!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Aprīli:

29. marts – uz izmeklējumiem;

31. marts – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.05.2017. no 14:00 līdz 19.00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Nemeklējiet insulta iemeslu tikai galvā!

Bruveris 0008
Algers Brūveris: «Perifērās artērijas rūpējas par visa mūsu organisma apasiņošanu. Ja rodas artēriju sašaurinājums virs 50%, tas var nopietni ietekmē brīvu asins plūsmu. Līdz ar to audi cieš no hroniska skābekļa bada, kas savukārt var izraisīt audu bojājumu.»

Nopietns insults vai ekstremitāšu zaudējums – tādas var būt sekas perifēro artēriju okludējošai saslimšanai (PAOS). «Vai mēs to gribam?» jautā Liepājas Reģionālās slimnīcas asinsvadu ķirurgs Algers Brūveris un skaidro, kā šo slimību laikus pamanīt, diagnosticēt un ārstēt.

 

 

– Sākumā, lūdzu, paskaidrojiet, kas tā ir par slimību – PAOS?

 

Tas ir hronisks progresējošs cilvēka maģistrālo artēriju bojājums, kuru visbiežāk izraisa ateroskleroze vai retāk kāda cita slimība, taču rezultāts ir viens – asinsvadu sašaurināšanās. Tās rezultātā pilnīgi vai daļēji var tikt slēgta kāda no maģistrālajām artērijām. Vienalga, vai tā atrodas kaklā, rokās, vēderā, iegurnī, kājās vai citur. Šī problēma visbiežāk ir raksturīga cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Līdz šim veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka PAOS vairāk piemeklē vīriešus nekā sievietes – procentuāli attiecība varētu būt apmēram 70% pret 30%. Lai būtu vieglāk saprast, kas īsti šīs slimības laikā notiek, aplūkosim maģistrālās artērijas cilvēka organismā (sk. attēlu Aterosklerozes attīstība). Gadu gaitā tās pamazām aizsprostojas ar aterosklerotiskajām plātnēm – šo procesu veicina vairāki ļoti būtiski faktori: smēķēšana, augsts asinsspiediens, kalorijām bagāts, neveselīgs uzturs. Bieži pie riska faktoriem min arī mazkustīgu dzīvesveidu, tomēr ir pierādīts, ka PAOS tas nav tik būtiski.

 

– Kas notiek cilvēka organismā, ja aizsprostojušās perifērās artērijas?

 

Nelāgas lietas, jo šīs artērijas rūpējas par visa mūsu organisma apasiņošanu. Ja rodas artēriju sašaurinājums virs 50%, tas var nopietni ietekmē brīvu asins plūsmu. Tas ir līdzīgi kā aizliecot dārza laistāmo šļūteni. Jo vairāk aizliecam, jo mazāk ūdens saņemam. Loģiski, vai ne? Tas pats ir ar artēriju aizsprostošanos – jo vairāk tā ir ciet, jo mazāk līdz mūsu organisma audiem nonāk asiņu un līdz ar to arī skābekļa. Arteriālo asiņu galvenais darbs ir apgādāt visu mūsu organismu ar skābekli. Līdz ar to audi cieš no hroniska skābekļa bada, kas savukārt var izraisīt audu bojājumu.

 

– Kas par to liecina?

 

Slimības lokalizāciju var sadalīt vairākos blokos. Pirmais un galvenais ir augšējais bloks – kakla jeb miega artērijas. Ja sašaurinājums tajās sasniedz 60 un vairāk procentus, rodas ļoti augsts insulta jeb smadzeņu infarkta risks. Lai būtu pavisam skaidrs: insulta cēlonis bieži ir nevis galvas smadzenēs, bet tieši sašaurinātās miega artērijās, jo asins plūsma tajās vairs nav slaidi plūstoša, bet turbulenta. Līdz ar to ap sašaurinājumu sāk veidoties mazi asins receklīši, kas straujās asins plūsmas ietekmē var atrauties no artērijas sienas, nonākt smadzenēs un nobloķēt kādu no tur esošajām mazajām artērijām. Rezultātā cilvēkam attīstās insults jeb asinsrites nepietiekamība smadzenēs. Tas izraisa lielākus vai mazākus veselības traucējumus, kas izpaužas gan kā runas defekti, gan daļēja vai pilnīga paralīze.

 

– Kāds ir nākamais bloks?

 

Tas ir saistīts ar kājām, precīzāk, ar nespēju veikt iepriekš bez problēmām noietu distanci ikru vai citu muskuļu noguruma vai sāpju dēļ. Arī te pamatvaina nav meklējama apakšstilbos, bet vēdera aortā, iegurņa vai kāju artērijās. Un iemesls ir tas pats, kas iepriekš, – maģistrālo asinsvadu sašaurināšanās, kā rezultātā ir traucēta normāla asins plūsma. Apakšstilbu muskuļi ir pirmie, kas tādējādi cieš no asins un skābekļa bada. Ja vīriešus, kas sūdzas par iepriekš pieminētajiem simptomiem, sīkāk iztaujā, atklājas, ka viņiem ir problēmas arī ar potenci, jo netiek apasiņoti arī dzimumorgāni. Ja artēriju sašaurināšanās notikusi vēdera aortā, iegurņa vai kāju artērijās un laikus nepievērš uzmanību jau minētajām sūdzībām, vissliktākais iznākums var būt pat pilnīga audu atmiršana jeb gangrēna, kas var novest pie daļējas vai pilnīgas ekstremitāšu zaudēšanas. Ja cilvēkam ir iešanas grūtības un uz kājām sāk parādīties čūlas, tas ir nopietns signāls par arteriālas dabas defektu. Sākumā var rasties čūlas, tad pirkstu gali kļūst melni, jo netiek pietiekami apasiņoti, un pamazām šis process attīstās, līdz var nākties zaudēt visu ekstremitāti. Te diezgan lielu kļūdu pieļauj tie mediķi, kuri čūlas noraksta uz vēnu patoloģijām, nepievēršot pietiekošu uzmanību maģistrālo artēriju iespējamam nosprostojumam. Riska faktors asinsrites traucējumiem ekstremitātēs ir arī cukura diabēts – tas traucē asins brīvu kustību mazajos asinsvados.

 

– Tomēr problēmas ar nosprostotajiem maģistrālajiem asinsvadiem ir ārstējamas.

 

Protams, šī slimība ir ārstējama lielākajā daļā saslimšanas gadījumu! Turklāt tas ir iespējams gan slimības sākumā, gan jau stipri novēlotā stadijā. Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki cieš sāpes un citas nepatīkamas sajūtas, bet pie ārsta negriežas un līdz ar to palīdzību saņem novēloti. Taču mūsdienās medicīna attīstās ļoti strauji, notiek pastāvīga primārās medicīnas aprūpes ārstu un vidējā medicīniskā personāla apmācība, lekcijas par izmeklēšanas metodēm un ārstēšanu. Tiklīdz pacientiem rodas jebkāda veida sūdzības par savu veselību, tas uzreiz ir jādara zināms savam ģimenes ārstam, kurš pirmais izvērtēs situāciju un nosūtīs pacientu uz izmeklējumiem un pie konkrēta speciālista, šajā gadījumā – pie asinsvadu ķirurga. Lai iedrošinātu meklēt ārstu palīdzību, es teikšu, ka šo slimību ir iespējams ārstēt pat stipri novēlotās stadijās: kad ir pārslimots insults vai gangrēna jau skārusi pirkstus. Ir jārēķinās, ka var nākties tos amputēt, taču tā nebūs visa ekstremitāte. Novēršot pamatproblēmu – asinsrites traucējumus –, ir iespējams atjaunot ekstremitāšu normālu apasiņošanu un slimības tālāku attīstību.

 

– Kādas ir PAOS diagnostikas iespējas?

 

Ja pacients ir pārcietis insultu vai nokļuvis pie ārsta citas asinsvadu saslimšanas dēļ, viņam tiks pārbaudītas miega artērijas. Visefektīvākā metode aterosklerozes atklāšanai ir ultrasonogrāfiska izmeklēšana. Savukārt, ja pacientam iepriekš sūdzību nav bijis vai problēmas ekstremitātēs ir jūtamas pavisam nedaudz, neviens pie ģimenes ārsta īpaši nesteigsies. Tomēr, ņemot vērā tautas teicienu, ka nelaime piezogas nemanot, būtu ieteicams pat šķietami nenopietnu simptomu gadījumā doties pie ģimenes ārsta, tikt izmeklētam un, ja vajadzīgs, saņemt nosūtījumu uz ultrasonogrāfisku izmeklēšanu, kuras laikā var izmeklēt galvas, kakla, vēdera, roku, kāju artērijas. Šo izmeklējumu veic gandrīz ikvienā poliklīnikā, tādēļ nav jāguļ slimnīcā. Ja ultrasonogrāfijā ir atklāta patoloģija, tālākais ceļš ir pie asinsvadu ķirurga. Ja nepieciešams, mēs veicam vēl precīzāku – angiogrāfisko – asinsvadu izmeklēšanu.

 

– Ja tiek konstatēts maģistrālo asinsvadu aizsprostojums, vai tas automātiski nozīmē operāciju?

 

Ja slimība būs konstatēta vēlīnā stadijā, visbiežāk no operācijas izvairīties neizdosies. Taču tas nav ļaunākais, kas ar slimnieku var notikt. Gluži pretēji. Mēs veicam artēriju rekonstruktīvu – asinsriti atjaunojošu – operāciju. Tās laikā vai nu izņemam no artērijas to sašaurinošās masas vai, ja tas nav iespējams, aizsprostotās artērijas vietā ievietojam mākslīgu artēriju – sintētisku implantu. Līdz ar to ir atjaunota trūkstošā asins plūsma. Ja slimnieks pie asinsvadu ķirurga nonāk slimības sākotnējā stadijā, kad operācija vēl nav nepieciešama, ārstēšana ir iespējama ar medikamentiem, kas ir plaši pieejami un pietiekoši efektīvi. Medikamenti nav lēti, bet, ja pacients atsakās no smēķēšanas, ar to naudu, ko viņš mēnesī agrāk iztērēja cigaretēm, arī zālēm pietiks vismaz mēnesim. Un veselība noteikti uzlabosies.

 

– Cik liela nozīme ārstēšanās rezultātu sasniegšanā ir pacienta ieradumu maiņai, līdzestībai?

 

Tas nenoliedzami ir ļoti svarīgi, citādi atveseļošanās nav iespējama. Visām pacientu grupām maģistrālo asinsvadu aizsprostošanos lielākoties iespaido smēķēšana, latviešu tradīcijām atbilstoša «laba paēšana», kas noved pie liekā svara un augsta asinsspiediena. Tas savukārt veicina aterosklerozes attīstību. Ja apskatām ēšanas paradumus, tad man jāatzīst, ka mūsu platuma grādu gastronomiskās tradīcijas nav īpaši draudzīgas artērijām. Dienvideiropas, sevišķi Vidusjūras reģiona valstīs lietotā pārtika, kurā gandrīz nav cūkgaļas, bet ir daudz sālsūdens zivju un dārzeņu, labvēlīgāk ietekmē asinsrites sistēmu. Tāpat daudz labāka ir pilngraudu maize, nekā mūsu iecienītā kviešu maizīte. Arī kartupeļu ēšana, tāpat kā trekns piens un krējums, noved pie paaugstināta holesterīna līmeņa veidošanās, kas ir viens no iemesliem aterosklerotiskām izmaiņām asinsvados. Līdz ar to, lai atveseļošanās būtu veiksmīga, pacientam ir jāieklausās ārsta norādījumos, jāatmet smēķēšana, ja nepieciešams, jāsamazina svars. Un te nu gan ļoti svarīgas ir kustības. Jākustas ir maksimāli daudz, jo visi mūsu muskuļi ir pilni sīkiem, sīkiem asinsvadiņiem, kas tos apasiņo. Kustoties tie izplešas un savu darbiņu veic daudz raitāk. Ja muskuļiem tiek vairāk asiņu, tie ir labāk apgādāti ar skābekli un notiek atveseļošanās. Tāpēc es vēlreiz un vēlreiz atkārtoju – kustības ārstēšanās laikā ir ļoti, ļoti svarīgas. Tāpat ir svarīgi zināt: ja cilvēkam vienreiz ir konstatētas maģistrālo asinsvadu problēmas un sākta ārstēšana, ar ārstējošo ārstu «būs jādraudzējas» visu atlikušo mūžu. Ja vienā artērijā problēma būs izārstēta, tas nenozīmē, ka pēc laika tā nevar attīstīties citā. Pat ievērojot visas ārsta rekomendācijas.

 

– Jūs jau minējāt faktorus, kas veicina maģistrālo artēriju nosprostošanos. Tos visus cilvēks pats var ietekmēt un koriģēt: atmest smēķēšanu, mainīt ēšanas paradumus, ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu. Bet vai iedzimtībai arī ir kāda loma slimības attīstībā?

 

Diemžēl jā, un to nu mēs nekādi nevaram ietekmēt! Tāpēc, ja kādam no vecākiem ir bijušas maģistrālo asinsvadu problēmas, cilvēkam ir jābūt īpaši uzmanīgam pret savu veselību. Pagaidām cilvēkiem ar «sliktākiem» gēniem mēs varam palīdzēt, tikai ārstējot. Jā, varbūt pēc kāda laika tā būs ikdienišķa parādība – ietekmēt cilvēka ģenētisko sistēmu tiktāl, lai ne tikai ārstētu bez medikamentiem un operācijām, bet pat novērstu iespēju saslimt vai panākt nevēlēšanos smēķēt. Taču domājams, ka tas nenotiks tik drīz. Tāpēc mums ir jāizmanto izmeklēšanas un ārstēšanas iespējas, kas mums ir pieejamas šobrīd, un tās ir patiešām labas.

 

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

tematiskā pielikuma „Kurzemes veselības avīze”

 

linija4

linija2

Foto galerijas

14/02/2011

kuņģa samazināšanas operāciju veic ķirurgi V. Rozītis un M. Naļivaiko

14/02/2011

Asinsvadu operāciju veic ķirurgs A. Brūveris

linija3

Video galerijas