E. Striks: „Rūpes par veselību ir jāsāk no pamatiem”

IMG 1803  copy
Jo ātrāk panāksim, ka ikviens iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par savu veselību, jo labāks būs rezultāts, uzskata Edvīns Striks.

Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) šogad turpinās vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kurus īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.Slimnīcas valdes priekšsēdētājs EDVĪNS STRIKS aicina pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājus izturēties ar sapratni, atzīstot, ka rekonstrukcijas laiks ir grūts ne tikai slimnīcas personālam, bet arī pacientiem.

 

Vai būvniecība netraucē slimnīcas ikdienas darbu?

 

- Protams, ka būvdarbu laikā rodas zināmi sarežģījumi, vēl jo vairāk tāpēc, ka slimnīca ir tā vieta, kurā jānodrošina nepārtraukts darbs. Tomēr iedrošina tas, ka, īstenojot rekonstrukcijas pirmo kārtu, kuras laikā tapa jaunā piebūve, iedzīvotāji izturējās ar sapratni, un nesaņēmām nevienu sūdzību par to, ka celtniecības laikā bija putekļi, trokšņi vai citas neērtības.

Iedzīvotāji saprot, ka viss tiek darīts viņu pašu labā. Tas, ka pirmās kārtas būvniecība bija tik veiksmīga, atvieglina mūsu – slimnīcas vadības – iespēju pārliecināt personālu, kā arī pacientus, ka rekonstrukcija ir nepieciešama, un visai slimnīcai ir jābūt tikpat modernai, kā jaunajai piebūvei.

Rekonstrukcijas otro kārtu uzsāka 1. augustā. Projektā paredzēts īstenot slimnīcas rekonstrukcijas otro, trešo un ceturto kārtu, kurās kopumā ieguldīs 9,26 miljonus latu. No tiem 85% ir Eiropas finansējums, bet 5% valsts līdzfinansējums. Līdzekļi ir jāapgūst 36 mēnešos.

Summa ir liela, un ierobežotais termiņš rekonstrukcijas procesu padara sarežģītāku.

Līdz ar to mēs nevaram rekonstrukcijas etapus īstenot pakāpeniski, vispirms pabeidzot otro kārtu, tad trešo un ceturto. Būvdarbiem jānotiek maksimāli intensīvi, tāpēc jau oktobrī, vienlaikus ar otrās kārtas celtniecības darbiem, uzsāks arī rekonstrukcijas ceturtās kārtas būvdarbus.

 

Kādi būs ieguvumi no rekonstrukcijas?

 

- Rekonstrukcijas otrās kārtas būvniecībai jānoslēdzas 2013. gada vidū. Darbi notiek ēkas pagrabstāvā, kā arī pirmajā un otrajā stāvā. Beidzoties būvniecības otrajai kārtai, uz rekonstruētām telpām paredzēts pārcelt vairākas slimnīcas struktūrvienības. Otrajā stāvā izvietos Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļu, tur būs jaunas dzemdību zāles, Jaundzimušo patoloģijas un intensīvās terapijas nodaļa, sirds asinsvadu kateterizācijas laboratorija. Savukārt pirmajā stāvā būs Funkcionālās diagnostikas un radioloģijas nodaļa ar modernu datortomogrāfu, bet pagrabstāvā izvietos personāla ģērbtuvi.

Rekonstrukcijas ceturtajā kārtā pārbūves darbi notiks slimnīcas augstceltnes rietumu spārnā, iegūstot modernas un mūsdienīgas nodaļas.

Līdz ar to būvdarbu laikā pacientus izvietos slimnīcas pretējā spārnā.

Trešā kārta sāksies 2014. gada janvārī un tās laikā rekonstruēs pēcdzemdību palātas.

 

Vai pārmaiņas piedzīvos arī slimnīcas ēkas fasāde?

 

- Diemžēl slimnīcas ēkas siltināšanas projekts pagaidām ir atlikts, jo patlaban nav skaidrību ar finansējumu piesaisti. Projekts mums ir sagatavots un esam gatavi to iesniegt tiklīdz tam būs pieejams finansējums.

 

Veselības ministre Ingrīda Circene, augustā apmeklējot Liepāju, pavēstīja, ka šogad atvēlētais papildus finansējums ļautu LRS gadu beigt bez finansiālajām grūtībām. Vai tas nozīmē, ka vismaz šogad slimnīcai nevajadzēs bažīties par līdzekļu trūkumu?

 

- Neatceros nevienu gadu, kad nav bijušas sarunas par papildus finansējuma piešķiršanu. Nezinu, kāpēc ir izveidojusies tāda sistēma, ka gada pirmajā pusē valsts atvēl finansējumu, ar kuru neviena slimnīca nevar izdzīvot. Tad divreiz gadā tiek piešķirta papildus nauda, lai slimnīcas varētu nostrādāt līdz gada beigām ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem. Šis gads nav izņēmums. Nav normāli, ka tik liela iestāde par sava tekošā gada budžetu uzzina tikai martā, tad slēdzam līgumu, pēc tam jūnija ir pirmās korekcijas finansēs, oktobrī gaidām nākamās. Un galu galā saņemam to summu, par kuru esam strīdējušies jau gada sākumā, labi zinot, ka pēdējos gadus, lai slimnīca izdzīvotu, nevis attīstītos, ir nepieciešama konkrēta summa. Mūsu gadījumā tie ir 5,5 miljoni latu. Tas ir tikai izdzīvošanai – ar tādu budžetu nevaram palielinās algas vai attīstīt jaunus pakalpojumus.

Man kā iestādes vadītājam būtu vēlme zināt Veselības ministrijas plānus vismaz nākamajiem trim gadiem, lai varētu strādāt pie attīstības iecerēm. Liepājas Reģionālā slimnīca ir apliecinājusi, ka šajos grūtajos apstākļos tā ir iemācījusies saimniekot – ne tikai iztikt, bet arī saprotot, ka medicīna ir tā joma, kurā nedrīkst stāvēt uz vietas, esam spējuši divu gadu laikā ieguldīt vienu miljonu latu jaunās iekārtās.

 

Sociālo un darba lietu komisijas Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti ir skeptiski noskaņoti pret Veselības ministrijas ierosinātu nodokļu sasaisti ar veselības aprūpi. Vai, jūsuprāt, obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana dos reālu devumu veselības aprūpes budžetam?

 

- Es negribētu, lai visas veselības aprūpes problēmas tiktu noveltas uz to, ka mēs nemākam iekasēt nodokļus. Tā noteikti nav. Nav man īstas pārliecības, vai no apdrošināšanas iegūtais finansējums atrisinās mūsu problēmas. Manuprāt, aktuālāks jautājums, kuru vajadzētu steidzīgi sākt risināt, ir veselības mācības atjaunošana skolās. Redzot kāds ir iedzīvotāju vidējais izglītības līmenis šajā jomā, tai skaitā jauno māmiņu zināšanas, ir skaidrs, ka veselības mācība ir jāievieš ar steigu.

Veselības mācība neaprobežojas tikai ar pamācību, ka nikotīns un alkohols ir inde, bet gan jāsāk ar elementāru higiēnas normu izskaidrošanu, jo jaunajai paaudzei, diemžēl, ar to ir problēmas. Veselības mācību būtu jāievieš jau bērnudārzos.

Ja mēs iedzīvotāju veselību pielīdzinām trīsstūrim, tad slimnīca un poliklīnika ir piramīdas augšgals jeb 10 procenti. Lielākā daļa – 90 procenti - ir ģimene, sports, veselīgs dzīves veids, taču naudas ieguldījums ir proporcionāli otrāds.

Rūpes par veselību ir jāsāk no pamatiem, pretējā gadījumā joprojām pastāvēs stereotips, ka mana veselība ir ārstu problēma. Tā tas nav – jo ātrāk panāksim, ka katrs iedzīvotājs ir līdzatbildīgs par savu veselību, jo labāks būs rezultāts.

 

Jau vairākus gadus LRS rīko karjeras dienas ārstiem, lai piesaistītu jaunos mediķus. Cik speciālistus pēdējo gadu laikā Liepājai izdevies piesaistīt?

 

- Ja raugāmies visas valsts līmenī, tad Liepājā nav tā sliktākā situācija ar jauno speciālistu piesaisti. Pēdējo četru gadu laikā uz Liepāju atnākuši strādāt 17 ārsti, kas nav slikts rādītājs. Ja vēl pieskaitām klāt fozitoterapeitus un ergoterapeitus, tad Liepājas Reģionālo slimnīcu par savu darba vietu pēdējo gadu laikā izraudzījušies vairāk nekā 20 speciālistu. Nepārtraukti cenšamies piesaistīt arī jaunus rezidentus, jo arī mums ir būtiski novērtēt viņus darbībā, lai redzētu, vai cilvēks ir tiesīgs strādāt reģionālā slimnīcā.

 

Vai LRS ir liela kadru mainība?

 

- Nevienu iesniegumu no ārstiem par došanos strādāt uz ārzemēm neesmu saņēmis. Finansējuma sistēmu cenšamies sakārtot tā, lai tas, kas vairāk dara, saņem arī lielāku atalgojumu. Protams, vēl ne tuvu nav ideāli un gribētos, lai ārstu darbs būtu vairāk atalgots, bet līdzekļu ir tik, cik ir.

Vidējā personāla – māsu un māsu palīgu – atalgojums, diemžēl, ir zems un iespēju robežās cenšamies arī to palielināt. Tāpēc arī medicīnas māsas ir tās, kuras ir devušās strādāt uz ārzemēm. Kopumā vērtējot, ja iestādē ir 750 darbinieki un katru gadu nomainās aptuveni 5 procenti strādājošo, tad tas ir normāli, jo ne visi ir cienīgi strādāt slimnīcā.

 

Kādi speciālisti patlaban visvairāk pietrūkst?

 

- Ārstu komanda mums faktiski ir nokomplektēta, taču, ja kāds saslimst, tad zināmas problēmas rodas. Tāpēc speciālistus meklējam visās specialitātēs.

 

Kā jūs vērtētu slimnīcas reputāciju?

 

- Manuprāt tā aizvien vairāk uzlabojas, to apliecina arī publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Nepamierināto būs vienmēr. Mēs izskatām visas pacientu sūdzības. Visbiežāk gan iesniegumu pamatā ir emocijas, taču ir arī pamatotas sūdzības, uz kurām attiecīgi arī reaģējam, vainīgo darbinieku pat atlaižot no darba. Sūdzību dēļ no darba ir atlaisti vidējā personāla darbinieki, arī palīgstrādnieki.

Neesmu saņēmis gandrīz nevienu sūdzību par medicīnisko pakalpojumu kā tādu – galvenā problēma ir atsevišķu darbinieku attieksmē.

Jāuzsver, ka slimnīcā strādā liepājnieki un novadu iedzīvotāji no mūsu pašu vidus. Var organizēt dažādus kursus, taču ja cilvēkam nav prasme sarunāties ar otru un būt iecietīgam, to iemācīt nevar. Nelīdzēs ne skola, ne augstskola, ne slimnīca – tas nāk no ģimenes.

 

LRS mājas lapā kā slimnīcas vīzija minēta „moderns, uz biznesa pamatiem balstīts uzņēmums ar labu reputāciju, kurš nodrošina iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus ar augstu klientu apkalpošanas līmeni, augstiem kvalitātes standartiem un augstu darbinieku apmierinātības līmeni”. Kad, jūsuprāt, šī vīzija pārtaps realitātē?

 

- Tādai iestādei, kā mūsējai, noteikti ir jābūt vīzijai. Ja nav augstu mērķu, tad darbs ir nolemts neveiksmei. Tas, cik veiksmīgi šis mērķis īstenojas, ir jāvērtē pacientiem. Ceru, ka trīs gadu laikā slimnīcā gaidāmās vizuālās pārvērtības, kā arī ieguldījumi medicīnas iekārtās, būs pamatojums tam, lai mēs pozicionētos kā moderns uzņēmums.

Redzot arī, kā mainījās personāla attieksme, kas pārgāja strādāt uz jaunām un modernām telpām, ir pamats cerībai, ka šie trīs gadi kļūs par atskaites punktu tam, lai slimnīca kļūtu par vīzijā minētu iestādi.

Taču, manuprāt, Liepājas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem ir veicies, ka tuvu dzīvesvietai ir iespējams saņemt tik plašu medicīnisko pakalpojumu klāstu. Viedokļi var būt dažādi, bet izārstēto pacientu, veikto operāciju un dzemdību skaits liecina, ka pakalpojums ir pietiekami kvalitatīvs.