Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Radīti priekšnoteikumi, lai izveidotu Kurzemes Uroloģijas centru

Litavniece 01081
Liepājas Reģionālās slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītāja uroloģe - onkoloģe Dzintra Litavniece uzskata, ka slimnīcā ir nokomplektēta spējīga urologu komanda, kas ir pamats Kurzemes Uroloģijas centra izveidei.

Profesionālu speciālistu komanda, pieredze un moderna aparatūra – tie ir trīs balsti, lai Liepājas Reģionālās slimnīcas pašreizējā Uroloģijas nodaļa pārtaptu par Kurzemes Uroloģijas centru. Šis ceļš ir sākts. Par iespējām, ko uroloģijas jomā piedāvā Liepājas slimnīcā, stāsta Uroloģijas nodaļas vadītāja uroloģe - onkoloģe Dzintra Litavniece.

 

– Četri urologi reģionālajā slimnīcā – tas ir nopietns reģionālā centra pieteikums.

 

– Es gribētu teikt, ka tas ir mērķtiecīgs sasniegums, uz kuru esam gājuši ļoti noteikti. Bez manis šajā komandā vēl ir jaunākie kolēģi Igors Carevs un Mārtiņš Silenieks, kā arī kolēģis Aleksandrs Plužņikovs, ar kuru jau ilgus gadus strādājam vienā slimnīcā. Bet es gribu uzsvērt: mēs, komanda, esam tikai viena daļa no tā, lai īstenotu savu mērķi par Kurzemes Uroloģijas centra izveidi mūsu slimnīcā. Pēdējo gadu laikā ir iegādāta jaunākā uroloģiskā aparatūra un apgūta arī jauna un mūsdienīga diagnostikas un ārstēšanas tehnoloģija un metodoloģija. Īstenojot Liepājas slimnīcas rekonstrukcijas pirmo kārtu, kuras laikā pie slimnīcas ir uzbūvēta jauna un moderna piebūve operāciju blokam, Konsultatīvajai nodaļai un Dienas stacionāram, mums ir šodienas prasībām atbilstošas operāciju zāles, kurās veic arī uroloģiskās operācijas. Es domāju, ka nekļūdīšos apgalvojot – pašlaik mūsu slimnīcas operāciju zāles noteikti ir modernākās Baltijā un, iespējams, pat visā Eiropā. Viss šis kopums dod mums iespējas ārstēt faktiski visas uroloģiskās problēmas.

 

– Tomēr katrai klīnikai ir savas tā saucamās stiprās puses un arī tādas, kur pieredze nav tik liela. Kādas ir jūsu stiprās puses uroloģijā?

 

– Tā noteikti ir nierakmeņu diagnostika un ārstēšana, kā arī uroloģiskā onkoloģija.

 

– Jūs kādreiz esat teikusi, ka nierakmeņi uroloģisko slimību jomā ieņem otro vietu aiz onkoloģiskajām saslimšanām. Ja reiz tā ir tik nopietna problēma, visbiežāk cilvēkam, kuru tā piemeklējusi, pirmais jautājums ir: kāpēc ar mani tā noticis?

 

– Iemesli, kāpēc veidojas nierakmeņi, ir ļoti dažādi: gan iedzimtība, gan vides faktori, gan dzīvesveids – tas viss ir kopums, kas rada šīs veselības problēmas. Piemēram, nopietns jautājums ir, vai mēs lietojam pietiekoši daudz šķidruma? Tas ir nepieciešams, lai urīns nebūtu ļoti koncentrēts. Koncentrēts urīns var sākt kristalizēties un veidot nierakmeņus. Īpaši gados vecāki cilvēki aizbildinās, ka nejūt slāpes un tāpēc šķidrumu nelieto. Bet tas ir vajadzīgs, tāpēc es vienmēr saku: nolieciet redzamā vietā glāzi ar ūdeni un ik pa laiciņam iedzeriet pa mutītei. Protams, nevajag arī pārspīlēt. Mums tagad māca, ka jāizdzer divi trīs litri ūdens dienā. Tā gluži nav – dzeršanas režīms ir jāvērtē individuāli. Tomēr arī tas nav normāli, ja cilvēks izdzer tikai vienu krūzīti dienā, un nereti tā pati ir kafija. Šķidrums no organisma izdalās dažādos veidos: elpojot, caur ādu, caur zarnu traktu, bet kaut kam organismā ir jāpaliek, lai veidotos arī urīns. Ja mēs nedzersim, no kā tas veidosies?

 

– Kā īsti ir ar nierakmeņiem – tie pēkšņi ir klāt agrāk ne justi, ne manīti, vai tomēr ir kādi pirmie priekšvēstneši, kas brīdina par gaidāmajām problēmām?

 

– Jau pašā pirmajā reizē nierakmeņu slimība var izpausties kā ļoti smaga sāpju lēkme mugurā, sānos vai vēdera lejas daļā – to sauc par nieru koliku. Tas nozīmē, ka kāds, iespējams, pat pavisam mazs nierakmenītis ir sācis ceļu no nierēm pa urīnceļiem uz leju. Šīs sāpes ir tik ļoti stipras, ka visbiežāk tās nav iespējams izturēt un cilvēku ar ātro palīdzību nogādā slimnīcā. Un šeit tad ar modernām un mūsdienīgām izmeklēšanas metodēm mēs diezgan ātri šo problēmu diagnosticējam.

 

– Kādas ir izmeklēšanas iespējas?

 

– Gan ultrasonogrāfija, gan datortomogrāfija, gan arī rentgens.

 

– Agrāk nierakmeņus ārstēja, veicot vaļēju operāciju, taču Liepājas reģionālajā slimnīcā tieši pēdējā gada laikā šīs slimības ārstēšanā ir sperts ļoti liels solis uz priekšu.

 

– Lai ķertos pie ārstēšanas, mums ir precīzi jādiagnosticē nierakmeņa lokalizācija: vai tas atrodas pašā nierē, urīnvados vai urīnpūslī. Un, vadoties no tā, mēs izvēlamies ārstēšanas metodi. Jaunākā un modernākā metode ir kontaktlitotripsija, izmantojot šogad iegādāto fleksiblo ureteroskopu. Caur tievu zondi urīnceļos ievada ļoti, ļoti tievu lāzeršķiedru un optisku videoiekārtu. Ar to ir iespējams piekļūt nierakmeņiem jebkurā to atrašanās vietā urīnizvadsistēmā. Pēc tam šo akmeni vai nu satver un izvelk ārā, vai, ja tas ir lielāks, pievadot lāzerenerģiju, akmeni saskalda pulverī un smiltis izskalo, bet lielākās šķembas satver un izņem ārā, lai, ejot dabīgo ceļu, tās kaut kur neaizķertos un atkal neradītu problēmas. Šo procedūru veic vispārējā narkozē.

 

– Ja viens nierakmens ir likvidēts, vai tas nozīmē, ka problēma uz visiem laikiem ir atrisināta?

 

– Nebūt nē, tā mēs esam pacientu atbrīvojuši no viena akmens, taču mūsu uzdevums ir panākt no nierakmeņiem pilnīgi brīvas nieres, tāpēc atkal, ņemot talkā izmeklēšanas aparatūru, ir jāpārliecinās, vai kaut kur nesnauž vēl kāds akmens. Turklāt tas, ka viens ir izņemts, nenozīmē, ka nierakmeņi nevar veidoties no jauna. Var, un tāpēc cilvēkiem, kuriem tie vienreiz bijuši, visu turpmāko mūžu reizi gadā vajadzētu veikt ultrasonogrāfisko pārbaudi, saglabājot arī iepriekšējo izmeklējumu rezultātus, jo ārstam ir ļoti svarīgi salīdzināt. Un vēl es ieteiktu – ja ir atrasts labs speciālists, pie tā arī turēties, nevis staigāt pie viena, otra un trešā.

 

– Ja atrod kādu akmenīti, kurš patiešām kaut kur snauž, taču pagaidām problēmas nerada, vai tas ir jāņem ārā?

 

– Agrāk to noteikti neaiztika, taču tagad mēs izvērtējam, kāds ir risks, ka tas varētu izkustēties, un piedāvājam pacientam iespējamos ārstēšanas variantus. Viens ir jau pieminētā kontaktlitotripsija, kad akmeni vai nu izņem, vai saskalda, un otra metode ir distances litotripsija. Tā ir nierakmeņu skaldīšana no ārpuses. Mēs sadarbojamies ar kompāniju ARS Rīgā, savus pacientus nosūtot uz turieni. Šīs metodes priekšrocība ir tāda, ka tā ir krietni lētāka par kontaktlitotripsiju, turklāt vismaz pagaidām tā ir valsts apmaksāta. Šādā veidā var labi saskaldīt nierakmeņus ar mazāku blīvumu. Kontaktlitotripsiju pagaidām valsts apmaksā tikai akūtajiem pacientiem gadījumos, ja ir apdraudēta cilvēka dzīvība. Pārējiem tas ir maksas pakalpojums. Turklāt, lai arī šī procedūra ir mazinvazīva un netraumatiska, tā tomēr ir operācija un iejaukšanās cilvēka iekšējos orgānos.

 

– Otra jūsu urologu komandas stiprā puse ir uroloģiskā onkoloģija.

 

– Mums ir jāsaprot, ka zem jebkuras uroloģiskās vainas, piemēram, nierakmeņiem var slēpties vēl cita slimība, un tas var būt arī nieres vēzis. Tāpat mums ir jāsaprot, ka pacientam ar urinācijas traucējumiem vai labdabīgu prostatas hiperplāziju šī problēma ar laiku var pāraugt prostatas vēzī. Mums to ir jāprot gan diagnosticēt, gan ārstēt. Tieši vēža diagnostikai mums ir iegādāts ļoti precīzs ultrasonogrāfs. Un mēs turpinām ieviest aizvien jaunu metodiku gan prostatas vēža, gan urīnpūšļa vēža operācijās. Nieru vēzi gadījumos, kad tas ir iespējams, pie mums operē ar laparoskopisko metodi. Te man ir jāteic, ka ikviens onkoloģiskais gadījums ir ļoti individuāls un nekad nav vienas gatavas receptes, kā rīkoties. Protams, arī mēs vadāmies pēc Eiropas vadlīnijām un klīniskās pieredzes savā nodaļā, kā arī savām iespējām, un tās mums ir patiešām lielas.

 

– Kurš no ļaundabīgajiem uroloģiskās sistēmas audzējiem, vadoties no jūsu komandas pieredzes, ir visizplatītākais?

 

– Protams, prostatas vēzis. Tā tas ir ne tikai pie mums, bet visā valstī. Taču es tūlīt gribu teikt, ka tas ir veiksmīgi izārstējams, ja to diagnosticē sākotnējās stadijās. Tāpēc es vienmēr vīriešiem saku: nevajag gaidīt, kad radīsies kādas urinēšanas vai citas problēmas, bet pēc 50 gadu vecuma reizi gadā vai reizi divos gados ir gan jāuztaisa analīzes, lai noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), gan jāapmeklē urologs. Un šo analīzi, kas starp citu ir pavisam vienkārša asins analīze, būtu jāveic pirms nākšanas pie urologa, jo nav jēgas atnākt uz pieņemšanu kā baltai lapai.

 

– Droši vien ģimenes ārstam vajadzētu mudināt attiecīgā vecuma vīriešus veikt šo analīzi un doties vizītē pie urologa.

 

– Tā tam vajadzētu būt. Un daudzi ģimenes ārsti tā arī dara. Es ļoti daudz ar viņiem runāju un neko sliktu nevaru teikt. Bet, ja nu arī kāds ģimenes ārsts neiedod norīkojumu noteikt PSA, tā nav dārga analīze – maksā aptuveni četrus piecus latus, un sava sirdsmiera dēļ to reizi gadā katrs vīrietis var atļauties. Un vēl ir Prostatas simptomu skala. Tas ir tests, kur, atbildot uz ļoti vienkāršiem jautājumiem, cilvēks var labi izprast, vai ir kādi traucējumi uroloģiskajā veselībā. Šim testam vajadzētu būt pieejamam pie ģimenes ārstiem vai māsiņām. Arī šo testu vajadzētu ņemt līdzi, dodoties pie urologa. Un vēl es mudinu pacientus pašus: ja jūs uroloģisku problēmu dēļ jau lietojat kādus medikamentus, lūdzu, nākot pie urologa, paņemiet zāles līdzi vai vismaz pierakstiet to nosaukumu, lai varam koriģēt vai papildināt medikamentozo ārstēšanu, ja tas būtu vajadzīgs.

 

– Kāda ir jūsu komandas pieredze – vai vīrieši paši ir pietiekoši atbildīgi par savu veselību?

 

– Es domāju, ka sabiedrības informēšana: dažādas intervijas gan žurnālos, gan avīzēs, gan televīzijā un citur, ir ļoti liels un labs darbs. Par šo lietu ik pa laikam ir jārunā un jārunā. Vēzis ir bijis visos laikos. Cita lieta – cik daudz cilvēki par to zināja un kādas bija izmeklēšanas un ārstēšanas iespējas. Tagad mums tās ir patiešām ļoti labas, tāpēc, jo ātrāk diagnosticēsim slimību, jo lielākas ir izredzes to veiksmīgi izārstēt. Un man ir jāsaka arī labi vārdi par vīriešiem – uzzinot par pieminēto analīzi vai to, ka tajā ir kādas izmaiņas, viņi ļoti ātri atnāk pie ārsta, jo ir satraukušies.

 

– Jau vairākus gadus slimnīcā notiek onkoloģisko pacientu konsīliji.

 

– Katru Liepājas reģionālajā slimnīcā diagnosticēto vēža gadījumu mēs skatām konsīlijā, kurā piedalās gan onkologi ķīmijterapeiti, gan staru terapeiti, gan ķirurgi, protams, ārstējošais ārsts un citi speciālisti, un gaidīti ir arī pacientu ģimenes ārsti. Šajos konsīlijos izvērtējam ārstēšanas iespējas un metodes vai to kombinācijas un runājam arī ar pacientiem.

 

– Jau divus gadus Liepājas reģionālā slimnīca ar telemedicīnas starpniecību rīko konsultācijas ar saviem kolēģiem P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

 

– Šīs iespējas mēs lielākoties izmantojam tajos gadījumos, kad jārisina kāds īpaši rets, sarežģīts un pie mums nebijis gadījums. Tur pieredzes bagātāko kolēģu zināšanas lieti noder. Ir arī tādas retas saslimšanas, kuru gadījumos nosūtām cilvēku uz operāciju P. Stradiņa slimnīcā. Tad ar šīs telemedicīnas piedāvātajām iespējām mēs jau iepriekš varam nosūtīt Rīgas kolēģiem visus dokumentus un izmeklējumus, un cilvēkam reizi no reizes nav jābraukā uz Rīgu, bet viņš mērķtiecīgi dodas uz operāciju. Turklāt pēc operācijas viņš var atgriezties mūsu slimnīcā, lai turpinātu ārstēšanos.

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Vīriešu veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

03/02/2016

Dz. Litavniece prezentē Kurzemes Uroloģijas centra iespējas Talsu slimnīcā

31/10/2014

Kurzemes Uroloģijas centra atklāšana

linija3

Video galerijas

01/07/2015

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

Prostatas audzēja diagnostika un ārstēšana LRS

31/10/2014

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru

Atklāj Kurzemes Uroloģijas centru