!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Jaunā traumatologa Māra Leitlanda veiksmīgā izvēle

Jaunais traumatologs Māris Leitlands jau pirmajā rezidentūras gadā izvēlējās doties uz Liepājas Reģionālo slimnīcu un nevienu brīdi tur pavadītajos piecos gados to nav nožēlojis.
Jaunais traumatologs Māris Leitlands jau pirmajā rezidentūras gadā izvēlējās doties uz Liepājas Reģionālo slimnīcu un nevienu brīdi tur pavadītajos piecos gados to nav nožēlojis.

Šoruden aprit pieci gadi, kopš topošais traumatologs Māris Leitlands – toreiz 1. kursa rezidents, dzimis un audzis rīdzinieks – apmeklēja Liepājas Reģionālo slimnīcu, lai izvērtētu to kā iespējamo rezidentūras vietu. Atbrauca, iepazina un palika. Tagad ārsts ir saņēmis sertifikātu, nodibinājis ģimeni, darba ir pilnas rokas, un viņš atzīst, ka savu izvēli par labu Liepājai nav nožēlojis nevienu brīdi!

 

 

Sākumā jaunais ārsts uz Liepājas slimnīcu brauca brīvdienās – dežurēt traumpunktā un Uzņemšanas nodaļā. Vēlāk izvēlējās palikt pastāvīgi. Sāka ārstēt pacientus Traumatoloģijas nodaļā un konsultēt slimnīcas Konsultatīvajā nodaļā. „Liels un labsirdīgs,” tā viņa pacienti raksturoja jauno ārstu. Labsirdību viņš saglabājis joprojām, tāpat pārliecību, ka pacientiem ir ļoti svarīgi, lai viņiem visu saprotami izskaidro. Tad arī ārstēšanās norit daudz veiksmīgāk. Bet viņa lielais augums dažkārt ir kā nomierinošs līdzeklis tiem slimnīcas traumpunkta pacientiem, kas tur ieradušiem kunga dūšā un ir noskaņoti uz skandāliem. Starp citu, daktera Māra Leitlanda mamma ir vecmāte, un savulaik viņa dēlu mēģinājusi atrunāt no medicīnas. Tas neizdevās, un tagad viņš atzīst: labi, ka neizdevās!

 

– Rīdziniekiem nemaz nav tik raksturīgi izvēlēties reģiona slimnīcas. Kā tas notika ar jums?

 

Mani uz Liepāju uzaicināja mans tagadējais kolēģis mugurkaula ķirurgs Agris Mertens, kurš te jau strādāja. Mēs iepazināmies, kad es, vēl būdams students, strādāju Rīgā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Viņš pateica ļoti vienkārši: brauc uz Liepājas slimnīcu, jo tur tev uzticēsies, ļaus strādāt un būs labas iespējas gan mācīties, gan praktizēt!

 

– Kā tad ar ambīcijām palikt Rīgā? Nebija sajūta, ka aizbraucot palaidīsiet garām savu lielo iespēju?

 

Es uz palikšanu Rīgā skatījos mazliet savādāk – es redzēju, ka tur ir ļoti daudz rezidentu un līdz ar to mazāk iespēju tikt pie praktiskā darba. Turklāt gribēju pats savām acīm redzēt, kas notiek Liepājas slimnīcā, jo, strādājot Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, par reģionu slimnīcām biju daudz ko sliktu saklausījies, bet par Liepājas slimnīcu nebiju dzirdējis neviena slikta vārda.

 

– Liepājas slimnīcā ir spēcīgs traumatologu kolektīvs. Kā jūs tajā atradāt savu vietu?

 

Pirmām kārtām traumatologam ir jāprot operēt jebkāda veida traumas. Jau trešajā dienā man bija jāoperē ciskas kaula kakliņa lūzums. Darbu man deva, kolēģi, sākot jau ar nodaļas vadītāju Uldi Ārgali, bija atsaucīgi. Katrs bija gatavs palīdzēt, ja kaut ko nezināju, tā kā ar iejušanos nebija nekādu problēmu. Mani pieņēma patiešām labi: nevis kā konkurentu, bet kā kolēģi. Savukārt, runājot par specializāciju, kas tomēr vairāk vai mazāk ir katram traumatologam, tad es esmu izvēlējies pēdas ķirurģiju un lielo locītavu endoprotezēšanu.

 

– Pieci gadi jau pagājuši – Liepāja bija pareizā izvēle?

 

Pilnīgi noteikti es to neesmu nožēlojis nevienu brīdi. Piepildījās tas, uz ko es cerēju: darba un praktizēšanās iespēju man ir bijis daudz vairāk nekā tiem maniem kursabiedriem, kas palika rezidentūrā Rīgā. Vienu brīdi es baidījos, vai viņi teorijā nebūs stiprāki, bet tas nav piepildījies. Katram no mums ir iespēja analizēt literatūru, tā kā es esmu tikai ieguvis.

 

– Tas zināmā mērā ir kompliments jūsu vecākajiem kolēģiem, kas jūs laida pie darba un uzticējās.

 

Noteikti! Kolēģi neliedza padomu un palīdzību, un jebkurā brīdī, pat dežūras laikā, ja kaut kas nebija līdz galam skaidrs, tūlīt sekoja «zvans draugam».

 

– Tagad jūs strādājat Traumatoloģijas nodaļā, pieņemat pacientus Konsultatīvajā nodaļā un pavisam drīz atvērsiet arī savu privātpraksi. Tas nozīmē, ka par darba trūkumu Liepājā nevar sūdzēties?

 

Traumu ir ļoti daudz. Pirmām kārtam tie ir gados vecāki cilvēki, kas dažādas traumas gūst, ziemā pakrītot uz slidenām ielām. Savukārt vasarās traumatologiem darbu nodrošina te sabraukušie tūristi, lielo masu pasākumu apmeklētāji, skeitparks un citas vietas. Turklāt, salīdzinot ar agrākiem laikiem, mašīnas cilvēkiem ir jaunākas un ātrākas, un daudzi neaprēķina savas autovadīšanas prasmes. Netrūkst arī pārgalvību, kas beidzas ar traumām. Pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku iegādājas motociklus, un arī tur bez traumām neiztikt. Darba ir patiešām daudz, lai visiem palīdzētu. Saistībā ar pēdas ķirurģiju visaktuālākā problēma cilvēkiem ir tā saucamais greizais īkšķis. Tas nozīmē, ka deformējas īkšķa kauliņš, kas ir gan ļoti sāpīgs process, gan arī apgrūtina dzīvi, jo nav iespējams uzvilkt atbilstoša izmēra apavus. Liepājā līdz šim tāda palīdzība nebija īpaši attīstīta. Līdz ar to daudz cilvēku vai nu brauca ārstēties uz Rīgas klīnikām, vai arī nemaz nezināja, ka šī problēma ir ārstējama. Viņi pieņēma to kā nenovēršamu un pacieta gan sāpes, gan neērtības.

 

– Kāda ir iespējamā palīdzība deformēta īkšķa kauliņa gadījumos?

 

Tas ir atkarīgs no deformācijas pakāpes. Ja tā ir liela, tad nav citas izejas kā operācija, taču vieglākos gadījumus un deformācijas sākuma stadijā ir iespējams ārstēt ar fizioterapiju un speciāliem īkšķa fiksatoriem.

 

– Vai tas nozīmē, ka savlaicīga ārstēšanas uzsākšana var tālāko deformāciju apturēt?

 

Redziet, kājas īkšķa deformācijai iemesli vēl nav pilnībā izpētīti, un tāpēc pilnībā šo deformāciju pagaidām vēl nav iespējams apturēt, taču ir iespējams ārstēt.

 

– Runājot par lielo locītavu endoprotezēšanu, nebūt ne tik sen bija laiks, kad rindas uz valsts apmaksātajām operācijām bija vairāku gadu garumā, un cilvēki, kas nevarēja paši samaksāt par operāciju, gaidot cieta milzīgas sāpes. Kā ir tagad?

 

Vismaz Liepājā milzīgo rindu vairs nav. Pat nedēļas laikā ir iespējams tikt uz operāciju. Ja nauda ir piešķirta, mēs ķeramies pie darba un atvieglojam rindā gaidošo cilvēku dzīvi.

 

– Ne mazums gan presē, gan citos masu informācijas līdzekļos un arī cilvēku savstarpējās sarunās izskan vēlēšanās, lai ārsti ar viņiem vairāk runātu un vairāk stāstītu par viņu slimību un ārstēšanas iespējām. Kāda ir jūsu pieredze – vai cilvēki grib to zināt, vai arī uzticas ārstam, jo viņš labāk zinās, kas jādara?

 

Pacienti grib zināt! Īpaši gados vecāki cilvēki, kas mājās ir vieni paši. Viņi grib izrunāties par visu ko. Jau no pirmās dienas es saviem pacientiem, stāstot par viņu slimību, daudz zīmēju priekšā uz lapiņas, lai viņi visu saprot līdz galam. Tikko cilvēks to saprot, mums ir vieglāk sastrādāties.

 

– Cik nopietni pacienti paši ir gatavi iesaistīties ārstniecības procesā, ievērot ārsta noteikto ārstēšanās režīmu un nekaitēt savai veselībai?

 

Tie, kas nāk pie traumatologiem, lielākoties ir gatavi iesaistīties. Un es pateikšu godīgi: lai gan Liepājā nav turīgākie pacienti, ja es nozīmēju kādu dārgāku medikamentu, cilvēki ir gatavi to iegādāties, lai tikai būtu veseli! Tāpat mani pacienti, lai ātrāk atveseļotos, cītīgi strādā kopā ar fizioterapeitiem. Tas, ko mūsdienās var izdarīt fizioterapeiti, ir fantastiski! Protams, pacientam pašam ir jābūt noskaņotam darboties. Ja kāds tomēr nav gatavs nopietni ārstēties, nav gatavs ievērot režīmu un izturas vieglprātīgi, es skaidri un gaiši pasaku, ka rezultāta nebūs! Es neslēpju un izstāstu, kādas ir gaidāmās sekas, un tad lai cilvēks pats izdara secinājumus. Nevajag šādos gadījumos auklēties – ir jārunā atklāta valoda!

 

– Tas noteikti ir svarīgi dežūrās traumpunktā, kur dzīve vakaros, kad sanāk savainotie alkoholiķi, mēdz būt diezgan lustīga.

 

Godīgi sakot, es tur labprāt nedežurētu, jo piektdienu vakari ir vienkārši briesmīgi! Tie piedzērušies un skandalējošie pacienti… Normālam cilvēkam ir grūti saprast, kāda tā ir atmosfēra un darba apstākļi. Tāpēc es apbrīnoju cilvēkus, kas spēj tur gadiem strādāt. Es domāju, ka traumpunktā nebūtu jāstrādā speciālistiem, kas tajā pašā laikā var operēt un pelnīt slimnīcai naudu. Manuprāt, traumpunktā būtu jādežurē speciāli sagatavotiem neatliekamās medicīnas speciālistiem, kam attiecīgi arī būtu lielāka alga, lai motivētu darīt šo darbu. Es domāju, ka Latvijas slimnīcās, kur sniedz neatliekamo palīdzību, par šādu virzienu būtu jādomā. Kad ierodas neadekvātie pacienti, pat kautiņi, nemaz nerunājot par rupjībām, nav nekāds retums. Ieraugot manu augumu, viņi uzreiz nomierinās, bet māsiņām šie pacienti ir liels pārbaudījums, un es negribētu būt viņu vietā. Tāpēc paldies un visu cieņu apsardzes un Liepājas pašvaldības policijas darbiniekiem, kurus iespējams dežūras laikā izsaukt, jo bez viņiem šis darbs nebūtu izdarāms! Uzskatu, ka dežūras laikā slimnīcā uz vietas Uzņemšanas nodaļā būtu jābūt apsardzes darbiniekiem, jo nereti dežūrējošais personāls tiek apdraudēts.

 

– Jūs esat jauns ārsts, enerģijas un entuziasma pilns. Kādi ir jūsu nākotnes plāni, ambīcijas?

 

Ambīcijām noteikti ir jābūt, un es vēlos, lai man ļauj operēt un lai ir pretimnākoša vadība. Tas arī viss, jo es gribu strādāt!

 

– Jaunam ārsta ir arī svarīgi, lai pacienti nāktu tieši pie viņa. Šajos piecos gados ir izdevies to kaut kādā mērā panākt?

 

Noteikti! Es kā šodien atceros, ka pirmajā reizē uz pieņemšanu pie manis atnāca pieci cilvēki. Tagad rindā ir trīsdesmit. Es domāju: varbūt jānoorganizē pieņemšana divas dienas, tad pacientu būs mazāk. Nekā! Viņu ir divreiz vairāk. Bet tas ir labi (smaida).

 

– Jūsu darbs ir uzmanību paņemošs, fiziski smags un nogurdinošs. Kā jūs atpūšaties?

 

Pirmām kārtām mēs ar sieviņu, cik vien varam, ejam staigāt gar jūru, kas man ļoti patīk, bet ko neizmanto katrs liepājnieks, kas pie jūras ir izaudzis. Tāpat mēs bieži braucam pie maniem vecākiem un draugiem uz Rīgu vai vēl tālāk uz laukiem. Un nevajag ceļa gabalu Liepāja–Rīga uztvert kā kaut ko apgrūtinošu, vajag pa ceļam apstāties, pastaigāt un atpūsties. Tas, kam man neatliek laika, pagaidām ir sports.

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

06/11/2015

Pēdas velves koriģējošu operāciju veic M.Leitlands, M.Malzubris

28/04/2014

A.Gulbis un A.Mertens veic jauna veida operāciju pusaudzim

linija3

Video galerijas

07/11/2015

Veic unikālu operāciju

09/05/2014

Bez sāpēm atgriežas skolas solā

Bez sāpēm atgriežas skolas solā