!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Plecu sāpju ārstēšanā palīdz artroskopija

Argalis 0044
«Jo ātrāk mēs diagnosticēsim problēmu, kas izraisījusi sāpes plecos, jo ātrāk un vieglāk varēsim to izārstēt.»

Sūdzības par sāpēm plecos ir otrs biežākais iemesls aiz muguras sāpēm, kāpēc cilvēki meklē traumatologu palīdzību. Par to liecina statistika, un šim apgalvojumam pilnībā piekrīt Liepājas Reģionālās slimnīcas traumatologs ortopēds Uldis Ārgalis

. Viņš ir viens no vadošajiem speciālistiem Latvijā, kas nodarbojas ar šādu sāpju diagnostiku, diferencēšanu un ārstēšanu, izmantojot artroskopisko metodi, kas citviet Latvijā nav tik populāra un bieži izmantota kā Liepājas slimnīcā.

 

Gribu teikt, ka sāpes plecos mūsu valstī īsti nav detalizēti pētītas un diferencētas. Līdz šim tās lielākoties ārstēja ar pretsāpju zālēm, taču mūsdienu medicīnas skatījumā tas nav īsti pareizi, jo šīm sāpēm var būt vismaz 20 dažādi iemesli un katrs no tiem ir ārstējams savādāk. Lai to darītu, vispirms ir precīzi jānoskaidro cēlonis, kāpēc sāpes radušās. Pēdējos gados tas notiek diezgan strauji – īpaši Liepājas Reģionālajā slimnīcā.

 

– Par sāpēm plecos sūdzas dažādu vecumu pacienti, vai ir kāda noteikta vecuma grupa, kam tās ir izteiktākas?

 

Jāatzīst, ka lielākoties tie ir gados veci cilvēki, taču ir plecu vainas, par kurām sūdzas arī gados jauni. Lielākoties tās iegūst traumatiskā ceļā, nereti sportisti amatieri. Tāpat plecu traumas gadās arī profesionālajā sportā.

 

– Kā notiek visbiežāk: atnāk 60 –70 gadus vecs cilvēks un sūdzas, ka jau gadu, divus vai trīs viņam sāp plecs?

 

Tieši tā arī notiek! Cilvēki pie mums ir pacietīgi un cieš sāpes līdz pēdējam – visbiežāk pie ārsta nāk tikai tad, kad pavisam vairs nevar izturēt. Īpaši tas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem. Bet, izmantojot šo sarunu, es gribu teikt, ka nevajag ciesties, jo, pirmkārt, visu laiku sadzīvot ar sāpēm ir neiedomājams diskomforts un traucēta dzīves kvalitāte. Otrkārt, laikus diagnosticēti, sāpju iemesli ir vieglāk un ātrāk izārstējami.

 

– Tātad ārstēšana sākas ar diagnostiku.

 

Jā, un te man līdzīgi kā daudzu citu specialitāšu kolēģiem jāatzīst, ka ļoti liels solis uz priekšu medicīnā tika sperts, kad radās kodolmagnētiskās rezonanses iespējas. Protams, pirmais izmeklējums ir rentgens, taču ir ļoti daudz problēmu, ko tajā nevar saskatīt. Rentgenā plecu problēmas parasti ir saskatāmas tikai tad, kad situācija jau ir ļoti nopietna.

 

– Kādi ir galvenie plecu sāpju iemesli?

 

Pirmais un visbiežāk sastopamais ir tā saucamais atdures sindroms. Tas nozīmē, ka pleca locītavā pie noteiktām kustībām pleca kaula galviņa atduras pret lāpstiņu. Rezultātā tiek hroniski traumēti kauli, kā arī cīpsla starp abiem kauliem. Šis process ir ļoti sāpīgs. Sīkāk mēs visu ar pacientu pārrunājam, kad esmu uzklausījis viņa sūdzības un ir radušās aizdomas par atdures sindromu, kā arī pēc tam, kad esam veikuši mērķtiecīgus izmeklējumus, kas šīs aizdomas apstiprina.

 

– Kāds sindromam ir iemesls? Vai tas saistīts ar gadu skaitu, vai varbūt cilvēks visu mūžu strādā smagu darbu?

 

Tā filozofiski runājot, cilvēki mūža gaitā paši ir piestrādājuši pie visām savām kaitēm, taču šajā gadījumā nav vainojams smags darbs. Pie atdures sindroma pat ir grūti nosaukt kādus precīzus iemeslus. Viens no tiem varētu būt saspringums plecos, varbūt arī mazkustīgs dzīvesveids, kā arī individuālas anatomiskas īpatnības.

 

– Problēma ir diagnosticēta. Ko tālāk? Jūs teicāt, ka šo kaiti mūsdienās vairs neārstē tikai ar pretsāpju tabletēm.

 

Tieši tā! Ja agrāk mēs devām lielu tableti un citreiz arī šprices, tad tagad, pirms ķerties pie sāpju mazināšanas, mēs vispirms precīzi noskaidrojam sāpju cēloni – veicam magnētisko rezonansi, lai izvēlētos ārstēšanas metodes.

 

– Kādas tās ir?

 

Pirms ķerties pie radikāliem līdzekļiem, varam taisīt blokādes, slimajā vietā ievadot pretiekaisuma medikamentus. Ja tomēr šādai konservatīvai ārstēšanai ar zālēm nav gaidītā rezultāta, ir iespēja operatīvi šo vainu likvidēt netraumatiski ar mazinvazīvu procedūru.

 

– Vai jūs runājat par artroskopiju, kas citās Latvijas ārstniecības iestādēs nav tik populāra un bieži pielietota kā Liepājas slimnīcā?

 

Šī metode patiešām ir ļoti atzīstama plecu sāpju ārstēšanā. Mēs plecā izdarām vairākus dažus milimetrus lielus griezienus, pa kuriem pleca locītavā ievadām mazu mazītiņu videokameru, ar kuras palīdzību ārsts apskata problēmu no iekšpuses un salīdzina redzamo situāciju ar to, ko uzrādīja magnētiskās rezonanses izmeklējums. Pēc tam tiek veiktas vajadzīgās darbības, lai traucējošās problēmas novērstu.

 

– Kādas tās ir atdures sindroma gadījumā?

 

Pavisam elementāri – mēs novēršam atduri. Tas nozīmē, ka vienu no kauliem noslīpējam, lai turpmāk kauli vairs nesaskartos un neradītu pacientam neciešamās sāpes. Parasti pacients pēc šīs procedūras, ko var saukt arī par operāciju, slimnīcā pavada vienu diennakti. To ir iespējams izdarīt arī Dienas stacionārā, tur pavadot vien dažas stundas un, ja nav nekādu sarežģījumu, jau vakarā dodoties mājās.

 

– Ar to gan laikam ārstēšana vēl nebeidzas.

 

Protams, ka nē, – tā ir jāturpina! Ir jāturpina speciāli vingrinājumi fizioterapeita uzraudzībā, lai laika gaitā pilnībā atjaunotu pleca locītavas funkcijas.

 

– Jums ir liela pieredze šo operāciju veikšanā?

 

Jā, gadījumu ir patiešām daudz, un mēs šādas operācijas izdarām bieži. Pacientiem ir svarīgi zināt, ka viņiem par to ir jāmaksā tikai neliels līdzmaksājums. Turklāt gaidīšanas laiks uz operāciju ir pavisam neliels.

 

– Kāda ir nākamā biežāk sastopamā vaina plecos, kas rada sāpes un diskomfortu?

 

Tā ir slimība, ko mēs saucam par «sasaldēto plecu».

 

– Vai tā patiešām ir saistīta ar apsaldēšanos?

 

Nē, nosaukums ir līdzība. Ar apaukstēšanos šai problēmai nav nekāda sakara, tas nozīmē, ka plecs ir nekustīgs – tāds kā sasaldēts.

 

– Kādi tam ir iemesli?

 

Iemeslu var būt daudz. Tie var būs gan primāri, gan arī pievienoties citām patoloģijām pleca rajonā un kakla skriemeļos. Plecs reaģē tādējādi, ka tā somiņā rodas iekaisums. Tā kļūst neelastīga, saraujas, un plecs kļūst nekustīgs – tāds kā sasaldēts ledū. Process ir ļoti sāpīgs – tik ļoti, ka pacients ar šo roku faktiski nespēj veikt pilnīgi neko, pat ne saķemmēt matus, nerunājot par kādu fizisku darbu. Zīmīgi, ka ar šo slimību slimo arī gados jauni cilvēki, un mēs visi zinām, cik mūsdienās dzīve ir dinamiska un cik lielas problēmas ikdienā var radīs tas, ja mēs nevaram pakustināt roku.

 

– Arī šī vaina ir likvidējama artroskopiskā ceļā?

 

Jā, jo tā ir moderna un mūsdienīga ārstēšanas iespēja, ja neizdodas slimību izārstēt ar konservatīvām metodēm. Šajā gadījumā ar pavisam nelielām manipulācijām ir iespējams panākt pilnu kustību apjomu. Protams, lai tā notiktu, pacientam arī pašam ir jāpiedalās atveseļošanās procesā un cītīgi jāvingro, lai pēc artroskopiskās procedūras, kad «sasalumu» esam «atkausējuši», pleca locītava atkal nepaliktu stīva.

 

– Kādi vēl ir biežāk sastopamie plecu sāpju iemesli?

 

Tie saistīti ar traumatiskiem gadījumiem. Visbiežāk pie traumatologa nāk pacienti, kuriem ir plecu locītavu nestabilitāte un ieraduma mežģījumi. Lielākoties tie rodas vai nu sportistiem amatieriem, vai arī pavisam sadzīviskās situācijās, piemēram, slidenā laikā pakrītot uz ielas. Visās šajās situācijās plecs tiek izmežģīts no savas vietas. Lai tā varētu notikt, traumas rezultātā tiek pārrautas plecu saturošās saites. Agrāk šādos gadījumos galvenā ārstēšanas metode bija pleca ievilkšana atpakaļ vietā. Pēc tam cilvēks kādu laiku staigāja ar pie ķermeņa piesietu roku. Taču ir pierādīts, ka pēc pirmreizēja pleca mežģījuma pastāv ļoti liela iespējamība, ka šī trauma pie pavisam nelielas slodzes, enerģiskākām kustībām vai traumas var atkal atkārtoties.

 

– Ko darīt, lai turpmāk tā nenotiktu?

 

Saites ir jāsašuj! To arī var izdarīt ar artroskopisko metodi. Pasaulē ir veikti dažādi pētījumi par plecu locītavu nestabilitāti un ieraduma mežģījumiem. Tajos ir secināts, ka jauniem un sportiskiem cilvēkiem jau pēc pirmreizēja mežģījuma nevajag gaidīt, lai tas atkārtotos, bet uzreiz sašūt sarautās saites, lai tas nekļūtu par ieraduma mežģījumu.

 

– Ja šāda trauma ir notikusi sportiskam cilvēkam, vai tas nozīmē, ka pēc saišu sadziedēšanas viņš atkal varēs atgriezties pie iepriekšējā sportiskā dzīvesveida un spēlēt basketbolu, volejbolu, skvošu utt.?

 

Jā noteikti, jo šīs operācijas veic arī profesionāliem sportistiem, un viņi pēc tām atkal atgriežas profesionālajā sportā.

 

– Vai ir iespējama situācija, kad plecs ir izmežģīts, taču saites nav sarautas?

 

Jā, tā var būt, taču ļoti retos gadījumos. Tā parasti notiek cilvēkiem ar iedzimtu saišu vājumu. Tieši tāpēc mēs veicam magnētiskās rezonanses izmeklējumu, jo neviens ārsts nav ieinteresēts operēt pacientu, kuram operācija nav vajadzīga.

 

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

 

 

linija4

linija2

Foto galerijas

06/11/2015

Pēdas velves koriģējošu operāciju veic M.Leitlands, M.Malzubris

28/04/2014

A.Gulbis un A.Mertens veic jauna veida operāciju pusaudzim

linija3

Video galerijas

07/11/2015

Veic unikālu operāciju

09/05/2014

Bez sāpēm atgriežas skolas solā

Bez sāpēm atgriežas skolas solā