Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Jaunos ārstus gaida Liepājas Reģionālajā slimnīcā

Krastins 0090
Ivars Krastiņš pasvītro, ka svarīga loma jauno ārstu darbavietas izvēlē ir iespējai pilnvērtīgi mācīties un strādāt. Tas nozīmē, ka ir jābūt nevis tikai slimnīcai, bet tādai slimnīcai, kurā notiek patiešām intensīvs darbs, kur ir daudz un akūtu slimnieku.

Kā piesaistīt ārstniecības iestādei jaunus ārstus, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pilnvērtīgu un vispusīgu medicīnisko palīdzību – tā ir problēma, ar kuru sastopas slimnīcas visā Latvijā . Tā ir aktuāla arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā, taču tai ir savas iestrādes un arī atbalsts no pašvaldības, kas ļauj cerēt, ka paaudžu maiņa mediķu vidē neapstāsies.

Tomēr ir arī problēmas, ko nevar atrisināt lokāli uz vietas ne Liepājā, ne arī jebkurā citā vietā. Tās jādara valsts mērogā. Par pieredzi jauno ārstu piesaistē un sāpīgajiem punktiem šajā procesā stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas izglītības un zinātnes virsārsts, Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš.

 

Jauno speciālistu piesaiste Liepājas Reģionālajai slimnīcai ir viens no tiem uzdevumiem, par ko arī jums jālauza galva, taču diezin vai to var atrisināt viens cilvēks, lai arī kādā amatā viņš būtu?

 

– Protams, ka ne, jo šī problēma ir sarežģīta, un kopā jāstrādā daudziem spēkiem: gan slimnīcas valdei, gan man kā izglītības un zinātnes virsārstam, šajā procesā savs ieguldījums ir jādod arī pašvaldībai. Tikai tad, ja strādā komanda, var gaidīt rezultātu.

 

Pirms runājam par Liepājas Reģionālās slimnīcas pieredzi jauno speciālistu piesaistīšanā, nosauciet, lūdzu, tās vakances, kas pašlaik slimnīcā ir visaktuālākās?

 

– Tāpat kā visur citur Latvijā arī mūsu slimnīcā tās ir faktiski visās specialitātēs. Nē, nav tā, ka mums nebūtu, kas strādā, taču trakākais, kas varētu notikt ne tikai pie mums, bet visā valstī, būtu tas, ja visi ārsti pēkšņi izlemtu strādāt tikai vienu noteikto slodzi. Viss apstātos! Tagad mēs tāpat kā kolēģi citās slimnīcās pilnvērtīgu palīdzību varam nodrošināt tikai tāpēc, ka ārsti strādā vairāk nekā slodzi. Un tas liecina, ka medicīnas speciālisti visā Latvijā ir liels deficīts. Arī pie mums Liepājā.

 

Kāpēc, jūsuprāt, tā ir? Augstskolās taču netrūkst studentu, kas apgūst medicīnu.

 

– Es neesmu kompetents komentēt, kā ir augstskolās. Visticamāk, ka studentu tiešām netrūkst, jo pretējā gadījumā mēs par to dzirdētu, taču lielākā problēma ir tā, ka jaunie ārsti izmācās un aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Ne viens vien dodas studēt medicīnu ar ļoti skaidru nolūku, ka viņš izmācīsies un brauks projām. Netrūkst arī tādu, kas ir gatavi atmaksāt valstij rezidentūras naudu. Savā jaunajā mītnes zemē viņi saņem pietiekoši normālu algu, lai tas nebūtu šķērslis.

 

Un tomēr – kādu speciālistu Liepājas Reģionālajā slimnīcā trūkst visvairāk?

 

– Nav mums tādu jomu, kurā nebūtu pilnīgi neviena speciālista. Ja arī problēmas rodas, īslaicīgi ir iespēja tās risināt, nākot palīgā kaimiņslimnīcām ar saviem speciālistiem, taču nopietna problēma ir esošo ārstu vecums. Paskatieties kaut vai uz mani – man pašlaik ir 57 gadi. Un lielākā daļa kolēģu ir līdzīgā vecumā. Protams, kādu laiku mēs vēl vilksim, bet kas būs pēc desmit gadiem? Kaut kad mēs aiziesim pensijā! Kas paliks pēc mums? Jā, šodien mēs varam iztikt, arī rīt nekas traks vēl nenotiks un pēc gada arī ne, taču mums ir jādomā ilgtermiņā, un tas ir jādara tiem, kas pašlaik strādā. Piemēram, mūsu slimnīcas vadošais ķirurgs Viesturs Rozītis – pie kā lai vēl mācītos topošie ķirurgi, ja ne pie viņa? Viņa pieredze un prasmes jaunajiem ķirurgiem varētu būt neaizstājams zināšanu avots, tikai, cik ilgi? Tāpat mums ir vēl daudz citu ļoti labu speciālistu. Tāpēc man ir liels prieks, ka mūsu slimnīca ir spējusi pierādīt, ka varam apmācīt rezidentus.

 

Kam, jūsuprāt, Liepājā būtu jābūt īpašam, lai jaunie ārsti vēlētos turp doties?

 

– Pirmām kārtām jaunajam ārstam šeit ir jābūt iespējai pilnvērtīgi mācīties un strādāt. Tas nozīmē, ka ir jābūt nevis tikai slimnīcai, bet tādai slimnīcai, kurā notiek patiešām intensīvs darbs, kur ir daudz un akūtu slimnieku. Par to mēs kā reģionālā daudzprofilu slimnīca žēloties nevaram. Un tāpat mēs nevaram žēloties par labu speciālistu trūkumu, kas jaunos speciālistus var apmācīt. Otrkārt, jaunajiem cilvēkiem ir svarīgi, kur dzīvot. Ja ir mazs bērns – vai viņam būs bērnudārzs, cik tālu ir skola? Tas viss ir ļoti svarīgi. Te daudz kas ir atkarīgs no pašvaldības atbalsta.

 

Liepājas pašvaldība šo jautājumu risināšanā jau daudzus gadus sniedz jaunajiem ārstiem palīdzīgu roku, kaut vai nodrošinot viņus ar dzīvokli.

 

– Jā, par to mēs pašvaldību varam uzteikt ar patiešām labiem vārdiem, jo jaunajiem speciālistiem gan nodrošina labus dzīvokļus, gan sākumā palīdz segt izmaksas par dzīvošanu. Tāpat Liepājas Reģionālajā slimnīcā uz vietas ir rotaļu grupa mediķu bērniem, kur mazuļus pieskata profesionāls speciālists. Un jauno mediķu bērniem palīdz arī nodrošināt vietu bērnudārzos.

 

Turklāt Liepājas slimnīca sadarbībā ar pašvaldību vairāk nekā piecus gadus organizē jauno ārstu karjeras dienas.

 

– Manuprāt, arī tas ir mērķtiecīgs sadarbības solis jauno speciālistu piesaistīšanā. Atcerēsimies, ka savulaik, kad ekonomiskā situācija valstī bija labāka un uz Liepāju regulāri kursēja arī lidmašīna, jaunos speciālistus ar to vizināja uz šejieni, rādīja slimnīcu un citas ārstniecības iestādes, stāstīja par darba un sadzīves iespējām, viņi gāja uz teātri un iepazinās ar citiem kultūras dzīves notikumiem, kas jauniem cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Tagad, kad tik plašu programmu vairs nevaram atļauties, mēs, slimnīcas un pašvaldības pārstāvji, braucam uz Rīgu, kur Liepājas pārstāvniecībā organizējam tikšanos ar topošajiem ārstiem, kas meklē savu vietu, lai stāstītu par tām iespējām, ko varam viņiem piedāvāt. Un man jāsaka atklāti, ka visas šīs aktivitātes ir bijušas rezultatīvas – šajos gados, vai nu pateicoties karjeras dienām vai citām aktivitātēm, bet uz Liepāju ir atnākuši vairāk nekā 20 jaunie ārsti. Sākumā viņi brauca tikai uz dežūrām, bet vēlāk daļa palika pie mums strādāt. Tas, manuprāt, liecina, ka virziens, kurā strādājam, ir pareizs. Vēlos piebilst, ka šīs karjeras dienas ir arī iepazīšanās veids, kā gan viņi iepazīst mūs, gan mēs viņus, jo skaidrs ir arī tas, ka kuru katru mēs neņemsim – mums ir vajadzīgi labākie. Piemēram, tagad liels mūsu slimnīcas pluss ir vērienīgā slimnīcas pārbūve. Tas nozīmē, ka varam piedāvāt ne tikai interesantu darbu, bet arī labus un modernus apstākļos, jo arī vide, kurā strādāt, ir ļoti svarīga. Jaunās operāciju zāles, kas tika atklātas šopavasar, noteikti ir vienas no modernākajām Baltijā. Pašlaik mūsu slimnīcā mācās septiņi rezidenti, un mēs ļoti ceram, ka kāds no viņiem pēc rezidentūras beigšanas arī paliks Liepājā. Turklāt pavisam nesen pie mums sāka strādāt anesteziologs, kurš daudzus gadus ir nostrādājis Lielbritānijā un atgriezies Latvijā. Viņam pirms tam nav bijis nekāda sakara ar Liepāju, taču viņš izvēlējās tieši mūsu slimnīcu. Arī tas runā mums par labu.

 

Mēs noteikti nevaram nepieminēt ārstu algas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši neizvēlas mediķa profesiju.

 

– Protams, jo materiālais atalgojums ir ļoti svarīgs, taču šo problēmu nevaram atrisināt ne mēs uz vietas slimnīcā, ne arī mēs ar jums šai sarunā – tā ir problēma, kas jārisina valstiski, turklāt ilgi nevilcinoties, jo ir skaidrs – ja to nerisinās, drīz mēs būsim pie sasistas siles. Ja vēl runājam par to, kas atbaida jauniešus no mediķu profesijas, tad tas ir ārsta profesijas zemais prestižs. Ja palasa rakstus masu informācijas līdzekļos, tad par ārstiem mēs tur neko daudz laba neatrodam. Un tad vēl negatīvie komentāri interneta portālos – tad nemaz vairs nešķiet vilinoši un rosinoši kļūt par ārstu.

 

Kas, jūsuprāt, ir tas labais, kas jauniešus tomēr varētu mudināt mācīties medicīnu.

 

– Manuprāt, visos laikos ne ārstam, ne arī kādam citam medicīnas speciālistam nekad nav bijis jāuzdod sev jautājums: vai tas, ko es daru, kādam ir vajadzīgs vai nav? Un darba arī nepietrūks – vismaz Latvijā nē. Darbs būs vienmēr, tas vienmēr būs vajadzīgs, un šim darbam ir jēga. Un, ja ir jēga, tad ir arī gandarījums. Šis manis teiktais ir liela priekšrocība profesijas izvēlē. Turklāt Liepājā liela priekšrocība ir arī tā, ka mums slimnīcā ir reti sakarīga slimnīcas valde un līdz ar to ir ļoti skaidra slimnīcas attīstība, ja vien būs cilvēki, kas te strādās.

 

Tas noteikti attiecas ne tikai uz ārstiem, bet arī medmāsām.

 

– Pilnīgi noteikti! Jo medmāsu trūkums ir tikpat aktuāla problēma kā ārstu trūkums. Turklāt salīdzinājumā ar ārstiem medmāsas mūsu valstī ir daudz sliktākā stāvoklī, jo viņu atalgojums ir katastrofāli zems, taču atbildība – ļoti liela. Diemžēl atkal man jāatkārtojas – mēs viņām varam piedāvāt interesantu un intensīvu darbu, mēs viņu mazuļiem varam piedāvāt vietu rotaļu grupiņā, taču slimnīca nevar atrisināt algu jautājumu. Un tieši šī iemesla dēļ arī daudzas medicīnas māsas glābiņu meklē ārzemēs. Nav ko liegties, arī no mūsu slimnīcas daudzas patiešām ļoti labas māsiņas ir aizbraukušas. Jā, viegli viņām tur neklājas, taču tā ir iespēja saņemt pienācīgu atalgojumu un nodrošināt normālu dzīvi. Manuprāt, tā ir realitāte, ar kuru sastapsimies arvien biežāk. Tāpēc ar šīs problēmas risināšanu valsts nedrīkst kavēties.

 

Vai jums ir ilūzija, ka tuvāko piecu gadu laikā tai varētu būt kāds sekmīgs risinājums?

 

– Lai tā notiktu, ir jāsāk darīt jau šobrīd. Kā jau es teicu, mums nav laika vairs kavēties, ja negribam, lai Latvija paliek bez mediķiem – gan ārstiem, gan māsiņām. Arī tad, ja mēs sāksim jautājumu risināt jau šodien, rezultātu vienalga redzēsim tikai pēc gadiem desmit piecpadsmit, jo, pat ja algas tagad dubultotu, cilvēku tāpēc vairāk nekļūtu – viņiem ir jāizmācās. Bet, atgriežoties pie mūsu sarunas pamattēmas – jaunajiem speciālistiem Liepājas reģionālajā slimnīcā –, es pateikšu tikai vienu: viņi pie mums ir gaidīti, un mēs no savas puses apsolām, ka darba te nepietrūks. Un arī tiem, kas pie mums ir bijuši praksē vai rezidentūrā, kam šeit ir paticis, taču dažādu iemeslu dēļ viņi tomēr Liepājā nav palikuši: neturiet labus vārdus par mūsu slimnīcu azotē, bet stāstiet, lai arī citi uzzina, ka te ir iespējas!

 

 

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

linija4

linija2

Foto galerijas

04/04/2018

RSU studenti iepazīst slimnīcu

15/10/2017

RSU studenti iepazīst slimnīcu

linija3

Video galerijas

06/02/2018

Liepājā uzmanību vērš onkoloģiskajām saslimšanām

18/01/2018

Reģionālā slimnīca piedzīvos rekonstrukcijas darbus.