Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums ērtāku un drošāku lietošanas pieredzi. Turpinot pārlūka sesiju vai nospiežot pogu "Piekrītu", jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes.

Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Iepazīstieties ar sīkdatņu izmantošanas politiku mūsu Privātuma politikā

Piekrītu
!!! Pieraksts pie speciālistiem / uz izmeklējumiem
!!! Onkoloģisko pacientu diagnostikas un aprūpes kārtība
Pacienti ar aizdomām par onkoloģiskām saslimšanām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ar korekti noformētu ģimenes ārsta nosūtījumu (forma 027/u) var pieteikties Liepājas Reģionālās slimnīcas Konsultatīvās nodaļas reģistratūrā katru darba dienu no plkst.10 .00 līdz 15.00

Liepājas slimnīca – Latvijas sakārtošanas piemērs

Liepaja 0443
Slimnīcas vadītājs Edvīns Striks ar īpašu lepnumu viesiem rāda jauniegādāto 128 projekciju datortomogrāfu, kas patlaban ir modernākais visā valstī.

Pērnā gada septembra sākumā atklāja Liepājas Reģionālās slimnīcas vērienīgās rekonstrukcijas 2. kārtā paveikto. Atzīmējot slimnīcas pārvērtības, tās vadītājs Edvīns Striks un citi speciālisti vērtēja paveikto un vēl gaidāmo.

 

Slimnīca pārvērtīsies līdz nepazīšanai

 

Liepājas Reģionālajā slimnīcā jau divus gadus notiek vērienīga rekonstrukcija, kuras gaitā viens slimnīcas spārns līdz šī gada rudenim, kad rekonstrukcijai jābeidzas, pārvērtīsies līdz nepazīšanai – slimnīca iegūs jaunu un mūsdienīgu izskatu.

 

2012. gada maijā, pabeidzot rekonstrukcijas 1. kārtu, pie slimnīcas atklāja jaunu piebūvi, kuras 1. stāvā izvietota plaša Konsultatīvā nodaļa, bet 2. stāvā – Dienas stacionārs un pašlaik modernākās operāciju zāles Latvijā. 2013.gada septembrī, pabeidzot 2. rekonstrukcijas kārtu, renovētas telpas, kurās jau divas nedēļas pēc darbu pabeigšanas sāka strādāt Reanimācijas nodaļa, Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, Radioloģijas nodaļa un Angiogrāfijas nodaļa. Turklāt, ņemot vērā Konsultatīvās nodaļas noslogojumu, papildus desmit jau esošajiem konsultāciju kabinetiem izveidoti vēl trīs jauni.

 

Viesu vidū 2. kārtas atklāšanas reizē bija arī Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis, kurš, pirmkārt, paslavēja visus slimnīcā strādājošos par spēju nepārtraukt darbu un pilnvērtīgi sniegt palīdzību slimniekiem laikā, kad apkārt notiek vērienīgi būvdarbi un, otrkārt, uzsvēra, ka Liepājas slimnīcas sakārtošanu viņš uzskata par vienu no Latvijas sakārtošanas piemēriem.

 

Jauna aparatūra – unikālas iespējas

 

Līdztekus rekonstrukcijas darbiem slimnīcas telpās tās pārveides gaitā par Eiropas Savienības struktūrfondu naudu iegādāta arī jauna un mūsdienīga diagnostikas aparatūra. Firma Tradintek slimnīcai sarūpējusi pašlaik Latvijā modernāko 128 projekciju datortomogrāfu, kā arī ehokardiogrāfu un sonogrāfu. Kā pastāstīja šīs firmas pārstāvis Latvijā Aleksandrs Packevičs, jaunais slimnīcā izvietotais datortomogrāfs par 45% samazina pacientu apstarošanas devu izmeklēšanas laikā, nezaudējot attēla izšķirtspēju. Pateicoties tā unikālajam aprīkojumam, tagad ar šo iekārtu iespējams viegli izmeklēt arī bērnus un pat kurlmēmus cilvēkus, kā arī pacientus neatliekamos gadījumos, kad viņus nevar atstāt izmeklēšanas telpā vienus, jo izmeklēšanas laikā nepieciešams kontrolēt pacienta stāvokli.

 

Savukārt šīs firmas piegādātais ultrasonogrāfs un ehokardiogrāfs dod iespēju izmeklēt pacientus pēc iespējas īsākā laikā, turklāt atļauj izdarīt pacientam visas iespējamās manipulācijas, visa veida mērījumus un attēlu apstrādi – tā ir firmas General Electric patentēta tehnoloģija. Turklāt unikālā programma B-Flow un Color B-Flow dod iespēju noteikt asinsvadu stenozi bez doplera palīdzības un unikālās matrices zondes nodrošina teicamu izšķirtspēju izmeklēšanas laikā.

 

Savukārt no firmas Philips iegādāts jauns rentgena aparāts, kas patlaban ir modernākais Kurzemē. Kā skaidroja firmas pārstāve Latvijā Dace Rātfeldere, atšķirībā no iepriekšējo rentgena iekārtu iespējām šī vienlaikus pilda divas funkcijas: gan veic vajadzīgā orgāna rentgena izmeklējumu, gan dod iespēju veikt caurskati, izpētot konkrētā orgāna dobumu. «Līdz ar to šī iekārta, kas vienlaikus darbojas kā endoskops, dod ātras un daudzpusīgas diagnostikas iespējas,» saka firmas pārstāve. Savukārt, veicot rentgena uzņēmumus traumu gadījumos, ar jauno rentgena iekārtu iespējams traumēto vietu izvērtēt dažādos rakursos, ļoti precīzi diagnosticējot traumas lokalizāciju, kas ir ļoti svarīgi, plānojot un precizējot operāciju.

 

Jaunās nodaļas – ērtas un moderni aprīkotas

 

Kā uzsver Edvīns Striks, tīra, estētiska un ērta vide slimnīcā tāpat kā jebkur citur ir vienlīdz svarīga gan pacientiem, kas tur ārstējas, un viņu piederīgajiem, gan personālam, kas tur strādā. «Es tam pilnīgi piekrītu,» apstiprina Reanimācijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš. «Runājot par pacientu drošību, es īpaši gribu uzteikt to, ka mūsu nodaļa pēc rekonstrukcijas ir kļuvusi daudz vieglāk pārskatāma. Un tas ir ļoti svarīgi nodaļā, kur katrs brīdis, katras vissīkākās izmaiņas pacienta veselībā ir nozīmīgas. Ja agrāk mūsu pacienti bija izvietoti trīs atsevišķās palātās, kuras dežurējošais personāls vienlaikus nevarēja uzraudzīt, tad tagad, kad nodaļā ir kopējais māsu postenis ar stikla sienu, caur kuru redzami visi nodaļā esošie pacienti un aparatūra, pie kuras viņi pieslēgti, tas patiešām ievērojami uzlabo iespēju pamanīt jebkuru vissīkāko niansi pacientu uzvedībā vai monitoru ziņojumos.» Reanimācijas nodaļas vadītājs uzsver vēl kādu it kā sīkumu, bet ļoti svarīgu. «Kad bija nabadzīgie laiki, slimnīcas pirka tādu aparatūru, kādu toreiz varēja atļauties – bieži vien lētāko,» sacīja I. Krastiņš. «Tāpēc man ir prieks, ka tagad, kad slimnīcai ir iespēja iegādāties modernu un mūsdienīgu aparatūru, esam pratuši pārliecināt slimnīcas valdi, ka viss jāpērk no viena ražotāja. Pirmkārt, tāpēc, ka medicīniskajai aparatūrai tāpat kā dažādu marku automašīnām katrai ir savas nianses darbībā, tāpēc labāk, ja nodaļā monitori nav «salasīti» no dažādām vietām, bet gan ir vienādi. Un, otrkārt, viens ražotājs ir īpaši svarīgs tad, ja vienai ierīcei kaut kas iziet no ierindas. Tad to nekavējoties var aizvietot ar citu tādu pašu, kas tobrīd nav aizņemta. Reanimācijas nodaļas speciālistu darbā katra sekunde pacientam var būt liktenīga, tāpēc bieži vien labai aparatūrai ir izšķiroša nozīme.»

 

Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Inese Medvecka ir pavisam atklāta un vaļsirdīga: «Ir pagājis tikai pavisam neilgs laiks kopš strādājam jaunajā nodaļā, taču es dažkārt vairs pat nesaprotu, kā strādājām agrāk. Te viss ir jauns, moderns un mūsdienīgs, un cilvēki pie ērtībām ātri pierod.»

 

Daktere kā būtisku niansi būvniecības procesā uzsver to, ka būvnieki nodaļas izveidē ņēmuši vērā tur strādājošo profesionāļu ieteikumus. «Mēs šos ieteikumus bijām izsijājuši, gan vadoties paši no savas iepriekšējās pieredzes, gan no tā, ko bijām redzējuši pie saviem kolēģiem tuvākās un tālākās zemēs,» viņa sacīja.

 

Ļoti svarīgs ieguvums ir jauna aparatūra. «Tagad mums ir viss modernākais – vai nu tikko pirkts, vai pēdējā gada laikā,» turpināja nodaļas vadītāja. «Pavisam jauna, pie mums līdz šim nebijusi ir augstfrekvences mākslīgās plaušu ventilācijas aparatūra, kas ir ļoti vajadzīga gadījumos, ja mazulītis pats vispār neelpo vai plaušu patoloģiju dēļ viņa elpošana ir pavisam vārga.»

 

Daktere atzinīgi vērtē arī nodaļas iekārtojumu. Tajā ir sešas vienvietīgās un divas divvietīgās palātas. Turklāt viena no tām ir pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Māmiņām nodaļā ir arī ērtas gultas, kas ir ļoti svarīgi, jo parasti šajā nodaļā nākas uzturēties ilgstoši. Protams, jaunas ir arī visas pārējās mēbeles, nemaz nerunājot par sanitārajiem mezgliem katrā palātā.

 

Par ļoti vajadzīgu un vērtīgu ieguvumu daktere vēl nosauc moderno māsu izsaukuma sistēmu, kas dod iespēju mammai no palātas izsaukt māsiņu un māsiņai tālāk papildspēkus, ja tas vajadzīgs. Turklāt šī sistēma ir aprīkota ar laika kontroles iespējām, kas var būt noderīga dažādās konfliktsituācijās vai izvērtējot sniegto palīdzību. «Tagad mēs precīzi līdz sekundei varam izsekot, cikos māsiņa izsaukta, cikos viņa ieradusies un cik bieži bijusi šajā palātā,» sistēmas iespējas skaidroja daktere Medvecka.

Iekārtojot nodaļu, ir padomāts arī par pavisam sadzīviskām ērtībām gan personālam, gan mazuļu mammām – ir atpūtas istaba, vieta, kur personālam ieturēt ēdienreizes, un citas ērtības.

 

Jauni ārsti vienmēr gaidīti

 

Stāstot par slimnīcas rekonstrukcijas gaitu un to, kāda tā izskatīsies, kad nākamā gada vidū būs pabeigti visi paredzētie darbi un arī siltināta pati slimnīcas ēka, Edvīns Striks uzsver vēl kādu ļoti svarīgu slimnīcas kā veiksmīgas ārstniecības iestādes funkcionēšanas sastāvdaļu – tas ir personāls. «Telpām un aparatūrai, protams, ir liela nozīme, taču tas viss kopā nebūs nekā vērts, ja mums nebūs speciālistu, kas ar to strādās,» saka slimnīcas vadītājs.

 

Mērķtiecīgi par to domājot, pagājušajā rudenī Liepājas slimnīca ir tikusi pie trim ļoti gaidītiem speciālistiem: darbu sācis invazīvais kardiologs Valters Stirna, ginekoloģe Ilze Siliņa un radioloģe Inga Frišmane. Bet tā paša gada beigās jau esošajiem jaunajiem speciālistiem pievienojās vēl viens – ķīmijterapeite Zinaīda Štara.

 

Vēl kāda nianse – vērojot slimnīcas pārvērtības un uzzinot par lielajām naudas summām, kas ieguldītas ārstniecības iestādes rekonstrukcijā, liepājnieki nereti pārmet, vai tiešām laikā, kad valstī trūkst naudas cilvēku ārstēšanai un izmeklēšanai, šīs milzu summas nevarētu novirzīt šādiem mērķiem. «Diemžēl lai kā liepājnieki un mēs paši, slimnīcā strādājošie, vēlētos, lai veselības aprūpei atvēlētā nauda būtu lielāka, Eiropas Struktūrfondu doto finansējumu mēs drīkstam izmanto tikai un vienīgi tādam mērķim, kādam tas piešķirts – slimnīcas rekonstrukcijai un nekam citam: ne izmeklējumiem un ārstēšanai, ne mediķu algām, ne arī kam citam," skaidro E. Striks.

 

Uzziņai

  • Liepājas Reģionālās slimnīcas rekonstrukciju sāka 2011. gada 4. janvārī.
  • Rekonstrukcijas finansējums pa kārtām:

 

1) kārta: slimnīcas liftu nomaiņa un NMP transporta slūžu izbūve – kopējās attiecināmās izmaksas 4,9 miljoni latu (85% ERAF finansējums, 13,21% – valsts finansējums, 1,79% – pašvaldības līdzfinansējums).

2) Rekonstrukcijas 2., 3., 4. kārta – kopējās attiecināmās izmaksas 9,3 miljoni latu (84,21% – ERAF finansējums, 5,79% – valsts budžeta nauda, 10% – pašvaldības līdzfinansējums).

  • Slimnīcas rekonstrukcija pilnībā jāpabeidz līdz 2014. gada vidum.

 

 

Pārpublicējums no laikraksta „Tauta un veselība”

linija4

linija2

Foto galerijas

04/04/2018

RSU studenti iepazīst slimnīcu

15/10/2017

RSU studenti iepazīst slimnīcu

linija3

Video galerijas

06/02/2018

Liepājā uzmanību vērš onkoloģiskajām saslimšanām

18/01/2018

Reģionālā slimnīca piedzīvos rekonstrukcijas darbus.