Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Pieejams plašs diagnostikas un ārstēšanas metožu klāsts

Ārste Dzintra Litavniece uzskata: lai prostatas vēzi laikus atklātu, vīriešiem no 50 gadu vecuma reizi gadā regulāri jāapmeklē urologs un jāveic analīzes.
Ārste Dzintra Litavniece uzskata: lai prostatas vēzi laikus atklātu, vīriešiem no 50 gadu vecuma reizi gadā regulāri jāapmeklē urologs un jāveic analīzes.

Uroloģiskās slimības var nopietni apgrūtināt vīrieša ikdienu un pasliktināt to pašsajūtu. Gadās, ka pat zinot par savu slimību, vīrieši neiet pie ārsta un neuzsāk ārstēšanos. Iespējamie iemesli tam var būt dažādi - kauns, bailes vai slinkums un paradums visu laist pašplūsmā. Taču vilcināšanās ar došanos pie ārsta bieži vien noved pie bēdīgām sekām. Tādēļ ir vērts atcerēties, ka, ārstēšanās uzsākšana slimības agrīnās stadijās, ļauj izvairīties no daudzām problēmām.

 

Liepājas Reģionālajā slimnīcā darbojas Kurzemes Uroloģijas centrs, kas tika izveidots, lai reģiona pacientiem atvieglotu nokļūšanu pie urologa un nodrošinātu pēc iespējas plašāka spektra uroloģisko palīdzību. Uz sarunu aicinājām centra vadītāju, uroloģi, onkoloģi – ķīmijterapeiti Dzintru Litavnieci.

 

Kā zināms, Kurzemes Uroloģijas centrs tika izveidots uz Liepājas Reģionālās slimnīcas Uroloģijas nodaļas bāzes, un viens no centra izveidošanas iemesliem bija tas, ka pieauga to pacientu skaits, kas ir no tuvējiem novadiem un citām pilsētām.

 

Jā. Visvairāk pacientu ir no Lejaskurzemes un Ziemeļkurzemes. Piemēram, nav tādas dienas, kad nepiezvanītu kāds kolēģis no Kuldīgas vai Ventspils par pacientiem ar iesprūdušiem nierakmeņiem, ar nieru kolikām utt.. Daudz ir smagu onkoloģisku pacientu ar ielaistām slimībām. Liela daļa no viņiem nonāk tieši Kurzemes Uroloģijas centrā, jo vietējā medicīnas iestādē viņiem var noņemt sāpes, bet nevar palīdzēt līdz galam.

 

Domāju, ka, pilnveidojot Uroloģijas centra darbu, un papildinot to ar jauniem speciālistiem, Kurzemē pietiek ar vienu šādu specializētu centru. Nav obligāti jācenšas, lai katrā slimnīcā būtu kaut viens urologs, jo viens speciālists nevar veikt nopietnu darbu uroloģijā. Viņš var sniegt palīdzību, bet tā nebūs pilnvērtīga un neveicinās paša ārsta tālāko izaugsmi.

 

Pacienti var justies pārliecināti, ka Kurzemes Uroloģijas centrā saņems padziļinātu un plašu uroloģisko palīdzību, kā arī kvalitatīvu aprūpi. Bet vai ir bijušas arī kādas problēmas?

 

Es negribu teikt, ka šajā laikā mums viss ir bijis tikai ideāli un vienmēr labi rezultāti. Protams, ir bijuši arī savi „klupšanas akmentiņi” un savas „dziļuma bedres”. Nevar arī gribēt, lai ikviens ir apmierināts ar to, kā viņš tiek izārstēts, jo mēs strādājam ar onkoloģiskiem pacientiem un ne visus var izārstēt. Ikdienā mums cilvēkiem nākas izteikt arī ļoti bēdīgas prognozes un skumjus vārdus par viņu veselības stāvokli, par to, kas viņus sagaida nākotnē. Es nevaru visiem teikt – jā, mēs tagad jūs izārstēsim un jūs dzīvosiet ilgi un laimīgi. Tāda ir medicīna un tādas ir slimības. Cits tad saka: „Vai, kā jūs tā –  tik tieši!” Es tad jautāju: „Kā tad es netieši varu runāt par jūsu slimību, kas ir ļoti nopietna?” Ar cilvēku par viņa veselības stāvokli ir jārunā atklāti un jāpastāsta par iespējām, ko šajā valstī var piedāvāt un kas var palīdzēt.

 

Viens no faktoriem, kas Uroloģijas centram ļauj veiksmīgi un efektīvi darboties ir komanda, kuras galvenā vērtība ir kvalificēti ārsti un māsas.

 

Nenoliedzami. Gadās, ka ārsts, uzsākot operāciju, domā, ka tā būs viegla un vienkārša, bet tikai operācijas laikā var redzēt bojājuma patieso apjomu, un tā var izvērsties par lielu un atbildīgu operāciju. Līdz ar to ir jābūt komandai, ko var pieaicināt palīgā, jo primārais ir pacients un viņa intereses. Tāpat liela nozīme ir kvalificētām māsām, kurām ir pieredze uroloģijā un kuras augstā līmenī spēj nodrošināt pacienta aprūpi, kā arī var atbildēt uz dažādiem pacientam neskaidriem jautājumiem.

 

Kādi speciālisti strādā Kurzemes Uroloģijas centrā un kādus pakalpojumus pacienti šeit var saņemt?

 

Centrā strādā urologi, ķirurgi, onkologs-ķīmijterapeits un nefrologs, kuri nodrošina pacientiem ambulatoras konsultācijas, izmeklēšanu diagnozes precizēšanai, kā arī veic uroloģiskas operācijas nierakmeņu slimības, prostatas saslimšanas un uroonkoloģisku slimību gadījumos. Mēs diagnosticējam un ārstējam nieru, urīnceļu, urīnpūšļa, prostatas vēži. Slimnīcā iespējams pilnvērtīgi veikt gan diagnostiku, gan ārstēšanu, ieskaitot staru un ķīmijterapiju, bet mēs Uroloģijas centrā vairāk piedāvājam hormonterapiju pacientiem ar prostatas vēzi un dažus ķīmijterapijas etapus. Pamatā mums ir diagnostika, radikālas un lielas operācijas un pēc tam dinamiskā novērošana, kas ir laikietilpīgs process, jo pacienti mūsu redzeslokā paliek ilgi. Gadā centrā ārstējas vairāk nekā 1000 pacientu, no kuriem uroloģijas profils ir ap 800 pacientu. Apmēram 70% no viņime tiek izdarītas operācijas. Kopumā gada laikā centrā tiek veiktas vairāk kā 500 operāciju, no kurām 70% ir mazinvazīvas, jeb saudzējošas. Tas ļauj pacientu izrakstīt 2. – 3. dienā pēc operācijas. Kurzemes Uroloģijas centrā ir iespējams ārstēties arī dienas stacionārā.

 

Ja ir kāda uroloģiska problēma, tad ikviens cilvēks vēlas pēc iespējas ātrāk no tās atbrīvoties. Galvenokārt ar kādām sūdzībām pie ārsta vēršas pacienti?

 

Uroloģijas centra pacientus varētu iedalīt trijās grupās. Vieni nāk ar sūdzībām par to, ka viņam ir diskomforts, nepatīkamas izjūtas, un ne vienmēr tas ir saistīts ar kādu uroloģisku kaiti. Otra grupa ir tādi, kurus atsūtījis ģimenes ārsts vai speciālists, jo viņam ir paaugstināts prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmenis un nepieciešami papildu izmeklējumi. Šīs divas minētās grupas ir tipiski ambulatori pacienti. Savukārt pārējie nodaļā nonāk akūtā kārtā -  cilvēkiem ir bijušās kādas asiņošanas vai sāpju lēkmes.

 

Vai ir kādas saslimšanas, operācijas, kuru skaits ir pieaudzis?

 

Pieaugot savlaicīgi diagnosticētu prostatas vēžu skaitam, ir pieaudzis radikālu prostatektomiju skaits. Tas nozīmē, ka šo vēzi mums ir izdevies diagnosticēt jaunākiem pacientiem, kuriem var izdarīt šādas operācijas. Pacientiem pēc 80 gadiem pie šīs saslimšanas vairs nepiedāvā radikālas operācijas. Tik lielā vecumā parasti izvēlas citas ārstēšanas metodes. Lielākas ir arī urīnpūšļa vēžu gadījumu skaits, taču radikālo cistektomiju skaits diemžēl nav pieaudzis. Tam ir daudz gan subjektīvu, gan objektīvu priekšnosacījumu. Viens no tiem – vēzim ir jābūt savlaicīgi diagnosticētam un attiecīgā stadijā, lai pacientam piedāvātu liela apjoma operāciju.

 

Vīriešiem viena no visbiežāk sastopamajām slimībām Latvijā ir prostatas vēzis. Kā var izvairīties no saslimšanas ar prostatas vēzi?

 

Lai prostatas vēzi laikus atklātu, vīriešiem no 50 gadu vecuma reizi gadā regulāri jāapmeklē urologs. Dakteris nosūta pārbaudīt prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmeni. Prostatas vēzis sākotnējās stadijās pacientam var neizraisīt nekādas sūdzības. To var arī ģenētiski pārmantot, tāpēc, ja kādam no asinsradiniekiem ir diagnosticēts vēzis, ir lielāka varbūtība, ka vīrieti var piemeklēt šī slimība. Bet tāda īpaša profilakse jau nav. Tā ir vispārēja – pareizs dzīvesveids, veselīgs uzturs, neaizrauties ar kaitīgiem ieradumiem. Runājot par pareizu uzturu, uzskati pasaulē bieži mainās, un nereti tiek apstrīdēts tas, ko iepriekš pieņēmām. Mēs arī nevaram zināt, cik dabīga ir pārtika, kādas vielas tiek izmantotas gan to audzējot, gan pārstrādājot, un kas no tā visa nonāk mūsu organismā. Apkārtējā vide ir mainījusies un līdz ar to arī slimības ir daudz agresīvākas. Šogad esmu redzējusi ļoti ātri progresējošu vēzi daudziem jauniem cilvēkiem, kas cilvēka dzīvi iznīcina dažu mēnešu laikā. Parādoties arvien jaunām ārstniecības metodēm un ārstniecības līdzekļiem, arī vēzis pielāgojas un kļūst mazjūtīgs vai pat nejūtīgs pret šo terapiju. Piemēram, mēs ārstējam prostatas vēzi ar hormonu terapiju, un ir ļoti labs rezultāts. Bet pienāk brīdis, kad vēža šūnas un šo hormonu vairs nereaģē. Tad ir jāpāriet uz citiem terapijas veidiem, piemēram, ķīmijterapiju, vai simptomātisko terapiju, lai cilvēks neciestu sāpes.

 

Tāpat kā citas ķirurģiskās operācijas arī uroloģiskās ir balstītas uz modernu tehnoloģiju izmantošanu. Vai ir padomā ievest ko jaunu?

 

Pie patlaban esošās darba slodzes es šaubos, vai mēs tuvākajā laikā varēsim ieviest kaut ko jaunu. Taču šogad operāciju zālē vecā aparatūra nomainīta pret jaunākas paaudzes aparatūru. Tagad pie transuretrālām rezekcijām mums ir bipolāra aparatūra, kas līdz šim nebija un tas ir ļoti pozitīvs moments, sevišķi, ja mēs runājam par transuretrālām urīnpūšļa rezekcijām, kas ir kā pirmais etaps urīnpūšļa vēža diagnostikā un ārstēšanā. Mēs veicam arī laparoskopiskās operācijas, bet mums būtu tās jāpilnveido un jāpadara par ikdienišķu lietu.

 

Indra Grase

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Vīriešu veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

03/02/2016

Dz. Litavniece prezentē Kurzemes Uroloģijas centra iespējas Talsu slimnīcā

31/10/2014

Kurzemes Uroloģijas centra atklāšana

linija3

Video galerijas

01/07/2015

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

31/10/2014

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru