pacientam vajadzētu sākt lietot aspirīnu kardiovaskulāro slimību profilakses nolūkos?

 

Primārajā profilaksē tas noteikti ir ģimenes ārsts, kurš veic mērķtiecīgus izmeklējumus, pacientu nosver, nosaka viņa holesterīna līmeni, izmēra asinsspiedienu utt. Ja tiek diagnosticētas slimības iezīmes, tad gan nepieciešama kardiologa vai neirologa konsultācija. Pacientiem, kas ikdienā lieto aspirīnu, kontrole pie šī speciālista nepieciešama divreiz gadā, bet pie sava ģimenes ārsta vajadzētu aiziet reizi trīs mēnešos.

 

– Saistībā ar sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu laiku pa laikam varam lasīt par jauniem atklājumiem un sasniegumiem, pat cilmes šūnu izmantošanu infarkta ārstēšanā, taču aspirīns kā šo slimību profilakses stūrakmens savas pozīcijas nav zaudējis. Kā tas ir izskaidrojams?

 

Jā, tā ir! Turklāt mūsdienās ir izstrādāta ļoti veiksmīga šo zāļu forma – apvalkota tablete, kas neizšķīst kuņģī, bet tievajā zarnā, tā samazinot kuņģa asiņošanas, kairinājuma risku. Mēs varam izdarīt visdažādākos atklājumus, tostarp izmantot cilmes šūnas, taču trombocītu salipšanas risks, kā arī nelīdzenumi asinsvados un asinsrites traucējumi paliks vienalga. Aspirīns kopā ar holesterīnu pazeminošiem līdzekļiem ir tie divi draudzīgie medikamenti, kas ļauj asinsvada sieniņu ārstēt no iekšpuses. Tur arī slēpjas tā unikalitāte!

 

– Tātad, ja ārsts pacientam kardiovaskulāro slimību profilakses nolūkos rekomendē aspirīnu, nevajag domāt, ka ārsts ir vecmodīgs, neiet līdzi laikam un neko nezina par jaunākajām tendencēm šajā jomā?

 

Nekādā gadījumā! Aspirīnu sirds un asinsvadu slimību profilaksē un ārstēšanā lieto visā pasaulē, tostarp Vācijā un Ziemeļamerikā, atzīstot to par labāko un vienlaikus arī lētāko ārstēšanas līdzekli ar vislielāko ieguvumu.

 

– Nereti pacienti, kas ilgstoši lietojuši aspirīnu, pēkšņi to pārtrauc darīt. Kādas tam var būt sekas?

 

Tā ir ne tikai ar aspirīnu, bet arī ar citiem medikamentiem. Cilvēkiem ir tendence pārtraukt lietot zāles apmēram pēc diviem gadiem. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs: zāles ir darījušas savu darbu, cilvēks jūtas vesels, viņam vairs nav nekādu sliktu sajūtu un diskomforta. Tāpēc viņš ir pārliecināts, ka var no zālēm atteikties. Cilvēciski tas ir saprotams, taču pacientiem, kas aspirīnu lieto ārstniecisko nolūkos un pēkšņi pārtrauc, ir ļoti nopietns risks drīz vien izjust ļoti nopietnu slimības saasinājumu. Neiroloģiskie pacienti, kam ir galvas asinsvadu veselības traucējumi, nopietnas izmaiņas var sajust jau divas dienas pēc tam, kad atteikušies no aspirīna. Turklāt tās var būt ne tikai pārejošas lēkmes, ko pavada reibonis un citi traucējumi, bet pat plašs insults. Un tas ir ļoti nopietni.

 

– Ir cilvēki, kas, regulāri lietojot kādu medikamentu, baidās, vai neizveidosies atkarība. Vai tā var izveidoties no aspirīna?

 

Nekādā gadījumā, jo trombocīti, uz ko šis medikaments iedarbojas, nomainās nedēļas laikā – tie regulāri aug no jauna.

 

– Aspirīna lietošana ir jāpārtrauc pirms operācijām. Kāpēc?

 

Tāpēc, ka citādi pastāv paaugstināts asiņošanas risks. Lai gan ne pirms visām operācijām ir jāpārtrauc aspirīna lietošana. Tomēr, ja cilvēks plāno operāciju, viņam laikus savs ārsts ir jābrīdina, ka viņš ir aspirīna lietotājs.

 

– Ir cilvēki, kuri, noskatoties aspirīna reklāmas, izlemj to lietot kardiovaskulāro slimību profilaksei bez konsultēšanās ar ārstu vai arī to sāk darīt pēc kādas draudzenes, kaimiņienes vai paziņas ieteikuma, kam aspirīnu rekomendējis ārsts. Kā jūs vērtējat tādu pašdarbību?

 

Ļoti slikti! Kā jau es teicu, pat primārajā profilaksē aspirīnu nav nepieciešams lietot, ja nav dibinātu iemeslu, kāpēc tas būtu vajadzīgs. Cilvēki reklāmu iespaidā lieto ļoti daudz un dažādas zāles, un tas ir ļoti, ļoti slikti! Tāds cilvēks riskē saskarties ar dažādām problēmām, tostarp ar iespēju iedzīvoties kuņģa kairinājumā un pat asiņošanā, bet nesaņemt tos labumus, ko viņš ir gaidījis. Te ir runa arī par devām. Tāpēc, manuprāt, vietā ir brīdinājums, ka nepamatoti lietoti medikamenti ir kaitīgi veselībai. Zāles ir jālieto tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams!

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

25/09/2015

Kardiologi I. Šime un O. Rūja apspriežas par pacientu ārstēšanas taktiku

 

linija3

Video galerijas

02/02/2016

Gripa sasniegusi arī Liepāju

Gripa sasniegusi arī Liepāju

12/12/2012

2013. - Sirds veselības gads