!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem

Pieraksts uz Oktobri:

27. septembris – uz izmeklējumiem;

29. septembris – uz speciālistu konsultācijām;

PIERAKSTS PIE BĒRNU ZOBĀRSTA
31.10.2017. no 12:00
Pierakstīties pa tālruni: 63427542 vai personīgi Zobārstniecības poliklīnikā K.Zāles laukumā 2.
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Nopietnā veselības problēma – perifēro artēriju slimība

Algers Brūveris: «Perifēro artēriju slimības rezultātā pilnīgi vai daļēji var tikt slēgta kāda no maģistrālajām artērijām gan rokās, gan vēderā, iegurnī, kājās vai citur.»
Algers Brūveris: «Perifēro artēriju slimības rezultātā pilnīgi vai daļēji var tikt slēgta kāda no maģistrālajām artērijām gan rokās, gan vēderā, iegurnī, kājās vai citur.»

Sajūtot krampjveida sāpes apakšstilbos, cilvēks visbiežāk iedomājas par muskuļu pārslodzi, magnija trūkumu vai vēnu saslimšanām. Taču bieži vien problēma ir meklējama aizsprostotos perifērajos asinsvados. Neārstējot problēmu, aizsprostojumu dēļ pacients var pat zaudēt ekstremitātes.

 

Kā atpazīt perifēro artēriju slimību un kā to veiksmīgi ārstēt, stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas asinsvadu ķirurgs ALGERS BRŪVERIS.

 

Perifēro artēriju slimība – tā daudzos gadījumos skan diagnoze, kas šokē pacientu, jo viņš taču sūdzējies tikai par sāpēm kājās. Izklausās ļoti nopietni.

 

Un arī ir nopietni! Neslēpšu – ļoti nopietni. Ja slimību laikus nediagnosticē un neārstē, progresējot šī slimība var izraisīt ļoti nopietnas sekas – gangrēnu, kuras dēļ pacientam var nākties šķirties no kājas vai tās daļas.

 

Paskaidrojiet, ko nozīmē perifēro artēriju slimība (PAOS)?

 

Tā ir saslimšana, kuras rezultātā notiek maģistrālo artēriju sašaurināšanās, sākot no pavisam nelielas, līdz pilnīgam aizsprostojumam. Slimība nerodas vienas dienas vai nedēļas laikā, bet attīstās ilgā laika posmā. Pilnīgi vai daļēji var tikt slēgta kāda no maģistrālajām artērijām gan rokās, gan vēderā, iegurnī, kājās vai citur. Ir vairāki ļoti būtiski slimības riska faktori – smēķēšana, augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, palielināts svars un neveselīga (trekna) ēšana –, kas veicina aterosklerozes rašanos un artēriju nosprostošanos. Daudz retāk slimības cēlonis ir dažādas citas iekaisīgas saslimšanas (aortoarterīts vai Reino slimība). Šī slimība visbiežāk ir raksturīga cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Līdz šim veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka PAOS vairāk piemeklē vīriešus nekā sievietes: procentuāli attiecība varētu būt apmēram 70% pret 30%.

 

Kāda nozīme slimības attīstībā ir iedzimtībai?

 

Ļoti liela. Kā pieradījuši pētījumi, no diviem cilvēkiem ar līdzīgu dzīvesveidu vienam tā var rasties, bet otram – nē. Runājot par dzīvesveidu, es vairāk domāju kaitīgo ieradumu ietekmi, par ko nereti brīnās arī mani pacienti: kaimiņš, redz, visu mūžu smēķē kā traks, ēd treknu ēdienu, bet ir «vesels kā zirgs», bet man ir nopietnas veselības problēmas! Turklāt nereti pacients, kuram ir diagnosticēts PAOS, nemaz neaizraujas ar kaitīgajiem ieradumiem un nelieto treknu pārtiku, taču viņu slimība ir piemeklējusi. Jautājums: kāpēc tā? Te jāmeklē saknes iedzimtībā: ģenētika nosaka, kāpēc viens dzīvo līdz 90 gadu vecumam, bet otrs mirst jau 50 gados. Diemžēl pagaidām labot ģenētiku nav mūsu spēkos, tāpēc, pirmkārt, cilvēkam ir jāsaprot, kādu kaitējumu viņa veselībai nodara kaitīgie ieradumi un, otrkārt, saslimšanas gadījumā jāizmanto visas mūsdienās pieejamās diagnostikas un ārstēšanas iespējas, lai slimību pieveiktu un pagarinātu savas dzīves ilgumu.

 

Paskaidrojiet ļoti vienkāršā veidā, kā notiek artēriju aizsprostošanās?

 

Es to varētu salīdzināt ar dārza laistāmo šļūteni, kurai, atrodoties normālā stāvoklī, ūdens plūst cauri netraucēti, taču pietiek vienā vietā to saliekt, lai rastos nosprostojums un ūdens caurplūdes traucējums. Jo vairāk šļūteni salieksim, jo lielāks būs nosprostojums. Tāpat notiek ar artērijām: jo vairāk aterosklerotiskās plāksnes jeb pangas artēriju aizsprosto, jo vairāk ir traucēta normāla asinsrite artērijā. Tas rada nopietnas problēmas: līdz organisma audiem nonāk mazāk asiņu un līdz ar to arī skābekļa, jo galvenais arteriālo asiņu darbs ir apgādāt visu mūsu organismu ar skābekli. Līdz ar to audi cieš no hroniska skābekļa bada, palēninās vielmaiņas procesi, kas sākotnēji izraisa tādas sūdzības kā mijklibošana, bet smagākos gadījumos pat audu nekrozi, atmiršanu, kas ir iemesls gangrēnai.

 

Izklausās pavisam biedējoši.

 

Biedējoši izklausās tad, ja esam nonākuši jau līdz pēdējais stadijai – gangrēnai, kad, lai glābtu cilvēka dzīvību, var nākties amputēt kāju. Taču līdz tam var arī nenonākt, ja slimību laikus diagnosticē. Šo slimību iedala četrās stadijās, un jo ātrāk nosaka diagnozi, jo veiksmīgāk tā ir ārstējama.

 

Pastāstiet vairāk par slimības stadijām!

 

Sākotnēji ir nespēks un nogurums kājās fiziskas slodzes laikā. Piemēram, ja iepriekš cilvēks varēja bez problēmām noiet kilometru, tad tagad to vairs nespēj – pēc 200–300 metriem vai pat ātrāk viņš jūt, ka sāk gurt ikru muskulis. Tas pats var būt ar roku – tā sākt tirpt, gurt un pie lielākas slodzes sāpēt. Pēc diviem trim mēnešiem slodzes laikā kājās var parādīties sāpes, kas līdzinās krampjiem. Tikko kā cilvēks uz pāris minūtēm apstājas, sāpes var pāriet, un viņš var turpināt ceļu. Un tā visu laiku. To sauc par mijklibošanu. Tā ir zīme, ka jādodas pie ārsta veikt perifēro asinsvadu pārbaudi.

 

– Daudzi gan tādos gadījumos dodas uz aptieku prasīt padomu.

 

Un saņem arī – dažādu bezrecepšu medikamentu veidā. Taču tie nepalīdz, un agrāk vai vēlāk cilvēks nonāk pie ārsta. Vēl viena liela kļūda, ko pieļauj arī ģimenes ārsti, ir gan mijklibošanu, gan jau vēlākos simptomus – čūlas – novelt uz venozajām problēmām. Jā, arī tās ir jāārstē, bet ne vienmēr čūlu gadījumos vainojamas vēnas. Čūlas var būt signāls tam, ka aizsprostotu perifēro asinsvadu dēļ sākas audu nekroze, un tas ir ļoti nopietni.

 

– Ja mijklibošana turpinās, cilvēks cenšas ar to sadzīvot un palīdzību nemeklē, kāda ir tālākā slimības attīstība?

 

Īpaši, ja cilvēkam ir mazkustīgs dzīvesveids, līdz nākamajai stadijai nebūs ilgi jāgaida. Tad sāpes kājās parādās jau miera stāvoklī, sevišķi naktīs guļot, jo vertikālā stāvoklī darbojas gravitācija, kas nodrošina asinsriti, savukārt guļot tā vairs nedarbojas, un asins plūsma ir bremzēta. Arī tādu stāvokli ne mazums cilvēku uzskata par normālu novecošanas pazīmi, cenšas ar to sadzīvot un pie ārsta neiet. Šī ir tā stadija, kad jau nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Ja iepriekš, novērojot tikai mijklibošanu, būtu pieticis ar kaitīgo ieradumu atmešanu, dzīvesveida maiņu un medikamentiem, tad stadijā, kad sāpes traucē atrasties guļus stāvoklī, ir skaidrs, ka ar to būs par maz. Šādos gadījumos ir nepieciešama gan aizsprostoto asinsvadu atvēršana ar stentu, kas ir mazinvazīva procedūra, gan aizsprostoto asinsvadu rekonstrukcija, ko veic ķirurģiskā ceļā.

 

– Jūs teicāt, ka arī šajos gadījumos ne mazums pacientu neaizdomājas, ka notiekošais ir nopietna veselības problēma, un ārsta palīdzību nemeklē. Taču slimība nesnauž.

 

Tieši tā, un te mēs nonākam pie pēdējās – ceturtās stadijas –, kad sekas jau ir pavisam smagas. Tā ir nekrobioze jeb audu atmiršana, kuras iemesls ir aizsprostotie asinsvadi, kas mazinājuši vielmaiņu un audu apasiņošanu un apgādi ar skābekli. Vienkārši sakot, audi mirst, jo nav saņēmuši pietiekami daudz barības vielu. Nekrobioze ir stadija, kad uz pēdas, kāju pirkstiem vai apakšstilbiem parādās čūlas. Kā jau teicu, bīstami ir tas, ka nereti šīs čūlas kļūdaini tiek diagnosticētas kā venozās sistēmas saslimšana. Nereti primārās aprūpes ārsti neaizdomājas, ka īstā problēma ir aizsprostotie asinsvadi. Nepareizi ārstēta šī problēma attīstās tālāk, kļūst melni pirksti, un pamazām kāju pārņem gangrēna.

 

– Tomēr ir labi, ka šī slimība ir ārstējama visās stadijās.

 

Agrākos gados, kad vēl nebija pieejama pilnvērtīga asinsvadu pārbaude, asinsvadu aizsprostojumu gadījumos kāju amputāciju bija ļoti daudz. Ārstēšana tiešām ir iespējama visās stadijās, visos posmos, taču viens no svarīgiem nosacījumiem ir ne tikai medicīniskā palīdzība, bet arī pacienta līdzestība – paša piedalīšanās ārstēšanās procesā. Ja ārsts stāsta, ka smēķēšana ir jāatmet, tad tas tūlīt arī jādara. Tāpat ir jāmaina neveselīgā, treknā ēdienkarte, jāpalielina kustību apjoms utt., kā arī jāizpilda citi ārsta norādījumi. Citādi pilnvērtīga veselības atgūšana nav iespējama. Protams, ir jāārstējas, ņemot vērā stadiju, kurā slimība ir diagnosticēta.

 

– Kāds ir pats bēdīgākais variants, ja cilvēks pat nekrobiozes gadījumos neiet pie ārsta? Ir taču tādi gadījumi?

 

Protams, ka ir! Un nonāk slimnīcā galēji smagā stāvoklī. Tomēr arī tad mēs pacientu varam glābt. Ir gadījumi, kad nākas amputēt kāju pirkstus, bet kāju un cilvēka dzīvību izdodas glābt. Taču dažkārt nākas amputēt visu kāju, un vissmagākajos gadījumos, kad notikusi asins saindēšanās, slimība beidzas ar cilvēka nāvi. Lai gan mūsdienās ārstēšanās iespēju ir tik daudz, ka tā nevajadzētu notikt. Tāpēc mans vienīgais ieteikums: sajūtot sāpes kājās, nedodieties uz aptieku pēc padoma un bezrecepšu medikamentiem, bet dodieties pie sava ģimenes ārsta un izskaidrojiet savas sūdzības! Diemžēl PAOS nav iespējams diagnosticēt tad, kad vēl nav sūdzību. Pirmā no tām ir mijklibošana, tāpēc, to sajūtot, ir jādodas pie ārsta. Citu ieteikumu man nav. Un vēl kāda nianse – zinot to, ka vīriešiem galvenais PAOS iemesls ir smēķēšana, Latvijas asinsvadu ķirurgu asociācijā ir izskanējis priekšlikums tiem pacientiem, kas ārstējoties neatsakās no šī kaitīgā ieraduma, pārtraukt ārstēšanu par valsts līdzekļiem. Ir pienācis laiks cilvēkiem saprast, ka ne tikai ārsti, bet pirmām kārtām viņi paši ir atbildīgi par savu veselību, un ārsta noteiktās rekomendācijas ir jāuztver nopietni.

 

Rekomendācijas

  • Sajūtot sāpes apakšstilbos fiziskas slodzes laikā, jādodas uz konsultāciju pie ārsta
  • Lai uzlabotu asinsriti kājās, daudz jāstaigā
  • Čūlas uz kāju pirkstiem, pēdām vai apakšstilbiem var liecināt nevis par venozajām problēmām, bet aizsprostotām perifērajām artērijām
  • Nenodarbojieties ar pašārstēšanos!

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

pielikuma “Kurzemes avīze”

linija4

linija2

Foto galerijas

14/02/2011

kuņģa samazināšanas operāciju veic ķirurgi V. Rozītis un M. Naļivaiko

14/02/2011

Asinsvadu operāciju veic ķirurgs A. Brūveris

linija3

Video galerijas