!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Algers Brūveris: „Lai nezaudētu kājas – jāārstējas”

Liepājas Reģionālās slimnīcas asinsvadu ķirurgs Algers Brūveris brīdina: perifēro artēriju aizkaļķošanās, ja to neārstē, var novest pie smagas invaliditātes un pat kāju zaudēšanas!
Liepājas Reģionālās slimnīcas asinsvadu ķirurgs Algers Brūveris brīdina: perifēro artēriju aizkaļķošanās, ja to neārstē, var novest pie smagas invaliditātes un pat kāju zaudēšanas!

Vārdu salikumu «aizkaļķojušies asinsvadi», domājams, būs dzirdējis ikviens. Taču, vai attiecinām šo problēmu uz sevi? Kā liecina statistika, pēc 60 gadu vecuma sasniegšana tā skar faktiski ikvienu cilvēku. Tomēr vieniem tā nerada nekādus veselības sarežģījumus, kamēr citiem var nākties nopietni ārstēties, lai izvairītos no nopietnām sekām. Pat kāju amputācijas, ko var radīt neārstēta perifēro artēriju slimība.

 

Liepājas Reģionālās slimnīcas asinsvadu ķirurgs Algers Brūveris stāsta, kā tā rodas un kā to ārstēt, jau sarunas pašā sākumā norādot, ka šī slimība ir veiksmīgi ārstējama visās, pat smagākajās slimības stadijās. Tas gan nav iespējams bez paša pacienta līdzestības.

 

– Lūdzu, vispirms izskaidrojiet, ko nozīmē perifēro artēriju slimība?

 

Periferās artērijas ir daļa no asinsrites sistēmas, kas nodrošina ar asins apgādi ekstremitātes. Artēriju saslimšana jeb aizkaļķošanās rodas tad, ja šajās artērijās izveidojas lielāki vai mazāki sašaurinājumi vai pilnīgs asinsvada slēgums. Nopietnas veselības problēmas rodas, ja noticis 75% vai lielāks aizsprostojums.

 

– Kādi ir galvenie šī procesa iemesli?

 

Vienkārši runājot, tas notiek līdzīgi kā sadzīvē ar katru kanalizācijas cauruli, kas, gadiem to lietojot, pamazām aizkaļķojas. Tam, kāpēc tā notiek ar perifērajām artērijām, ir divi iemesli. Pirmais un izplatītākais, ar kuru saskaras ap 90% šīs slimības pacientu, ir ateroskleroze, kas nozīmē aterosklerotisko plākšņu veidošanos artērijas iekšpusē. Tas nenotiek ne vienā nedēļā, ne mēnesī, bet ilgstošā laika posmā – pat desmitiem gadu ilgā laikā. Kā liecina statistika, cilvēkiem mūsu platuma grādos tā notiek vecumā pēc 60 gadu sasniegšanas. Tikai atšķirība tā, ka vieniem aizkaļķošanās apstāsies pie neliela aizsprostojuma, ko var nosaukt par aterosklerozes iezīmēm, taču tās var nekļūt traucējošas veselībai, kamēr citiem, kam aizkaļķošanās dažādu iemeslu dēļ notiek lielākā apjomā, radīsies veselības traucējumi, kas neārstēti progresēs. Otrs perifēro artēriju slimības iemesls, kas skar aptuveni 10% šīs slimības pacientu, ir dažādas iekaisumu slimības.

 

– Vai no perifēro artēriju slimības ir iespējams izvairīties?

 

Gan jā, gan nē. Ir cilvēku grupa, kam tā ir ielikta šūpulī jau ģenētiski un no tā, kā mēs zinām, pagaidām vēl nav iespēju izvairīties. Kādus gēnus esam saņēmuši mantojumā no saviem vecākiem, ar tādiem mums jādzīvo. Lielā mērā tas attiecas uz pacientiem, kam perifēro artēriju slimība rodas dažādu iekaisumu slimību dēļ. Savukārt, runājot par aterosklerozes attīstību un iespēju no tās izvairīties vai vismaz attālināt, jāatzīmē, ka šai slimībai ir ietekmējamie un neietekmējamie faktori. Pie neietekmējamajiem pieder jau manis minētais gēnu mantojums, kas regulē tauku vielmaiņas procesus cilvēka organismā. Dažkārt var brīnīties, ka divi cilvēki ar līdzīgu dzīvesveidu un ēšanas paradumiem gadu gaitā būs tik ļoti atšķirīgi: viens pavisam tievs, kamēr otrs nemitīgi cīnīsies ar lieko svaru. Tieši tauku vielmaiņa ir tā, kas nosaka, vai konkrētajam cilvēkam veidosies aterosklerotiskās plātnes, kas aizkaļķo artērijas. Pie ietekmējamajiem faktoriem pieder dažādi ieradumi, kurus cilvēks pats izvēlas. Bīstamākais no tiem ir smēķēšana, kas ir ļoti būtisks aterosklerozes riska faktors. Smēķēt vai nesmēķēt – tā ir katra cilvēka brīva izvēle, ko neietekmē nekādi ārēji apstākļi. Tāpat riska faktori aterosklerozes attīstībai ir liekais svars un augsts asinsspiediens. Ja paaugstinātu asinsspiedienu neārstē, tāds cilvēks agrāk vai vēlāk saslims ar aterosklerozi. Tāpat riska faktors ir cukura diabēts un, protams, mazkustīgs dzīvesveids. Tas lielai daļai cilvēku kļuvis par ikdienu, jo uz darbu viņi dodas ar automašīnu, darbā visu dienu pavada pie datora un, pārgājuši mājās, vakaru pavada dīvānā pie televizora.

 

– Kur visbiežāk lokalizējas artēriju sašaurinājums?

 

Visbiežāk tas notiek artērijās, kas cilvēkam ir vēdera lejas daļā un iegurnī. Pirmās, kas no tā cieš, ir kājās, jo līdz ar artēriju sašaurināšanos tās vairs netiek pietiekoši apasiņotas. Retāki ir gadījumi, kad cieš nieru artērijas vai pietiekamu asins apgādi nesaņem zarnu trakts, kas apgādā ar skābekli cilvēka iekšējos orgānus. Ja cilvēkam ir hroniskas vēdera sāpes, bet, izmeklējot ar ultrasonogrāfisko metodi, nav atrasta problēma, tad tā var būt artēriju sašaurināšanās, kas rada sāpes. Ir gadījumi, kad pietiekamu asins apgādi un līdz ar to skābekli nesaņem rokas. Tomēr visbiežāk problēmas skar tieši kājās.

 

– Kādi ir pirmie simptomi, kas var liecināt par artēriju sašaurināšanos?

 

Šai slimībai ir četras stadijas, no kurām pirmā faktiski nav pamanāma. Tās vienīgie simptomi var būt nogumums kājās pēc fiziskas slodzes, ko cilvēks tā arī izskaidro. Otrā stadija ir mijklibošana, kas izpaužas tādējādi, ka cilvēks vairs nespēj noiet garāku ceļa gabalu. Ja iepriekš viņš bez pūlēm ir nostaigājis vairākus kilometrus, tad tagad pēc pārsimt metriem nogurums, krampji un vēlāk arī sāpes apakšstilbos liek viņam apstāties. Pēc brītiņa miera stāvoklī cilvēks atkal var turpināt ceļu, taču pēc neilga laika sāpes dara savu, un atkal jāapstājas.

 

– Bieži vien cilvēki šīs problēmas noraksta uz magnija trūkumu vai paplašinātu vēnu problēmām.

 

Jā, tā ir, taču, kad pacients ar mijklibošanas sūdzībām ierodas pie ģimenes ārsta, ārstam vajadzētu tai pievērst pienācīgu uzmanību un veikt izmeklējumus, pieļaujot iespēju, ka tā var būt perifēro artēriju slimība. Mijklibošanas izcelsme ir ļoti vienkārši izskaidrojama: ja vēdera lejas daļā vai iegurņa rajonā lielā artērija ir aizsprostota, kājas paliek bez asins apgādes un skābekļa. Tas arī rada sāpes. Taču mūsu organisms ir gudrs un veido dažādus nelielu kapilārā tīkla apkārtceļus, kas nodrošina kājas ar asins apgādi. Pastāvot miera stāvoklī vai pasēžot, asinis pa šiem apkārtceļiem nonāk kājās, sāpes un krampji pāriet, un kādu laiku cilvēks atkal var turpināt ceļu. Diemžēl ne ilgi, tāpēc, sajūtot šādus simptomus, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, lai slimību apturētu un ārstētu, jo neārstēta tā turpina progresēt.

 

– Kas notiek tālāk?

 

Tālāk slimība turpina attīstīties un nonāk jau trešajā stadijā, kad cilvēks salšanu, tirpšanu un vēlāk arī sāpes kāju apakšstilbu muskuļos jūt guļot. Tās sauc par nakts sāpēm, kam atkal ir pavisam vienkāršs izskaidrojums. Kad cilvēks atrodas stāvus, pat ja artērijas ir aizsprostojušās, asinis gravitācijas ietekmē kājās nonāk pa manis jau pieminētajiem apkārtceļiem. Esot guļus stāvoklī, gravitācija vairs nedarbojas, un līdz ar to kājas paliek bez asins apgādes un skābekļa. Ir cilvēki, kas mēģina nakts sāpes remdēt, laiku pa laikam izkarinot kāju pāri gultas malai. Jā, uz brīdi tas palīdz, jo atkal iedarbojas gravitācija, bet, atgriežoties horizontālā stāvoklī, atgriežas arī sāpes. Ja cilvēks nemeklē ārsta palīdzību, necik ilgi nebūs jāgaida līdz ceturtajai slimības stadijai.

 

– Kā tā izpaužas?

 

Nesaņemot pietiekošu asins apgādi un skābekli, kāju audi pamazām atmirst, un attīstās čūlas un gangrēna.

 

– Vai ir kāda atšķirība, kā perifēro artēriju slimība attīstās sievietēm un kā vīriešiem?

 

Ir gan! Ar šo slimību procentuāli vairāk slimo vīrieši. Mēs, ārsti, to skaidrojam tādējādi, ka vīrieši vairāk smēķē, kā arī mīl treknāku ēdienu, kamēr sievietēm šīs slimības rašanos vairāk nosaka ģenētiskais mantojums, cukura diabēts un augsts asinsspiediens. Starp citu, vīriešiem viens no pirmajiem simptomiem ir dzimumpotences samazināšanās, kas ir loģiski izskaidrojama. Kad artēriju nosprostojums notiek iegurnī, dzimumorgāni cieš no asins apgādes un skābekļa trūkuma un zaudē tiem paredzētās funkcijas.

 

– Vai perifēro artēriju slimības diagnostika ir sarežģīta un laikietilpīga?

 

Diagnostika ir pavisam vienkārša. Sākotnēji to var noteikt ģimenes ārsts, mērot asinsspiedienu uz augšdelma un apakšstilba un izvērtējot rezultātu starpību. Nākamais diagnostikas etaps ir doplerogrāfija, ko veic ar ultrasonogrāfijas aparātu, apskatot artēriju sieniņas, lai konstatētu, vai ir apkaļķojums, un izmērot asins plūsmas ātrumu.

 

– Kā notiek ārstēšana?

 

Labā ziņa ir tā, ka šo slimību var ārstēt visās stadijās, pat ceturtajā. Protams, ir svarīgi meklēt ārsta palīdzību pēc iespējas ātrāk, jau sajūtos pirmos simptomus. Jo ātrāk slimību diagnosticē, jo vienkāršāk ir to izārstēt. Pirmajā un otrajā stadijā ārstēšana notiek ar medikamentiem un kustību terapiju, taču ir svarīgi mainīt arī savu dzīvesveidu un atteikties no kaitīgajiem ieradumiem, pirmām kārtām no smēķēšanas. Medikamenti, ar ko ārstē šo slimību, nav no lētākajiem, taču tie nav arī paši dārgākie. Atsakoties no smēķēšanas, par ietaupīto naudu varēs iegādāties zāles. Savukārt, runājot par kustību terapiju, pastāv maldīgs priekšstats, ka pacientam tagad nepieciešams absolūts miers. Kustības ir ļoti svarīgas, lai veicinātu asinsriti pa tiem kapilārajiem apkārtceļiem, kas paši izveidojušies, tādējādi daļēji kompensējot asins plūsmu, kas nenonāk audos caur nosprostoto artēriju. Protams, ir svarīgi arī mainīt savu ēdienkarti un atteikties no trekniem produktiem. Trešajā un ceturtajā stadijā līdztekus medikamentiem jau ir nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās, tāpēc šajās stadijās slimību ārstē slimnīcā. Pat, ja cilvēkam ir jau sākusies audu atmiršana un gangrēna, ar pareizu ārstēšanu ir iespējams izņemt bojājos audus, atjaunot asinsriti un saglabāt kāju, kas agrāk nebija iespējams. Tad vienīgā ārstēšana bija kājas amputācija.

 

– Vai ir kādas rekomendācijas, kā dzīvot, lai šī slimība cilvēku neskartu?

 

Jā, ir, turklāt tās ir ļoti vienkāršas! Pirmkārt, jānostaigā 60–120 minūtes diennaktī. Visas diennakts laikā tas ir pavisam maz! Otrkārt, kaitīgo ieradumu koriģēšana, atteikšanās no smēķēšanas un treknajiem ēdieniem.

 

– Kas notiek, ja perifēro artēriju slimību neārstē?

 

Tad cilvēks var nonākt līdz ļoti smagai invaliditātei – abu kāju zaudēšanai! Es domāju, ka par to ir vērts aizdomāties.

 

Zināšanai:

  • Ar perifēro artēriju slimību vīrieši slimo biežāk nekā sievietes.
  • Līdz 30 gadu vecumam aterosklerozes risks ir minimāls, bet pēc 60 gadu sasniegšanas ikvienam cilvēkam novērojamas kaut vai minimālas aterosklerozes iezīmes.
  • Sajūtot mijklibošanu, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, lai laikus sāktu ārstēšanos.
  • Gan profilaktiskos, gan ārstnieciskos nolūkos ļoti svarīgi atteikties no kaitīgajiem ieradumiem, pirmām kārtām smēķēšanas.
  • Ārstējot perifēro artēriju slimību pirmajā un otrajā stadijā, līdztekus medikamentozajai ārstēšanai ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes.
  • Perifēro artēriju slimības ārstēšanā ļoti būtiska ir pacienta līdzestība.

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

14/02/2011

kuņģa samazināšanas operāciju veic ķirurgi V. Rozītis un M. Naļivaiko

14/02/2011

Asinsvadu operāciju veic ķirurgs A. Brūveris

linija3

Video galerijas