!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Maiju:

26. aprīlis – uz izmeklējumiem;

28. aprīlis – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Miega artēriju operācijas veic arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā

Vīriešiem un sievietēm, sasniedzot piecdesmit gadu vecumu, vajadzētu veikt miega artēriju ultrasonogrāfijas pārbaudi, pārliecināts ir Algers Brūveris
Vīriešiem un sievietēm, sasniedzot piecdesmit gadu vecumu, vajadzētu veikt miega artēriju ultrasonogrāfijas pārbaudi, pārliecināts ir Algers Brūveris

Kopš 2007. gada aprīļa Liepājas Reģionālajā slimnīcā tiek veiktas miega artēriju rekonstruktīvās operācijas. Līdz tam šāda veida operācijas pacientiem bija pieejamas tikai galvaspilsētā - slimnīcā „Gaiļezers” un P. Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcā. Par šo operāciju norisi un par to, kādos gadījumos pacientiem nepieciešams tās izdarīt, jautājām asinsvadu ķirurgam Algeram Brūverim.

Miega jeb karotidālās artērijas ir liela kalibra artērijas, kurām ir ļoti liela nozīme cilvēka veselības un dzīvības nodrošināšanā. Miega artērijas atiet no aortas loka, virzās pa kaklu uz augšu un ieejot galvaskausā apasiņo galvas smadzenes. Citu funkciju tām nav kā tikai nodrošināt smadzenes ar skābekli. Taču tā ir ļoti nozīmīga funkcija. Piemēram, ja cilvēks slīkst, viņš, trīs vai četras minūtes nesaņemot skābekli, ir pagalam, skaidro A. Brūveris.

 

Cilvēkiem, gadiem ritot, attīstās slimība, ko sauc par aterosklerozi. Tā ir asinsvadu slimība, kurai raksturīgs asinsvadu iekšējās sieniņas bojājums ar kaļķa izgulsnēšanos, kā rezultātā asinsvadu sieniņā veidojas sabiezējums. Artērijā sāk veidoties kaļķa plātnīte, tai virsū aug asins recekļi, pēc tam atkal kaļķis un tā pamazām asinsvads pilnībā tiek aizmūrēts. Sākumā asinsvads sašaurinās par 10%, tad pa 20% un 30%. Asinsvadiem sašaurinoties jau par 50% līdz 70 % spēcīgās asinsrites plūsmas rezultātā asins recekļi atraujas no sieniņas, plūst pa asinsvadu un, nonākot smadzenēs, nobloķē kādu smadzeņu segmentu un attīstās akūta slimība, kuru sauc par insultu jeb smadzeņu infarktu.

 

Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums. Tam raksturīgs vienpusējas vai abpusējas ķermeņa puses locekļu, sejas vai rīšanas muskuļu nespēks, kustību ierobežojums, nejutība vai notirpums vienā vai abās ķermeņa pusēs, redzes un valodas traucējumi. Laba iznākuma gadījumā insults var tikt izārstēts, taču tas var izraisīt arī paliekošas sekas, invaliditāti. Smagākos gadījumos šī saslimšana var beigties arī ar nāvi. Katru gadu no asinsrites slimībām pasaulē mirst vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, arī Latvijā tās ir pirmajā vietā mirstības ziņā, ik gadus aiznesot līdzi vairāk nekā 18 tūkstošus dzīvību vai 57% no kopējā skaita. Katru gadu tiek reģistrēti apmēram 7300 insulta gadījumu. Tomēr medicīna ir spējīga cīnīties ar šo problēmu un panākt labvēlīgu iznākumu, ja vien savlaicīgi tiek veikta izmeklēšana, sākta profilakse. Insulta risku samazina arī savlaicīgi veikta miega artēriju ķirurģiska vai endovazāla ārstēšana.

 

Cik Latvijā gada laikā izdara šādas operācijas?

 

Pēc vispasaules statistikas datiem gadā Latvijā vismaz 500 - 600 pacientiem būtu nepieciešamas miega artēriju rekonstruktīvas operācijas. Latvijā izdara aptuveni trešo, ceturto daļu no nepieciešamā skaita. Insults raksturīgs dažādā vecumā, bet visbiežāk – 55 līdz 65 gadu vecumā un vēlāk. Tāpēc kā vīriešiem, tā sievietēm, sasniedzot piecdesmit gadu vecumu, vajadzētu veikt miega artēriju ultrasonogrāfijas pārbaudi. Tas aizņem tikai pusstundu, taču sonogrāfijā ļoti labi var redzēt - ir vai nav artērijas aterosklerotiska sašaurināšanās. Ja tāda ir, tad nepieciešams uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. Iesākumā ar zālēm, ja tas nelīdz, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Aptuveni 70 - 80% gadījumu no tiem insulta pacientiem, kas ārstējas mūsu slimnīcā, insulta iemesls ir tieši miega artēriju un to baseinu aterosklerotiski bojājumi, tāpēc mēs pamazām esam sākuši risināt šīs problēmas arī ar operāciju palīdzību. Neskatoties uz to, ka miega artērijas kaklā ir lokalizētas samērā sekli, operācija ir tehniski sarežģīta un mēdz būt arī komplicēta. Tāpēc pacients pirms operācijas tiek brīdināts, viņam tiek paskaidrota operācijas gaita un iespējamās komplikācijas. Taču uzskatu, ka pacientam tomēr labāk ir izvēlēties operāciju un pēc tam staigāt veselam, nekā katru dienu raizēties par iespējamo insultu. Turklāt rehabilitācija insulta slimniekiem bieži mēdz būt ilgstoša un arī pēc tās nevar garantēt pilnībā atjaunotu veselību un darba spējas.

 

Kāda ir operācijas gaita?

 

Klasiska miega artērijas ķirurģiska ārstēšana ir aterosklerotiskās plātnītes izņemšana no miega artērijas jeb endarterektomija. Operācijas laikā artērija tiek nospiesta, un, lai kompensētu asinsriti smadzenēs tajā tiek ievietota pagaidu caurulīte jeb šunts pa kuru saglabājas asinsrite, kamēr tiek apstrādāta miega artērija. Pēc tam asinsvadam pa virsu uzšuj tādu kā polietilēna ielāpiņu, kas neļauj asinsvadam sašaurināties. Operācija iet aptuveni stundu, pusotru, bet tehniskais izpildījums ir ļoti būtisks intraoperatīvo vai postoperatīvo komplilāciju novēršanai. Piemēram, atjaunojot asinsriti pa ierasto ceļu, miega artērijā var būt palicis kāds mazs tromba fragments, kurš atjaunotās asinsrites spiediena rezultātā var „iepeldēt” smadzenēs izraisot insultu. 0,5% -2% gadījumu šī operācija ir komplicēta ar lielāku vai mazāku, ātrāk vai vēlāk pārejošu insultu. Tā tas ir visā pasaulē un mēs neesam izņēmums. Ar to ir jārēķinās, jo, diemžēl, to nevar prognozēt.

 

Kā cilvēkiem izvairīties no insulta?

 

Līdz ar indikāciju izvērtēšanu ķirurģiskām manipulācijām, svarīga ir aterosklerozes profilakse un galveno riska faktoru korekcija. Kā riska faktorus var minēt smēķēšanu, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, aptaukošanos. Insulta profilakse, pirmkārt, ir veselīgs dzīvesveids, kā arī ļoti svarīgi ir sekot asinsspiediena līmenim un profilaktiski lietot holesterīnu pazeminošus līdzekļus, regulāri sportot un attīrīt savu organismu no toksīniem, kā arī nodrošināt normālu asinsriti, lietojot speciālus medikamentus. Tas nozīmē, ka sasniedzot 50 gadu vecumu, ikvienam būtu jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu nozīmējumu asinsvadu izmeklēšanai ar ultraskaņu.

 

Mums Liepājā to izdarīt nav problēmu, jo ir pietiekoši daudz speciālistu, kas veic šādus izmeklējumus. Ja šādu asinsvadu saslimšanu konstatē pirmo reizi, pacients tiek nosūtīts pie neirologa vai pie asinsvadu ķirurga, lai lemtu par turpmāko ārstēšanās gaitu. Lielākoties gadījumu operācija uzreiz nebūs nepieciešama. Tad jāzina kādas zāles lietot, vai kāda cita veida profilakse nepieciešama. Savukārt aptuveni pēc gada jāveic atkārtota asinsvadu sonogrāfiskā izmeklēšana. Ja slimība progresē, tad vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās. Pēc operācijas slimnieki parasti jau ceturtajā līdz septītajā pēcoperācijas dienā atgriežas mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. No ķirurģiskā viedokļa tiek uzsvērta nepieciešamība veikt kontroles izmeklējumus pēc sešiem mēnešiem un vēlāk reizi gadā.

 

 

 

Indra Grase

sabiedrisko attiecību vadītāja

linija4

linija2

Foto galerijas

14/02/2011

kuņģa samazināšanas operāciju veic ķirurgi V. Rozītis un M. Naļivaiko

14/02/2011

Asinsvadu operāciju veic ķirurgs A. Brūveris

linija3

Video galerijas