!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Septembri:

23. augusts – uz izmeklējumiem;

25. augusts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Palūdziet ģimenes ārstam pārbaudīt nieres!

Urologs Igors Carevs (centrā) neslēpj, ka visbiežāk nieru vēzis attīstās slēptā formā, tāpēc cilvēkiem pēc piecdesmit gadu vecuma ir svarīgi veikt nieru pārbaudes.
Urologs Igors Carevs (centrā) neslēpj, ka visbiežāk nieru vēzis attīstās slēptā formā, tāpēc cilvēkiem pēc piecdesmit gadu vecuma ir svarīgi veikt nieru pārbaudes.

Līdzīgi kā lielākajai daļai ļaundabīgo audzēju, arī nieru vēzim nav izteiktu simptomu, kas norādītu par šīs slimības attīstību. Ar to lielākoties slimo cilvēki pēc piecdesmit gadu vecuma. Tas nozīmē, ka, to sasniedzot, ir lietderīgi veikt nieru veselības pārbaudes. Kam jāpievērš uzmanība un kā ārstē nieru vēzi, skaidro Liepājas Reģionālā slimnīcas Kurzemes Uroloģijas centra ārsts urologs Igors Carevs.

 

– Kādas ir tendences saslimstībai ar nieru vēzi?

 

Starp ļaundabīgajiem audzējiem šis audzēja veids nav no biežāk sastopamajiem, un tas nav arī dominējošais starp uroloģiskajiem ļaundabīgajiem audzējiem. Saslimstībā ar to pēdējo piecu gadu laikā nav notikušas būtiskas izmaiņas, kāpumi vai kritumi. Tas saglabā vienmērīgu, stabilu līmeni.

 

– Vai ir zināmi cēloņi, kas veicina nieru vēža attīstību?

 

Tie ir līdzīgi cēloņiem, kāpēc vispār attīstās ļaundabīgie audzēji. Par katra konkrētā pacienta saslimšanas iemesliem mēs nevaram runāt, taču ir arī kopīgas iezīmes, kas var veicināt nieru vēža attīstību. Viena no tām ir iedzimtība – ģenētiskā pārmantotība, kur lielākais risks pastāv pirmās pakāpes asinsradiniekiem. Protams, tas nenozīmē, ka saslims arī bērni, ja māte vai tēvs ir slimojuši ar nieru vēzi, taču iespējamība ir lielāka nekā tiem, kuriem neviens no tuvākajiem asinsradiniekiem ar šo slimību nav slimojis. Tas nozīmē, ka riska grupas cilvēkiem jāpievērš vairāk uzmanības savas veselības pārbaudēm. Vēl daži no iemesliem, kāpēc varētu attīstīties nieru vēzis, ir smēķēšana, aptaukošanās, saskarsme ar toksiskām vielām, piemēram, anilīna krāsām un tamlīdzīgi.

 

– Kas ar nieru vēzi slimo biežāk – sievietes vai vīrieši? Sākot ar kādu vecumu, palielinās risks saslimt?

 

Dzimumu vidū saistībā ar saslimstību nav novērotas būtiskas atšķirības – slimo gan vīrieši, gan sievietes, un šī attiecība ir līdzvērtīga. Bet, ja runājam par vecumu kā riska faktoru, tad vairāk pacientu ir vecumā no 40 gadiem. Visbiežāk slimo cilvēki no 50–70 gadiem. Vēlāk saslimstība samazinās.

 

– Kādas pazīmes var liecināt par nieru vēža attīstību?

 

Līdzīgi kā citiem ļaundabīgajiem audzējiem arī nieru vēzim vismaz sākotnējā stadijā faktiski nav nekādu pazīmju, izjūtu vai norāžu, kas varētu liecināt par slimības attīstību: ne sāpju, ne izmaiņu urīna analīzēs. Vienīgā nieru vēža forma, kas varētu radīt izmaiņas urīna analīzēs, ir ļaundabīgā audzēja attīstība nieru bļodiņā, bet tā ir samērā reta parādība. Lielākajai daļai pacientu šī slimība norisinās slēptā formā, tāpēc to lielākoties iespējams atklāt, tikai veicot diagnostiku.

 

– Kāda tā ir?

 

Tā ir attēlu diagnostika. Visvienkāršākā no tām – vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija, kuras laikā izmeklē arī nieres. Ja tiek pamanītas kādas izmaiņas, tālāk ārsts nozīmē datortomogrāfiju un vajadzības gadījumā arī magnētisko rezonansi.

 

– Vai nieru vēža diagnostikā izmanto arī biopsiju?

 

Dažkārt jā. Tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas un tā, ko mēs ar biopsiju gribam panākt. Viens no gadījumiem, kad šo procedūru veic, ir citos izmeklējumos konstatēts pavisam neliela izmēra audzējs, par kura dabu nav noteikta viedokļa. Tad ir iespējams vai nu pēc kāda laika atkārtot attēlu izmeklēšanu, vai negaidīt un izdarīt biopsiju. Biopsiju dažkārt veic arī pirms operācijas, lai pārliecinātos par audzēja šūnām. Tāpat biopsiju izmanto gadījumos, ja slimība atklāta novēlotā stadijā, audzējs ir liels un operācija nav iespējama. Šādos gadījumos to dara, lai izvērtētu citus ārstēšanas veidus, no kuriem izplatītākais ir ķīmijterapija.

 

– Kādi ir profilaktiskie pasākumi, ko pacients pats var veikt, lai būtu pārliecināts, ka viņam nav nieru problēmu?

 

Neko jaunu es nepateikšu: ir regulāri jāapmeklē savs ģimenes ārsts un jāizdara veselības pārbaudes. Sasniedzot riska vecumu, reizi divos trīs gados rekomendēju veikt vēdera dobuma ultrasonogrāfiju. Tā ir iespēja atklāt slimību agrīnā stadijā un veiksmīgi ārstēt.

 

– Izvērtējot ārstēšanas iespējas – vai operācija ir izplatītākais terapijas veids?

 

Nieru audzēji mēdz būt dažādi. Ir tādi, kas terapijai padodas ļoti labi, savukārt citi – ne visai. Mēdz būt arī agresīvas formas. Tomēr biežāk, ja nieru audzēji ir atklāti agrīnā stadijā, kad vēl nav metastāžu, tie ļoti labi padodas ārstēšanai. Visbiežāk tieši operācija ir tas terapijas veids, ko izmanto nieru vēža ārstēšanā. Ne visos gadījumos tas nozīmē nieres pilnīgu izņemšanu. Izvērtējot audzēja stadiju, veidu un formu, ārsti var pieņemt lēmumu izņemt tikai audzēju, neizņemot nieri pilnībā. Ja nieru vēzi sākotnējā stadijā atklāj gados vecam cilvēkam, pirms izšķirties par operāciju, nereti vispirms izvēlas novērošanas taktiku, jo, iespējams, audzējs attīstīsies tik lēni, ka varēs iztikt bez operācijas. Protams, ir jākontrolē pacienta vispārējais veselības stāvoklis un jāstiprina organisms. Runājot par ielaistu slimības formu ar metastāzēm, turklāt, ja audzējs ir neoperējams, ir dažādi citi ārstēšanas varianti, kas pagarinās cilvēka dzīvi.

 

– Vai jūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki atsakās no ārstēšanās, no operācijas?

 

Pirmajā brīdī, uzzinot diagnozi, protams, cilvēkam ir šoks, bet mana pieredze liecina, ka, dodot laiku pārdomām un izrunājoties arī ar tuviniekiem, pacients piekrīt ārstēties. Ja viņš tomēr atsakās ar atrunu, ka dzīvos, cik Dievs būs devis, ir jāizskaidro sekas, bet jārespektē pacienta izvēle. Ja šādu izvēli izdara gados vecs cilvēks, iespējams, viņš savai veselībai nenodara nekādu kaitējumu, jo vēzis visbiežāk attīstās lēni, tomēr, ja cilvēkam ir ap 50 gadiem, es ieteiktu paklausīt ārstam un ārstēties, jo tas ir veids, kā nodzīvot garu un skaistu mūžu. Kā jau es teicu, ja slimība atklāta sākotnējā stadijā un audzējs ir pavisam neliels, ir iespējams izdarīt nieri saudzējošu operāciju.

 

– Kuros orgānos visbiežāk nieru vēža gadījumā attīstās metastāzes?

 

Tie ir kauli, plaušas, aknas un virsnieres. Turklāt var būt gadījumi, kad audzējs jau ir liels, bet metastāžu nav, un arī otrādi. Tas nekad nav paredzami.

 

– Vai nieru vēža ārstēšanai ir laba prognoze?

 

Noteikti laba tā ir agrīnas stadijas gadījumos. Vēlīnā stadijā prognoze vairs nav tik laba un atkarīga no tā, kādu ārstēšanas veidu katram konkrētajam pacientam var piedāvāt. Labāka tā, protams, ir gadījumos, ja audzēju var izoperēt un piemērot tā saukto mērķterapiju. Arī tad prognoze ir samērā laba. Grūtāk prognozēt ārstēšanās efektivitāti ir tad, ja operācija nav iespējama.

 

– Kāda ir turpmākā pacienta un ārstējošā ārsta sadarbība pēc operācijas un mērķterapijas kursa?

 

Šiem pacientiem novērošana ir nepieciešama visu atlikušo mūžu, jo simtprocentīgi nevar garantēt, ka slimība neatkārtosies. Pat ja operācija ir bijusi ļoti veiksmīga, pirmajā gadā pēc tās ir nepieciešamas vairākas vizītes pie ārsta un izmeklējumi, lai novērotu atveseļošanās gaitu. Vēlāk vizītes ir retākas, taču onkologa vai ķīmijterapeita redzeslokā šiem pacientiem ir jāpaliek līdz mūža beigām. Ja operācijas laikā audzēja skartā niere ir izņemta, ir jānovēro, vai otra var pilnvērtīgi pildīt visas funkcijas. Visbiežāk var, jo cilvēka organisms spēj pielāgoties. Tomēr ir diagnozes, kas to var kavēt, piemēram, diabēts, podagra, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze un citas. Tāpēc ar izmeklējumiem ir svarīgi kontrolēt, vai neattīstās nieru mazspēja.

 

– Vai pacientiem, kuriem izņemta viena niere, pat ja otra spēj pilnvērtīgi pildīt arī izņemtās nieres funkcijas, paliek kādas neērtības, ar kurām turpmāk jārēķinās?

 

Parasti nē. Ja otra niere funkcionē adekvāti, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Pacients var normāli dzīvot, strādāt un veikt ierastās fiziskās aktivitātes. Protams, vienīgajai palikušajai nierei speciāli nevajag kaitēt. Lielākoties kaitējumu var nodarīt ar nefrotoksiskiem medikamentiem.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Vīriešu veselības avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

03/02/2016

Dz. Litavniece prezentē Kurzemes Uroloģijas centra iespējas Talsu slimnīcā

31/10/2014

Kurzemes Uroloģijas centra atklāšana

linija3

Video galerijas

01/07/2015

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

31/10/2014

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru