22. martā Liepājas Reģionālās slimnīcas foajē AS Drogas Liepājas veikala darbinieki un korporatīvi sociālās atbildības projekta brīvprātīgie sniedza priekšnesumu slimnīcas apmeklētājiem par pareizas roku mazgāšanas soļiem.

Sestdien, 19. martā, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks sveica Liepājas dzimšanas dienā  pasaulē nākušos mazuļus un viņu vecākus.  18. martā Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļā piedzimuši trīs mazuļi – meitenīte un divi puikas.

18. martā, Liepājas 391. dzimšanas dienā koncertzālē “Lielais dzintars” svinīgā ceremonijā tradicionāli tika sumināti titulu “Gada liepājnieks 2015” un “Goda Liepājnieks 2015” ieguvēji, kuri ar savu darbu un nopelniem Liepājas labā izpelnījušies vislielāko pilsētas iedzīvotāju atzinību un cieņu.

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) pasaulē ir kļuvusi par trešo izplatītāko mirstības cēloni cilvēkiem, kas vecāki par 45 gadiem. Tā kā diemžēl arvien vairāk cilvēku smēķē, tiek prognozēts, ka ap 2020. gadu tā varētu kļūt par trešo biežāk sastopamo slimību, tādējādi apsteidzot visas citas elpošanas sistēmas slimības.

Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks izvirzīts Gada liepājnieka titulam par ieguldījumu jaunu medicīnas pakalpojumu attīstībā un  veiksmīgu slimnīcas ēkas rekonstrukciju, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Piektdien, (11.03.2016.) no pulksten 11.00 līdz 14.00 Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvajā nodaļā konsultācijas sniegs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas imunoloģe, onkoloģe - ķīmijterapeite Simona Doniņa.

Februāra sākumā Liepājas Reģionālās slimnīcas Kurzemes Uroloģijas centra virsārste Dzintra Litavniece viesojās Ziemeļkurzemes Reģionālās slimnīcās Talsu filiālē, kur piedalījās ģimenes ārstu seminārā, lai iepazīstinātu ar Kurzemes Uroloģijas centra darbu.

Uzņēmuma AE Partner darbinieki Liepājas Reģionālās slimnīcas Vispārējai bērnu slimību nodaļai kā dāvinājumu pasnieguši piecus inhalatorus 800 eiro vētībā. Nodaļas virsmāsa Gundega Blizņeca uzsver, ka tas ir ļoti nozīmīgs dāvinājums, jo būtiski uzlabos mazo apcientu aprūpi gadījumos, kad nepieciešams veikt medikamentu inhalācijas.

Latvijā apmēram divus gadus valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti medikamenti, kas ļauj veiksmīgi ārstēt nieru vēža pacientus. Jebkura ļaundabīga audzēja diagnoze ir trieciens pacientam, tomēr lielākoties viņi cer uz labvēlīgu rezultātu cīņā ar slimību.

Uz sarunu par nieru vēža ārstēšanas iespējām un rezultātiem aicinājām Kurzemes Uroloģijas centra virsārsti, uroloģi - onkoloģi Dzintru Litavnieci un Ķīmijterapijas/Hematoloģijas un Paliatīvās aprūpes nodaļas virsārsti Zinaidu Štaru.

Pēc tam, kad stacionārā kardiovaskulāro slimību pacientam sniegta palīdzība – sirds asinsvadā ievadīts stents, kas atver sašaurināto asinsvadu –, viņš jau pēc pāris dienām var doties mājās un atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.

Tomēr ārstēšanās nebeidzas līdz ar izrakstīšanos no slimnīcas. Lai slimība neatkārtotos, tā, visticamāk, būs nepieciešama visu atlikušo mūžu. Par to stāsta Liepājas Reģionālās slimnīcas invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš.

«Reizēm man ir sajūta kā Labvēlīgā tipa dziesmā, ka aplis ir noslēdzies,» tā par savu darbu saka Liepājas Reģionālās slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Inese Medvecka, neonatoloģe ar vairāk nekā 30 gadu stāžu. «Ik pa laikam atgriežamies pie tām ārstēšanas metodēm, ko izmantojām, kad es sāku strādāt. Tikai nu jau augstākā līmenī – tās balstītas uz pierādījumiem,» viņa pamato savu teikto.

Aspirīns, ko sākotnēji ieguva no baltā vītola mizām un izmantoja kā temperatūru mazinošu un arī pretiekaisuma līdzekli, pasaulē pazīstams kopš senās Ēģiptes laikiem. Zāļu formā tas dzīvo jau vairāk nekā simts gadus, bet kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem to sāka izmantot sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību profilaksē un ārstēšanā.