!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Maiju:

26. aprīlis – uz izmeklējumiem;

28. aprīlis – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Liepājā ir visas iespējas veiksmīgi ārstēt nieru vēzi

c_297_145_16777215_00___images_bildes_rakstiem_lrs_new.jpg

Latvijā apmēram divus gadus valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medikamenti, kas ļauj veiksmīgi ārstēt nieru vēža pacientus. Jebkura ļaundabīga audzēja diagnoze ir trieciens pacientam, tomēr lielākoties viņi cer uz labvēlīgu rezultātu cīņā ar slimību.

Uz sarunu par nieru vēža ārstēšanas iespējām un rezultātiem aicinājām Kurzemes Uroloģijas centra virsārsti, uroloģi - onkoloģi Dzintru Litavnieci un Ķīmijterapijas/Hematoloģijas un Paliatīvās aprūpes nodaļas virsārsti Zinaidu Štaru.

 

– Vai ir zināmi nieru vēža attīstības cēloņi?

Dzintra Litavniece: Pirmā terapijas metode nieru vēža gadījumā ir operatīva ārstēšana. Operācijas apjoms ir atkarīgs no audzēja izmēra un lokalizācijas.
Dzintra Litavniece: Pirmā terapijas metode nieru vēža gadījumā ir operatīva ārstēšana. Operācijas apjoms ir atkarīgs no audzēja izmēra un lokalizācijas.

Dzintra Litavniece. – Tāpat kā jebkurai citai onkoloģiskai saslimšanai nav noteiktas atbildes uz jautājumu, no kā rodas nieru vēzis. Nav viena konkrēta iemesla, bet ir vairāku kaitīgu faktoru ietekme. Tā kā niere ir izvadorgāns, kas ražo un izvada urīnu, tad visas tās vielas, kas ar urīnu tiek izvadītas no mūsu organisma, vairāk vai mazāk ietekmē nieru slimību rašanos. To vidū varētu būt arī onkoloģiskas dabas saslimšanas.

 

– Šodien arvien vairāk tiek runāts par to, ka sirds slimībām un onkoloģiskajām slimībām ir vieni un tie paši attīstības riska faktori. Vai jūs savā praksē šādu likumsakarību esat ievērojusi? Smēķēšana, aptaukošanās, augsts asinsspiediens utt. varētu ietekmēt saslimstību ar nieru vēzi?


Dz. L. – Smēķēšana varētu ietekmēt nieru epitēlija, kā arī urīnpūšļa un urīnceļu vēža attīstību. Ļoti liela ietekme ir tam, ko mēs lietojam uzturā. Protams, ne mazāka loma ir ģenētiskajai informācijai, ko mēs esam ieguvuši no saviem vecākiem, tam, ko Dievs ir cilvēkam šūpulī ielicis.

 

– Vai ir kāda konkrēta vieta nierēs, kur visbiežāk sākotnēji attīstās audzējs?


Dz. L. – Ir divas lielas nieru audzēju grupas. Ir vēzis, kas attīstās pašos nieres audos, nieres miesā. Un ir tāds, kas attīstās epitēlijā, ar ko ir izklāta nieres bļodiņa.

 

– Kādas pazīmes varētu liecināt par nieru problēmām un likt meklēt ģimenes ārsta palīdzību?


Dz. L. – Faktiski nieru vēzim sākotnēji nav nekādu simptomu. Tādā gadījumā – kam vajadzētu pievērst uzmanību? Tiem pacientiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, sevišķi, ja tas ir parādījies nesen un sliktāk padodas terapijai, noteikti vajadzētu sonoskopiski pārbaudīt nieres. Nereti tieši nieru vēzis izsauc paaugstinātu asinsspiedienu. Ultrasonogrāfijā nieru audzēju var viegli diagnosticēt. Turklāt izmeklējums ir pacientiem viegli pieejams. To izdara ļoti daudzās ārstniecības iestādēs. Domāju, ka ir maz cilvēku, kuriem kaut reizi mūžā nebūtu taisīta vēdera dobuma orgānu sonogrāfija. Nereti nieru vēža gadījumā ir izmaiņas urīna analīzēs, tajās parādās vairāk eritrocītu (sarkanie asins ķermenīši) nekā būtu vajadzīgs. Dažkārt lieliem audzējiem cilvēks pats pamana urīnā asinis. Sāpju sindroms nieru vēzim nav raksturīgs un parādās jau galējās stadijās.

 

– Ja pacients aiziet pie ģimenes ārsta ar sūdzībām par sāpēm sānos, vai ģimenes ārsts pārbaudot var kaut ko tur sataustīt?


Dz. L. – Iztaustīt jau parasti neko nevar. Veiksmīgi ārstējamās stadijās – 1. un 2. – audzējs nav liels. 1. stadijā – līdz 7 cm. Šāds veidojums ar rokām nav izpalpējams, bet to var redzēt ultrasonogrāfijā un pēc tam diagnozi precizēt datortomogrāfijā. Sākot no 3. stadijas, pacientam jau būs nepieciešama tālāka terapija pēc operācijas.

 

– Kāds varētu būt ceļš līdz diagnozei: urīna analīze, asinsanalīze, sonogrāfija, datortomogrāfija?


Dz. L. – Datortomogrāfiju nozīmē tikai tajos gadījumos, ja ultrasonogrāfijā ir atrastas izmaiņas nierē. Turklāt ne katrs veidojums noteikti būs vēzis. Nierēs var būt gan cistas, gan labdabīgi veidojumi, piemēram, angiolipomas, kas nav aktīvi jāārstē.

 

– Vai ir vēl kādi citi izmeklējumi, lai precīzi diagnosticētu nieru vēzi?


Dz. L. – Izmeklējumi ir dažādi. Katram pacientam tos nozīmē individuāli, pēc indikācijām. Par izmeklējumu apjomu lemj speciālists.

 

Lai vieglāk būtu saprast, kā nosaka diagnozi, izmeklējumus var sadalīt pa etapiem. Viss sākas ar to, ka cilvēks vēlas pārbaudīt savu veselību. Varbūt viņam jau ir kāda slimība, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, vai viņš ir ieraudzījis kādu asins pili savā urīnā, vai anamnēzē ir bijušas izmainītas urīna analīzes. Tad viņam ir vajadzīga ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem, atkārtota urīna analīze un urologa konsultācija, lai saprastu, kādas izmaiņas ir nierēs, ja tādas tiek atrastas. Tālāk jau speciālists lemj, vai šajā gadījumā ir nepieciešama datortomogrāfija, vai varbūt magnētiskā rezonanse, bet varbūt jāizmeklē nieru asinsvadi. Ja ir aizdomas par nieru epitēlija vēzi, tad būs vajadzīgi vēl citādi izmeklējumi. Taču to nosaka speciālists. Pacientam galvenais ir pie šī speciālista aiziet.

 

– Vai nieru vēža diagnostikai tiek izdarīta arī biopsija?


Dz. L. – Nieru biopsiju, lai ņemtu audu paraugus un noteiktu, kas tas ir par vēzi, izdara tikai tādos gadījumos, ja mēs neplānojam operatīvu ārstēšanu. Ja plānojam, tad biopsija nebūs mērķtiecīga, jo pastāv risks tādā veidā diseminēt (izplatīt) vēža šūnas.

 

– Vai nieru vēzis labi padodas ārstēšanai, vai arī tas skaitās agresīvs audzējs?


Dz. L. – Jebkura vēža, arī nieru vēža, agresivitāti nosaka, morfoloģiski izvērtējot. Morfoloģiski var izvērtēt, vai vēzis ir mazaktīvs, vidēji aktīvs vai ļoti aktīvs.

 

– Ko nozīmē «morfoloģiski izvērtēt»? Kā tas notiek?


Dz. L. – Audu paraugu pārbauda ar mikroskopu. Materiālu no audzēja izmeklē un nosaka tā agresivitāti; tas kalpo arī kā prognostisks rādītājs. Ja tiek izoperēts audzējs 1. stadijā, tad ar lielu varbūtību var teikt, ka pacients ir vesels. Protams, viņam ir vajadzīga novērošana. Savukārt, ja mēs izoperējam audzēju 3. stadijā, tad ar lielu varbūtību šis audzējs var radīt metastāzes, izraisīt problēmas nākotnē un prasīt vēl papildu ārstēšanu.

 

– Vai mēdz būt tā, ka lielam audzējam nav metastāžu?


Dz. L. – To parādīs vizuālā diagnostika – datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse –, kur varam izmērīt audzēju, redzēt tā atrašanās vietu, konstatēt, ar kādiem orgāniem vai asinsvadiem audzējs ir saistīts, vai tam ir metastāzes, vai ir palielināti limfmezgli. To visu izvērtējot, visbiežāk tiek pieņemts lēmums, vai audzēju tehniski vispār var izoperēt. Lielu audzēju, kas ir saistīts ar maģistrālajiem asinsvadiem, protams, var izoperēt, bet risks ir ārkārtīgi liels. Vienmēr ir jāapsver, vai konkrētais pacients ir spējīgs tik milzīgu operāciju pārciest un ko mēs gribam panākt ar šo ārstēšanu.

Zinaida Štara: Ja pieļauj pacienta vispārējais veselības stāvoklis, viņš saņem mērķterapiju, kas ir ļoti efektīva. Šo terapiju atvieglo lietojamo zāļu forma – tie ir tabletēti medikamenti.
Zinaida Štara: Ja pieļauj pacienta vispārējais veselības stāvoklis, viņš saņem mērķterapiju, kas ir ļoti efektīva. Šo terapiju atvieglo lietojamo zāļu forma – tie ir tabletēti medikamenti.

 

Zinaida Štara. – Izvēloties terapiju, noteikti ir jādomā par pacienta turpmāko dzīves kvalitāti. Kāpēc ārstēt tā, ka dzīves kvalitāte cilvēkam pēc tam ir ļoti zema?

 

– Kad pacientam ir noteikta vēža diagnoze, daudzi to negrib pieņemt un vēlas saņemt arī citu speciālistu konsultāciju. Ko jūs viņam tādā gadījumā sakāt?


Dz. L. – Liepājā ir izveidots Kurzemes Uroloģijas centrs, un šeit strādā četri urologi. Nav tā, ka viens ārsts pieņem visus lēmumus. Arī operācijas neveic vienatnē, jo parasti tās ir liela apjoma operācijas, kas prasa kolektīvu darbu. Katru gadījumu, kad pacientam ir atrasts ļaundabīgs audzējs, izskata speciālistu konsilijs – tātad daudzi speciālisti kopā. Konsilijs lemj arī par katru gadījumu, kad pacientam ir vajadzīga operācija,  un nosaka, vai pirms tam ir nepieciešama kāda specifiska terapija. Slēdzienu būs parakstījuši arī dažādi speciālisti Taču, ja pacients grib dzirdēt vēl kādu alternatīvu viedokli, tās, protams, ir viņa tiesības.

 

– Kā parasti tiek ārstēts nieru vēzis?


Dz. L. – Pirmā terapijas metode ir operatīva ārstēšana. Operācijas apjoms ir atkarīgs no audzēja izmēra un lokalizācijas. Ja audzējs ir mazāks par četriem centimetriem, atrodas nieres augšējā vai apakšējā polā, tad var izvēlēties daļēju nieres rezekciju, izņemot tikai audzēju un saglabājot pārējo nieri. Ja audzējs ir lielāks vai atrašanās vieta nierē ir tāda, ka nav iespējams saglabāt kaut daļu orgāna, tad ir jāizņem visa niere. Ir vairāki operācijas veidi. Nelieliem audzējiem, līdz 6–7 centimetriem, nieri var operēt laparoskopiski, tāpat izmantojam arī tradicionālo vaļējo nefrektomiju.

 

– Kādi speciālisti vēl bez urologa ir iesaistīti nieru vēža ārstēšanā?

 

– Urologs izoperē vēzi 1. un 2. stadijā, un tad pacients tiek novērots. Ja mums ir pacients ar vēzi 3. un 4. stadijā,  tad mēs nereti izoperējam nieri ar vēzi un tajā pašā reizē arī kādu metastāzi. Tālāk šim pacientam ir nepieciešama specifiska terapija – mērķterapija, imūnterapija vai ķīmijterapija. To nodrošina ķīmijterapeits.

 

– Vai nieru vēža gadījumā arī mēdz pirms operācijas nozīmēt ķīmijterapiju, lai samazinātu audzēja izmērus, kā tas ir citu audzēju gadījumos?


Z.Š. – Nieru vēža gadījumā ķīmijterapiju faktiski neizmanto. Lieto vai nu imūnterapiju vai mērķterapiju, jo ķīmijterapija nav tik efektīva. Mērķterapijas medikamenti ir izveidoti tā, lai to aktīvā viela bloķētu vēža šūnu augšanu un izplatību, bet neietekmētu veselās šūnas. Mūsu valstī ir pieejami divi mērķterapijas medikamenti, ko pilnībā apmaksā valsts un ar ko mēs ārstējam metastātiskus nieru šūnu audzējus. Ja pacientam ir izoperēts nieru vēzis 1. stadijā, tad viņš tiek novērots, bet nekāda profilaktiska terapija nav nepieciešama. Savukārt, ja ir konstatētas metastāzes, tad mēs turpinām pacientu ārstēt. Agrāk Latvijā bija pieejama tikai imūnterapija ar interferonu-alfa, kas tiek izmantota arī pašlaik. Imūnterapijas medikamenti stimulē pacienta imūnsistēmu cīnīties ar vēzi. Protams, ja pieļauj pacienta vispārējais veselības stāvoklis, viņš saņem mērķterapiju, kas ir ļoti efektīva. Šo terapiju atvieglo lietojamo zāļu forma – tie ir tabletēti medikamenti. Pacientam tiek izskaidrots, kā zāles jādzer, un viņš tās lieto mājas apstākļos. Stacionārā atrasties nav nepieciešams.

 

Dz. L. – Mēs iepriekš runājām par diviem nieru vēža veidiem. Viens ir nieres audu un otrs – epitēlija. Epiteliālajiem vēžiem ķīmijterapiju tomēr pielieto.

 

Z.Š. – Šis vēzis ir samērā retāk sastopams, tāpēc mēs vienmēr uzsveram, ka ārstēšana katram pacientam ir individuāla.

 

– Jūs teicāt, ka mērķterapiju izmanto, ja pieļauj veselības stāvoklis. Kas nepieļauj šo zāļu lietošanu, vai kādas blaknes?


Z. Š. – Tas vairāk ir saistīts ar citām pacienta saslimšanām, ne blaknēm: smagām kardiālām patoloģijām vai cukura diabētu, nekontrolējamu hipertensiju, dzīves laikā iegūtu aknu bojājumu, tūskām. Ja pacientam ir smagas blakus slimības un vēl nieru audzējs, tad mums ir ļoti nopietni jāizvērtē, kādu ārstēšanu mēs viņam varam piedāvāt.

 

– Ar ko ir laba mērķterapija?


Z. Š. – Tai ir ļoti augsta efektivitāte. Tāpat kā ķīmijterapijai, arī mērķterapijai ir savas blaknes, bet tās visas ir pārejošas.

 

– Latvijā nieru vēža ārstēšanā izmanto divus mērķterapijas medikamentus. Vai tie arī pasaulē skaitās jauni medikamenti, vai tomēr ir arī jaunākas, novatoriskākas zāles?


Z. Š. – Arī pasaulē tās skaitās samērā jaunas zāles, lai gan ir vēl jaunākas un efektīvākas. Taču mēs esam ļoti priecīgi, ka mums ir šie medikamenti, ko pilnībā apmaksā valsts, jo pirms neilga laika nebija neviena. Mēs iztikām tikai ar imūnterapiju.

 

– Vai visi pacienti, kuriem ir vajadzīga mērķterapija, to var arī saņemt?


Z. Š. – Jā, ja viņiem ir morfoloģiski pierādīts metastātisks nieru vēzis. Man ir kāds pacients, kurš 82 gados saņem šo terapiju, un tā ir ļoti veiksmīga. Tāpēc nevar teikt, ka vecums te būtu kontrindikācija.

 

Dz. L. – Tā kā mērķterapijas rezultāti ir labi, tā tomēr ir arī perspektīva tālākajai dzīvei.

 

– Kuras ir biežākās nieru vēža metastāžu vietas?


Z. Š. – Tās var būt plaušas, virsnieres, kauli.

 

– Vai nieru vēža metastāzes ļoti sāp?


Z. Š. – Sāp metastāzes kaulos. Citas metastāzes nesāp. Bet arī kauli ne vienmēr sāpēs. Tās tiek atrastas, tikai pacientu izmeklējot.

 

– Ja mērķterapiju izmanto metastātiskam nieru vēzim, ko šajā gadījumā nozīmē veiksmīga terapija? Vārds «veiksmīgs» skan neierasti līdzās vārdam «metastāze».


Z. Š. – Tas nozīmē, ka metastāzes mazinās, tiek kontrolētas, stabilizējas. Cik manu pacientu ir saņēmuši šo terapiju, visiem metastāzes ir mazinājušās vai vismaz stabilizējušās. Tomēr onkoloģijā mēs nekam nevaram dot simtprocentīgu garantiju. Audzējs var arī progresēt, un tad terapiju maina, jo mērķterapijas medikamenti ir dažādi. Turklāt ir iespējams izmantot imūnterapiju. Efektivitātes pārbaudei tiek taisīti izmeklējumi, un mēs skatāmies, kā slimība uzvedas.

 

– Vai ģimenes ārsti ir labi informēti par iespējām ārstēt nieru vēža pacientus ar mērķterapiju?


Dz. L. – Manuprāt, viņiem šāda informācija nav vitāli nepieciešama. Ģimenes ārstam ir jādiagnosticē veidojums nierē un jāsūta pacients pie speciālista. Tālāk jau speciālistam ir jāzina, kā šo vēzi ārstēt. Ja speciālists nav labi informēts, tad gan ir slikti. Tad ir jāmeklē alternatīvs viedoklis. Kad pacients atnāk uz konsiliju, viņš šeit var saņemt vairāku speciālistu viedokli, jo konsilijā darbojas gan urologi, gan ķīmijterapeiti, staru terapeits, hematologs u.c.

 

– Vai nieru vēža ārstēšanā izmanto arī staru terapiju?


Dz. L. – Noteiktām metastāzēm – jā, bet kā pamata ārstēšanas metodi – nē.

 

– Mums vienmēr ļoti patīk salīdzināt situāciju Latvijā ar kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā. Piemēram, Igaunijā mērķterapija tiekot izmantota daudz plašāk nekā pie mums.


Z. Š. – Igaunijā šie medikamenti daudz agrāk tika iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, tāpēc arī daudz vairāk tika izmantoti. Pagājušajā gadā Latvijā valsts kompensēja tikai vienu mērķterapijas medikamentu, šogad sarakstā ir iekļauts otrs. Tātad mēs šīs zāles izmantojam samērā neilgi – apmēram divus gadus vienas un pusgadu otras –, un pacientu vēl nav tik daudz. Labi, ka mums vairs nav jālauza galva un pašam pacientam jādomā, kā medikamentu iegādāties. Zāles ir ļoti efektīvas, un mums ir ar ko strādāt. Agrāk metastātiska nieru vēža pacientiem bija jāraksta individuāls zāļu pieprasījums. Nereti viņiem pateica, ka naudas nav un medikamentu nepiešķīra. Tāpēc mēs esam ļoti priecīgi, ka valsts pilnībā kompensē divus mērķterapijas medikamentus.

 

– Kādus jūs iedomājaties ideālus nieru vēža pacientu ārstēšanas apstākļus?


Dz. L. – Es uzskatu, ka stacionāra vajadzībām mums ir pilnīgi viss. Tāpat mērķterapijas zāles, par ko mēs te runājam, ir efektīvas, pacientiem pieejamas un viegli lietojamas mājas apstākļos. Domāju, ka Latvijā ir visas iespējas veiksmīgi ārstēt nieru vēzi.

 

– Vai nieru vēzim ir laba ārstēšanas prognoze?


Dz. L. – Jā, nieru vēzis ir diezgan labvēlīgs audzējs, ko var redzēt pēc piecu gadu dzīvildzes.

 

– Latvijā tiek uzskaitīti visi onkoloģiskie pacienti.  Taču pēc tam, kad pacienti ir izoperēti, viņi dažkārt pazūd un pie sava speciālista vairs neiet. Vēzis tomēr ir nopietna diagnoze, ar augstu mirstību. Vai mūsu valstī nevarētu uzskaitīt arī agrāk diagnosticētos un izoperētos pacientus un aicināt uz pārbaudēm?


Z. Š. – Diezin vai to būtu iespējams izdarīt tīri fiziski. Kurš ar to nodarbotos? Medicīnas darbinieku jau tā trūkst.

 

Dz. L. – Ārstniecības likumā ir noteikts, ka katrs cilvēks ir atbildīgs par savu veselību. Ja pacients zina, ka viņam ir diagnoze, viņš ir saņēmis jau kādu terapiju, bet nav līdzestīgs ārsta rekomendācijām, tā lielā mērā ir viņa atbildība.

 

Pašlaik ģimenes ārsts saņem informāciju par viņa pacientiem atrastām slimībām vai veiktām operācijām. Tomēr šādos gadījumos vairāk ir runa par pacienta personīgo vēlmi jeb līdzestību ārstēšanas procesā. Cits jautājums – kā mēs cīnāmies par agrīnu pirmreizējo diagnostiku. Ģimenes ārstam būtu jāaicina savi pacienti uz profilaktiskajām pārbaudēm, lai redzētu, kā šim pacientam klājas, veiktu nepieciešamos izmeklējumus. Tur jau ir tā primārās veselības aprūpes sāls. Ja pacients jau ir bijis pie speciālista, viņam ir noteikta vēža diagnoze, iedotas visas rekomendācijas un pateikts virziens, kurā notiks ārstēšana, taču viņš kaut kādu iemeslu dēļ neārstējas, tad ar varu, protams, nevienu ārstēties nespiež. Pacientam ir jābūt līdzestīgam, ieinteresētam ārstēšanas procesā.

 

Nieru vēža riska faktori

 

Nieru vēža simptomi

 

Smēķēšana

 

Asinis urīnā

 

Dzimums (vīrietis)

 

Sabiezējums sānos vai vēderā

 

Aptaukošanās

 

Apetītes zudums

 

Ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana

 

Sāpes sānos, kas nepāriet

Progresējošas nieru slimības

 

Svara zudums bez iemesla

 

Noteiktas ģenētiskas saslimšanas

 

Drudzis, kas nepāriet vairākas nedēļas un kura iemesls nav saaukstēšanās vai kāda cita infekcija

 

Nieru vēzis ģimenes anamnēzē

 

Nogurums

 

Noteiktu ķīmisku vielu ietekme (azbests, kadmijs, organiskie šķīdinātāji u.c.)

 

Anēmija

 

Augsts asinsspiediens

 

Potīšu vai kāju tūska

 

Rase (tumšādains)

 

 

Avots: WebMD

Saslimstība ar nieru vēzi Liepājā

 

Pirmo reizi diagnosticēts 2014. gadā

 

20

Uzskaitē gada beigās

 

227

Uzskaitē ilgāk par pieciem gadiem pēc diagnozes uzstādīšanas

 

131

 

Avots: Kurzemes Uroloģijas centrs

linija4

linija2

Foto galerijas

03/02/2016

Dz. Litavniece prezentē Kurzemes Uroloģijas centra iespējas Talsu slimnīcā

31/10/2014

Kurzemes Uroloģijas centra atklāšana

linija3

Video galerijas

01/07/2015

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

31/10/2014

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru